Latvijas biatloniste Baiba Bendika

Līdzekļu trūkuma dēļ Latvijas biatlonisti varētu palaist garām Pasaules kausu

21
(atjaunots 15:16 24.10.2018)
Grozījumi nodokļu likumdošanā radījuši Latvijas sporta organizācijām paredzēto ziedojumu kritisku samazināšanos. Sportisti nevar sākt sezonu bez kompensācijām.

RĪGA, 24. oktobris — Sputnik. Dažādu sporta veidu pārstāvjiem no Latvijas draud risks izlaist starptautisko sacensību sezonas sākumu – šiem nolūkiem trūkst finansējuma, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldonis Vrubļevskis.

Piemēram, Latvijas biatlona federācija apgalvo, ka apšaubāma ir izlases dalība Pasaules kausā, jo aizvadītajā sezonā saņemti ziedojumi 135 tūkstošu eiro apmērā, šosezon – 15 tūkstoši. Šīs parādības cēloņi meklējami valsts nodokļu likumdošanas grozījumos.

Paralimpiādes simbolika
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Pirms reformas sabiedriskā labuma organizācijas, arī sporta organizācijas ievērojamu daļu līdzekļu saņēma kā ziedojumus no uzņēmumiem. To lielā mērā veicināja uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaide. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, organizāciju ziedojumi sporta organizācijām ievērojami samazinājušies – nodokļu atvieglojumu apjoms uzņēmējus vairs nepiesaista. Augustā ziņots, ka laikā no gada sākuma ienākumi kritušies par 51% salīdzinājumā ar šo laika periodu 2017. gadā, un 2018. gada nogalē prognozēts ziedojumu apjoma kritums 75% apmērā.

Septembrī Saeimas Sporta apakškomisija vērsās Ministru kabinetā ar lūgumu kompensēt zaudējumus, ko radījusi ziedojumu samazināšanās un piešķirt aptuveni 2 miljonus eiro. Apakškomisija aicināja valdību palielināt bāzes finansējumu sporta vajadzībām 2019.-2021. gg. līdz 10 milj. eiro, lai nodrošinātu sekmīgu nozares darbu un ilgtermiņa attīstību. Taču Finanšu ministrijas pārstāve Astra Kaļāne skaidroja, ka nav objektīvi uzņēmumu veikto ziedojumu apmēru pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā skatīt pirmā pusgada griezumā, īpaši ņemot vērā, ka lielākā ziedojumu daļa visbiežāk valsts budžetā nonāk gada beigās.

Kaļāne uzsvēra, ka līdz ar nodokļu reformu uzņēmumiem radušās papildu iespējas ziedot sportam, taču vienlaikus ziedošana ir brīvprātīgs process un valsts nevar piespiest uzņēmējus spert šādus soļus.

Olimpiskā uguns un karogs
© Sputnik / Максим Богодвид

Nodokļu reformas radītās sekas plānots vērtēt nākamajā gadā, piebilda Kaļāne.

Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldonis Vrubļevskis uzskata, ka pašreizējā situācija neatbilst ierēdņu solījumiem. Septembrī viņi no tribīnes solīja visiem dažādu sporta veidu pārstāvjiem un pašvaldībām vietu, bet tagad saka pavisam ko citu un rada lielu sajukumu un mulsumu, viņš teica.

Tāpat Vrubļevskis atzīmēja, ka LOK ārkārtas ģenerālasamblejā 28. septembrī par sporta nozari atbildīgais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") apsolīja, ka Latvijā organizētajām starptautiskajām sacensībām nepieciešamais finansējums tiks atrasts. Taču līdz šim organizācijas nav saņēmušas papildu līdzekļus.

21
Tagi:
Latvija, biatlons, finansēšana, nauda
Pēc temata
Siguldas bobsleja trasei plānots piešķirt 264 tūkstošus eiro
Latvijas bobslejisti izcīna zeltu pasaules čempionātā Īglsā
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

Latvijas premjerministrs novērtēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas

1
(atjaunots 11:21 15.08.2020)
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā "nebija brīvas un godīgas". Tā viņš nospraudis Latvijas viedokli par notikumiem kaimiņvalstī.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš savā lapā Twitter novērtēja prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā 9. augustā. Savu tvītu premjerts papildināja ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojumu par divu Latvijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā, kas bija publicēts ceturtdien, 13. augustā.

Latvijas politiķis uzskata, ka prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā "nebija brīvas un godīgas". Viņš uzsvēra, ka "Latvija atbalsta Baltkrievijas sabiedrības vēlmi dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī".

Politiķis atgādināja, ka pirmdien, 17. augustā, valdības ārkārtas sēdē Latvijas politiķi lems par viedokli šajā jautājumā.

​Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs savā Twitter informēja, ka 14. augustā Eiropas Padomes sēdē ārlietu ministru līmenī valsts atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas Republikas amatpersonām.

Ceturtdien Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piedāvāja Baltkrievijas valdībai starpnieka iniciatīvu, ko, pēc viņa vārdiem, atbalstījis Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņš brīdināja: ja šī iniciatīva cietīs sakāvi, pret Baltkrieviju, iespējams, tiks vērstas Eiropas un nacionālās sankcijas. Taču jau piektidien, 14. augustā Nausēda informēja: viņaprāt, Aleksandrs Lukašenko vairs nav Baltkrievijas "leģitīmais līderis".

Atgādināsim, ka pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā Baltkrievijā sākās protesti, ko pavadīja sadursmes ar miliciju un aresti.

Protestu laikā Baltkrievijā slimnīcās nokļuvuši vairāk nekā 250 cilvēki, viņu vidū – aptuveni 50 varasiestāžu darbinieku. IeM dati liecina, ka viens cilvēks gājis bojā pēc mēģinājuma likt lietā pret miliciju paštaisītu spridzekli.

1
Tagi:
Krišjānis Kariņš, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā
Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

14
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

14
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu