Žurnālists un publicists Artēmijs Troickis, foto no arhīva

Artēmijs Troickis ieteicis Latvijas valdībai apgūt krievu valodu

57
(atjaunots 08:56 23.10.2018)
Valdībai ir jāprot sarunāties ar krievvalodīgajiem kā ar līdzīgiem, lai viņi nejustos "pamesti" Latvijā un Igaunijā. Viņi ir jāiesaista valstī notiekošajos procesos ar praktiskām darbībām, paziņoja Krievijas žurnālists Artēmijs Troickis.

RĪGA, 23. oktobris — Sputnik. Ja Latvijas un Igaunijas valdība runātu ar krievvalodīgajām mazākumtautībām godīgi, kaut mazliet censtos apgūt viņu valodu un neizturētos augstprātīgi, izdotos atrisināt daudzus jautājumus. Šis aspekts ir palaists garām, un tagad ir jāveic nopietns darbs, uzskata krievu žurnālists un publicists Artēmijs Troickis.

Latvija un Igaunija ir pieļāvušas lielu kļūdu, pieļaujot "visai vienaldzīgu un augstprātīgu" attieksmi pret krievvalodīgo mazākumtautību pārstāvjiem, un tagad nāksies veikt nopietnu darbu, lai pārliecinātu viņus par to, ka šeit viņus uzskata par līdztiesīgiem, nevis "otrās šķiras" cilvēkiem, aģentūrai LETA norādīja Artēmijs Troickis, vēsta Mixnews.

"Skaidrs, ka viņi krievus nemīl, ka viņi piecieš krievus. Taču viņiem ir jāsaprot, ka krievi šeit dzīvo un jāizturas pret viņiem kā pret līdztiesīgiem, nevis kā pret kaut kādu minoritāti," – uzsvēra Troickis.

Pēc viņa domām, situācija būtu citāda, ja Latvijas un Igaunijas valdību pārstāvji runātu ar krievvalodīgajiem godīgi un kaut mazliet papūlētos apgūt viņu valodu un sarunāties krieviski. Tad izdotos atrisināt daudzus jautājumus.

Krievu žurnālists uzskata, ka latviešu un igauņu vairākuma attiecības ar krievvalodīgo mazākumtautību lielā mērā cieš tāpēc, ka "krieviem kaut kādas lietas neizskaidro, tāpēc viņiem šķiet, ka tas viss viņus vispār neskar". "Viņi ir atsvešināti, un tas ir ļoti slikti," – paziņoja Troickis.

Žurnālists atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas varasvīriem būtu ļoti grūti uzspiest rietumu vērtības pensijas vecuma cilvēkiem, kuri dzīvojuši PSRS un jūt nostalģiju par tās laikiem. Pēc Troicka domām, viņi būs mazliet izolēti no pašreizējiem procesiem Latvijā. Taču vidēja vecuma cilvēkus un jauniešus ir tajos aktīvi jāiesaista ar praktiskām darbībām.

Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku, gandrīz 40% viņu vidū ir krievvalodīgie, un Latvijas valdības programma mazākumtautību integrācijai nedod gandrīz nekādu rezultātu – sabiedrībā valda segregācija. To apstiprina arī Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas pārskats. Dokuments publicēts septembra vidū.

Pašreizējās Latvijā novērojamās politiskās situācijas pārskatā komiteja atzīmēja, ka valdība centieni veidot integrētu sabiedrību saduras ar latviešu neuzticību pret mazākumtautībām, vērojama latviešu vairākuma etniskās izolācijas tendence. EP komiteja norādīja, ka pat Satversmes preambulā iekļauta atšķirība starp "etnisko latviešu nāciju" un "Latvijas tautu".

Komiteja atzīmēja, ka varasiestādes nežēlo spēkus latviešu valodas popularizācijai, padarot aizvien stingrākas prasības par valodas zināšanām darba meklētājiem daudzās profesijās, tostarp arī valsts sektorā. Latviešu valoda ir vienīgā, kurā pieļaujama saziņa ar varasiestādēm, toponīmikā, dokumentos. Palielinās latviešu valodas daļa izglītības procesā, ieviesti "lojalitātes noteikumi" skolotājiem. Tas viss neveicina uzticēšanos un rada nopietnas bažas EP Komitejā.

Komiteja sniegusi Latvijas vadībai vairākus ieteikumus, kuru īstenošana ļautu uzlabot situāciju. To starpā ir sabiedrības integrācija kā divpusējs process; mazākumtautību pārstāvju dalība sabiedriskajā dzīvē un pārvaldē; ieteikts no jauna pārvērtēt ieviesto valodas prasību nepieciešamību, kas ietekmē mazākumtautību pārstāvju nodarbinātību valsts sektorā, pārliecināties, vai valodas standarti nerada šķēršļus deputātu ievēlēšanai, garantēt mācību iespējas mazākumtautību valodās atbilstoši pieprasījumam.

57
Tagi:
Troickis, krievu valoda
Pēc temata
Nacionālpatrioti par krievu valodu biznesā: "klientam vienmēr taisnība" – novecojis trends
Krievi ir labāki par latviešiem: kāpēc tas nāk par ļaunu krieviem un par labu - latviešiem
Vecā Saeima turpina pieņemt likumus pret krievu valodu
Krievu skolas gals. Kas saņems triecienu nākamais?
LU

Latvijas augstskolas pārgājušas pie attālinātām studijām

9
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Praktiskās nodarbības Latvijas augstskolu stundentiem joprojām notiks klātienē, tomēr lekcijas būs organizētas attālināti.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. No šīsdienas līdz 15. novembrim mācību process augstākajās mācibu iestādēs būs daļēji attālināts, vēsta Tvnet.

Šo lēmumu valdība pieņēma aizvadītās nedēļas nogalē, jo nesenie Covid-19 izplatības gadījumi valstī cita starpā saistīti ar augstskolu studentiem.

Grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pieņemti ar mērķi ierobežot studentu pulcēšanos.

Mācību process augstskolās būs daļēji attālināts – lekcijas notiks attālināti, bet iemaņu iegūšanai nozīmīgas praktiskās nodarbības ļauts organizēt klātienē, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

Attālinātās mācības sākušās arī skolu vecākajās klasēs, tomēr skolēniem nodrošināta iespēja tām sagatavoties.

Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka augstākais Covid-19 izplatības līmenis konstatēts mācību iestādēs un bērnu kolektīvos, otro vietu ieņem saslimušo ģimenes locekļi un kontaktpersonas.

9
Tagi:
augstākā izglītība, izglītība, koronavīruss
Pēc temata
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

7
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

7
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā