Interneta krāpniecība. Foto no arhīva

Valsts policija radījusi viltus lapu iedzīvotāji "uzķērušies"

74
(atjaunots 14:42 18.10.2018)
Valsts iedzīvotāji pārāk viegli uztic personīgo informāciju nepazīstamām personām internetā, konstatējusi policija eksperimenta gaitā.

RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Ik dienas vidēji četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem pakļauti informācijas drošības riskiem internetā. Šādus datus publicējusi Valsts policija, raksta Skaties.lv

Policija sākusi īpašu informācijas kampaņu, lai padarītu iedzīvotājus modrākus.

Eksperimenta gaitā kārtības sargi izstrādāja viltus profilu vienā no populārākajiem sociālajiem tīkliem. Speciālistu mērķis bija izpētīt cilvēku izturēšanos gadījumā, ja viņi saduras ar potenciālo ļaundaru darbību digitālajā vidē.

Eksperiments apstiprināja, ka iedzīvotāji viegli uzticas svešiniekiem – nosūta personīgo informāciju un pat nepūlas pārliecināties, vai cilvēks, ar ko viņi sazinājušies, patiešām ir tas, par ko izliekas.

Tādu uzticēšanos bieži vien izmanto kibernoziedznieki, piemēram, izvilina kailfoto, ar ko pēc tam cilvēku šantažē.

Valsts policijas vadītājs Ints Ķuzis pastāstīja, ka informāciju par kibernoziegumiem tiesībsargājošās iestādes saņem reti.

"Jo saskaroties pēc tam jau ar sekām, cilvēki domā – kāds es biju idiots. Kāpēc es tā darīju? Nu es tagad iešu parādīt citiem savu muļķību. Bet tā nav pareizi. Ir jāgriežas. Tāpat kā par šiku zādzību, ir jāziņo par šīm lietām, jo tas var būt priekš mums viens diedziņš liela kamola atrisināšanai," – uzsvēra Ķuzis.

Iepriekš vēstīts, ka nesen krāpnieki nokļuvuši līdz Ivetai Strautiņai-Ušakovai, Rīgas mēra dzīvesbiedrei.

Tāpat lietotnē WhatsApp izplatās krāpnieciska loterija – ļaundari sola bezmaksas biļetes uz Eda Šīrana koncertu Lucavsalā. 

74
Tagi:
internets, krāpniecība, Latvijas policija
Pēc temata
Krāpnieki internetā: policija slēgusi fiktīvu interneta veikalu
Eiropas Komisijas viceprezidents nosauca latviešus par nodokļu krāpniekiem
Taksistus pieķer nodokļu krāpniecībā: policija atklājusi pusmiljons eiro vērtu afēru
Uzticības krāpnieki: Rīgā uzdarbojas katlu pārdevēji
Farmaceite, foto no arhīva

Latvijā beigusies gripas vakcīna. Vai ir nozīme to gaidīt

2
(atjaunots 21:39 27.10.2020)
Latvijas iedzīvotāji saskārušies ar gripas vakcīnu deficītu. Vakcīnas pieprasījums ir vairākkārt ir pieaudzis, tomēr to atrast aptiekās ir neiespējami.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Žurnālisti mēģina noskaidrot, ar ko skaidrojams tiks augsts pieprasījums šosezon, kāpēc vakcīna nav nopērkama un vai ir vērts to gaidīt šogad, stāsta portāls Chayka.

Pretgripas vakcinācija. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

Portāla lasītāja vērsusies ar jautājumu, kur pensionārs vai invalīds var bez maksas saņemt gripas vakcīnu. Kā ziņots, Veselības ministrija piedāvājusi, bet Ministru kabinets apstiprinājis lēmumu palielināt to personu skaitu, kam gripas vakcīnu valsts apmaksās pilnībā. Tagad bez maksas var vakcinēties par 65 gadiem vecāki cilvēki un personas ar hroniskām slimībām (pēc 18 gadu vecuma). Tāpat kompensācija par vakcināciju jāsaņem riska grupas pārstāvjiem – mediķiem un medicīnas iestāžu personāliem, ilgstošas sociālās kopšanas centru darbiniekiem un klientiem. Pie tam VM, ņemot vērā situāciju ar koronavīrusu, aktīvi aicināja vakcinēties no gripas, lai pasargātu sevi no šī vīrusa.

Tomēr lasītāja nav varējusi saņemt vakcīnu aptiekā, kad viņai to izrakstījis ģimenes ārsts. Aptiekā paskaidroja, ka vakcīnas vienkārši nav...

Meklēja vakcīnu aptiekās

Lai pārbaudītu informāciju, žurnālisti sazinājās ar 11 aptiekām no VM saraksta. Aptieku tīklā Apotheka apstiprināja, ka preparāta viņiem nav.

"Mēness Aptieka" pastāstīja, ka bezmaksas vakcīnu nebūs līdz decembrim, bet tagad atsevišķās filiālēs pieejamas maksas vakcīnas, un tie, kas nevēlas gaidīt, var vakcinēties par saviem līdzekļiem. Tomēr nav saprotams, kur to meklēt, jo interneta veikalā vakcīnas nav.

Pārbaudīja preparātu reģistru – Vaxigrip Tetra, Fluarix Tetra, Influvac Tetra tur nav.

Aptiekas "Benu" darbinieki pastāstīja, ka bezmaksas vakcinācijas plāns pastāv tikai uz poliklīniku bāzes, aptiekās preparātus nepiegādā. Četrvalentās vakcīnas noliktavās nav, trīsvalento vairs neražo. Paveicies tiem, kuri paspējuši to iegādāties septembrī, jo normālas vakcinācijas aspektā būtu bezjēdzīgi vakcinēties vēlāk.

Meklēja citās veselības aprūpes iestādēs

Vakcinācijas kabinetā VC4 pastāstīja, ka vakcīnas piegādes gaidāmas tikai novembra otrajā pusē. Atlikušas vakcīnas bērniem līdz 2 gadu vecumam un grūtniecēm.

Ģimenes ārsts Ivans Ņesterovs apstiprināja, ka vakcinācija notiek, ja pacienti paši atnes vakcīnu, jo viņu poliklīnika vakcīnas neiepērk.

Doktora Minčenko kabinetā Daugavpilī paskaidroja, ka sezonas gripa Latvijā parasti sākas decembra beigās, janvārī. Patlaban vakcīnas nav, domājams, tā būs novembra beigās. Vakcinēties iespējams pat decembrī, tikai inkubācijas periods sastāda divas nedēļas.

Ko stāsta ierēdņi

Žurnālisti ar jautājumiem vērsās Veselības ministrijā. Ierēdņi atbildēja, ka, saskaņā ar farmaceitisko līdzekļu ražotāju datiem, šogad Latvijā ievestas 194 238 gripas vakcīnas devas (tostarp – 90 000 vakcīnu, ko iepirkusi valsts), par 12% vairāk nekā aizvadītajā gadā, vairāk nekā pēdējos piecus gadus. Taču tie ir apmēram 10% valsts iedzīvotāju.

Pie tam jāsaprot, ka gripas vakcīnu skaitu ražotāji šogad plānojuši saskaņā ar vakcīnas patēriņa tendencēm agrākajos gados. Medikamentu ražotāji sāk gripas vakcīnu ražošanu aptuveni gadu uz priekšu, 2020./21.g. gripas sezonai paredzētās vakcīnas ražošana sākusies 2019, gada rudenī. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas sākumu, nebija iespējams palielināt ražošanas jaudu un piegādāt ES dalībvalstīm lielāku daudzumu vakcīnu, nekā bija ieplānots 2019. gada rudenī. Tāpēc VM, analizējot pašreizējo informāciju, kā arī aptieku datus, secināja, ka gripas vakcīnu pieejamība šosezon būs ierobežota.

Tomēr 2020. gada maija sākumā Veselības ministrija sadarbībā ar Valsts veselības inspekciju vairākkārt vērsās pie ražotājiem ar lūgumu atrast iespēju piegādāt lielāku skaitu gripas vakcīnu, pārdalot tās no citām ES valstīm. Tomēr resors saņēma atteikumu, jo pieprasījums pieaudzis arī ārzemēs.

Patlaban vairumtirgotāji prognozē, ka decembrī Latvija varētu saņemt vēl 10 000 vakcīnu.

Lai informētu sabiedrību par gripas vakcīnu pieejamību, Zāļu valsts aģentūra lūdza medikamentu vairumtirgotājiem katru darba dienu no 2020. gada 1. oktobra sniegt informāciju par iepriekš piegādātajām gripas vakcīnām, norādot aptiekām un citiem klientiem piegādāto daudzumu, ieskaitot aptiekas nosaukumu, pilsētu un aptiekas adresi.

VM ieteica patērētājiem pirms apmeklējuma piezvanīt uz slimnīcu un uzzināt, vai gripas vakcīnas ir pieejamas. Resora mājaslapā pieejama veselības aprūpes iestāžu kontaktinformācija. Ieteicams pirms apmeklējuma sazināties arī ar aptieku.

VM pārstāve Jana Feldmane intervijā Latvijas radio apstiprināja, ka šogad valsts gripas vakcinācijas plāns papildināts ar divām cilvēku grupām – medicīnas darbiniekiem un sociālās aprūpes centru klientiem un darbiniekiem. Tāpat kompensāciju par vakcīnu var saņemt cilvēki ar hroniskām slimībām, bērni vecumā no 2 līdz 8 gadiem un cilvēki vecumā no 65 gadiem. Receptes pieejamas pie ģimenes ārsta.

Tomēr Feldmane konstatēja, ka vakcīnu nepietiek. Tā ir pēdējo gadu problēma, viņa atzina – ar katru gadu gripas vakcīnu pieprasījums pieaug, taču ražotāji to nevar apmierināt. Vakcīnu saražo vienai sezonai, ražošanas process ir sarežģīts un ilgs, pie tam ražotāji rēķinās ar agrāko gadu vakcīnas patēriņu katrā konkrētā valstī un uz krasu pieprasījuma pieaugumu nespēj reaģēt. Līdzīga situācija vērojama arī citās valstīs.

Vista. Foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Ar mērķi profesionāli novērtēt ar vakcināciju un valsts imunizācijas politiku saistītos jautājumus un vakcīnas pasūtījumus veselības ministre sasauc Imunizācijas valsts padomi.

Pēdējo reizi šī padome sasaukta 2020. gada 13. februārī, mēnesi pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas sakarā ar Covid-19 epidēmiju. Nekādi lēmumi par vakcināciju pret gripu netika pieņemti.

2
Tagi:
Latvija, gripa, vakcīna
Covid-19 testi, foto no arhīva

pirms apokalipses: kas biedē ārstu

11
(atjaunots 21:02 27.10.2020)
Covid-19 uzliesmojums Latvijā patlaban ir spēcīgāks nekā Itālijā pavasarī, taču veselības aprūpes sistēma Latvijā ir sliktāka.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, kāds ir viņa redzējums par situāciju telekanāla Rīga TV24 programmā "Dienas personība ar Veltu Puriņu".

"Realitātē ir tāda sajūta, kā pirms apokalipses," viņš teica.

Biedējošās izjūtas pamatā ir konkrēti fakti.

"Es domāju, ir jāpaskatās vienkārši uz cipariem. Ja mēs redzam, ka ikdienā mums ir 200 līdz 250 jauni diagnosticētie pacienti, tad, sarēķinot uz vienu miljonu, pieņemot, ka Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, kas patiesībā tā pat nav, sanāk, ka mums ir 100 jaunie gadījumi uz miljonu iedzīvotāju. Ja paskatītos pavasarī, Itālijā šajā laikā, tajā karstākajā periodā bija 80 uz miljonu iedzīvotāju. Iznāk, ka mēs atrodamies tajā stāvoklī, kurā atradās itāļi pavasarī. Līdzīgi mēs varam salīdzināt ar Vāciju un citām valstīm," teica Rācenis.

Taču, viņš atgādināja, Latvijai ir būtiska atšķirība no Rietumeiropas bagātajām valstīm – ne tuvu nav tik attīstīta veselības aprūpes sistēma.

"Līdz ar to, ja mēs skatāmies, ka šie pacienti, kuri ir šodien diagnosticēti, 5-7 dienu laikā, 10-20% no tiem būs nepieciešama hospitalizēšana, jeb ārstēšana slimnīcās. Tas nozīmē, ka šīs nedēļas laikā slimnīcām būs jāuzņem 20-60, pat 70 pacienti dienā, no kuriem 3-10% būs ar smagu gaitu. Tas nozīmē, ka 3-10 pacientiem vai pat vairāk būs jānonāk intensīvās terapijas nodaļā, daļai būs nepieciešami ventilatori plaušu nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka mūsu veselības aprūpes sistēma tiks noslogota šausmīgi ātri," teica Rācenis.

Ārsts piezīmēja, ka slimnīcām un medicīnas personālam būs grūti tikt galā ar tādu pacientu pieplūdumu.

"Mani biedē. Pilnīgi tāda sajūta, kā pirms kaut kādas milzu zemestrīces vai pirms kraha, ka šie pacienti nokļūst slimnīcā un slimnīcas būs pārpildītas, jo ir jau šobrīd sasniegti griesti atsevišķās slimnīcās, cik pacientus var stacionēt. Piemēram, iepriekš mēs Stradiņa slimnīcā tādus pacientus ikdienā ļoti maz redzējām, jo viņi tika uzreiz pārvesti projām, tad šobrīd tā ir ikdiena. Un mēs visu laiku redzam jaunus un jaunus. Viņi nonāk nodaļās izolācijas režīmos, bet tās izolācijas vietas nav bezgalīgas. Protams, ka no tā cieš arī citi pacienti, kuriem nepieciešama cita veida palīdzība," viņš paskaidroja.

Mediķis norādīja, ka personāls ir spiests pielāgoties situācijai, taču ir arī citi smagi slimi pacienti, kam vajadzīga uzmanība. Rezultātā mediķu vidū aizvien biežāk vērojams spēku izsīkums.

"Man ir jādomā visu laiku: kur es varu šo pacientu pielikt, jo man vēl nav šī Covid-19 analīze, man ir jāpārbīda uzreiz visa loģistika, man ir jātaisa izolācijas režīms, mēs nevaram nekur staigāt, mums ir jābūt šeit uz vietas. Nedod Dievs, mazāk uzturēties uzņemšanas nodaļā vai, nedod Dievs, mēs esam bijuši pie kāda pozitīva pacienta – tam cilvēkam uzreiz ir jāiet izolācijā. Šādā veidā izkrīt arī medicīnas darbinieki. Un tas notiek minūšu, stundu laikā – kad viņus aizsūta mājās, viņiem pašiem sākas veselības problēmas. Tajā brīdī mums vairs nav, kas sniedz palīdzību. Līdz ar to visa tā akūtā palīdzība – insulti, infarkti, ķirurģiskas patoloģijas – visa šī palīdzība tiek novēlota, jo tas viss algoritms, kam mēs ejam cauri, šausmīgi visu pagarina," pastāstīja Rācenis.

Mediķis norādīja: ja tagad neizdosies ierobežot slimības izplatību, problēmas radīsies pēc pusgada vai pēc gada.

"Es saprotu, ka no paša Covid-19 šobrīd tā lielākā mirstība nav, salīdzinot ar kardiovaskulārajām slimībām, bet tas tikai pastiprinās to citu slimību mortalitāti. Un pats vīruss, pats par sevi, viņš arī rada diezgan lielas sekas. Ja mēs nespēsim ar to tikt galā, diemžēl tā bedre būs daudz, daudz dziļāka pēc pusgada vai pēc gada," programmas ēterā brīdināja ārsts.

11
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Ukrainas JS kuģis Berdjansk

Kādiem nolūkiem Ukrainai vajadzīga jauna jūras kara bāze Azovas jūrā

0
(atjaunots 10:18 28.10.2020)
Atbildība par konfliktu eskalāciju, kas saistīti ar Krievijas un Ukrainas iekšējās Azovas jūras vienpusēju militarizāciju, vienlīdz gulstas uz Kijevas, Briseles un Vašingtonas pleciem.

Ukrainas jūras kara bāzes celtniecība Azovā liecina par Rietumu centieniem mākslīgi radīt jaunu starptautisko problēmu un iekšējās spriedzes zonu pie Krievijas robežām. Ukrainas JKS šeit ir tikai ASV un NATO plānu instruments. Atbildība par konfliktu eskalāciju, kas saistīti ar Krievijas un Ukrainas iekšējās Azovas jūras vienpusēju militarizāciju, vienlīdz gulstas uz Kijevas, Briseles un Vašingtonas pleciem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Sestdien, 11. aprīlī Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis apmeklēja jaunās 12 kuteriem paredzētas jūras kara bāzes (JKB) būvlaukumu Berdjanskā. Projekta prezentācijā Zeļenskis paziņoja: "Ir ļoti svarīgi, lai šajā vietā būtu pašiem savi kuģi, jo tādējādi mēs aizsargāsim mūsu ostas, mūsu tirdzniecību. Tas ir tiešs atbalsts ekonomikai."

Acīmredzot, Ukrainas ekonomikai nekas nedraud, kā vien kārtējais Maidans vai defolts. Bet jūras kara bāzes būvdarbiem būs vajadzīgi vairāk nekā 20 miljoni dolāru no valsts budžeta. Trīs jaunu piestātņu būvdarbi un jūras dibena padziļināšana sāksies tūlīt pēc projekta saskaņošanas, un 2021. gadā JKS pārvietos šurp no Nikolajevskas apgabala divus kuteru "Gjurza" divizionus un patruļas kuteru Mark VI (ASV militārā palīdzība) divizionu. Berdjanskas ostas administrācija skaidroja, ka JKB netraucēs darbam un nemazinās tirdzniecības ostas jaudas – redzams, ka tā skaidro saprot, cik bezjēdzīga būs JKB.

Militāri draudi Azovas akvatorijā objektīvi nepastāv, valstu robežas nav nospraustas. Azovas jūras starptautiski tiesiskais statuss – Krievijas un Ukrainas iekšējie ūdeņi. Atgādināšu: 2003. gadā Maskava un Kijeva noslēdza vienošanos (tā ratificēta 2004. gadā) par Azovas jūras kopīgu izmantošanu, bet 2012. gadā parādījās papildu vienošanās par kuģošanas drošību. Krimas tilta parādīšanās šajā jomā neko principiāli nav mainījusi. Tilta apsardzes pasākumi ir saprātīgi un pietiekami, tie neliek šķēršļus civilajai kuģniecībai Azovas jūrā un Kerčas šaurumā. Tomēr ir intriga: 2003. gadā noslēgtā vienošanās aizliedz ārvalstu jūras kara spēku kuģiem ieiet Azovas akvatorijā bez abu pušu – Krievijas un Ukrainas piekrišanas.

Rīcības brīvība

Patlaban Ukrainai ir divas jūras kara bāzes – Odesas un Nikolajevskas apgabalos. Šie dislokācijas punkti ļauj kuģiem (kad tie parādās) jebkurā laikā iziet Melnajā jūrā un Vidusjūrā (tālāk – Pasaules okeānā), neaizkavējoties garajās rindās Kerčas šauruma farvāterā (tā ir bijis vienmēr). Lai izbrauktu zem Krimas tilta, kuteriem "Gjurza" un "Mark VI" vajadzīga Krievijas atļauja. Kerčas šaurums starp Krimu un Tamaņu ir aptuveni 5 kilometrus plats, farvāters ved 500 metru attālumā no Krievijas krastiem un to, pats par sevi saprotams, kontrolē Krievija. Grozi, kā gribi, visur ir viens un tas pats.

Plāni pārcelt uz Berdjansku vienu no abām Ukrainas JKB radās jau prezidenta Petro Porošenko laikā, un patlaban vērojamā "pārmantojamība" militāro būvdarbu jomā liecina, ka Kijeva savos stratēģiskajos lēmumos nav patstāvīga.

Manuprāt, nevis Ukraina, bet gan Ziemeļatlantijas alianse tiecas kontrolēt Azovas jūru. Akvatorijas nepieejamība ir sāpīgs ģeopolitiskais izaicinājums. Toties iespēja, ka alianses speciālisti (taču ne kuģi) varētu atrasties Ukrainas kara bāzē pie pašām Krievijas robežām, izskatās kā stratēģiska priekšrocība reģionā, kur ierobežots par Melnās jūras valstīm nepiederošu kara kuģu uzturēšanās laiks. Šajā aspektā Berdjanskas osta ir lieliska, jo Ukrainas JKS bāze atradīsies tikai 70 kilometru attālumā no Krievijas piekrastes (Krasnodaras novada), 150 kilometrus no Kerčas un 220 kilometrus no Rostovas pie Donas, kur dislocēts Krievijas Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala štābs.

Krievijas "piekļuves bloķēšanas sistēmas", PGA sistēmas alianse var novājināt tikai pati ar saviem trieciena kompleksiem, sauszemes izlūkošanas un radioelektroniskās cīņas līdzekļiem tiešā KF robežu tuvumā.

Jūras kara stratēģijas Berdjanskā nav un nevar būt. Melnās jūras pārsvars reģionā ir absolūts un nelokāms. Ducis kuteru "Gjurza" un "Mark VI" spēj tikai izprovocēt kārtējo krīzi Azovas jūrā vai Kerčas šaurumā ar viegli prognozējamām sekām Ukrainas JKS. Ļoti iespējams, ka Berdjanskas JKB ar duci 25 metrus garu kuteru ir tikai piesegums nopietnāku NATO instrumentu virzībai uz austrumiem.

Spēka spoki

Ukrainas jaunais prezidents Vladimirs Zeļenskis nemainīja JKS vecos plānus, un 2019. gada nogalē tika saformēts kuģu Azovas divizions ar dislokācijas vietām Berdjanskā un Mariupolē. Turpat nokļuva arī 2018. gada "Kerčas krīzē" cietušie kuteri "Berdjansk" un "Nikopoļ", velkoņi "Jani Kapu" un "Korec", kā arī glābšanas kuģis "Donbas" un citas relatīvi cīņasspējīgas vienības. Jaunas JKB veidošanai ar tādiem spēkiem nepietiek. Kijeva plāno uzbūvēt 20 kuterus "Gjurza", taču 2020. gada sākumā bija tikai septiņi.

Tādā situācijā bez Vašingtonas atbalsta neiztikt. Martā Pentagons informēja ASV Kongresu par nodomu piešķirt Ukrainas Bruņotajiem spēkiem palīdzību 125 miljonu dolāru apmērā. Militārās palīdzības kompleksā iekļuva arī patruļas kuteris "Mark VI". Izdevums "The National Interest" nenorādīja precīzu kuteru skaitu, tomēr atzīmēja, ka amerikāņu tehnika Ukrainai kļūs par soli uz priekšu – jaunais "Mark VI" it kā esot labi bruņots un varot lepoties ar mūsdienīgu elektroniku.

Patruļas kuteri Odesā. Foto no arhīva.
© Sputnik / Денис Петров

26 metrus garā amerikāņu kutera bāzes komplektācijā ekipāža (10 cilvēki) ir bruņota tikai ar četriem 12,7 mm kalibra ložmetējiem un diviem 25 mm kalibra lielgabaliem. Augstfrekvences un satelītu sakari, ātrums – 30 mezgli un prettrieciena krēsli kabīnē nekādu lielo uzvaru nesola.

Tomēr aģentūra Stratfor prognozē neizbēgamu Pentagona un NATO aktivitātes pieaugumu Krievijas pierobežas reģionos. Melnās jūras flotes spēki un līdzekļi ir pastāvīgi gatavi. 13. aprīlī tie identificēja un pavadīja Melnās jūras akvatorijā ienākušo amerikāņu raķešu eskadras kuģi "Porter". Ne šis kuģis, ne citi ASV un NATO karakuģi nekad mūžā nevarēs ieiet Krievijas un Ukrainas iekšējos ūdeņos, kur brīvas kuģniecības tiesības ir tikai Krievijas un Ukrainas civilajiem (kravas un tirdzniecības) kuģiem. Kerčas šaurums nekad nav bijis starptautisks no 1982. gada ANO Konvencijas viedokļa, un uz to nevar attiecināt miglainas prasības par "tranzīta vai miermīlīgas kuģošanas tiesībām ārvalstu kuģiem".

Krievijas Ārlietu ministrija jau vairākkārt ir uzsvērusi: tikai Ukrainas valdība un valstis, kas to atbalsta, ir pilnībā atbildīgas par iespējamu situācijas saasināšanos Azovas reģionā. Vienlaikus Maskava vēl joprojām ir gatava konstruktīvam dialogam.
0
Tagi:
Azovas jūra, Ukraina, Krievija, NATO, ASV, militārā bāze
Pēc temata
Gluži kā kasīt lāci aiz auss: eksperti uzskata, ka NATO nelīdīs Azovā
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Atbilde uz Ukrainas provokāciju: Kerčas šaurums drošības nolūkos tika slēgts
Ukrainas Ģenerālštāba priekšnieks: bāze Krimā biedē visu Eiropu
Ukrainai – miljards grivnu zaudējumos Azovā un Rietumu morālais atbalsts