Latviešu ornamenti. Foto no arhīva

"Labāk būtu atrast jaunu simbolu": amerikāņu žurnālistu pārsteigusi svastika veikalā Rīgā

157
(atjaunots 09:17 23.10.2018)
The Moscow Times žurnālists Kevins Rotroks ieraudzījis kādā suvenīru veikalā Rīgā galdautu ar svastikai līdzīgu simbolu un bijis ļoti pārsteigts.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Amerikāņu žurnālists Kevins Rotroks, viesodamies Rīgā, nolēmis nopirkt suvenīrus un bijis nepatīkami pārsteigts, kad veikalā uzdūries galdautam ar latviešu rakstiem, vienā no kuriem skaidri saskatāma svastika.

Sava atraduma publikācijas viņš publicējis Twitter, un vietējie nacionālpatrioti tūlīt pat metās viņu pārliecināt, ka tas ir sens latviešu simbols. Tomēr žurnālists, šķiet, viedokli nav mainījis: nav īpaši piemēroti izmantot šo simbolu valstī, kur valdījusi nacistu okupācija un slepkavoti ebreji.

"Pirmkārt, tam nav nekā kopēja ar fašismu. Tas ir sens tautas simbols, datēts pirms ilgiem gadu simteņiem, pirms to sāka izmantot Hitlers, un tas ir ļoti līdzīgs svastikai, taču nav tāds pats. Otrkārt, mēs te esam atstājuši fašismu un komunismu pagātnē. Un es ļoti lūdzu jūs rīkoties tāpat," – Kevina Rotroka fotogrāfiju komentēja Dace Ševčenko.

"Es saprotu, ka svastika un tās spoguļattēli bija pirms nacistiem, tomēr ir ļoti dīvaini redzēto to valstī, ko okupējis Hitlers. Ņemot vērā latviešu kolaboracionisma tradīcijas, tas ir mazliet atbaidoši. P.s. Esmu amerikānis bez komunistiskā vai nacistiskā mantojuma," – atzīmēja The Moscow Times žurnālists.

Taču Daci viņa replika nepārliecināja, viņa turpināja stāstīt savu viedokli.

"Es saprotu jūsu bažas, taču, kā jau teicu, tam nav nekā, NEKĀ kopēja ar Hitleru. Tas ir latviešu simbols, un mēs to izmantojam, jo tas ir mūsu senās kultūras elements. Pagātnē mums ir smags laiks, saistīts ar nacistiem un komunistiem. Un mēs nevēlamies neko kopēju ar viņiem," – Dace turpināja pārliecināt.

Taču arī Kevins Rotroks nedomāja piekāpties.

​"Tas ir dīvaini turpināt to izmantot pēc Hitlera," – nerimās žurnālists.

Savukārt kāds cits apmeklētājs Toms nolēma pārliecināt Rotroku ar Dalailamas fotogrāfiju, kurā arī redzams svastikai līdzīgs simbols.

Taču žurnālists atrada iespēju iebilst.

"Cik ebrejus nacisti nogalinājuši Tibetā?" – apjautājās Kevins otram "seno simbolu" aizstāvim.

Par to, ka tas ir nevainīgs saules simbols, bija pārliecināts arī Vjačeslavs Smirnovs.

Taču Kevins Rotroks uzskata, ka labāk būtu pameklēt citu simbolu.

Izrādījās, ka pat daži latvieši nav pārliecināti par to, ka nepieciešams izmantot "ugunskrustu". Piemēram, Māris Ūdris uzskata, ka ugunskrusts pārāk cieši saistīts ar nacistiem.

​"Protams, tā ir sena zīme utt., bet not a good look (neizskatās labi – red.) lietot tās suvenīros, kurus pirks ārzemnieki. Patīk tas vai nē, bet "reapropriēt" to atpakaļ no nacistiem un asociācijām ar tiem tik ātri nesanāks," – uzrakstīja Māris.

Māra publikācija izraisīja tradicionālo diskusiju par to, ka tā nav svastika, un visi, kas domā citādi, ir muļķi un viņiem jāiet mācīties.

​""Visi, kam konkrētāis simbols asociējas ar nacismu, ir stulbeņi"...tas būtu brīnišķīgs mārketings. Pasaule mūs iemīlēs," – ironiski attrauca Māris Ūdris.

157
Tagi:
diskusija, simbols, svastika
Pēc temata
Dārznieks paskaidroja, kāpēc izpļāvis "svastiku" Latvijas prezidenta rezidences zālājā
Karodziņu karš: trikolors pret svastiku
Politologs: SS leģionāru glorifikācija Latvijā – baismīgs sveiciens no PSRS propagandas
Jauni sodi: līdz 7 tūkstošiem eiro par sarkano zvaigzni vai svastiku
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

4
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

4
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

3
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

3
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību