ASV dolāri

Gasparjans: nepilsoņu skaits Latvijas sistemātiska kļūda, tāpat vēlēšanas

35
(atjaunots 10:10 22.10.2018)
Par ko žurnāliste Marija Krūze atvainojās eirodeputātam Andrejam Mamikinam, kāpēc Latvijā pazūd valsts īpašums, vai ir vērts lepoties ar nepilsoņu skaita samazināšanos un kāpēc bremzē koalīcijas pārrunas.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Iknedēļas tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu politisko notikumu apskata programmas vadītāja Sputnik Marija Krūze atvainojusies eirodeputātam Andrejam Mamikinam par tālruņa zvanu nelaikā.

Mamikins, kura kandidatūru nesenajās Saeimas vēlēšanās 6. oktobrī Latvijas Krievu savienība izvirzīja premjerministra postenim, savā lapā Facebook pastāstīja, ka Marija Krūze piezvanījusi viņam un lūgusi komentārus "tieši tajā dienā, kad es apglabāju vecmāmiņu". Pie tam politiķis pievērsa uzmanību tam, ka žurnāliste nav stādījusies priekšā, kā pienākas, nosaukusi tikai savu vārdu un organizāciju, ko viņa pārstāv, taču ne uzvārdu.

Šo incidentu Mamikins saistīja ar LKS sliktajiem rezultātiem LKS vēlēšanās un kaut kādām baumām par to, ka Sputnik nez kāpēc "nēsā mums (LKS) naudu maisiem".

Ar cieņu                                

Krūze atzinās, ka viņu ļoti pārsteigusi tāda reakcija, un uzsvēra: Sputnik žurnālistiem nav paraduma stādīties priekšā, nenosaucot savu uzvārdu. Pie tam žurnāliste atzīmēja, ka saprot, cik smagā brīdi piezvanījusi un nav aizvainota par politiķa mazliet rupjo toni.

"Jūtam lielu cieņu pret Andreju Vladimiroviču un vēlamies sadarboties tāpat kā iepriekš. Tāpēc atvainojos par kļūdu," – teica Krūze.

Savukārt Gasparjans ievēroja Mamikina publikācijas toni. Arī viņu tā pārsteidza, jo nekādi pret eirodeputātu vērsti apvainojumi nav izskanējuši. Politologs izteicās, ka sakāve vēlēšanās, domājams, arī ietekmējusi deputāta noskaņojumu, un apsolīja izskatīt kļūdas, ko LKS pieļāvusi priekšvēlēšanu kampaņā.

"Vēl vairāk, mūsu iepriekšējā programmā daudzkārt tika atkārtots, ka jūtam pret viņu lielu cieņu. Ja viņš kaut ko uztvēris kā aizvainojumu, tas var nozīmēt tikai vienu – nav skatījies uzmanīgi," – teica Gasparjans.

Bijušās PSRS Bermuda trijstūris

Pārejot pie citām ziņām no Latvijas, Gasparjans pastāstīja par iemesliem, kuru dēļ Jaunsardzes vienībās veiktajā revīzijā konstatēts iztrūkums gandrīz 57 tūkstošu eiro apmērā. Ziņots, ka bez pēdām pazudušas teltis, zābaki, formas tērpi un atsevišķi to elementi. Ierosinātas divas krimināllietas.

"Zagt – tā ir normāla prakse. Pēcpadomju telpa ar to ir slavena. Tas ir tāds Bermudu trijstūris, kur pazūd absolūti viss. Moldovā, piemēram, pazudusi puse budžeta, Ukrainā neviens vairs pat nemeklē SVF iepriekšējo pārskaitījumu," – paskaidroja Gasparjans.

Jāpiebilst, ka Latvijā mīklaini pazudis ne tikai jaunsargu inventārs. Pagaisuši arī gandrīz 27 miljoni eiro no naudas, kas tika atvēlēta no budžeta valsts simtgades svinībām. Šo faktu atzina Valsts kontrole.

Vēl vairāk, iestāde atzīmēja, ka mehānismi, kam būtu jāpalīdz kontrolē piešķirtā finansējuma maršrutus, nedarbojas, kā nāktos, jo līdzekļu iztērēšanai Latvijas simtgadei veltītajiem svētku pasākumiem nav noteikti formāli ierobežojumi. Katra organizācija var pieskaņot šim datumam jebkuru tās organizēto pasākumu, iztērējot tam speciāli no budžeta atvēlētos līdzekļus.

Sistemātiskās kļūdas Latvijā

Gasparjans atgādināja, ka tamlīdzīgs haoss Latvijā valda it visur un ar to iespējams saistīt arī problēmas, kas radušās koalīcijas izveides procesā, partiju izgāšanos vēlēšanās un politiku kopumā.

"Piemēram, premjerministra kandidāts no "Saskaņas" Vjačeslavs Dombrovskis paziņoja, ka "Saskaņa" nav krievu partija un divvalodības nebūs. Un tas nav atsevišķs stāsts. Kad man zvana un lūdz komentēt krievu partijas panākumus Latvijā, es tūlīt vaicāju, kura tad īsti tur izrādījusies krievu partija," – paskaidroja politologs.

Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumus par nepilsoņu skaita samazināšanos Gasparjans tāpat nosauca par vienu no sistemātiskajām kļūdām, ko pieļauj Latvija, it īpaši krievu partijas. Viņš paskaidroja, ka tādējādi krievu partijas zaudē elektorātu, jo cilvēki mirst vai nokārto pilsonības eksāmenus un vēlāk aizmirst savas saknes.

Taču lieta tāda, ka nevienu neinteresē notiekošā saknes un iemesli. Neviens nepūlas noskaidrot, kāpēc izgāzušās vēlēšanas un kas patiesībā notiek, piezīmēja politologs.

35
Tagi:
vēlēšanas, nepilsoņi, Mamikins
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (55)
Pēc temata
"Skaldi un valdi": krievi Baltijā rada draudus
Dombrovskis: "Saskaņa" neieviesīs divvalodību un nemainīs valsts kursu
Čakša paskaidroja vēlētāju zemo aktivitāti ar to, ka latviešus viss apmierina
"Pārmaiņu nebūs": sociālie tīkli par vēlēšanu rezultātiem Latvijā

Sociālie tīkli sašutuši par plāniem rīkot Dziesmu un deju svētkus

6
(atjaunots 08:49 13.04.2021)
Sociālo mediju lietotāji asi kritizē skolēnu Dziesmu un deju svētku organizētāju vēlēšanās "tradīciju saglabāšanai" sarīkot svētkus, neraugoties uz koronavīrusa pandēmiju.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori, neraugoties uz epidemiologu brīdinājumiem, ir apņēmības pilni rīkot pasākumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Atgādinām, ka pagājušajā gadā Dziesmu un deju svētki tika atcelti, lai gan vidējais Covid-19 inficēto skaits dienā bija 20 cilvēki.

Bet svētku organizatori uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un rīkot pasākumu šovasar. Rīcības komiteja strādā pie vairākiem scenārijiem, kā pasākumi varētu norisināties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. Visticamāk, skatītāju klātienē nebūs, un lielākais pasākums iecerēts ar trīs tūkstošiem dalībnieku Mežaparka estrādē, noskaidroja TV raidījums.

Tomēr sociālo mediju lietotāji, šķiet, nenovērtēja pasākuma organizatoru patriotiskās jūtas un uzbruka tiem ar kritiku.

"Svētku rīkotāji uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un pasākumiem šovasar ir jānotiek. Šis atgādina ainu no Černobiļas, kad karavīriem lika pacelt sarkanu karogu virs reaktora," šādu salīdzinājumu izteica Pāvels Šnejersons.

​"Cik nekritiskam ir jābūt, lai tik viegli paziņotu, ka ir vērts riskēt ar citu cilvēku dzīvībām?" pauž sašututu ārste Kristīne Pitkeviča.

​"Sena gudrība vēsta. Ja 3. vilnis nenāk pie tevis, ej pie 3. viļņa pats! Dziesmusvētkiem būt!" sarkastiski raksta Reinis Pozņaks.

​"Ja notiks Dziesmu un deju svētki, apliecināsies tas, par ko baidos jau sen- konservatīvajiem tradīcijas ir svarīgākas par cilvēku dzīvībām," secina jaunatnes organizācijas "Protests" aktīviste Selma Levrence.

​"Par šo vakar nolaidās rokas un vēl šorīt nav paceļamas. Bērni 2. gadu normāli neiet skolā, šonedēļ kārtējā mājmācība uz vecāku nervu un darbalaika rēķina, bet tantes viņiem plāno svētkus. Pēc kuriem atkal nebūs skolas," pauž neapmierinātību redaktore-žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Citāts (ne mans): "Nauda pati sevi neapgūs," norāda Māris Gabaliņš, dodot mājienu par to, ka organizatoriem ir jātēlo darbība, jo budžets jau ir piešķirts.

​"Izglītības ministrijā galīgi dulli kļuvuši? Epidēmijas laikā nepotēti bērni no visas Latvijas stāvēs pa balss grupām uz dziedās! Atsaukties uz svētku tradīciju ir skaisti, bet kā būtu ar tradīciju turēties pie veselā saprāta un tīši neapdraudēt bērnus? Mums tomēr nav TĀDA dzimstība," raksta lietotājs "Sarkanā micē, ar ūsiņām".

​"Laikam jau nevar sagaidīt, ka bērnu skolotāji, deju kolektīvu vadītāji un koru diriģenti pateiktu, ka bērnu un viņu tuvinieku veselība ir svarīgāka par vienu masu dziesmu/deju pasākumu..." sociālais antropologs Klāvs Sedlenieks norāda uz personu gļēvulību, kas šajā situācijā varētu iebilst.

​"Nevajag aizmirst, ka izglītības (tai skaitā interešu) sistēmā ir stingra hierarhija. Privāti ne viens vien koru/deju kolektīvu vadītājs ir pret, kaut vai tāpēc, ka bērni pēc gada zoomā nemaz nav gatavi svētkiem. Taču publiski neteiks, jo bail no sekām," raksta Latvijas plašsaziņas līdzekļu attīstības centra (Baltic Center for Media Excellence) žurnāliste un izpilddirektore Gunta Sloga.

​Tomēr Dziesmu un deju svētku pārstāvji uzsvēra, ka dalība pasākumā ir brīvprātīga.

"Dalība Svētkos (ja tie notiks) ir tikai brīvprātīga," mēģinādams glābt situāciju, uzrakstīja organizatori Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku savā Twitter mikroblogā.

​Jauniešu Dziesmu un deju svētku organizatori vēlreiz atzīmēja, ka pasākums notiks tikai noteiktos apstākļos.

"Svētki notiks tikai tad, ja piepildīsies 3 "ja": ja to pieļaus aktuālā epidemioloģiskā situācija, ja tiks atjaunota klātienes interešu izglītība, ja būs iespēja mēģināt. Aktuāli 2 no izstrādātajiem scenārijiem, kas piemēroti dažādiem ierobežojumu veidiem. Prioritāte ir drošība!" apsolīja rīcības komitejas pārstāvji.

​Daži sociālo tīklu lietotāji atzīmēja, ka kaimiņu Igaunijā līdzīgus svētkus, kas tika ieplānoti nākamajam gadam, organizatori jau nolēmuši pārcelt uz 2023. gadu epidemioloģiskās situācijas dēļ.

6
Tagi:
svētki, sociālie tīkli
Rīgas osta

Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%

6
(atjaunots 08:27 13.04.2021)
Gada pirmajā ceturksnī Rīgas ostā visvairāk samazinājās ogļu pārkraušanas apjoms – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Rīgas ostas kravas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un sastādīja 5,393 miljonus tonnu, tiek ziņots ostas mājaslapā.

Pārkrauto beramkravu apjoms samazinājies par 18,5% - līdz 3,026 miljoniem tonnu. Visvairāk sarucis ogļu apgrozījums – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu, lai gan Krievijas degvielas piegādes Ziemeļrietumu ostu virzienā pēdējā laikā palielinājušās cenu pieauguma dēļ. Turklāt pieauga pārkrauto graudu un labības produktu apjoms – par 42,6%, līdz 832,7 tūkstošiem tonnu, koksnes granulu – par 9,3%, līdz 588,7 tūkstošiem tonnu. Pārkrauto koksnes šķeldu apjoms samazinājies par 36,6% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem - 236,1 tūkst. tonnu. Pārkrauto ķīmisko kravu apjoms samazinājies par 10,7%, līdz 338,7 tūkstošiem tonnu.

Pārkrauto ģenerālkravu apjoms ir par 9,7% mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī – 1,721 miljons tonnu. No tiem 1,013 miljoni tonnu bija kravas konteineros, kas ir par 8,2% mazāk nekā pērn. Tika pārkrauti 577 tūkstoši tonnu kokmateriālu, kas ir par 7,9% vairāk nekā 2020. gada trijos mēnešos.

Lejamkravu pārkraušanas apjoma kritums Rīgas ostā sastādīja 13,3%, tika pārkrauti 621,5 tūkstoši tonnu naftas produktu, sašķidrinātās gāzes un citu lejamkravu.

Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps pastāstīja, ka osta veic sagatavošanas darbu, lai nākotnē piesaistītu citas kravas Krievijas kravu vietā, kā arī investorus. Vadība ir noteikusi virkni prioritāro pasākumu. "Kas attiecas uz mūsu pašu mājasdarbiem, tad esam likuši pamatus ostas digitalizācijai - sakārtojam sistēmas, strādājam kopā ar muitu un citām iesaistītajām organizācijām, lai kravu plūsmu būtu iespējams ātrāk un ērtāk organizēt jau elektroniskā veidā. Proti, lai informācijas sistēmas savstarpēji ir saslēgtas un katrā apstāšanās punktā nav vajadzīgi papīra dokumenti, uz kuriem jāsaņem paraksts u.tml.

Nākamais solis ir prognozēšana, cik katrs terminālis, piemēram, stundā spēj pieņemt kravu, lai kravas automašīnas pie termināļiem vai pilsētā neveidotu sastrēgumus. Tas ļautu kravu pārvadātājiem sekot līdzi, kad ir vērts braukt uz ostu, lai nenāktos gaidīt 100 mašīnu rindā. Šādas lietas veido ostas kopējo ekosistēmu modernāku, pievilcīgāku un vairāk orientētu uz sadarbību," sacīja Zeps.

Viņš norādīja, ka osta komunicē ar stividoriem, analizē to darbības un vajadzības, kā arī prognozes, veidojot gada budžetu. Pēc viņa vārdiem, ir tie, kuri redz jaunas nišas, ir spējuši piesaistīt jaunas kravas un iesaistīties piegādes ķēdēs, bet ir arī tie, kuriem transformācija notiek lēni. "Mēs neapšaubāmi gribētu, lai tas notiek ātrāk, bet ir jāsaprot, ka šis ir pietiekami smagnējs un arī globāls bizness un vienā dienā kravas nevar nomainīt no oglēm uz konteineriem," teica Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.

6
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Kaimiņu piemērs ir lipīgs: Lietuva apglabā tranzītu Latvijas pēdās
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija

Ēģiptē arheologi atraduši pazudušu "zelta pilsētu"

0
(atjaunots 13:28 13.04.2021)
Pēc zinātnieku domām, būs nepieciešami vismaz desmit gadi, lai pilnībā izraktu un izpētītu visus pazudušās pilsētas fragmentus.

Ēģiptes arheoloģiskā misija zinātnieka, bijušā Ēģiptes arheoloģijas ministra Zahi Havasa vadībā Nīlas rietumu krastā pie Luksoras atrada pazudušu "zelta pilsētu", kas tika nosaukta par godu saules dievam "Atona ausma". Tā ir lielākā senākā apdzīvotā vieta, ko jebkad bija atraduši Ēģiptes teritorijā.

Tiek ziņots, ka pilsēta tika uzcelta Amenhotepa III valdīšanas laikā: šīs XVIII dinastijas devītais faraons valdīja no 1391. līdz 1353. gadam pirms mūsu ēras.

0