Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu atklāšana Torņakalna kapos pēc rekonstrukcijas

Lai atcerētos un lepotos: Rīgā restaurēta padomju karavīru apbedījuma vieta

77
(atjaunots 15:02 18.10.2018)
Latvijas teritorijā ir simtiem kapu, kuros apglabāti Lielā Tēvijas kara gados kritušie padomju karavīri. Tagad atjaunoti Torņakalna kapi.

RĪGA, 18. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Torņakalna kapos pēc rekonstrukcijas atklāti Sarkanās armijas karavīru brāļu kapi. Tāpat kā daudzas citas apbedījumu vietas, arī šī atjaunota uz Krievijas federālā budžeta rēķina.

Lielajā Tēvijas karā bojāgājušos karavīrus godāja Krievijas diplomāti, pareizticīgo baznīcas pārstāvji, brāļu kapu komitejas un Latvijas sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Salauzto granīta un marmora krustu fonā rekonstruētie brāļu kapi izskatās mirdzoši.

Открытие реконструированного братского воинского захоронения красноармейцев, погибших в годы ВОВ, на кладбище Торнякалнса
© Sputnik / Sergey Melkonov
Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu atklāšana Torņakalna kapos pēc rekonstrukcijas

Torņakalna kapi ir vieni no senākajiem Rīgā un laikā, kad tajos sāka apglabāt aizgājējus, atradās tālu nomalē. Tagad tie atrodas pilsētas dzīves pašā centrā. Tāpat kā citi senlaicīgi kapi, tie pārvērtušies par svešu atmiņu nostūri, kas liecina: arī jau sen pēcteču aizmirsti cilvēki reiz ir dzīvojuši. Tādos kapos vairs apbedīt nevar – pārāk tuvu dzīvajiem. Un bieži vien vairs nav arī neviena, kas atcerētos aizgājējus – daudzi tuvinieki paši jau guldīti zemē, dažkārt – tālu svešatnē.

Открытие реконструированного братского воинского захоронения красноармейцев, погибших в годы ВОВ, на кладбище Торнякалнса
© Sputnik
Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu atklāšana Torņakalna kapos pēc rekonstrukcijas

Tādas pamestas vietas vilina dažādus vandāļus. XXI gs. sākumā šeit, tāpat kā daudzos citos kapos Rīgā, valdīja apgānītāji. Vispārējas apātijas periodā daudzas bagātas granīta plāksnes apgāztas, marmora krusti – salauzti. Vietējā pareizticīgo baznīca ar kopienas spēkiem saved kapus kārtībā, taču ko daudz viņi spēj? Novākt lapas, salikt skaisti krustu atlūzas tuvāk kopiņām. Labi, ka tagad vandāļi tiek padzīti.

Nelielajos kapos apglabāti dažādi cilvēki. Tuvāk baznīcai – XIX gs. beigu kapi, cariskās armijas virsnieki, bagāti buržuji ar skaistiem krustiem un kaltiem žogiem. Tālāk – pieticīgie sarkanarmiešu kapi, kuri atdevuši dzīvības cīņā ar vācu okupantiem, citi kareivji, nomocīti līdz nāvei vāciešu gūstā, krievu bērnu kopējais kaps.

Tagad šo cilvēku kapi, kuru vārdi līdz šim laikam vēl nav noskaidroti pilnībā, izskatās daudz labāk nekā agrāko aristokrātu kopiņas. Kāpēc? Tāpēc, ka viņus atceras, par viņiem sēro.

"Latvijas zemi bagātīgi klāj krievu asinis, – saka Krievijas Ārkārtējais un Pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs. – Te ir simtiem tūkstošu karavīru kapu pēc diviem pasaules kariem. Vieni gāja bojā atkāpšanās, citi – uzbrukuma laikā, daudzi no viņiem veikuši nemirstīgus varoņdarbus.

Latvijā ir vairāki simti kapu, kuros apbedīti bojāgājušie Krievijas impērijas un Padomju Savienības karavīri. Tas ir smags mantojums, kas jākopj. Pastāvīgi nākas kaut ko remontēt, kaut ko atjaunot.  Pērn mēs veicām remontu 16 brāļu kapos, šogad – 18. Dažos memoriālos jāatjauno pieminekļi, nepieciešami sarežģīti arhitektūras risinājumi, viena gada laikā tos kārtībā savest neizdosies. Vārdu sakot, darba ir daudz, taču varoņus aizmirst nedrīkst. Es pats esmu padomju karavīra-atbrīvotāja dēls un lepojos ar savu tēvu."

  • Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu atklāšana Torņakalna kapos pēc rekonstrukcijas
    Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu atklāšana Torņakalna kapos pēc rekonstrukcijas
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu atklāšana Torņakalna kapos pēc rekonstrukcijas
    Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu atklāšana Torņakalna kapos pēc rekonstrukcijas
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu atklāšana Torņakalna kapos pēc rekonstrukcijas
    Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu atklāšana Torņakalna kapos pēc rekonstrukcijas
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu atklāšana Torņakalna kapos pēc rekonstrukcijas
    Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu atklāšana Torņakalna kapos pēc rekonstrukcijas
    © Sputnik / Sergey Melkonov
1 / 4
© Sputnik / Sergey Melkonov
Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu atklāšana Torņakalna kapos pēc rekonstrukcijas

Dažus sarkanarmiešus izdevies identificēt, pateicoties milzīgajam arhivāru darbam. Šodien, pateicoties arhīva dokumentu vienotajai datu bāzei, meklējumi ir vienkāršāki. Taču daļa no tiem, kam tas bija ļoti svarīgi, šo dienu vairs nav piedzīvojuši.

"No 360 Lielā Tēvijas kara memoriāliem, kuri atrodas Latvijā, lielākā daļa, tas ir, 230, atrodas Rīgas konsulārajā apgabalā, – pastāstīja Krievijas vēstniecības otrais sekretārs, vēstures zinātņu kandidāts Mihails Jakuševs. – Katru gadu mēs kaut ko remontējam, kaut ko atklājam pēc rekonstrukcijas. Visu uzreiz atjaunot nav iespējams, un aizmirst vēsturisko mantojumu nedrīkst."

77
Tagi:
brāļu kapi, rekonstrukcija, Rīga
Pēc temata
Padomju lidotāju kapi līdzās NATO aerodromam
Salaspils kapi: kur zeme vaid
Latvija un Krievija turpina dialogu par karavīru kapiem
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

3
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Alkohola tests, foto no arhīva

Sodiem nav jēgas: IeM grib atjaunot arestu par braukšanu reibumā

9
(atjaunots 15:00 28.02.2021)
Ir jāpieņem stingrāks sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā – soda naudas problēmu neatrisina, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Latvijā jāatjauno administratīvā aresta pielietošana sodam par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, vēsta rus.tvnet.lv.

Administratīvais arests, jeb brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 diennaktīm, 2020. gada 1. jūlijā tika svītrots no pasākumiem, kas tiek vērsti pret iereibušiem autovadītājiem. Patlaban par braukšanu dzērumā tiek piespriests sods līdz 2 tūkstošu eiro apmērā, kā arī autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ģirģens uzskata, ka situācija ar iereibušajiem autovadītājiem ir katastrofāla un aicināja no jauna ieviest iespēju pielietot administratīvo arestu cīņai ar sēšanos pie stūres reibumā. Ministrs konstatēja, ka ar sodiem problēmu atrisināt neizdosies: lai ietekmētu dzērājšoferus, sodu politikai jābūt efektīvai un konsekventai.

Latvijas valstij jāmeklē efektīvi risinājumi iereibušu braucēju problēmas risināšanai, norāda arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Viņš uzsvēra, ka arests vairs netiek piemērots, bet tendence nav pozitīva. Pēc viņa domām, tas ir viens solis līdz traģēdijai, jo iereibis vadītājs ir potenciāli bīstams.

Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Latvijā reģistrēti 733 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti iereibuši vadītāji. Par vadīšanu alkohola reibumā noformēti protokoli pret 2789 cilvēkiem, un 211 protokoli – par vadīšanu narkotiku reibumā.

Gadu iepriekš aizturēto iereibušo automīļotāju skaits sasniedza 3,5 tūkstošus cilvēku, pie tam trešā daļa no ceļu inspekcijas darbinieku apturētajiem vadītājiem jau zaudējuši tiesības par tādu pašu pārkāpumu.

9
Tagi:
automašīnas, IeM, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Korekcijas kursi: Latvijā tiks pārskatīts sods dzērājšoferiem
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Jauna sodu sistēma par CSN pārkāpumiem: daži pieaugs līdz 7 tūkstošiem eiro