Vēlēšanas

Sarunas par koalīciju: neērts JKP, jauns premjera kandidāts un deklarācija

33
(atjaunots 13:35 17.10.2018)
Jaunā konservatīvā partija skaidroja, kāpēc publiski iesniegusi savu koalīcijas un vietu sadalījuma variantu, KPV LV un Nacionālā apvienība iestājas pret šādu steidzamību.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Politiskās partijas, kuras vada sarunas par koalīcijas izveidi pēc Saeimas vēlēšanām, publiski izsaka dažādas vēlmes: vienas uzstāj, ka vispirms jāizveido programma, citas jau sadala amatus, trešās uzskata, ka piecas partijas koalīcijā būtu par maz. Galu galā skaidrības koalīcijas sastāvā joprojām nav.

KPV LV raksta deklarāciju

KPV LV partija pēc pirmā sarunu raunda sāka sagatavot valdības deklarācijas uzmetumu - ceļa karti, kādi darbi būs jāveic jaunajai valdībai.

"Šodien, nedēļu pirmajam sarunu aplim noslēdzoties, ir skaidrs kas varētu būt tie pamata darbi ar kuriem sākt jaunajā valdībā, līdz ar to KPV LV šobrīd gatavo valdības deklarācijas projektu, lai ieskicētu pamatlietas, ar ko nākamajai valdībai vajadzētu nodarboties un kuras realitātē ir iespējams realizēt," - paziņoja Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" premjera kandidāts no KPV LV Aldis Gobzems.

Primāro uzdevumu starpā viņš nosauca koalīcijas padomes likvidāciju un reģionālo reformu.

"Tas secīgi nozīmē valsts sektorā strādājošo skaita efektivizāciju, tas secīgi nozīmē valsts pārvaldes samazināšanu un tas secīgi nozīmē iespēju veikt arī citas reformas kas saistītas ar izglītību, veselības aprūpi un tā tālāk, bet tas būtu pirmais solis, ar ko būtu jāsāk jaunajai valdībai," - teica Gobzems.

Tāpat viņš atzīmēja, ka sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem ir parādījušas, ka var pārskatīt jautājumus, kas saistīti ar elektroenerģijas obligātās iepirkšanas komponentu (OIK). "Ir skaidrs, ka ir iespējas pārskatīt jautājumus, kas saistīti ar OIK, un mēs redzam, ka arī medikamentu cenu samazināšana iezīmējās kā aktuāls jautājums, kuru  var uzlikt jaunas valdības dienas kārtībā," - piebilda Gobzems.

Turklāt viņš uzsvēra, ka viņa partija uzskata, ka vispirms jānosaka valdības darba plāns un tikai pēc tam jāsadala amati.

"Šodien runāt par piecām vai sešām partijām vai septiņām, vai četrām, ir pārāk agri, es domāju, ka šī saruna būs aktuāla pēc tikšanās ar Valsts prezidentu. Ir ļoti interesanti un būtiski saprast arī Valsts prezidenta viedokli. Ir skaidrs, ka tas, ko piedāvā un piedāvās KPV LV, arī tiekoties ar Valsts prezidentu, ir neveikt nepārdomātus eksperimentus ar valsti. Veikt reformas, bet veikt tās pārdomāti, pakāpeniski un saskaņoti," - teica Gobzems.

JKP nevēlas aizkulišu spēles

Jaunā konservatīvā partija negrasās vest aizkulišu spēles un veidot valdību "aiz kadra", publiski izvirzot lozungus par valdības uzdevumiem, tāpēc ir kļuvusi neērta partneriem, paziņoja premjera kandidāts no JKP Jānis Bordāns. JKP, pēc viņa vārdiem, vissvarīgāk esot panākt atklātību un uzticību starp potenciālajiem partneriem.

Pēc Bordāna domām, sarunas par valdības veidošanu notiek normālā virzienā, visi apspriež JKP piedāvāto amatu sadalījuma plānu. Partija vēlētos, lai "līdz aptuveni šodienai" partijas formulē attieksmi pret JKP piedāvājumu, bet tālāk sāktos partiju darbs pie darbu plānu izstrādes konkrētajās nozarēs potenciālo darītāju vadībā.

Skaidrojot strīdus jautājumus JKP piedāvājumā, Bordāns paziņoja, ka neredz iemeslus, kāpēc ārlietu ministram jābūt politiķim – " ģeopolitiskā situācija vienmēr ir kaut kāda", bet "Brexit" esot vienkārši vienas valsts izstāšanās no ES.

Finanšu ministra amats tika solīts citai partijai, lai " lai piedāvājums būtu visām partijām motivējošs", bet Ekonomikas ministrija piedāvāta KPV LV, jo šī partija priekšvēlēšanu kampaņā lielu uzsvaru likusi uz OIK sistēmas likvidēšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju JKP vēlētos vadīt pati, jo tai ir nozīmīga loma ES fondu sadalē un caur to var "pieskatīt" arī Rīgas pašvaldības darbu.

Bordāns atkal uzsvēra, ka partija nevēlas redzēt ZZS koalīcijā.

Taču, ja JKP paliks opozīcijā, tad Latvija uzzinās, kas ir "reālā opozīcija", solīja Bordāns.

Ja viens aizcirtīs durvis

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) uzskata, ka koalīcijā jābūt sešām partijām un JKP ir pasteidzinājusi izslēgt Zaļo un zemnieku savienību, raksta Diena.

Raivis Dzintars paziņoja, ka Jaunā konservatīvā partija, izslēdzot ZZS no savu partneru loka, faktiski ir radījusi situāciju, kad, "katram nākamajam aizejot no koalīcijas vai iespītējoties kādā jautājumā, rastos strupceļa situācija".

"Tas nozīmē, ka jebkurš ministrs justos kā uz čemodāniem sēdošs. Tāda situācija noteikti neveicinātu valsts izaugsmi," - sacīja Dzintars. Viņš uzskata, ka labākā modele ir sešu partiju koalīcija.

Tāpat Dzintars pauda viedokli, ka valdības veidošanas procesā, izņemot nosauktos, var parādīties arī jauns premjera kandidāts.

Viņš piebilda, ka partijas, kuras startēja vēlēšanās ar tēzi "viss ir slikti", šobrīd nevar sniegt informatīvu priekšlikumu par valdības darbu.

"Ir viegli vienu reizi iegūt labu rezultātu vēlēšanās ar saukli, ka visi ir zagļi, viss ir slikti, visus ieliksim cietumā, visiem sadosim, bet daudz grūtāk ir pēc tam nelikt vēlētājiem vilties. Tie solījumi jau nav jāsaprot tikai burtiski - faktiski tas, ko no šīm tā saucamajām jaunajām partijām sagaida, ir tāda kā revolūcija, jauns 15. maijs. (1934. gada 15. maijā Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu – red.) Bet skaidrs, ka nekāda 15. maija nebūs, viņi arī īsti nezina, kā to 15. maiju realizēt. Un arī ne visa sabiedrība to 15. maiju gribējusi, vien zināms pilsoņu loks, kas nobalsojis par vieniem vai otriem. Arī ar to jārēķinās, ka ne visai sabiedrībai ir sajūta, ka tās reformas, kas bijušas, ir absolūti nepareizas. Sabiedrība ir ļoti daudzšķautņaina, to arī redzam vēlēšanu rezultātos," - noslēdza Dzintars.

Latvijas Saeimas vēlēšanas notika 6. oktobrī. Saskaņā ar CVK datiem, pirmo vietu 13. Saeimas vēlēšanās ieņem partija "Saskaņa" ar 19,8% vēlētāju balsu, otrā vieta ir KPV LV partijai (14,25%), trešā – Jaunajai konservatīvajai partijai (13,59%). Ceturtajā pozīcijā "Attīstībai/Par!" (12,04%), tālāk seko nacionālais bloks "Visu Latvijai" (11,01%), Zaļo un zemnieku savienība (9,91%) un partija "Jaunā Vienotība" (6,69%). Pārējās partijas nepārvarēja 5% barjeru. Tādējādi, pēc vēlēšanu rezultātiem, "Saskaņa" saņem 23 deputātu vietas Saeimā, KPV LV un JKP – 16, "Attīstībai/Par!" un VL-TB/LNNK – 13, ZZS – 11, "Jaunā Vienotība" – 8.

33
Temats:
Kas stāsies pie stūres: Latvijas jaunās valdības veidošana (102)
Pēc temata
Jauniņie nevienojas, KPV LV un ZZS tikšanās "paliek karājamies gaisā"
Kaimiņš paziņoja, ka KPV LV rīkos pārrunas ar "Saskaņu"
Trīs jaunās Saeimas partijas varētu apturēt veselības aprūpes reformu
Aleksandrs Kuzmins

Tiesībsargs paskaidroja, ko nozīmē EP rezolūcija krievvalodīgajiem

3
(atjaunots 07:37 05.03.2021)
Ja Latvija nepildīs Eiropas Padomes rekomendācijas krievvalodīgās minoritātes tiesību aspektā, tiks grauta valsts reputācija.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Liela daļa dokumenta veltīta kritiskam Latvijas politikas vērtējumam šajā jomā.

Mazākumtautību tiesību aizsardzības tēma joprojām ir svarīga, jo rezolūcijas pieņemšana un strīdi par to vilkās vairāk nekā pirms diviem gadiem, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja Latvijas cilvēktiesību komitejas tiesībsargs Aleksandrs Kuzmins.

"Rezolūcija rāda, ka ne tikai neapmierināti iedzīvotāji runā par problēmām ar nacionālo politiku, - to saka Eiropas Padomes eksperti, ko ievēlējušas daudzas valstis. Pārsvarā runa ir par skolām, par nepieciešamību saglabāt piekļuvi izglītībai dzimtajā valodā. Tas attiecas arī uz citiem jautājumiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļu aktualitāti un pieejamību dažādās valodās, kas patlaban ierobežota ar kvotām," atgādināja Kuzmins.

Tiesībsargs atzīmēja, ka rezolūcija ir rekomendējoša un neprasa automātisku izpildi, tomēr var kļūt par argumentu tiesās.

"Nesen beigusies kampaņa prasību iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā krievvalodīgās izglītības jautājumā. Neapšaubāmi, EP viedoklis par to, ka problēma pastāv, būs arguments tiesā, ko šī organizācija radījusi," uzskata Kuzmins.

Viņš uzsvēra, ka publicētā rezolūcija ir autoritatīvākais vērtējums par to, kādi konkrēti secinājumi Latvijai izriet no tās saistībām, ko paredz Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

"Eiropas Padome liek saprast, ka problēma pastāv. Reāli valsts var ievilkt garumā šo saistību izpildi, taču rezolūcijā ir konkrēts viedoklis par pārliekām valsts valodas zināšanu prasībām, par dalību vēlēšanās un vārdu rakstību dokumentos," paskaidroja Kuzmins.

Tiesībsargs uzvēra: ir pamats pieprasīt saistību izpildi no Latvijas. Ja valsts nesekos Eiropas Padomes ieteikumiem, tas nāks par ļaunu tās reputācijai.

"Īpaši grūti Latvijas valdībai ir apgalvot, ka problēmas nav, ja uz to norāda neatkarīgie eksperti. Tā darbojas starptautiskās tiesības: piespiešanas nav, taču ir iespēja pārkāpēju saukt vārdā un nokaunināt," piezīmēja Kuzmins.

Кузьмин объяснил, что значит резолюция Совета Европы для русскоязычных латвийцев
3
Tagi:
krievvalodīgie, iedzīvotāji, Latvija, Eiropas Padome
Pēc temata
"Klusē, spītīgi klusē". Maskava sašutusi par to, kā ES aizstāv Latviju
Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu
"ES neder tiesneša lomā": EP deputāte atgādina cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā
Māca visiem vārda brīvību: Krievijas ārlietu ministrs pārmet Baltijai politisku cenzūru

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

29
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

29
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām