Žurnālists un publicists Artēmijs Troickis, foto no arhīva

Artēmijs Troickis ieteicis Latvijas valdībai apgūt krievu valodu

56
(atjaunots 08:56 23.10.2018)
Valdībai ir jāprot sarunāties ar krievvalodīgajiem kā ar līdzīgiem, lai viņi nejustos "pamesti" Latvijā un Igaunijā. Viņi ir jāiesaista valstī notiekošajos procesos ar praktiskām darbībām, paziņoja Krievijas žurnālists Artēmijs Troickis.

RĪGA, 23. oktobris — Sputnik. Ja Latvijas un Igaunijas valdība runātu ar krievvalodīgajām mazākumtautībām godīgi, kaut mazliet censtos apgūt viņu valodu un neizturētos augstprātīgi, izdotos atrisināt daudzus jautājumus. Šis aspekts ir palaists garām, un tagad ir jāveic nopietns darbs, uzskata krievu žurnālists un publicists Artēmijs Troickis.

Latvija un Igaunija ir pieļāvušas lielu kļūdu, pieļaujot "visai vienaldzīgu un augstprātīgu" attieksmi pret krievvalodīgo mazākumtautību pārstāvjiem, un tagad nāksies veikt nopietnu darbu, lai pārliecinātu viņus par to, ka šeit viņus uzskata par līdztiesīgiem, nevis "otrās šķiras" cilvēkiem, aģentūrai LETA norādīja Artēmijs Troickis, vēsta Mixnews.

"Skaidrs, ka viņi krievus nemīl, ka viņi piecieš krievus. Taču viņiem ir jāsaprot, ka krievi šeit dzīvo un jāizturas pret viņiem kā pret līdztiesīgiem, nevis kā pret kaut kādu minoritāti," – uzsvēra Troickis.

Pēc viņa domām, situācija būtu citāda, ja Latvijas un Igaunijas valdību pārstāvji runātu ar krievvalodīgajiem godīgi un kaut mazliet papūlētos apgūt viņu valodu un sarunāties krieviski. Tad izdotos atrisināt daudzus jautājumus.

Krievu žurnālists uzskata, ka latviešu un igauņu vairākuma attiecības ar krievvalodīgo mazākumtautību lielā mērā cieš tāpēc, ka "krieviem kaut kādas lietas neizskaidro, tāpēc viņiem šķiet, ka tas viss viņus vispār neskar". "Viņi ir atsvešināti, un tas ir ļoti slikti," – paziņoja Troickis.

Žurnālists atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas varasvīriem būtu ļoti grūti uzspiest rietumu vērtības pensijas vecuma cilvēkiem, kuri dzīvojuši PSRS un jūt nostalģiju par tās laikiem. Pēc Troicka domām, viņi būs mazliet izolēti no pašreizējiem procesiem Latvijā. Taču vidēja vecuma cilvēkus un jauniešus ir tajos aktīvi jāiesaista ar praktiskām darbībām.

Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku, gandrīz 40% viņu vidū ir krievvalodīgie, un Latvijas valdības programma mazākumtautību integrācijai nedod gandrīz nekādu rezultātu – sabiedrībā valda segregācija. To apstiprina arī Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas pārskats. Dokuments publicēts septembra vidū.

Pašreizējās Latvijā novērojamās politiskās situācijas pārskatā komiteja atzīmēja, ka valdība centieni veidot integrētu sabiedrību saduras ar latviešu neuzticību pret mazākumtautībām, vērojama latviešu vairākuma etniskās izolācijas tendence. EP komiteja norādīja, ka pat Satversmes preambulā iekļauta atšķirība starp "etnisko latviešu nāciju" un "Latvijas tautu".

Komiteja atzīmēja, ka varasiestādes nežēlo spēkus latviešu valodas popularizācijai, padarot aizvien stingrākas prasības par valodas zināšanām darba meklētājiem daudzās profesijās, tostarp arī valsts sektorā. Latviešu valoda ir vienīgā, kurā pieļaujama saziņa ar varasiestādēm, toponīmikā, dokumentos. Palielinās latviešu valodas daļa izglītības procesā, ieviesti "lojalitātes noteikumi" skolotājiem. Tas viss neveicina uzticēšanos un rada nopietnas bažas EP Komitejā.

Komiteja sniegusi Latvijas vadībai vairākus ieteikumus, kuru īstenošana ļautu uzlabot situāciju. To starpā ir sabiedrības integrācija kā divpusējs process; mazākumtautību pārstāvju dalība sabiedriskajā dzīvē un pārvaldē; ieteikts no jauna pārvērtēt ieviesto valodas prasību nepieciešamību, kas ietekmē mazākumtautību pārstāvju nodarbinātību valsts sektorā, pārliecināties, vai valodas standarti nerada šķēršļus deputātu ievēlēšanai, garantēt mācību iespējas mazākumtautību valodās atbilstoši pieprasījumam.

56
Tagi:
Troickis, krievu valoda
Pēc temata
Nacionālpatrioti par krievu valodu biznesā: "klientam vienmēr taisnība" – novecojis trends
Krievi ir labāki par latviešiem: kāpēc tas nāk par ļaunu krieviem un par labu - latviešiem
Vecā Saeima turpina pieņemt likumus pret krievu valodu
Krievu skolas gals. Kas saņems triecienu nākamais?
Salacgrīvas zivju konservu ražotāja AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, foto no arhīva

Uzņēmējs no Latvijas atzina Krievijas šprotu kvalitāti: degustācija Salacgrīvā

7
(atjaunots 15:22 10.08.2020)
Krievijas zivju konservu ražotāji Kaļiņingradas apgabalā īsā laika posmā izdarīja to, ko Latvija sasniedza mērojot ļoti ilgu ceļu. Babris atzina, ka Krievijas šprotes nav sliktākas par Latvijā ražotajām.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Salacgrīvas zivju konservu ražotāja AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris katru nedēļu savā rūpnīcā Vidzemes ziemeļos rīko produkcijas degustācijas, kura tika izgatavota iepriekšējā periodā.

Te lieta ir tajā, ka pat viena pozīcija, piemēram, skumbrija tomātu mērcē, var atšķirties katrā partijā. Faktoru, kuri maina garšu bundžā, ir ļoti daudz: piemēram – izejvielas.

Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā izķertās reņģes atšķiras pēc garšas. Aukstajos ūdeņos taukus uzkrājusī janvāra zivs ir vērtīgāka par sauso vasaras zivi. Un ja loms ir iesaldēts pēc 24 stundām, tad tā jau ir nesvaiga produkcija, kuras smaku negodprātīgie ražotāji mēdz maskēt ar tomātu mērci.

Nianšu mūsdienu zivju ražošanas tehnoloģijās ir ļoti daudz, taču patērētājs ar maku balso par kvalitatīvu preci.

Cena/kvalitāte

Cenas un kvalitātes attiecība, pateicoties kurām tādas rūpnīcas, kā, piemēram, "Kaija" Vecmīlgrāvī un VZK Ventspilī spēja nostiprināties Krievijas mazumtirdzniecībā, protams, arī ir ļoti svarīgs faktors. Te ir svarīgi nepāriet pāri tai līnijai, kad pircējs izspļauj riebīgumu, nevis bauda delikatesi ar nosaukumu "Rīgas šprotes eļļā".

Uz alkšņa kūpinātām zivīm labā eļļā jābūt saliktām akurāti un vēlams ar vēderiem uz augšu – kas nozīmē, ka visticamāk konservi ir iztaisīti nevis no saldētām noliktavas izejvielām, bet no svaiga loma.

Degustācija Salacgrīvas rūpnīcā ir regulārs un nepieciešams process, taču sezonā pēdējais. Vasarā ražotājs ir vāji noslogots: zivis Rīgas jūras līcī sāka ēst planktonus. Reņģu un ķilavu vēderi ir piebāzti ar zaļumiem, un tās nav izejvielas šprotu konserviem.

Babris izlika uz degustācijas galda 53 atvērtas konservu bundžas pluss vienu Krievijas ražojuma bundžu. Lai atvieglotu garšas receptoru darbību, konserviem tiek pievienota tikai rudzu maizes šķēlīte un tase tējas.

 Дегустация шпрот на рыбоконсервном заводе Brīvais Vilnis в Салацгриве.
© Sputnik / Sergey Melkonov
Šprotu degustācija Salacgrīvas rūpnīcā

Bundžas gāja gar galdu, pie kura atradās degustācijas grupa no rūpnīcas kolektīva: laboranti, valdes locekļi, tehnologi. Kā plusu es atzīmēju svaigu garšas niansi tefteļos ābolu mērcē, bet kā mīnusu – faktu, ka vienā no trim partijām skumbrijas tomātu mērcē bija pārāk maz cukura.

Krievijas "Krupnije šproti" izrādījās, starp citu, nesliktas. Par to Babris atklāti saka, ka vien piecu gadu laikā divi ražotāji no KF Kaļiņingradas apgabala izdarīja gandrīz neiespējamo. Izdarīja to, kas Latvijā, kā vadošajā zivju pārstrādes valstī, tika būvēts kopš Livonijas laikiem un intensīvi attīstījās Latvijas PSR.

Kombināta "Za Rodinu!" un zivju pārstrādes kompleksa "Roskon" vadītāji un tehnologi brauca uz Latvijas rūpnīcām pētīt ražošanas pieredzi. Latvijā know-how neslēpa: labāk lai kaimiņi taisa labu produktu, nevis ražo riebīgu maisījumu, iedragājot ticību šprotēs plašam patērētāju lokam. Kas, starp citu, notiek pārāk bieži. Jo pārtikas produkcijas GOST tika iznīcināti līdz ar Padomju Savienības sabrukumu pirms gandrīz 30 gadiem.

Kā atpazīt sliktas šprotes

Tagad pāriesim pie galvenā. Kā atsijāt labo no tā, no kā ir jābēg?

Piemēram, paņemiet no veikala plaukta konservu bundžu un viegli pakratiet to. Ja iekšā kaut kas burbuļo, un uz pašas bundžas pat nav rūpnīcas nosaukuma un adreses, visticamāk, tā ir atkritumu prece.

Daži ražotāji pēc mazumtirdzniecības tīklu pasūtījuma taisa lētu un maz ēdamu preci, kā piemēru var minēt  "Augstākās kategorijas šprotes". No kvalitātes zaudējuma cieš visa nozare, ieskaitot godprātīgo pārstrādes biznesu.

Babris uzsver, ka viņa uzņēmumā galvenais ir produkcijas kvalitāte un kvalitātes kontrole. Viņam pat piedāvāja pārdot rūpnīcas zīmolu, taču viņš atteicās, jo baidījās, ka zem markas "Brīvais vilnis" tiks ražota nekvalitatīva produkcija.

Pie tam biznesmenis skaidro savu pozīciju: slikta preces kvalitāte var atnest peļņu, taču tikai īstermiņa perspektīvā, un pēc tam šādu produkciju neviens  nepirks.

Tādēļ vietējiem ražotājiem atliek tikai viens – strādāt labāk par visiem.

7
Tagi:
šprotes, Latvija, zivrūpniecība
Pēc temata
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Šprotes valsts rezervēm: Latvijas zivju pārstrādātājs netiek galā ar pasūtījumu vilni
Latvijas vēstnieks Krievijā sūdzas par "šprotu stereotipu"
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju

14
(atjaunots 15:07 10.08.2020)
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atbrīvoties no nevajadzīgiem īpašumiem - izsolē tiks pārdota Blīdenes stacijas ēka.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" pārdot izsolē dzelzceļu stacija "Blīdene" ēku, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Brocēnu novada Blīdenes pagasta stacijas ēkas pārdošanas izsole notiks 28. augustā Rīgā, sākumcena ir 18 526 eiro. Pārdošanai piedāvātais nekustamais īpašums ietver sevī stacijas ēku, noliktavu, šķūni, tualeti un dzelzsbetona aku. Lai piedalītos izsolē, ir jāiemaksā dalības maksa 182 eiro apmērā, kā arī pirkuma nodrošinājums 10% apmērā no izsoles sākumcenas.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļš" turpina atbrīvoties no nevajadzīgiem īpašumiem – LDz izsolē pārdos veco stacijas ēku Suntažos un ūdenstorni Ozolmuižas pagastā. "Latvijas Dzelzceļa" meitasuzņēmums "LDz Cargo" grasās izlikt atvērtā izsolē 200 kravas vagonus.

Jūnijā LDz izsludināja nekustamā īpašuma pārdošanas izsoli, kurš atrodas Jelgavā Prohorova ielā 11. Tur atrodas četru stāvu ķieģeļu ēka ar pagrabtelpām, tā tika izmantota kā atpūtas vieta Jelgavas ceha brigādēm. Tāpat uz zemesgabala ir siltuma maģistrāle, ir ūdensvads un kanalizācija. Tajā pašā mēnesī "Latvijas Dzelzceļš" izsolē plānoja pārdot 46 automobiļus.

"Latvijas Dzelzceļš" vada publiskā lietojuma dzelzceļa infrastruktūru un ir vadošais uzņēmums koncernā "Latvijas Dzelzceļš".

Koncernā ietilpst seši meitasuzņēmumi: kompānija "LatRailNet" nosaka maksu par infrastruktūras izmantošana un sadala dzelzceļa jaudu; "LDz Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, "LDz infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu, "LDz ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDz apsardze" atbild par apsardzi, savukārt "LDz loģistika" – par loģistiku.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

14
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod stacijas ēku par 7000 eiro un ūdenstorni – par 1100
Kravas nevairosies, taču var piespiest pie sienas ekspeditorus: LDz jaunais biznesa plāns
Pat ja tarifs būs nulle, kravu nekļūs vairāk: Latvijai nāksies dotēt LDz

Harmonijā ar grādu: joga ar glāzi vīna Rīgā

0
(atjaunots 15:51 10.08.2020)
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
Neparastas aktivitātes organizatori piedāvāja dalībniekiem iegūt dubultus endorfīnus – vienlaikus no jogas un no iemīļotā dzēriena; iepriekšējā reizē nodarbības notika ar alus kausu.

Sestdien, 8. augustā, Bišumuižā notika neparastas jogas nodarbības – to dalībnieki izpildīja vingrinājumus, turot rokā glāzi ar vīnu.

Organizatori ir pārliecināti, ka šāda pieeja ļauj vairāk atslābināties un gūt baudu gan no vingrinājumiem, gan no iemīļotā dzēriena.

Pagājušajā reizē viņi rīkoja šādu pasākumu ar alu, bet izrādījās, ka daudziem jogas cienītājiem vīns ir tuvāk.

Neparastas vīna jogas fotogrāfijas mūsu fotolentē.

0
  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

Pēc temata
Ar pretenziju uz rekordu: Indijā vienlaikus ar jogu nodarbojās 65 tūkstoši cilvēku
Joga virs bezdibeņa: ķīnieši demonstrē asanas 396 metru augstumā
Kā sasniegt harmoniju: joga ar suņiem kļūst arvien populārāka
Bargā krievu joga