Tiesas sēžu zāle

Sociālie tīkli par tiesu konsultanta vietu ar algu 623 eiro apmērā: "ņirgāšanās"

78
(atjaunots 13:00 24.10.2018)
Rīgas apgabaltiesa meklē konsultantu ar algu 623-779 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas – sludinājums par vakanci izraisījis izsmiekla vētru sociālo tīklu apmeklētāju vidū.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Twitter tīkla apmeklētāji pasmējušies par konsultanta vakanto vietu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā. Tiesas mikroblogā ziņots, ka atklāts tiesas konsultanta amata konkurss Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā ar mēnešalgu no 623 līdz 779 eiro pirms nodokļu nomaksas atkarībā no kategorijas (pēc nodokļu nomaksas alga atbilstoši sasniegs aptuveni 430-538 eiro – red.).

Pārejot pa publicēto saiti, iespējams noskaidrot, ka tiesas konsultantam nepieciešama augstākā izglītība tiesību zinātnēs un vismaz viena gada darba pieredze tiesā vai valsts pārvaldes iestādē, vai juridiskajā specialitātē.

Algas apmērs un prasības kandidātam izraisījis kritikas un izsmiekla lavīnu sociālo tīklu apmeklētāju vidū. Savu viedokli viņi pauda pat komentāros Rīgas apgabaltiesas publikācijai.

​"Kamōn, @rigastiesa, cilvēki krāmē preces Rimi plauktos un grābj rudens lapkriti par krietni lielāku algu!" – komentāru publicēja sašutušais Nauris. 

​"Tā ir ņirgāšanās. Domāju, Tieslietu ministrija reaģēs un sodīs Rīgas tiesu par tik negodīgu un pazemojošu atalgojumu," – uzskata Bravo.

Rīgas apgabaltiesu nosodīja arī citi komentētāji – viņi atzīmēja, ka ir kauna lieta piedāvāt 629 eiro pirms nodokļu nomaksas cilvēkam, kurš veltījis četrus gadus augstākās izglītības iegūšanai, un piebilda, ka būtu saprotams, ja runa būtu par studentu vai pusslodzes darbu.

​"Cik mēnešus pārbaudes laiks?" – ar nepārprotamu izsmieklu pavaicāja Lauris.

Izsmējīgo toni pārtvēra arī citi komentētāji. Piemēram, Ance Tarvida ieteica kādu izdevīgāku darbu.

"Var arī strādāt par manikīrīti. 20-25€ stundā, pusotrā. Patents (nodokļos): 100€/mēn. Domājiet," – viņa aicināja.

​"Alternatīvi, varat pieteikties darbā Rimi vai Maxima kasēs un ieekonomēt uz augstāko izglītību tiesību zinātnēs," – savas domas pauda Jānis Polis.

Taču daži norādīja, ka tiesā piedāvātā alga ir salīdzināma ar atalgojumu par citiem amatiem, piemēram, skolotājs saņem 700 eiro.

​"Ģimnāzijās skolotāju pilnas slodzes alga jau tagad ir eur 1200 PĒC nodokļu nomaksas. t.i. "nabaga" skolotāji jau tagad saņem 2x vairāk kā apgabaltiesas konsultants. Ejiet bērni mācīties par skolotājiem un ārstiem. Viņi jau labu laiciņu ir labāk atalgoti par vidusmēra juristu," – iebilda Jānis Tiesnieks.

Toties kāda jocīga profila īpašniece, it kā Astrālās attīstības transcendentālās akadēmijas virsdziedniece pat izmantoja sludinājumu, lai pareklamētu savus "pakalpojumus".

​"Mīļās dāmas, nu cik jums ir jāmāca, ka sievietei izglītība nav vajadzīga? Lūk, te prasa augstāko izglītību tieslietās +101 prasmi, bet piedāvā €623 pirms nod.!  Pie manis Sievišķības kursiņos var mācīt kā krāsoties atbilstoši horoskopam pa €1623 un izglītība NAV vajadzīga! " – palepojās Šmaragdu Magda.

78
Tagi:
alga, tiesa
Pēc temata
Latvijas bizness iebilst pret algu atklāšanu: darbiniekus var pārpirkt
Paceliet beidzot algas – pat ja cenas straujāk kāps
Sociālie darbinieki pieteikuši bada streiku zemo algu dēļ
Pietiek pīpēt: latviešus sadusmoja Ašeradena paziņojumi par algu kāpumu
Nosaukta augstākā un zemākā Latvijas Saeimas deputātu alga
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

7
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

7
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

24
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

24
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi