"Labāk būtu atrast jaunu simbolu": amerikāņu žurnālistu pārsteigusi svastika veikalā Rīgā
(atjaunots 09:17 23.10.2018)
The Moscow Times žurnālists Kevins Rotroks ieraudzījis kādā suvenīru veikalā Rīgā galdautu ar svastikai līdzīgu simbolu un bijis ļoti pārsteigts.RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Amerikāņu žurnālists Kevins Rotroks, viesodamies Rīgā, nolēmis nopirkt suvenīrus un bijis nepatīkami pārsteigts, kad veikalā uzdūries galdautam ar latviešu rakstiem, vienā no kuriem skaidri saskatāma svastika.
Umm... pic.twitter.com/h2qGzhudeF
— Kevin Rothrock (@KevinRothrock) 20 октября 2018 г.
Sava atraduma publikācijas viņš publicējis Twitter, un vietējie nacionālpatrioti tūlīt pat metās viņu pārliecināt, ka tas ir sens latviešu simbols. Tomēr žurnālists, šķiet, viedokli nav mainījis: nav īpaši piemēroti izmantot šo simbolu valstī, kur valdījusi nacistu okupācija un slepkavoti ebreji.
I understand your concerns, but as I told before - it has nothing, NOTHING to do with Hitler. It’s a Latvian sign and we use it because it is a part of our ancient culture.
— Dace Ševčenko (@Dace_Shh) 21 октября 2018 г.
We had tuff history with Nazis and commies. And we don’t want nothing to do with them.
"Pirmkārt, tam nav nekā kopēja ar fašismu. Tas ir sens tautas simbols, datēts pirms ilgiem gadu simteņiem, pirms to sāka izmantot Hitlers, un tas ir ļoti līdzīgs svastikai, taču nav tāds pats. Otrkārt, mēs te esam atstājuši fašismu un komunismu pagātnē. Un es ļoti lūdzu jūs rīkoties tāpat," – Kevina Rotroka fotogrāfiju komentēja Dace Ševčenko.
I realize that the swastika and its mirror images predate Nazis, but it’s still very weird to see in a country invaded and occupied by Hitler. Given Latvia’s collaboration legacy, it’s a bit off-putting. P.S. I’m an American w/o a Communist or Nazi legacy.
— Kevin Rothrock (@KevinRothrock) 21 октября 2018 г.
"Es saprotu, ka svastika un tās spoguļattēli bija pirms nacistiem, tomēr ir ļoti dīvaini redzēto to valstī, ko okupējis Hitlers. Ņemot vērā latviešu kolaboracionisma tradīcijas, tas ir mazliet atbaidoši. P.s. Esmu amerikānis bez komunistiskā vai nacistiskā mantojuma," – atzīmēja The Moscow Times žurnālists.
Taču Daci viņa replika nepārliecināja, viņa turpināja stāstīt savu viedokli.
I understand your concerns, but as I told before - it has nothing, NOTHING to do with Hitler. It’s a Latvian sign and we use it because it is a part of our ancient culture.
— Dace Ševčenko (@Dace_Shh) 21 октября 2018 г.
We had tuff history with Nazis and commies. And we don’t want nothing to do with them.
"Es saprotu jūsu bažas, taču, kā jau teicu, tam nav nekā, NEKĀ kopēja ar Hitleru. Tas ir latviešu simbols, un mēs to izmantojam, jo tas ir mūsu senās kultūras elements. Pagātnē mums ir smags laiks, saistīts ar nacistiem un komunistiem. Un mēs nevēlamies neko kopēju ar viņiem," – Dace turpināja pārliecināt.
Taču arī Kevins Rotroks nedomāja piekāpties.
"Tas ir dīvaini turpināt to izmantot pēc Hitlera," – nerimās žurnālists.
Savukārt kāds cits apmeklētājs Toms nolēma pārliecināt Rotroku ar Dalailamas fotogrāfiju, kurā arī redzams svastikai līdzīgs simbols.
— Toms (@TomsVersetti) 21 октября 2018 г.
Taču žurnālists atrada iespēju iebilst.
How many Jews did the Nazis murder in Tibet?
— Kevin Rothrock (@KevinRothrock) 21 октября 2018 г.
"Cik ebrejus nacisti nogalinājuši Tibetā?" – apjautājās Kevins otram "seno simbolu" aizstāvim.
Par to, ka tas ir nevainīgs saules simbols, bija pārliecināts arī Vjačeslavs Smirnovs.
Только бы Соловьев не увидел. 😂😂😂 А вообще-то это просто символ солнца.
— Вячеслав Смирнов (@doctorsmirnof73) 21 октября 2018 г.
Taču Kevins Rotroks uzskata, ka labāk būtu pameklēt citu simbolu.
лучше найти новый символ
— Kevin Rothrock (@KevinRothrock) 21 октября 2018 г.
Izrādījās, ka pat daži latvieši nav pārliecināti par to, ka nepieciešams izmantot "ugunskrustu". Piemēram, Māris Ūdris uzskata, ka ugunskrusts pārāk cieši saistīts ar nacistiem.
Protams, tā ir sena zīme utt., bet not a good look, lietot tās suvenīros, kurus pirks ārzemnieki. Patīk tas vai nē, bet "reapropriēt" to atpakaļ no nacistiem un asociācijām ar tiem tik ātri nesanāks.https://t.co/0E1dTR9mVv
— Māris Ūdris (@arlekiins) 21 октября 2018 г.
"Protams, tā ir sena zīme utt., bet not a good look (neizskatās labi – red.) lietot tās suvenīros, kurus pirks ārzemnieki. Patīk tas vai nē, bet "reapropriēt" to atpakaļ no nacistiem un asociācijām ar tiem tik ātri nesanāks," – uzrakstīja Māris.
Māra publikācija izraisīja tradicionālo diskusiju par to, ka tā nav svastika, un visi, kas domā citādi, ir muļķi un viņiem jāiet mācīties.
"Visi, kam konkrētāis simbols asociējas ar nacismu, ir stulbeņi"...tas būtu brīnišķīgs mārketings. Pasaule mūs iemīlēs.
— Māris Ūdris (@arlekiins) 21 октября 2018 г.
""Visi, kam konkrētāis simbols asociējas ar nacismu, ir stulbeņi"...tas būtu brīnišķīgs mārketings. Pasaule mūs iemīlēs," – ironiski attrauca Māris Ūdris.
"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā
(atjaunots 07:42 27.02.2021)
Līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. To apstiprināja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 25. februārī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma apspriest situāciju ar elektroniskajiem medijiem mazākumtautību auditorijai. Varētu domāt, ka pēc vairāku desmitu krievu valodā strādājošo televīzijas kanālu slēgšanas Latvijas sabiedriskajai apraidei strauji paveicies. Tomēr tik vienkārši nemaz nav, stāsta ВВ.lv.
Stratēģisks uzdevums
Jaunievedumi paredz – līdz septembrim saturs krievu valodā no LTV7 pilnībā pazudīs. To apstiprināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Paliks tikai radio un internets. Un to pat ar zināmu lepnumu dēvē par jauno "multivides platformu".
Tikšanās bija īpaši aktuāla, ņemot vērā topošo multivides platformu. To sēdes sākumā paziņoja komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Lai sabiedrība būtu saliedēta, kā viņš izteicās, uzaicināta visa NEPLP vadība un virkne citu ierēdņu. LTV programmu direktore Rita Ruduša paziņoja, ka norādītās platformas koncepcija top jau kopš 2016. gada, tas esot "liela stratēģiska uzdevuma elements".
Viņa pastāstīja, ka darbs rit gluži kā visā Eiropā – priekšroka tiek dota digitālajai televīzijai. Diemžēl, viņa atzina, cilvēki aizvien retās skatās tradicionālo televīziju – no 2017. gada "biežo skatītāju" daļa sarukusi no 36% līdz 19%.
Ruduša apliecināja, ka LTV veic nopietnu darbu – tā ir nopietna žurnālistika, vizualizācija. Viņa informēja, ka LTV orientējas uz ekonomiski aktīvo auditoriju, 20-55 gadu vevuma grupu. Fokusā ir pilsētnieki ar augstāko izglītību, kam raksturīga lojalitāte un uzticība, kuri ieinteresēti Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos.
Sabiedriskās televīzijas pārstāve novērtēja, ka patlaban Zaķusalā un Doma laukumā tapusī produkcija interesē 392 tūkstošus Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Ruduša norādīja, ka auguši tematiskie raidījumi, personiski izcelts sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs.
Digitālais modelis paredz "ļoti minimālu personālu". Cita starpā to apkalpo kameras-roboti. Patlaban mediju kanālos vajadzīgi "universālie karavīri", kas prot visu. 2021. gada septembrī sola panākt principiāli jaunu kvalitāti. Tiek iepirktas iekārtas un aparatūra. Rezultātā teorētiski vajadzētu izdoties "daudzveidīgai un spilgtai" apraidei.
Tagad ir vakuums
Taču tas plānots nelatviešiem paredzētai apraidei, atzina NEPLP vadītājs. Padomes locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka minētajā kategorijā var iekļaut aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 715 tūkstošus cilvēku.
Pavisam drīz ne viņi, ne arī citi skatītāji neieraudzīs republikāniskajā kanālā LTV7 pārraides krievu valodā.
NEPLP šajā jautājumā ir mazliet neskaidra pozīcija: lai arī LTV7 ir salīdzināmi augsta atpazīstamība un piekļuva, pērn LTV nesasniedza virkni nosprausto sabiedriskā labuma mērķu, kas vēlreiz apliecina, ka vajadzīgas pārmaiņas.
Tomēr Āboliņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. Paliks tikai radio un internets.
Savā prezentācijā Kalderauska apsolīja nodrošināt mazākumtautību pārstāvniecību. Vienlaikus Saeimas komisijas sēdē neviens no šīs kategorijas nebija aicināts piedalīties.
Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs
(atjaunots 07:59 26.02.2021)
Veikali ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, kam bija plānots ļaut pārdot visu savu sortimentu, tomēr neatsāks darbu 1. martā.RĪGA, 26. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atlikusi lēmumu par veikalu iespējamu atvēršanu no 1. marta. Pagaidām tirdzniecības paplašināšana atlikta par nedēļu.
Ministru kabineta sēdē otrdien pieņemts konceptuāls lēmums par to, ka no 1. marta ar paaugstinātiem drošības padākumiem varēs strādāt visi veikali, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus, un tiem būs ļauts pārdot visu savas produkcijas sortimentu.
Tomēr nākamo divu dienu laikā parādījās korekcijas. Vispirms mediķi (ar veselības ministru priekšgalā) pauda bažas par iespējamu trešo koronavīrusa vilni, pēc tam prezidents piezīmēja: ja pieņemto atvieglojumu rezultātā infekcijas gadījumu skaits atkal pieaugs, ministriem nāksies uzņemties politisku atbildību.
Galu galā ceturtdienas sēdē tika nolemts: tagad nav piemērotākais laiks drošības pasākumu liberalizācijai un veikalu atvēršanai. Šādu viedokli pauda gan premjerministrs Krišjānis Kariņš, gan veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs piedāvāja operatīvās pārvaldes valdības grupai sagatavot kritērijus, kuru ievērošanas gadījumā veikali gūs iespēju strādāt. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē visai emocionāli konstatēja, ka valdība ar tādiem soļiem raida nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai. Turklāt, iekšlietu ministrs atzīmēja, atverot mazos veikalus, cilvēki mazākos pulkos dotos pēc pirkumiem uz lielveikaliem (kam patlaban ļauts strādāt), samazinātos rindas, kurās cilvēki dažkārt neievēro paredzēto distanci.
Patlaban valdība izskata Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, kas paredz atļauju mazajiem veikaliem strādāt no 9. marta, nevis no mēneša sākuma. Prasības veikaliem nav mainītas – durvis varēs vērt veikali ar atsevišķu ieeju, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus.
Skaidrs, ka tamlīdzīga viedokļa maiņa Ministru kabinetā nedāvā stabilitātes sajūtu uzņēmējiem un nepalielina iedzīvotāju ticību valdības lēmumu loģikai un prognozējamībai.
Tagi:
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
(atjaunots 08:46 27.02.2021)
Sputnik Latvija rīcībā nonācis video ieraksts, kurā redzams, kā pa ielu Jēkabpilī brauc traktors ar priekšmetu – tas ļoti atgādina lielgabalu no padomju karavīriem veltītā monumenta postamenta. Lielgabals tika nolaupīts 23. februāra naktī.Vietējie iedzīvotāji, kuri 23. februārī atnāca nolikt ziedus pie monumenta par godu Tēvijas aizstāvja dienai, nākamajā dienā konstatēja – lielgabals ir nolaupīts. Sabiedriskie darbinieki ziņoja pašvaldībai un policijai. Policijas Zemgales reģionālā pārvalde ierosinājusi kriminālprocesu par lielgabala zādzību.
Krievijas vēstniecība Rīgā un KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO nosodīja padomju varoņiem-atbrīvotājiem veltītā pieminekļa apgānīšanu un aicināja vietējās varasietādes pienācīgi izmeklēt incidentu.
"Notiekošo vērtējam kā īstākā neonacistiskā revanšisma izpausmi, kam nav un nevar būt vietas civilizētā Eiropas valstī," paziņoja diplomātiskā misija.