Vēlēšanas

Publicists: no "Saskaņas" atlicis tikai gaidīt asinis uz Brīvības pieminekļa

75
(atjaunots 07:51 20.10.2018)
Valstī nekas nemainīsies, kamēr Latvijā nesapratīs, ka cilvēks var būt savas valsts patriots un nerunāt latviski, paziņoja publicists Māris Zanders, komentējot partiju atteikšanos sadarboties ar "Saskaņu".

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Partija "Saskaņa" ir saņēmusi vēlētāju balsu vairākumu Latvijas Saeimas vēlēšanās, taču nepiedalās pārrunās par koalīcijas veidošanu. Šo situāciju eksperti apsprieda Latvijas radio 4 programmā "Atklātais jautājums". Eksperti uzskata par dīvainu situāciju, kurā gan politiskās partijas, gan prezidents ignorē viedokli, ko paudusi ceturtā daļa vēlētāju.

19. oktobrī Centrālā vēlēšanu komisija apstiprināja 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus. Oficiālie dati liecina, ka partija "Saskaņa" saņēmusi 23 deputātu vietas, KPV LV - 16, Jaunā konservatīvā partija - 16, "Attīstībai/Par!" - 13, Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK" – 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, "Jaunā vienotība" – 8 vietas.

Gandrīz divas nedēļas pēc vēlēšanām partijas nav izveidojušas koalīciju, puses paudušas dažādus viedokļus par kopīgo programmu un sastāvu, tikai par vienu tās ir vienisprātis – partijas atsakās no sadarbības ar "Saskaņu".

Publicists un politiskais kkomentētājs Māris Zanders un ekonomisks Tālis Laizāns pauda pārliecību, ka šāda situācija nav normāla, taču var turpināties ilgi. Pēc Zandera domām, Latvijas sabiedrība ir dziļi iestigusi nacionālajās pretrunās.

"Mēs vienkārši esam iestrēguši. Ne jau vēsturē, bet kaut kādā shēmā, kā tas viss notiek... Tā tas ir iegājies. "Saskaņa" vienmēr saņem tik daudz balsu, bet viņiem saka: nu, malači," teica Zanders un piebilda, ka pēc kārtējām vēlēšanām viss paliek, kā bijis, un "Saskaņa" paliek opozīcijā.

Zanders ir pārliecināts, ka Latvijā nespēj saprast, ka cilvēks var būt savas valsts patriots un nerunāt latviski. Kā piemēru viņš pieminēja zinātnieku pētījumu par Daugavpils novada iedzīvotājiem.

"Pētnieki savos rakstos daudzkārt uzsvēruši, ka bieži mēdz būt, piemēram, etnisko poļu ģimene, kas sarunājas krieviski. Katoļu mise notiek krieviski. Taču tas neko nemaina, ja viņi ir patrioti. Tiktāl mēs nez kāpēc neesam nonākuši. (..) Mēs esam iestrēguši," – atkārtoja Zanders.

Pēc viņa domām, politiskās elites un iedzīvotāju krasi negatīvā attieksme pret partiju "Saskaņa" ir iracionāla.

"Es neesmu "Saskaņas" piekritējs, tas nav noslēpums. Taču es vienkārši domāju: kas vēl viņiem ir jāizdara? Tas jau ir kaut kas reliģiozs. Kas? Ar asinīm jāparakstās Brīvības pieminekļa priekšā? Es saprotu, ka Ušakovam neuzticas. Taču tas jau ir kaut kas iracionāls," – paskaidroja Zanders.

Pie tam Latvijas prezidentam, uzdodot kādai partijai izveidot valdību, no vienas puses, jāņem vērā vēlētāju viedoklis, uz par "Saskaņu" balsojusi gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju, no otras puses viņš var pavaicāt: "Bet vai jūs, biedri, varat garantēt vairākumu? Ne? Nu, atvainojiet, ejiet un sarunājiet vēl četrus gadus," – atzīmēja Zanders.

Pēc Laizāna domām, tamlīdzīga attieksme saglabāsies, kamēr neaizies vecā paaudze.

"Es nerunāju par vecumu, bet par tiem, kuri nespēj sevi salauzt," – viņš paskaidroja.

No otras puses, pēc viņa domām, arī pati "Saskaņa" varētu skaidrāk norādīt, kādām programmām un nostādnēm kādos punktos viņi piekrīt, lai palielināt savas izredzes sadarbībai ar tā saucamajām latviešu partijām. Iespējams, tas sniegtu pamatu sadarbībai vismaz nākamajās vēlēšanās, uzskata Laizāns.

75
Temats:
Kas stāsies pie stūres: Latvijas jaunās valdības veidošana (102)
Pēc temata
"Pārmaiņu nebūs": sociālie tīkli par vēlēšanu rezultātiem Latvijā
Saeimas vēlēšanas: politologi sola pusgadu topošajai "briesmīgajai" koalīcijai
"Saskaņa" un KPV LV pastāstīja par draudiem palikt ārpus koalīcijas
"Kasīdamies un uz Putina portretu skatīdamies": Gasparjans par vēlēšanu fiasko Latvijā
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

4
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

4
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Alkohola tests, foto no arhīva

Sodiem nav jēgas: IeM grib atjaunot arestu par braukšanu reibumā

9
(atjaunots 15:00 28.02.2021)
Ir jāpieņem stingrāks sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā – soda naudas problēmu neatrisina, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Latvijā jāatjauno administratīvā aresta pielietošana sodam par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, vēsta rus.tvnet.lv.

Administratīvais arests, jeb brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 diennaktīm, 2020. gada 1. jūlijā tika svītrots no pasākumiem, kas tiek vērsti pret iereibušiem autovadītājiem. Patlaban par braukšanu dzērumā tiek piespriests sods līdz 2 tūkstošu eiro apmērā, kā arī autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ģirģens uzskata, ka situācija ar iereibušajiem autovadītājiem ir katastrofāla un aicināja no jauna ieviest iespēju pielietot administratīvo arestu cīņai ar sēšanos pie stūres reibumā. Ministrs konstatēja, ka ar sodiem problēmu atrisināt neizdosies: lai ietekmētu dzērājšoferus, sodu politikai jābūt efektīvai un konsekventai.

Latvijas valstij jāmeklē efektīvi risinājumi iereibušu braucēju problēmas risināšanai, norāda arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Viņš uzsvēra, ka arests vairs netiek piemērots, bet tendence nav pozitīva. Pēc viņa domām, tas ir viens solis līdz traģēdijai, jo iereibis vadītājs ir potenciāli bīstams.

Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Latvijā reģistrēti 733 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti iereibuši vadītāji. Par vadīšanu alkohola reibumā noformēti protokoli pret 2789 cilvēkiem, un 211 protokoli – par vadīšanu narkotiku reibumā.

Gadu iepriekš aizturēto iereibušo automīļotāju skaits sasniedza 3,5 tūkstošus cilvēku, pie tam trešā daļa no ceļu inspekcijas darbinieku apturētajiem vadītājiem jau zaudējuši tiesības par tādu pašu pārkāpumu.

9
Tagi:
automašīnas, IeM, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Korekcijas kursi: Latvijā tiks pārskatīts sods dzērājšoferiem
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Jauna sodu sistēma par CSN pārkāpumiem: daži pieaugs līdz 7 tūkstošiem eiro

Krievija palaidusi satelītu "Arktika M" planētas novērošanai

0
(atjaunots 20:10 28.02.2021)
Vēlāk orbītā tiks nogādāts vēl viens satelīts "Arktika M". Aparāti nodrošinās Zemes virsmas un Ziemeļu Ledus okeāna jūru monitoringu cauru diennakti.

28. februāra rītā no Baikonuras kosmodroma startēja nesējraķete "Soyz 2.16" ar satelītu "Arktika M". Satelīta masa- 2,2 tonnas, aprēķinātais ekspluatācijas laiks – septiņi gadi.

Uz satelīta uzstādīts helioģeofiziskais aparatūras komplekss, kas dod iespēju kontrolēt un prognozēt Saules aktivitāti un radiāciju Zemei tuvējā kosmiskajā telpā, kā arī aparatūra meteoroloģiskās informācijas un signālu retranslācijai no starptautiskās kosmiskās meklējumu un glābšanas sistēmas KOSPAS-SARSAT avārijas radiobākām.

Otro satelītu "Arktika M" plānots palaist 2023. gadā.

0
Tagi:
kosmoss, Krievija
Pēc temata
"Uzvaras Raķete" gatavojas startam Baikonurā
Pirmais "Sojuz" lidojums pēc avārijas: kadri no Baikonura un SKS
Krievija pirmo reizi palaidusi nesējraķeti "Sojuz" pēc negadījuma Baikonurā
No Baikonuras kosmodroma startē kosmosa kuģis "Sojuz MS -04". Tiešraide