Sieviete

Fiktīvās laulības un darbs ārzemēs: Latvijas iedzīvotāji nonāk verdzībā

97
(atjaunots 08:34 18.10.2018)
Par cilvēku tirgotāju upuriem kļūst sociāli neaizsargāti cilvēki, kuri piekrīt fiktīvām laulībām ar ārzemniekiem vai darbam ārzemēs.

RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Iniciatīvas grupa, kas risina dažādus jautājumus saistībā ar cilvēku tirdzniecību, darbojas Liepājā kopš 2003. gada, tajā ietilpst dažādu institūciju pārstāvji: tiesu, prokuratūras, policijas un robežsardzes, bāriņtiesas, Nodarbinātības valsts aģentūras, sociālie darbinieki un daudzi citi, ziņo Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums".

Grupas koordinatore, Liepājas domes sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže stāsta, ka starp svarīgākajiem grupas uzdevumiem ir informēt iedzīvotājus un palīdzēt upuriem:

"Vislielākā problēma ir fiktīvas laulības. Mums bija seminārs, kurā piedalījās cilvēki no civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļām, arī viņi teica, ka sastopas ar tādiem gadījumiem, kad viņi to redz, bet neko nevar padarīt. Un mēs runājām par to, kā to risināt. Otra problēma ir darbs. Kad mūsu cilvēki aizbrauc, viņi kļūst par vergiem. Viņi paši to it kā neapzinās, bet, kad viņi sāk runāt, mēs saprotam, ka tā ir verdzība. Un tad mēs arī informējam iestādes un palīdzam risināt šos jautājumus."

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Aivars Bergmanis pastāstīja, ka prokuratūra jau sen cīnās ar fiktīvajām laulībām: tika aizturētas vervētāju grupas, kuras Latvijā meklēja sievietes, lai nosūtītu uz Īriju apprecēties ar pakistāniešiem, indiešiem, sīriešiem un citiem trešo valstu pārstāvjiem, tādējādi ļaujot viņiem legāli uzturēties Eiropas Savienības teritorijā.

"Tur ir savervējuši un nosūtījuši simtiem sieviešu no Latvijas. Var konstatēt, ka tās bija sociāli neaizsargātas sievietes, kuras dzīvoja sociālajās mājās. Vervētāji nāca un piedāvāja pilngadīgām Latvijas pilsonēm, neatkarīgi no tautības, noslēgt šīs laulības. Par to piedāvāja naudu. Un, ja cilvēks ir sociāli neaizsargāts un viņam ir mazi ienākumi...tad viņas piekrita."

Par fiktīvās laulības noslēgšanu sievietes saņēma dažus tūkstošus eiro, pusi paņēma vervētāji.

Fiktīvais vīrs var piespiest sievieti strādāt un atņemt nopelnīto, bet, kad viņa aizbrauc, viņai nākas atstāt ID-karti, ar kuru "vīrs" var paņemt kredītus un pēc tam pazust, bet sievietei viss būs jāatmaksā. Turklāt nepatīkamas sekas gaida tos, kuri turpmāk izlems dzemdēt bērnu, nešķirot fiktīvo laulību.

"Bija jau gadījumi, kad šie vīrieši, no kuriem sievas jau bija aizbraukuši, un kuriem ir atļauja piecus gadus dzīvot Eiropas Savienībā, Īrijā – viņi, uzzinot, ka sievietei šeit, Latvijā, piedzima bērns, iet uz tiesu, lūdz atdot viņam bērnu, jo viņš juridiski ir viņa tēvs," -  stāsta Aivars Bergmanis.

Sieviete nenojauš, ka viņa esot izvedusi bērnu bez "vīra" atļaujas. Rezultātā Latvijā tiek nosūtīts tiesas nolēmums par bērna atgriešanos, kas mūsu pusei jāizpilda. Mērķis ir uzturēšanās atļauja.

"Lai iegūtu ilgtermiņa atļauju dzīvot Eiropas Savienībā, jo ja viņš saņems šo bērnu, viņu nekad vairs nedzīs, jo viņš ir bērna no Eiropas Savienības tēvs, viņu izraidīt vairs nevar, lai gan tas nav viņa bērns!"

Aivars Bergmanis pastāstīja arī par darba verdzības gadījumiem: Latvijas iedzīvotājiem solīja zelta kalnus, bet rezultātā atņēma pases un lika strādāt lauksaimniecībā par minimālo maksu.

"Viņus vervēja čigāni, un arī sociāli neiekārtotus cilvēkus: bez izglītības, ar invaliditāti, kuri lietoja alkoholiskos dzērienus. Tie viņiem noticēja un devās uz turieni. Anglijas policija ir aizturējusi šo grupu. Septembrī sākās tiesa," - paziņoja Bergmanis.

Liepājas pašvaldības dienas centra personām ar garīgās attīstības traucējumiem vadītāja Maija Agatina pastāstīja, ka centrā ir cilvēku tirdzniecības upuri:

"Bija tādas, kuras bija seksuālas verdzenes, bija tādas, kuras nepaspēja apprecēties, bet tā bija vervēšana, kad sievietes reāli turēja ieslodzījumā un neizlaida no dzīvokļa, un viņām bija jāprecas. Bet vienai no manām klientēm izdevās aizbēgt no turienes, tas bija Anglijā, viņu novervēja caur draugiem.lv. Šobrīd viņa ir mājās Liepājā, bet tiesas process turpinās."

Sociālo rehabilitāciju veic Resursu centrs sievietēm Marta, kur cilvēku tirdzniecības upuriem tiek sniegta valsts apmaksāta palīdzība 180 dienu laikā. Pirmkārt, tā ir sociālā darbinieka, psihologa, jurista palīdzība, bet, ja nepieciešams, var iesaistīt arī citus speciālistus. "Pakalpojumu grozā" iekļauti arī dažādi pabalsti, piemēram, pirmās nepieciešamības priekšmetu iegādei, ārstu pakalpojumi.

97
Pēc temata
Ukraiņi Latvijā: te kukuļus neņem un uz šefa villu "verdzībā" neaizsūtīs
LNT: rīdzinieki pamet galvaspilsētu augsto mājokļa cenu rezultātā
NVA: jāliek strādāt piecdesmit gadus vecajiem iedzīvotājiem, nevis jāsauc iebraucēji

Arī bērni slimo ar Covid-19: infekcionisti bīstas no skolu Dziesmu svētkiem

6
(atjaunots 17:53 22.04.2021)
Bērni bieži vien smagi pārcieš Covid-19, taču Dziesmu svētku laikā viņiem būs grūtāk nekā pieaugušajiem ievērot ierobežojumus.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Bērnu slimību speciālisti ļoti piesardzībi vērtē ieceri organizēt Skolēnu dziesmu un deju svētkus: bērniem gribas būt kopā, taču tas ir tiešs vīrusa izplatības ceļš, paziņoja LSM.lv.

Šogad Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) hospitalizēti 64 bērni ar Covid-19. Otrdien, 20. aprīlī BKUS Infektoloģijas nodaļā ārstējās 4 bērni ar Covid-19. Viens no viņiem ir tikai mēnesi vecs. Viņam ir abpusējs plaušu karsonis.

"Bērni slimo, pašlaik ir četri karantīnas nodaļā, citā nodaļā ir meitenīte, kam ir ļoti smagas sekas. Mēs nevaram teikt, ka Covid bērniem nav smaga saslimšana. Mīts par vieglu Covid-19 bērniem ir tiešām mīts. Un daļai bērnu tas norit smagi," skaidroja BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.

"Mums ir 16 pacienti, kuriem ir multi sistēmu iekaisuma sindroms, ko saucam par Covid komplikācijām. Paiet viena, divas, četras nedēļas. Ir izslimots asimptomātiski. Un tad ir straujš veselības stāvokļa pasliktinājums. Augsta temperatūra, izsitumi," viņa piezīmēja.

Šonedēļ valdība noklausījās informāciju par iespēju šovasar organizēt XII Skolēnu dziesmu un deju svētkus. Galīgais lēmums par svētku formātu tiks pieņemts maija beigās. Likums paredz, ka Dziesmu svētki notiek Mežaparka Lielajā estrādē, taču tas šovasar nav iespējams.

Bērnu ārsti ar interesi noklausījušies ziņas par svētkiem.

"Tas, ko mēs šeit redzam, no epidemioloģiskā viedokļa, ir arī atrašanās kopā vienā transportā, ja jādomā, kā jāpārvietojas. Un ir jau arī sadzīve. Bērniem ir jāpaēd. Un jāatpūšas starp koncertiem. Bērniem pašiem par sevi ir grūti ievērot distanci. Īpaši, kad ilgi nav tikušies," sacīja Pavāre.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Dzintars Mozgis norādīja, ka mazāki pasākumi skolēnu dziesmu svētkos varētu notikt pie 20 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc viņa domām, šāds rādītājs nozīmētu, ka risks būtu zems, taču, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, to nevarētu sasniegt pat vasaras otrajā pusē.

"Saprotams, ka risks palielinās, ja cilvēki atrodas blakus. Runa ir par bērniem, kuriem ir raksturīgs tas, ka viņi vēlas komunicēt, rotaļāties, svētku noskaņā viņi var piemirst epidemioloģiskos noteikumus," sacīja SPKC pārstāvis.

6
Tagi:
bērni, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Eksperimentālā" Eirovīzija: konkurss notiks ar skatītājiem
manavakcina.lv

"Определитесь. Ir viņi mūsu krievi vai nē?": polittehnologs par vakcināciju Latvijā

19
(atjaunots 13:06 22.04.2021)
Polittehnologs Jurģis Liepnieks izsmej paradoksālo situāciju ap vakcinācijai veltīto informatīvo avīzi, ko iespējams laist klajā vienīgi latviešu valodā.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Ziņas par to, ka vakcinācijai pret Covid-19 veltītā informatīvā avīze tiks izplatīta vienīgi latviešu valodā, radījusi neizpratni atsevišķu Latvijas elites pārstāvju vidū. Izrādījies, ka ar "sarežģītajiem" iedzīvotāju slāņiem (proti, krievvalodīgajiem) saziņu sakārtot neļauj viņu pašu pieņemtie likumi. Paradoksālā situācija radījusi kritikas un izsmiekla vētru sociālajos tīklos. Piemēram, polittehnologs Jurģis Liepnieks smējās par tiem, kuri 30 gadus darījuši visu iespējamo, lai ignorētu krievvalodīgos iedzīvotājus.

"Smieklīgi. 30 gadus tiek darīts viss, lai ignorētu Latvijas krievus, diskreditētu visus viņu politiķus, organizācijas, un visādi izslēgtu krievu valodu no saziņas. Pēkšņi izrādās – esošie pašu pieņemtie un gadiem pastiprinātie likumi neļauj izdod vakcinācijas avīzi. Sašutums! – rakstīja polittehnologs Jurģis Liepnieks savā lapā Twitter un piebilda: - Te gribas teikt - определитесь. Ir mums viņi vajadzīgi vai nav? Ir viņi MŪSU krievi vai nē?"

​Tomēr komentētāju viedokļi dalījās – dažs apgalvoja, ka neviens krievus nav ignorējis, citi norādīja, ka avīze vispār nav vajadzīga nekādā valodā, trešie piekrita autoram.

"Pa ko cepiens. Latvju valstiskuma pamats ir naids, tad - pret vāciem, tagad - pret krieviem. Ar to ari pa skuju taku ejam. Bezcerīgi," uzskata Ojārs Bojārs.

​"Mūsu krievi mums ir vajadzīgi, bet ja viņi arī paši vēlas būt “mūsu krievi”, tad slaveno avīzi droši var saņemt un lasīt latviešu valodā!" uzskata Mārtiņš Jansons.

​"Vakcinācijas avīzi VISPĀR nevajag izdot ne latviešu, ne krievu valodā. Tā ir tāda pat nauda izmešana kā vakcinācijas birojs. Fakcinācijas birojs un fakcinācijas avīze," viedokli pauda Dzintra Simsone.

​Asu diskusiju raisīja arī žurnālista Kārļa Arāja tvīts – viņu pārsteidza Valsts valodas centra uzstājība, kura lēmums nosaka – avīzes krievu valodā nebūs.

"Par vakcinācijas avīzi letanews.lv vēsta, ka VVC pie vainas, ka nebūs avīze arī Rus valodā. Mums ir kopiena, kur skepse pret vakcināciju ir ļoti augsta, bet informēt viņus nedrīkst...." Kārlis Arājs bija ļoti pārsteigts.

​Žurnālista tvītu pavadīja pat stihiska zibakcija ar lūgumiem "Latvijas Pastam" atsūtīt iedzīvotājiem avīzi krievu valodā. Tās pamatā ir salīdzinoši nesenie likuma grozījumi, kas liedz Latvijas Pastam piegādāt iedzīvotājiem jebkādus informatīvos materiālus krievu valodā, ja vien cilvēks nav to īpaši palūdzis.

Diskusijā iesaistījās pat pats "Latvijas Pasts".

"Vēršam uzmanību, ka Latvijas Pasts var piegādāt materiālus jebkurā valodā, taču nevaram zināt un mums nav jāzina, kādu valodu lieto konkrētas pastkastītes īpašnieks, tāpēc mūsu ieteikums Vakcinācijas birojam šā jautājuma risināšanai bija veidot vienu avīzi divās valodās," situāciju komentēja "Latvijas Pasts".

​Sašutumu par to, ka nav iespējams izdot avīzi krievu valodā, pauda arī citas sabiedrībā pazīstamas personas.

"Murgs. LTV7 ziņu no rudens TV nav, citu vietēju programmu televīzijā vietējiem krieviem nav, avīzes gandrīz izmirušas, vakcīnu skepse augsta: bet krieviski  vakcinācijas avīzi piegādāt nevar, jo...JO? Mums vajag pūļa imunitāti vai kā?" bija sašutusi redaktore un žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Kā mēs plānojam sasniegt pūļa imunitāti, ja nevar nieka informatīvu avīzi drukāt abās valodās, lai sasniegtu ~40% iedzīvotāju? Es saprotu, ka valsts valoda ir viena. Pirms 10 gadiem būtu kliegusi, ka krieviski nevajag. Šobrīd es saprotu, ka jāuzrunā cilvēks tam saprotamā valodā!" rakstīja Aina.

​"Super ideja par avīzi tikai latviešu valodā. Nebūs mums pūļa imunitātes, dzīvosim mūžīgos ierobežojumos un tad gan tie krievi redzēs. Šahs un mats, Vaļas tante no kaimiņu mājas, nebūs tad viņai citas iespējas, ka vien Straumēnus no galvas citēt," sarkastiski atzīmēja politikas un vēstures zinātniskā pētniece Una Bergmane.

​"Vakcinācijas komunikācija krievu valodā ir zilonis trauku veikalā, ko kļūst grūti ignorēt.Taču atgādināšu,ka valsts nedrīkst ar iedzīvotājiem komunicēt RU arī par tik jutīgām tēmām kā seksuālā&reproduktīvā&psihiskā veselība, vēža skrīnings. Tas ir taisns ceļš uz sabiedrības veselības nevienlīdzību," vēl virkni ignorētu problēmu iezīmēja Ilzes Viņķeles bijusī asistente un VM darbiniece Marta Krivade.

​"Atvainojiet, vai godātais premjera kungs tikai nule nonācis līdz šai sensacionālajai atklāsmei?" nosmīnēja mūzikas žurnālists un kritiķis Edgars Raginskis par Kariņa repliku – sak, par vakcīnām vajagot runāt arī krieviski.

​Atgādināsim, ka informatīvo avīzi, kas veltīta vakcinācijai, plānots izplatīt no maija vidus vienīgi latviešu valodā. Saziņa ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem par vakcināciju nav īsti gluda, piemēram, nesen sociālajā reklāmā krievu valodā sabiedriskajā transport tika pieļauta kļūda, un tā aicināja cilvēkus vakcinēties, lai apciemotu vecvecmāmiņu un vecvectētiņu.

19
Tagi:
vakcinācija, krievvalodīgie, latviešu valoda
Pēc temata
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem