Kanādas karavīri Latvijā

Kanādas armijas ģenerālis: neesam ieradušies Latvijā, lai biedētu Krieviju

30
(atjaunots 09:23 14.10.2018)
Kanādas karavīri Latvijā pēta Latvijas reljefu un gūst jaunu pieredzi, paziņoja Kanādas armijas sauszemes spēku komandieris ģenerālleitnants Žans Marks Lantjē.

RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Kanādas armijas sauszemes spēku komandieris ģenerālleitnants Žans Marks Lantjē paziņojis, ka Kanādas karavīri atrodas Latvijā, jo Latvijas diaspora ir viena no lielākajām Kanādā, un abas valstis ir NATO dalībvalstis, vēsta Grani.lv.

Lantjē norādīja, ka Kanādas karavīriem ir liela darba pieredze Eiropā. Taču Latvijas reljefs ir ļoti sarežģīts militārām operācijām, turklāt valstī ir ļoti daudz ūdenstilpņu. Problēmas sagādā arī purvi, ko jāprot pārvarēt. Tādēļ karavīriem ir ko pamācīties Latvijā.

Ģenerālleitnants norādīja, ka latviešu karavīri dalās sarežģītu dabas šķēršļu pārvarēšanas pieredzē ar kanādiešu karavīriem.

Tāpat Lantjē paziņoja, ka Kanādas armijas karavīri lieliski saprot, kādēļ atrodas Latvijā, un tas nekādā gadījumā neparedz nekādas darbības pret Krieviju. Komandieris paskaidroja, ka neviens nevēlas atgriezties aukstā kara laikos. Turklāt viņš apgalvoja, ka NATO nekādā veidā netraucē attīstīties diplomātiskajām attiecībām, veikt politiskās diskusijas un pieņemt lēmumus.

"Kopumā varu teikt, ka kanādiešu karavīri to zina un lieliski saprot situāciju valstī, uz kuru viņi nosūtīti," - paziņoja ģenerālleitnants.

Dodiet vairāk karavīru

Iepriekš Latvijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka grasās palielināt ārzemju militārā kontingenta skaitu savā teritorijā. Šī gada jūlijā valstī dienēja 1400 NATO karavīri.

Lielāko daļu ārzemju karavīru kontingenta, kurš sastāv no 1300 cilvēkiem, veido starptautiskā kaujas grupa Kanādas vadībā, kas dislocēta Ādažos. Šajā bataljonā rotācijas kārtībā dienē Kanādas, Albānijas, Čehijas, Itālija, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas karavīri. Bataljona bruņojumā ir dažādi militārie transportlīdzekļi, tostarp, bruņumašīnas un tanki.

Lielvārdes militārajā aviācijas bāzē ir izvietoti 70 amerikāņu karavīri un pieci Black Hawk helikopteri.

Rīgā dislocēta NATO spēku integrācijas apakšvienība. Tajā ir pārstāvētas 12 alianses valstis: Beļģija, Kanāda, Dānija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Spānija, Turcija, Lielbritānija, ASV un Latvija kā pieņemšanas valsts. Pusi personīgā sastāva nodrošina Latvija, pārējos 20 amatus – citas NATO valstis.

Krievija aizstāv sabiedrotos

Lēmums par NATO starptautiskā bataljona izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā ar kopējo karavīru skaitu virs četriem tūkstošiem cilvēku tika pieņemts Varšavas NATO samitā 2016. gada 8. jūnijā sakarā ar it kā pieaugušo "Krievijas agresiju".

Maskava vairākkārt paziņojusi, ka nav ieinteresēta situācijas eskalācijā pie tās robežām, neveic un neplāno agresīvas darbības nevienā no reģioniem, tostarp, Baltijā. Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO vadībai tas ir labi zināms, taču alianse ar iedomāto Maskavas agresijas ieganstu nepārstāj novirzīt spēkus pie Krievijas rietumu robežas.

Savukārt Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atgādināja, ka NATO jau ir izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā 10 tūkstošus karavīru - uzbrukuma grupu, tāpēc Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus tādā līmenī, kas garantēs valsts un tās sabiedroto militāro drošību.

30
Pēc temata
Mamikins: NATO tērē aizsardzībai 13 reizes vairāk, nekā Krievija, kur nu vēl vairāk
Jau visam piekrīt: latvieši atbalstījuši bunkuru celtniecības ideju
NATO bataljonu Latvijā papildinās karavīri no Melnkalnes
Planējošais tomahauks: NATO tehnika atgriežas uz Latvijas ceļiem