Ūdensvada krāns, foto no arhīva

Duļķains, taču lēts: Rīgas iedzīvotāji lūgti nebīties par krāna ūdens izskatu

31
(atjaunots 12:48 22.10.2018)
Ūdens padeves sistēmas sagatavojušas rīdziniekiem nepatīkamu pārsteigumu: no krāniem galvaspilsētā līs duļķains ūdens.

RĪGA, 22. oktobris — Sputnik. Uzņēmums "Rīgas ūdens" brīdinājis rīdziniekus par to, ka nedēļas sākumā ūdensvada ūdens varētu kļūt duļķains, vēsta Riga.lv.

Duļķainais ūdens, iespējams, tiks novērots Rīgas centra, Pļavnieku, Purvciema, Maskavas forštates, Ķengaraga, Teikas un Juglas iedzīvotāju mājokļos.

Uzņēmums paskaidrojis, ka iespējamās neērtības saistītas ar lieldiametra pieslēguma izbūvi ūdensvadam Krasta ielā. Būvdarbi nepieciešami jauno patērētāju pieslēgumam ūdensvada tīklam. Taču, iespējams, zināmu laiku būvdarbi ietekmēs ūdensvada ūdens fizisko stāvokli.

Rokas. Foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

Ir arī patīkamas ziņas. Uzņēmuma "Rīgas ūdens" pārstāvis Arturs Mucenieks paziņoja, ka savienojums, kura būvdarbus veic uzņēmums, veicinās uzņēmuma klientu skaita palielināšanos. Pēc Mucenieka vārdiem, tas garantē ekoloģisko drošību, kā arī ekonomisko efektivitāti, ļaujot īstenot zemo tarifu politiku Rīgas iedzīvotājiem.

Ūdens uzduļķojumu parādīšanās gadījumā "Rīgas ūdens" lūdz iedzīvotājus zvanīt pa diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 8000 2122.

Jāpiebilst, ka no šī gada jūnija bija iecerēts palielināt pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens" pakalpojumu tarifus par 24,2% - līdz 1,59 eiro (bez PVN) par kubikmetru. Ūdens padeves tarifs tika paaugstināts par 35% līdz 85 centiem par kubikmetru (bez PVN), bet kanalizācijas pakalpojumu tarifs – par 14%, līdz 74 centiem (bez PVN).

Uzņēmumā "Rīgas ūdens" paskaidroja, ka tarifu palielināšanās saistīta ar izdevumiem dabas resursu nodokļa palielināšanās rezultātā, ūdens apgādes tīklu ekspluatācijas un rekonstrukcijas izdevumu pieaugumu un ūdens patēriņa samazināšanos.

31
Tagi:
ūdens, Rīga
Pēc temata
Rīdzinieku ūdens rēķini palielināsies par 2-3 eiro
Rīgā būtiski pieaugs ūdens un kanalizācijas tarifi
Iemītniekam nekad nav taisnība: apšaubāmais komunālais serviss Rīgā
"Leģionāru slimības" apkarošana palielinās karstā ūdens rēķinus par 5-10%
Aleksandrs Nosovičs

Analītiķis: Baltijas valstu aizsardzība maz uztrauc ES, naudu tās nesaņems

5
(atjaunots 11:12 04.07.2020)
Eiropas Savienība piešķīrusi naudu koronavīrusa pandēmijas seku pārvarēšanai, aizsardzības izdevumiem ar to nav nekāda sakara, paziņoja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, komentējot Latvijas aizsardzības ministra paziņojumu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Latvija drīzumā saņems palīdzības paketi no Eiropas Savienības 2,9 miljardu eiro apmērā, taču aizsardzības nozarei finansējums nav paredzēts, pasūdzējās aizsardzības ministrs Artis Pabriks. "Ja mēs nedomāsim par savu drošību, mēs ne tikai neattīstīsim savus reģionus, kur ir izvietota mūsu darba zona, kur ir tie paši zemessargi un profesionālais dienests, bet mēs vienkārši sagatavosim augsni jaunām provokācijām. Senais teiciens "Kas nebaro savu armiju, baro svešu" ir patiess. Un nekas nav mainījies," sacīja ministrs.

"Līdzekļi Latvijai un citām ES valstīm tiek piešķirti koronavīrusa sociālekonomisko seku pārvarēšanai, kāds sakars ar to ir aizsardzības izdevumiem – jāvaicā Pabrika kungam. Šīs Latvijas pretenzijas Briselei ir absolūti bezjēdzīgas un ne ar ko nepamatotas," sacīja Nosovičs Sputnik Latvija intervijā.

Viņš atzīmēja, ka kopumā ES netiecas izpildīt Baltijas valstu aizsardzības iniciatīvas, tostarp tika noraidīts "militārās Šengenas" izveidošanas plāns.

"Šis projekts paredzēja apjomīgas investīcijas Austrumeiropas infrastruktūrā, lai militāras krīzes gadījumā pa to spētu ātrāk pārvietoties NATO militārā tehnika. Naudai bija jāaiziet ceļu un tiltu būvniecībai un remontam. Taču vēl pirms pandēmijas ES noraidīja projektu," sacīja Nosovičs.

Viņš atzīmēja, ka tas pats notiek ar dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvniecību, kur jau tiešā veidā sauc nevis par ekonomisku, bet par militāru projektu. Ar šo militāro pamatojumu Baltija prasa ES piešķirt arvien vairāk naudas, taču notiek tieši pretēji.

"Drošības un aizsardzības spēju ziņā Baltija ES īpaši neinteresē," nobeigumā sacīja Nosovičs.

Носович: оборона Прибалтики мало волнует ЕС, денег они не получат
5
Tagi:
NATO, aizsardzība, Artis Pabriks
Pēc temata
Un kodolieročus arī līdzi paķeriet: Krievijas ĀM par ASV spēku iespējamo izvešanu no VFR
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Par Krievijas gāzi un iemaksu kavēšanu NATO: Tramps izved pusi karaspēku no Vācijas
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

4
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

4
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu