Rīga

Eurostat: kam Latvija izsniedz uzturēšanās atļaujas

49
(atjaunots 09:57 26.10.2018)
Biežāk par citiem Latvijā pirmreizējo uzturēšanās atļauj piesaka krievi, ukraiņi un indieši.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Pērn Latvijā tika izsniegtas 6 647 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, jeb 3,4 atļaujas uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir mazāk, nekā vidēji Eiropas Savienībā, raksta Eurostat.

Vislielākais uzturēšanās atļauju īpatsvars uz tūkstoti iedzīvotāju pērn konstatēts Maltā (23,4) un Kiprā (22,1). Tālāk seko Polija (18), Zviedrija (12,9), Luksemburga (12,1), Īrija (10) un Slovēnija (9,5).

Kopumā Eiropas Savienībā 2017. gadā tika izsniegti 3,14 miljoni pirmreizējo uzturēšanās atļauju, jeb 6,1 atļauja uz tūkstoti iedzīvotāju. Igaunijā tika izsniegtas 4 380 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, jeb 3,3 uz 1000 iedzīvotāju, Lietuvā – 10 207, jeb 3,6 uz 1000 iedzīvotāju.

Vismazāk uzturēšanās atļauju, rēķinot uz tūkstoti iedzīvotāju, pērn izsniegts Rumānijā (0,7), Bulgārijā (1,5), Horvātijā (2,4) un Slovākijā (2,5).

Visvairāk pirmreizējo uzturēšanās atļauju 2017. gadā izsniegusi Polija: 683 tūkstošus, jeb 22% no visām uzturēšanās atļaujām Eiropas Savienībā. Vācijā izsniegti 535 tūkstoši pirmreizējo uzturēšanās atļauju (17%), Francijā - 250 tūkstoši (8%), Spānijā - 231 tūkstotis (7%), Itālijā - 187 tūkstoši (6%), Zviedrijā - 130 tūkstoši (4%).

Visvairāk uzturēšanās atļauju saņēmuši ukraiņi: 661 874, jeb 21,1%. Otrajā vietā ir sīrieši (223 170 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, jeb 7,1%), trešajā – Ķīnas un Honkongas pilsoņi ar 193 002 uzturēšanās atļaujām, jeb 5,2%.

Latvijā visvairāk – gandrīz ceturtdaļu – pirmreizējo uzturēšanās atļauju izsniegts krieviem (1 625, jeb 24,4%), Ukrainas pilsoņiem (1 528, jeb 23%), indiešiem (809, jeb 12,2%). Lietuvā pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, lielākoties, saņem ukraiņi, baltkrievi un krievi, Igaunijā – ukraiņi, krievi un nepilsoņi.

Pērn Latvijā 32,5% uzturēšanās atļauju pieteicēji pamatoja savu lūgumu ar darba plāniem valstī, 31% - ar ģimenes apstākļiem, 24,1% - ar izglītības iegūšanu, 12,4% - ar citiem iemesliem.

Eiropas padomes ēka Briselē
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Polija izsniegusi vairāk nekā pusi no visām darba uzturēšanās atļaujām ES: 59%, jeb 597 tūkstošus. Pēc izglītības dodas uz Lielbritāniju: Londona izsniegusi 34%, jeb 180 tūkstošus mācību uzturēšanās atļauju. Ģimenes biežāk par citiem apvieno Vācija (157 tūkstoši uzturēšanās atļauju, jeb 19%, izsniegtas ģimenes apstākļu dēļ), Spānija (126 tūkstoši, jeb 15%), Itālija (113 tūkstoši, jeb 14%), Lielbritānija (101 tūkstotis, jeb 12%).

Strādāt uz Eiropu, lielākoties, brauc ukraiņi (87,7% no izsniegtajām uzturēšanās atļaujām ir darba atļaujas), mācīties – ķīnieši (65,2% no saņemtajām – izglītības iegūšanai), ģimenes apstākļu dēļ – marokāņi (67%). Pēc bēgļa statusa un papildus aizsardzības iegūšanas brauc Afganistānas, Irākas un Sīrijas pilsoņi.

49
Pēc temata
Latvijai vairs neizdosies pārdot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas
Drošības policija pastāstījusi, kas kopīgs izlūkdienestam un uzturēšanās atļaujām
Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja – par diviem
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Covid-19 ierobežojumu pārkāpumus varētu pielīdzināt genocīdam

5
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Krimināllikumā varētu iekļaut atbildību par aicinājumiem neievērot ārkārtējās situācijas režīma ierobežojošos pasākumus.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu var tikt ieviesta kriminālatbildība, savukārt prasību izpildīšanas kontrolei var tikt piesaistīti Aizsardzības ministrijas resursi, pastāstīja Latvijas Radio Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija).

Pēc viņa sacītā, pēc dažām nedēļām Saeimas apakškomisija varētu sākt pārskatīt Krimināllikumu, lai paredzētu tajā atbildību par aicinājumiem neievērot ierobežojošos pasākumus. Apspriešanā plānots iesaistīt ekspertus, policiju, prokuratūru, tiesu pārstāvjus.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," teica Rancāns.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ierobežojumu ievērošanas kontrole nav pietiekama, un ir pienācis brīdis lūgt palīdzību Aizsardzības ministrijai.

"Iespējams, ielās būtu jāizvieto patruļas. Policijai tik daudz cilvēku patruļām pat lielākajās pilsētās nepietiks," paudis komisijas priekšsēdētājs.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks iepriekš paziņoja, ka ir gatavs izvērtēt, kādus resursus uz neilgu laiku piešķirt policijai ierobežojumu kontrolēšanai, ja IeM nespēs tikt gala. Pēc viņa sacītā, šādā gadījumā pārsvarā var piesaistīt zemessargus.

Jautājums par kriminālatbildības ieviešanu par aicinājumiem nelietot sejas aizsargmaskas tika apspriests Saeimas komisijā arī iepriekš, tomēr pie vienota viedokļa deputāti nenonāca. Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne tostarp atgādināja, ka vārda brīvības ierobežojumus valsts var noteikt tikai tad, ja pastāv neapstrīdami un tieši draudi sabiedrībai.

Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova ("Saskaņa") komentēja Rancāna iniciatīvu sociālajos tīklos.

"Deputātam derētu uz mirkli aizdomāties, kā darbosies šāds sods, kad noteikumi mainās katru nedēļu. Šonedēļ nedrīkst nākt uz skolu, nākamnedēļ – taisīt manikīru, pēc tam manikīru drīkst taisīt, taču nedrīkst aicināt ciemiņus. Katru nedēļu – savi aizliedzošie vārdi, galvenais, lai policija nesajauc, kurš par ko jāsoda. Varbūt, valdībai derētu pamēģināt izveidot loģiskākus un konsekventākus ierobežojumus. Tad tos būs vienkāršāk ievērot un nenāksies sodīt par viedokļa paušanu," uzrakstīja Krivcova savā Facebook lapā.

5
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Lemberga "tingel-tangelis" sadusmoja ministri: VM vadītāja draud ar stingriem pasākumiem
Bez maskas veikalā neielaist: ko Latvijas iedzīvotāji domā par režīma pastiprināšanu
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Staķis: tie, kas nevar atļauties nopirkt sejas maskas, saņems tās par brīvu
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

11
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

11
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi