Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs

Mitrofanovs: Ārlietu ministrijas pārskats par nepilsoņiem ir genocīda uzslavēšana

40
(atjaunots 19:57 17.10.2018)
Latvijas ĀM atskaitījās ANO par nepilsoņu skaita samazināšanu gandrīz divas reizes.

RĪGA, 17. oktobris - Sputnik. Latvijas ĀM nodarbojas ar genocīda uzslavēšanu, sniedzot par valsts sasniegšanu no 2008. gada divu reizes nepilsoņu skaitu, paziņojis Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs RIA Novosti.

Otrdien valdība pieņēma Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas Starptautiskā Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildi. Ziņojumā teikts, ka Latvijas nepilsoņu skaits kopš 2008. gada ir samazinājies gandrīz divas reizes – no 20% no kopējā iedzīvotāju skaita līdz 11,6% un sastāda aptuveni 214 tūkstošus cilvēku.

"Man negribētos pielietot radikālus terminus, bet ĀM atskaite būtībā ir genocīda uzslavēšana. Lieta tāda, ka naturalizācijas valsts politika nodrošināja nepilsoņu skaita samazinājumu tikai par 22 procentiem. Pārējie zaudējumi ir emigrācija, citu valstu pilsonības iegūšana un nepilsoņu izmiršana. Proti, valsts politika uz vienu piektdaļu veicina Latvijas pilsonības iegūšanu, bet četri piektie ir vērsti uz nepilsoņu izspiešanu no valsts un nelabvēlīgu apstākļu radīšanu, kas noved pie šīs iedzīvotāju grupas izmiršanas. Tas ir genocīds, " - paziņojis Mitrofanovs.

Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēku. Ap 250 tūkstošiem no tiem ir nepilsoņi – bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc Latvijas neatkarības atgūšanas palika Latvijā, taču, kuru senči nedzīvoja republikā līdz 1940. gadam, lielākoties tie ir krievvalodīgie. Nepilsoņi ir pastāvīgie republikas iedzīvotāji, taču viņu tiesības ir ierobežotas.

Dažādās starptautiskās platformās, tostarp, EDSO, Krievija vairākkārt piesaistīja uzmanību krievvalodīgo stāvoklim gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs. Krievijas ĀM aicina Baltijas valstis "iznīdēt apkaunojošo nepilsonības institūtu".

40
Pēc temata
Saeima nevēlas uzskatīt aizbraukušos nepilsoņus par Latvijas diasporu
Vējonis atkal uzstāsies Saeimā ar iniciatīvu par nepilsoņu bērniem
"Nedrīkst skraidīt pakaļ Latvijas iedzīvotājiem": Dombrava piedāvā nopelnīt pilsonību
Latvijas Valsts policija

Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu

3
(atjaunots 11:20 03.07.2020)
Ir kļuvuši zināmi dažu Latvijas Valsts policijas priekšnieka amata kandidātu vārdi, kā arī viņu esošie rangi.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) uz konkursa pamata veica kandidāta meklējumus Valsts policijas priekšnieka amatam.

Kļuvis zināms, ka pieteikumus konkursam paspējuši iesniegt ģenerālis Andrejs Grišins, kurš ir esošās Valsts policijas priekšnieks, un Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes priekšnieks – ģenerālis Juris Šulte, vēsta BВ.lv.

Tāpat pieteikumu paspējis iesniegt vēl viens gribētājs ieņemt Latvijas Valsts policijas priekšnieka amatu, taču viņš pagaidām paliek sabiedrībai inkognito. Lai gan vēl viena kandidāta vārds jau tika saukts neoficiālos avotos.

Latvijas Iekšlietu ministrijā pagaidām nekādus komentārus nesniedz, jo notiek pieteikumu informācijas apkopošanas process.

Pretendēt uz augsto posteni varēja tikai amatpersonas – augstākā vai vidējā ranga virsnieki ar ne mazāk kā 10 gadu dienesta stāžu IeM vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tiesneši, prokurori un citi strādājošie ārpus IeM sistēmas konkursā nedrīkstēja piedalīties.

Iepriekš ziņots, ka uz Valsts policijas priekšnieka posteni pretendē bijušā priekšnieka vietnieki – Šulte, Grišins un Normunds Krapsis.

Tika atzīmēts, kas viens no atlases nosacījumiem ir potenciālā kandidāta pārbaude ar melu detektoru. Šulte un Grišins stāstīja, ka viņus nemulsina šī prasība.

Savukārt Krapsis norādīja, ka prasība iziet pārbaudi uz melu detektora liecina par iekšlietu ministra neuzticību augstākā līmeņa amatpersonām Valsts policijā.

3
Tagi:
Latvijas policija
Pēc temata
Video ir tikai sākums: kā policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

11
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

11
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā