Vēlēšanās

JKP un KPV LV atkārtota tikšanās neko nav devusi: koalīcijas nav

23
(atjaunots 11:14 17.10.2018)
Sarunas par koalīcijas veidošanu pēc Latvijas Saeimas vēlēšanām pagaidām nav beigušās, politiķi nav vienojušies pat par kopīgu programmu.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. 16. oktobrī Jaunās konservatīvās partijas un KPV LV pārstāvji sarīkojuši atkārtotu tikšanos koalīcijas veidošanas jautājumā, taču pārrunu rezultātā netika izdarīti nekādi paziņojumi par valdības jauno modeli, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns un Ministru prezidenta amata kandidāts no KPV LV Aldis Gobzems pēc tikšanās paziņoja, ka potenciālie koalīcijas partneri vienojušies turpināt cieši strādāt "pie satura jautājumiem", piemēram, par koalīcijas padomes sēžu atcelšanu, reģionālo reformu un citas.

Jautāts, vai tas nozīmē, ka JKP valdības modeļa piedāvājums tika noraidīts, Gobzems atbildēja, ka šis jautājums nav apspriests.

Bordāns uzslavēja KPV LV par to, ka šī partija "iedziļinās JKP piedāvājumā", un aicināja citus politiskus spēkus rīkoties tāpat, uzsverot, ka gaida sarunu ar apvienību "Attīstībai/Par!", kas noraidīja JKP piedāvājumu.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka partija neatsakās no sava principiālā nodoma veidot koalīciju bez "Saskaņas" un ZZS.

Atgādinām, ka pagājušajā nedēļā Jāņa Bordāna partija JKP atklāja, kādu koalīcijas variantu tā piedāvā – ar jau sadalītajiem starp partijām ministrijas portfeļiem. Saskaņā ar JKP priekšlikumu, koalīcijā, kopā ar viņiem, varētu ienākt KPV LV, "Attīstībai/Par", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai" - "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Jaunā Vienotība". JKP vēlas nākamajā valdībā saņemt premjerministra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī iekšlietu ministra amatus.

Apvienojumam "Attīstībai/Par" JKP piedāvā: finanšu, labklājības un veselības aizsardzības ministru portfeļus, kā arī Saeimas priekšsēdētāja krēslu, kurā, pēc neoficiālas informācijas, vēlētos redzēt Arti Pabriku.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis
© Sputnik / Sergey Melkonov

Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai" - "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) JKP piedāvā uzņemties atbildību par trīm ministrijām. Tās ir kultūras, Izglītības un zinātnes un Zemkopības ministrijas

LV Jaunā konservatīvā partija plāno piedāvāt KPV LV ekonomikas ministra un satiksmes ministra amatus, "Jaunajai Vienotībai" - tieslietu un aizsardzības ministru amatus.

Savukārt partiju apvienība "Attīstībai/Par!" paziņoja, ka nepieņems Jaunās konservatīvās partijas piedāvāto valdības modeli. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka JKP nav iesniegusi "reālu piedāvājumu par darāmajiem darbiem", bet krēslu sadalījums valdībā ir "otršķirīgs solis", skaidro partijas līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce. Vispirms jāvienojas par vērtībām, principiem un mērķiem.

Turklāt "Attīstībai/Par!" rosinās sākt sarunas par darāmajiem darbiem starp sešām partijām, izņemot "Saskaņu", uzsvēra Pūce.

23
Tagi:
prezidents, Saeima
Temats:
Kas stāsies pie stūres: Latvijas jaunās valdības veidošana (102)
Pēc temata
Nacionālā bloka loceklis: ja uzlabosim dzīvi Latgalē, par "Saskaņu" nebalsos
KPV LV vienojusies par tikšanos ar "Saskaņu" un jau taisnojas
"Lemberga faktors": Ventspils mērs varētu kļūt par ēsmu krieviem Latvijā
"Kasīdamies un uz Putina portretu skatīdamies": Gasparjans par vēlēšanu fiasko Latvijā
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

4
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

4
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

9
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

9
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija