Inčukalna pazemes gāzes krātuve

Pazemes gāzes krātuvē iesūknēts pat mazāk gāzes nekā pērn

39
(atjaunots 10:15 20.10.2018)
Aizvadītajā gadā ilgstošā sala dēļ Latvijai draudēja gāzes deficīts, Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja iespēju robežās, jo pavasarī gāzes apjoms bija tik neliels, ka nepietika spiediena tās padevei sistēmā; šogad pazemes gāzes krātuvē iesūknēts pat mazāk gāzes nekā pērn.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Latvijas gāzes transporta sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves operators – uzņēmums Conexus Baltic Grid šonedēļ noslēdzis gazes iesūknēšanas sezonu krātuvē un jau novembra sākumā būs gatava nodrošināt degvielas atsūknēšanu, teikts uzņēmuma vietnē.

Operators informē, ka gazes tirgus dalībnieki iesūknējuši krātuvē 1 miljardu 24 miljonus kubikmetru gāzes (10,8 teravatstundas). Tātad iesūknēšanas sezonas nogalē krātuvē ir 1 miljards 280 miljoni kubikmetru gazes (13,506 teravatstundas). Pērn šajā periodā krātuvē bija par 142 miljoniem kubikmetru gazes vairāk.

Iepriekš Conexus Baltic Grid radās domstarpības ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) par to, vai ir juridiski pareizi iekļaut iedzīvotāju gāzes tarifā izdevumus, ko operators sedzis gāzes izsoļu organizēšanas rezultātā. Pagājušajā gadā šī summa sasniedza 8 miljonus eiro.

Inčukalna krātuvē ir jāuzglabā pietiekams degvielas apjoms, lai spēcīga  sala un maksimāla patēriņa apstākļos gāzes spiediens ļautu padot gāzi bez pārtraukumiem.

Conexus organizē izsoles noteikta degvielas apjoma glabāšanas tiesību pārdošanai, lai nodrošinātu spiediena radīšanai pietiekamu gāzes apjomu, taču tā īpašnieks zināmu laiku nevarēs izmantot krātuvē iesūknēto gāzi, tāpēc operators ir spiests dāvāt tirgotājiem piekļuvi krātuvei par zemāku cenu, jo pretējā gadījumā tirgotājiem nav pietiekama stimula iesūknēt krātuvē savu gāzi. Cenu starpību spiesti kompensēt visi gāzes patērētāji – Conexus to iekļāvis kopējā tarifā.

Taču regulēšanas iestāde tamlīdzīgiem aprēķiniem nepiekrita SPRK norādīja, ka atbilstoši Eiropas Komisijas pētījumam, sezonas sākumā krātuvē jābūt aptuveni 700 miljoniem kubikmetru gāzes. Taču 2017. gadā iesūknēšanas sezonas nogalē tajā faktiski bija 1,5 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

Savukārt Conexus Baltic Grid norāda, ka izoles izsludināšanas brīdī nebija izstrādāti noteikumi par to, kāds apjoms ir jāiesūknē.

Domstarpības par gāzes krātuves stabilam darbam nepieciešamo gāzes apjomu un to, vai ir likumīgi iekļaut tarifā izdevumus par degvielas iesūknēšanas stimulēšanu, SPRK un Conexus Baltic Grid vēl joprojām noskaidro tiesā.

39
Pēc temata
Paiders: gāze Latvijā tiek pārvērsta par resursu parazitēšanai uz iedzīvotāju rēķina
Conexus: Latvijai salā trūkst Krievijas gāzes
Latvijas Gāze: jaunie gāzes tirgotāji teju sasaldēja Latviju
"Latvijas gāze" izmaksās "Gazprom" 1,8 miljonus eiro no agrāko gadu peļņas

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

27
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

27
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Krievijā 2018

Liels skaits ārvalstnieku joprojām nav pametuši Krieviju pēc 2018. gada čempionāta

0
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav atgriezušies mājās.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav pametuši Krievijas teritoriju pēc pasaules čempionāta futbolā, informēja valsts ārlietu ministra vietnieks Jevgēņijs Ivanovs.

"Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, Krieviju vēl joprojām nav pametuši vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri iebrauca valstī 2018. gadā bez vīzām, ar pasaules čempionāta futbolā līdzjutēju pasēm. Patlaban faktiski viņi ir nelegālie migranti," Ivanova teikto citēja RIA Novosti.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstu novērtēja mundiāles organizatoru darbu – tās skatītāji Krievijā jutušies drošībā, un ne Krievijas iedzīvotāji, ne ārvalstu līdzjutēji nav saskārušies ar pārliekiem ierobežojumiem. "Cilvēki, kuri ieradās mūsu valstī varēja mierīgi un komfortabli pārvietoties starp pilsētām un pa visu valsti, noskatīties iemīļoto komandu spēles stadionos un fanu zonās," — atgādināja Putins un piebilda, ka organizētie drošības pasākumi neērtības nav sagādājuši.

Pasaules čempionāts Krievijā ilga no 2018. gada 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Kaļiņingradā, Kazaņā, Ņižņij Novgorodā, Rostovā pie Donas, Samarā, Saranskā, Sočos un Volgogradā. Fināls notika svētdien "Lužņiki" stadionā Maskavā.  

0
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Franču līdzjutēji pārsteigti: krievi ir "normāli cilvēki!"
Latvija plāno saņemt no PČ hokejā 2021 ne mazāk par sešiem miljoniem eiro
PČ 2021 laikā Rīga cer pieņemt vismaz 75 tūkstošus līdzjutēju