Žurnālists un publicists Artēmijs Troickis, foto no arhīva

Artēmijs Troickis ieteicis Latvijas valdībai apgūt krievu valodu

57
(atjaunots 08:56 23.10.2018)
Valdībai ir jāprot sarunāties ar krievvalodīgajiem kā ar līdzīgiem, lai viņi nejustos "pamesti" Latvijā un Igaunijā. Viņi ir jāiesaista valstī notiekošajos procesos ar praktiskām darbībām, paziņoja Krievijas žurnālists Artēmijs Troickis.

RĪGA, 23. oktobris — Sputnik. Ja Latvijas un Igaunijas valdība runātu ar krievvalodīgajām mazākumtautībām godīgi, kaut mazliet censtos apgūt viņu valodu un neizturētos augstprātīgi, izdotos atrisināt daudzus jautājumus. Šis aspekts ir palaists garām, un tagad ir jāveic nopietns darbs, uzskata krievu žurnālists un publicists Artēmijs Troickis.

Latvija un Igaunija ir pieļāvušas lielu kļūdu, pieļaujot "visai vienaldzīgu un augstprātīgu" attieksmi pret krievvalodīgo mazākumtautību pārstāvjiem, un tagad nāksies veikt nopietnu darbu, lai pārliecinātu viņus par to, ka šeit viņus uzskata par līdztiesīgiem, nevis "otrās šķiras" cilvēkiem, aģentūrai LETA norādīja Artēmijs Troickis, vēsta Mixnews.

"Skaidrs, ka viņi krievus nemīl, ka viņi piecieš krievus. Taču viņiem ir jāsaprot, ka krievi šeit dzīvo un jāizturas pret viņiem kā pret līdztiesīgiem, nevis kā pret kaut kādu minoritāti," – uzsvēra Troickis.

Pēc viņa domām, situācija būtu citāda, ja Latvijas un Igaunijas valdību pārstāvji runātu ar krievvalodīgajiem godīgi un kaut mazliet papūlētos apgūt viņu valodu un sarunāties krieviski. Tad izdotos atrisināt daudzus jautājumus.

Krievu žurnālists uzskata, ka latviešu un igauņu vairākuma attiecības ar krievvalodīgo mazākumtautību lielā mērā cieš tāpēc, ka "krieviem kaut kādas lietas neizskaidro, tāpēc viņiem šķiet, ka tas viss viņus vispār neskar". "Viņi ir atsvešināti, un tas ir ļoti slikti," – paziņoja Troickis.

Žurnālists atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas varasvīriem būtu ļoti grūti uzspiest rietumu vērtības pensijas vecuma cilvēkiem, kuri dzīvojuši PSRS un jūt nostalģiju par tās laikiem. Pēc Troicka domām, viņi būs mazliet izolēti no pašreizējiem procesiem Latvijā. Taču vidēja vecuma cilvēkus un jauniešus ir tajos aktīvi jāiesaista ar praktiskām darbībām.

Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku, gandrīz 40% viņu vidū ir krievvalodīgie, un Latvijas valdības programma mazākumtautību integrācijai nedod gandrīz nekādu rezultātu – sabiedrībā valda segregācija. To apstiprina arī Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas pārskats. Dokuments publicēts septembra vidū.

Pašreizējās Latvijā novērojamās politiskās situācijas pārskatā komiteja atzīmēja, ka valdība centieni veidot integrētu sabiedrību saduras ar latviešu neuzticību pret mazākumtautībām, vērojama latviešu vairākuma etniskās izolācijas tendence. EP komiteja norādīja, ka pat Satversmes preambulā iekļauta atšķirība starp "etnisko latviešu nāciju" un "Latvijas tautu".

Komiteja atzīmēja, ka varasiestādes nežēlo spēkus latviešu valodas popularizācijai, padarot aizvien stingrākas prasības par valodas zināšanām darba meklētājiem daudzās profesijās, tostarp arī valsts sektorā. Latviešu valoda ir vienīgā, kurā pieļaujama saziņa ar varasiestādēm, toponīmikā, dokumentos. Palielinās latviešu valodas daļa izglītības procesā, ieviesti "lojalitātes noteikumi" skolotājiem. Tas viss neveicina uzticēšanos un rada nopietnas bažas EP Komitejā.

Komiteja sniegusi Latvijas vadībai vairākus ieteikumus, kuru īstenošana ļautu uzlabot situāciju. To starpā ir sabiedrības integrācija kā divpusējs process; mazākumtautību pārstāvju dalība sabiedriskajā dzīvē un pārvaldē; ieteikts no jauna pārvērtēt ieviesto valodas prasību nepieciešamību, kas ietekmē mazākumtautību pārstāvju nodarbinātību valsts sektorā, pārliecināties, vai valodas standarti nerada šķēršļus deputātu ievēlēšanai, garantēt mācību iespējas mazākumtautību valodās atbilstoši pieprasījumam.

57
Tagi:
Troickis, krievu valoda
Pēc temata
Nacionālpatrioti par krievu valodu biznesā: "klientam vienmēr taisnība" – novecojis trends
Krievi ir labāki par latviešiem: kāpēc tas nāk par ļaunu krieviem un par labu - latviešiem
Vecā Saeima turpina pieņemt likumus pret krievu valodu
Krievu skolas gals. Kas saņems triecienu nākamais?
Velomaratons Rīgā 2017. gadā

Būtiski satiksmes ierobežojumi Rīgā brīvdienās: kur labāk nebraukt

1
(atjaunots 14:00 19.09.2020)
Šajās brīvdienās Rīgā norisināsies Toyota velomaratons, kura dēļ satiksme daudzās pilsētas vietās tiks ierobežota.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Rīgas dome paziņoja, ka Toyota Rīgas velomaratona rīkošanas laikā brīvdienās tiks ierobežota satiksme, raksta riga.lv.

No sestdienas, 19. septembra, plkst. 17.00 līdz 20. septembra plkst. 20.00 transportlīdzekļiem tiks aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam, 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Bīskapa gāti un Poļu gāti) un Citadeles ielā, posmā no Torņa ielas līdz Pils laukumam.

No šodienas plkst. 17.00 līdz 20.septembra plkst. 17.00 transportlīdzekļiem tiks aizliegts apstāties un stāvēt Balasta dambī, bet no 19. septembra plkst. 17.00 līdz 20.septembra plkst. 17.00 - Kuģu ielā (Daugavas pusē).

No 19.septembra plkst. 17.00 līdz 20.septembra plkst. 20.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam, un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Bīskapa gāti un Poļu gāti).

Tostarp 20.septembrī tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme:

• no plkst. 10.30 līdz plkst. 17.00 Ģenerāļa Radziņa krastmalā un Krasta ielā, virzienā un posmā no Akmens tilta līdz Dienvidu tiltam;

• no plkst. 11.00 līdz plkst. 17.00 uz Dienvidu tilta, virzienā uz Pārdaugavu no Krasta ielas uzbrauktuves līdz Bauskas ielai (kreisajā braukšanas joslā tiks nodrošināta sabiedriskā transporta satiksme);

• no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00 Bauskas ielā, no Dienvidu tilta apļa līdz Mūkusalas ielai, Mūkusalas ielā no Bauskas ielas līdz Akmens tiltam, Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplī zem Salu tilta, Akmens tilta tunelī, Kuģu ielā, Trijādības ielā, Raņķa dambī, Balasta dambī, uz Vanšu tilta (kreisajā braukšanas joslā tiks nodrošināta sabiedriskā transporta satiksme.

Tāpat tiek norādīts, ka velomaratona laikā 20. septembrī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 tiks aizliegta velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme 11.novembra krastmalā.

Svētdien, 20.septembrī no plkst. 11.15 līdz plkst. 13.00 notiks velomaratona Sporta distances brauciens (četri apļi) pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Ģenerāļa Radziņa krastmala–Krasta iela–Dienvidu tilts–pāri Dienvidu tiltam–Bauskas iela–Mūkusalas iela–Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplis–Mūkusalas iela–Akmens tilta tunelis–Kuģu iela–Trijādības iela–Raņķa dambis–Balasta dambis–Vanšu tilts–Pils laukums–Torņa iela–Pils laukums–Muitas iela–11.novembra krastmala (finišs).

No plkst. 13.30 līdz plkst. 15.15 notiks velomaratona Tautas brauciens (divi apļi) pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Ģenerāļa Radziņa krastmala–Krasta iela–Dienvidu tilts–pāri Dienvidu tiltam–Bauskas iela–Mūkusalas iela–Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplis–Mūkusalas iela–Akmens tilta tunelis–Kuģu iela–Trijādības iela–Raņķa dambis–Balasta dambis–Vanšu tilts–Pils laukums–Torņa iela–Pils laukums–Muitas iela–11.novembra krastmala (finišs).

Savukārt no plkst. 15.30 līdz plkst. 17.00 notiks velomaratona Ģimeņu brauciens (viens aplis) pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Ģenerāļa Radziņa krastmala–Krasta iela–Dienvidu tilts–pāri Dienvidu tiltam–Bauskas iela–Mūkusalas iela–Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplis–Mūkusalas iela–Akmens tilta tunelis–Kuģu iela–Trijādības iela–Raņķa dambis–Balasta dambis–Vanšu tilts–Pils laukums–Torņa iela–Pils laukums–Muitas iela–11.novembra krastmala (finišs).

1
Tagi:
Rīga
Georga lentīte, foto no arhīva

Tas ir arī latviešu uzvaras simbols: KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu

2
(atjaunots 12:23 19.09.2020)
Latvijas Saeima jau no pirmajām rudens sesijas darba dienām sākusi laist klajā aizliedzošas iniciatīvas ar rusofobu ievirzi, teikts KF vēstniecības paziņojumā saistībā ar likumprojektiem par Georga lentīšu publiskā lietojuma aizliegšanu.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Latvijā komentējusi Latvijas Saeimas atbalstu likuma grozījumu pieņemšanai, saskaņā ar kuriem publiskos pasākumos tiek aizliegts izmantot Georga lentīti. Diplomātiskā misija atzīmēja, ka lentīte ir padomju tautas, tostarp arī latviešu, drosmes un cieņas simbols, kuri cīnījās pret fašistiem.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Latvijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kuri paredz aizliegt izmantot Georga lenti publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan pulcēšanās, gājienu un piketu laikā. Grozījumus izstrādāja Nacionālās apvienības deputāti.

KF vēstniecība Rīgā, komentējot likumprojektu virzību Saeimā, paziņoja, ka likumdevēja iestāde ar jauniem spēkiem metas laist klajā aizliedzošas rusofobas iniciatīvas.

"Ja kāds pēkšņi naivi uzskatīja, ka, atgriežoties no vasaras "brīvlaika", Latvijas Saeima ķersies klāt sakrājušos aktuālo jautājumu risināšanai ekonomikas un sociālajā jomā, tad viņu sagaida vilšanās," teikts diplomātiskās misijas paziņojumā Facebook. "Jau no pirmajām dienām galvenā LR likumdošanas iestāde ar jauniem spēkiem metās laist klajā aizliedzošas rusofobas ievirzes iniciatīvas. Papildus priekšvēlēšanu aģitācijai krievu valodai "ārpus likuma" valstī nolemts pasludināt arī Georga lentītes publisko izmantošanu – galvenā padomju tautas, tostarp arī latviešu, drosmes un cieņas simbola, kas izcīnīja uzvaru Lielajā Tēvijas karā, samaksājot par to dārgu cenu."

Latvijas Saeima iepriekš atbalstīja publisko pasākumu likuma grozījumus, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtību sargājošo iestāžu pārstāvju formastērpa un apģērba elementu izmantošanu.

Kā jau vēstīja Sputnik Latvija, piedāvājums aizliegt Georga lentīti izraisīja asu nosodījumu gan Latvijas krievvalodīgo vidū, gan Krievijā.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO sakarā ar Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas skaidro nosoda šādu iniciatīvu, kura var novest pie nacionālistisku spēku nostiprināšanās un izprovocēt konfliktus un sadursmes.

2
Tagi:
Krievijas vēstniecība, Georga lentīte, Saeima, Latvija
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības