Rīga

Eurostat: kam Latvija izsniedz uzturēšanās atļaujas

46
(atjaunots 09:57 26.10.2018)
Biežāk par citiem Latvijā pirmreizējo uzturēšanās atļauj piesaka krievi, ukraiņi un indieši.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Pērn Latvijā tika izsniegtas 6 647 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, jeb 3,4 atļaujas uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir mazāk, nekā vidēji Eiropas Savienībā, raksta Eurostat.

Vislielākais uzturēšanās atļauju īpatsvars uz tūkstoti iedzīvotāju pērn konstatēts Maltā (23,4) un Kiprā (22,1). Tālāk seko Polija (18), Zviedrija (12,9), Luksemburga (12,1), Īrija (10) un Slovēnija (9,5).

Kopumā Eiropas Savienībā 2017. gadā tika izsniegti 3,14 miljoni pirmreizējo uzturēšanās atļauju, jeb 6,1 atļauja uz tūkstoti iedzīvotāju. Igaunijā tika izsniegtas 4 380 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, jeb 3,3 uz 1000 iedzīvotāju, Lietuvā – 10 207, jeb 3,6 uz 1000 iedzīvotāju.

Vismazāk uzturēšanās atļauju, rēķinot uz tūkstoti iedzīvotāju, pērn izsniegts Rumānijā (0,7), Bulgārijā (1,5), Horvātijā (2,4) un Slovākijā (2,5).

Visvairāk pirmreizējo uzturēšanās atļauju 2017. gadā izsniegusi Polija: 683 tūkstošus, jeb 22% no visām uzturēšanās atļaujām Eiropas Savienībā. Vācijā izsniegti 535 tūkstoši pirmreizējo uzturēšanās atļauju (17%), Francijā - 250 tūkstoši (8%), Spānijā - 231 tūkstotis (7%), Itālijā - 187 tūkstoši (6%), Zviedrijā - 130 tūkstoši (4%).

Visvairāk uzturēšanās atļauju saņēmuši ukraiņi: 661 874, jeb 21,1%. Otrajā vietā ir sīrieši (223 170 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, jeb 7,1%), trešajā – Ķīnas un Honkongas pilsoņi ar 193 002 uzturēšanās atļaujām, jeb 5,2%.

Latvijā visvairāk – gandrīz ceturtdaļu – pirmreizējo uzturēšanās atļauju izsniegts krieviem (1 625, jeb 24,4%), Ukrainas pilsoņiem (1 528, jeb 23%), indiešiem (809, jeb 12,2%). Lietuvā pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, lielākoties, saņem ukraiņi, baltkrievi un krievi, Igaunijā – ukraiņi, krievi un nepilsoņi.

Pērn Latvijā 32,5% uzturēšanās atļauju pieteicēji pamatoja savu lūgumu ar darba plāniem valstī, 31% - ar ģimenes apstākļiem, 24,1% - ar izglītības iegūšanu, 12,4% - ar citiem iemesliem.

Eiropas padomes ēka Briselē
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Polija izsniegusi vairāk nekā pusi no visām darba uzturēšanās atļaujām ES: 59%, jeb 597 tūkstošus. Pēc izglītības dodas uz Lielbritāniju: Londona izsniegusi 34%, jeb 180 tūkstošus mācību uzturēšanās atļauju. Ģimenes biežāk par citiem apvieno Vācija (157 tūkstoši uzturēšanās atļauju, jeb 19%, izsniegtas ģimenes apstākļu dēļ), Spānija (126 tūkstoši, jeb 15%), Itālija (113 tūkstoši, jeb 14%), Lielbritānija (101 tūkstotis, jeb 12%).

Strādāt uz Eiropu, lielākoties, brauc ukraiņi (87,7% no izsniegtajām uzturēšanās atļaujām ir darba atļaujas), mācīties – ķīnieši (65,2% no saņemtajām – izglītības iegūšanai), ģimenes apstākļu dēļ – marokāņi (67%). Pēc bēgļa statusa un papildus aizsardzības iegūšanas brauc Afganistānas, Irākas un Sīrijas pilsoņi.

46
Pēc temata
Latvijai vairs neizdosies pārdot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas
Drošības policija pastāstījusi, kas kopīgs izlūkdienestam un uzturēšanās atļaujām
Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja – par diviem
Covid-19 testi, foto no arhīva

Covid-19 joprojām paliek Latvijā: atklāts jauns inficēšanās gadījums

2
(atjaunots 13:36 02.07.2020)
Visā pandēmijas laikā Latvijā ir atklāti 1122 Covid-19 inficēšanās gadījumi: 988 pacienti izveseļojušies, 30 cilvēki ir miruši.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, Latvijā diennakts laikā ir atklāts viens jauns inficēšanās gadījums. Pēdējo 24 stundu laikā ir veikti 1716 koronavīrusa testi.

Toties Latvijas slimnīcās nav nonācis neviens pacients ar Covid-19. Pašlaik stacionāros atrodas 4 pacienti. Vienam no viņiem ir smaga slimības gaita.

Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 154 494 koronavīrusa testi. Pozitīvi izrādījušies 1122 cilvēku testi. 988 pacienti ir izveseļojušies, 30 cilvēki nomira. No slimnīcām ir izrakstīts 181 pacients.

Trešdien, 1. jūlijā, Latvijā tika atklāti trīs ar Covid-19 inficēti cilvēki.

Slimību profilakses un kontroles centrs palūdza visus, kas 26. jūnija brauca ar autobusiem maršrutā Valka-Rīga-Valmiera-Valka, sazināties ar epidemiologiem.

Noskaidrojies, ka viens no cilvēkiem, kam 28. jūnijā tika atklāts Covid-19, pārvietojās ar sabiedrisko transportu un varēja inficēt apkārtējos.

2
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Ārstus atkal piemānīja: piemaksas no valsts viņi tā arī nesaņēma
PVO informē, ka koronavīrusa pandēmijas izplatība pasaulē paātrinās
Pandēmija nav atnākusi viena: kādi pārbaudījumi vēl gaida šogad
Dzintars veikals, foto no arhīva

"Dzintara" administrators tiesā cenšas atņemt Gerčikovam preču zīmes

4
(atjaunots 12:10 02.07.2020)
"Dzintars" tiesā cenšas apstrīdēt preču zīmju nodošanu savam bijušajam vadītājam Iļjam Gerčikovam, kurš nodibinājis jaunu kompāniju.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. "Dzintars" maksātnespējas procesa administrators Jānis Ozoliņš uzstājas pret bijušo uzņēmuma šefu Iļju Gerčikovu: kompānija lūdz atzīt par spēkā neesošu darījumu, kura rezultātā viņš ir saņēmis preču zīmes, un pieprasa tās atgriezt, vēsta Baltic Course.

Šīs lietas izskatīšana sākusies 26. maijā.

Dzintars
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Iepriekš tiesa pielietoja nodrošinājumu par labu "Dzintars": aizliegumu pārreģistrēt preču zīmes. Gerčikovs palūdza šo prasības nodrošinājumu atcelt, taču tiesa noraidīja prasību.

Savukārt Jānis Ozoliņš izskaidroja šādu situācijas redzējumu: Gerčikovs piesavinājies "Dzintara" preču zīmes vēl pirms tam, kad rūpnīca kļuva maksātnespējīga, un tas noticis nepamatoti.

Jau 2019. gadā Gerčikovs nodibināja firmu "Dzintars Beauty" un kļuva par vienīgo tās īpašnieku un valdes locekli. Un kad sabiedrībā sākās kompānijas problēmu apspriešana, toreizējā "Dzintara" valdes locekle Dagnija Maike paziņoja, ka zīmols, preču zīmes un visi kompānijas patenti jau ir nomainījuši īpašnieku – pārgāja pie Iļjas Gerčikova.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, 12. novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesa pasludināja Latvijas kosmētikas ražotāju AS "Dzintars" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru norīkoja Jāni Ozoliņu.

Pie šādas notikumu sakritības novedusi virkne faktoru. Uzņēmums neveica kārtējo nodokļu maksājumu, kā rezultātā parāds pieauga līdz 2,59 miljoniem eiro. Savukārt kopējā parādu un nodokļu parādu summa sastādīja 6,8 miljonus eiro.

Vienlaikus tika izbeigts tiesiskās aizsardzības process, jo "Dzintars" vairāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto pasākumu plānu tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros.

Neskaitot to, uzņēmums nesniedza sadarbības līgumus vai kaut kādus citus dokumentus, kuri apliecinātu "Dzintara" spējas izpildīt tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu. Uzņēmums neizpildīja arī virkni normatīvo aktu prasību.

Sakarā ar visiem šiem apstākļiem tiesa bija spiesta konstatēt uzņēmuma maksātnespējas pazīmes.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance paskaidroja, ka galvenais uzņēmuma kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš nepiekrita jaunajām izmaiņām "Dzintara" tiesiskās aizsardzības pasākumu plānā pērnā gada septembrī. Iesniegumu par "Dzintara" maksātnespēju tiesa saņēma 2019. gada oktobrī.

"Dzintars" piedzīvoja finanšu grūtības pēc 2008. un 2014. gada krīzēm, kad tradicionālie noieta tirgi samazinājās, kas noveda pie pārdošanas apjomu krituma un apgrozāmo līdzekļu trūkuma, kā dēļ uzņēmumam uzkrājās parādi.

Ilggadējais Latvijas kosmētikas fabrikas "Dzintars" vadītājs Iļja Gerčikovs Sputnik Latvija intervijā paziņoja, ka grasās atjaunot produkcijas ražošanu – dažas dienas pirms uzņēmuma bankrota Gerčikovs piereģistrēja firmu "Dzintars Beauty". Pēc Gerčikova sacītā, jaunais uzņēmums ražos visu to labāko, kas bija "Dzintaram".

4
Tagi:
Dzintars, Latvija
Pēc temata
"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro
Izpārdod "Dzintaru": fabrikai piederošās iekārtas ir nopērkamas
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
Latvijā iet bojā kārtējais brends: Dzintars nav spējis pārliecināt kreditorus
Zivjrūpniecības uzņēmums Kaija/Karavela, foto no arhīva

Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt

0
(atjaunots 13:48 02.07.2020)
Bezdarbniekiem Latvijā ir izdevīgāk saņemt pabalstus, nekā, piemēram, iet strādāt uz zivju fabriku ar algu 680 eiro uz rokām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Bezdarbniekiem Latvijā nav motivācijas meklēt darbu, jo viņi saņem valsts pabalstus, šādu viedokli telekanāla RigaTV24 ēterā izteica zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.

Uzņēmējs atzīmēja, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 95 tūkstoši oficiāli reģistrēto bezdarbnieku, turklāt gribētāju iekārtoties viņa uzņēmuma praktiski nav. "Mums, piemēram, pastāvīgi ir vakances ražošanā – gan Rīgā, gan Ventspilī. Nedēļas laikā pie mums atnāca vien divi cilvēki, no kuriem neviens beigās nepalika strādāt," pastāstīja Bite.

Viņš uzskata, ka Latvijā vēlas dzīvot kā Zviedrijā, bet strādāt – kā Āfrikā.

"Tā ir realitāte. Kamēr cilvēkam nebūs motivācijas iet un strādāt, kamēr viņam vienkāršāk būs saņemt pabalstu, viņš izvēlēsies šo vienkāršo ceļu," piebilda Bite.

Iepriekš fabrika "Karavela" izsludināja kampaņu ar lozungu "Neatlaid, bet aizdod". Krīzē fabrika piedāvāja kompānijām, kuras nonāca dīkstāvē, sniegt uz laiku savus darbiniekus. Ceha darbinieka stundas likme sastāda 6 eiro pirms nodokļu samaksas. par 160 stundām mēnesī var nopelnīt 960 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tie ir aptuveni 680 eiro uz rokām.

SIA "Karavela" ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kuram "Rosseļhoznadzor" atļāva atjaunot šprotu piegādi Krievijā, aizliegums bija spēkā no 2015. gada jūnija sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekcijas laikā, kā arī saistībā ar to, ka produkcijas sastāvā tika pārsniegts kancerogēnās vielas benzopirēna līmenis.

0
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām