Krēsls Latvijas Saeimā

Gobzems, Bordāns un Pabriks: Latvijas prezidents izraudzīsies tikai vienu

23
(atjaunots 13:34 21.10.2018)
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis izskatīs Alda Gobzema, Jāņa Bordāna, Arta Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Saskaņā ar Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas informāciju pēc konsultācijām ar politiskajām partijām izraudzīti trīs pretendenti valsts premjerminstra amatam. Šī informācija publicēta Latvijas prezidenta oficiālajā vietnē.

Vējonis izskatīs KPV LV pārstāvja Alda Gobzema, Jaunās konservatīvās partijas kandidāta Jāņa Bordāna un partijas "Attīstībai/Par!" kandidāta Arta Pabrika kandidatūras.

Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents rīkojumu par nākamā Ministru prezidenta aicināšanu varēs izdot tikai pēc tam, kad līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi 2018. gada 6. novembrī būs atkāpies esošais Ministru kabinets.

Prezidents ieteicis visiem kandidātiem pēc iespējas ātrāk iesniegt visus dokumentus, jo viņš izvirzīs tikai pretendentu, par kura iespēju saņemt piekļuvi valsts noslēpumam nebūs ne mazāko šaubu.

Vējonis paudis cerību, ka partiju tālākajās konsultācijās tiks panākta vienošanās par Saeimas vairākuma atbalstu vienam no trim kandidātiem, - stabilas, darbspējīgas valdības veidošana, kam 13. Saeimā būs vairākuma atbalsts, radīs priekšnoteikumus Latvijas attīstībai ilgtermiņa perspektīvā.

Prezidents paziņoja, ka sagaida no partijām atbildīgu un apņēmīgu rīcību, lai pēc iespējas ātrāk vienotos par koalīcijas aprisēm un gaidāmajiem uzdevumiem.

Jaunās valdības galveno uzdevumu kontekstā Vējonis no jauna nosauca eiroatlantisko kursu, drošības nostiprināšanos, vismaz 2% IKP piešķiršana aizsardzībai, gatavību turpināt sāktās izglītības, veselības aprūpes, nodokļu sistēmas reformas, kā arī gatavību sākt jaunas reformas un spēku izstrādāt sabalansētu valsts budžetu.

Līdztekus prezidents piešķir lielu nozīmi tiesiskuma stiprināšanai, tostarp tiesu sistēmas darba uzlabošanai un maksātnespējas jomas sakārtošanai, sabiedrisko mediju stiprināšanai un finanšu sistēmas drošības stiprināšanai.

Atlaist Saeimu

Iepriekš Vējonis paziņoja, ka 12. Saeima veikusi labu darbu, taču ar vairākiem aspektiem viņš nav apmierināts. Piemēram, šī sasaukuma Saeimā bija vērojama šauru interešu grupu pārstāvniecība, piemēram, attiecībā uz likumu par kredītiestādēm un jautājumiem, kas saistīti ar maksātnespējas administratoriem.

Prezidents bija vīlies arī par to, ka Saeima nav atbalstījusi viņa ierosinājumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību valstī dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Turklāt Vējonim nepatika, ka 12. Saeima nav bijusi gatava prezidenta ierosinātajiem reglamenta grozījumiem, kas ļautu padarīt atklātāku lēmumu pieņemšanas procesu.

Vējonis atzīmēja, ka jaunā Saeima varētu būt ļoti sadrumstalota un diezin vai varēs ātri vienoties par valdošās koalīcijas veidošanu. Šī iemesla dēļ viņš atgādināja par savām tiesībām atlaist valdību.

23
Temats:
Kas stāsies pie stūres: Latvijas jaunās valdības veidošana (102)
Pēc temata
Publicists: no "Saskaņas" atlicis tikai gaidīt asinis uz Brīvības pieminekļa
Viņi kaitināja vēlētājus: Latvijas eksprezidents par valdošo partiju krahu
Prezidents tiksies ar visām partijām
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

17
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

17
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

29
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

29
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes