Kanādas karavīri Latvijā

Kanādas armijas ģenerālis: neesam ieradušies Latvijā, lai biedētu Krieviju

53
(atjaunots 09:23 14.10.2018)
Kanādas karavīri Latvijā pēta Latvijas reljefu un gūst jaunu pieredzi, paziņoja Kanādas armijas sauszemes spēku komandieris ģenerālleitnants Žans Marks Lantjē.

RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Kanādas armijas sauszemes spēku komandieris ģenerālleitnants Žans Marks Lantjē paziņojis, ka Kanādas karavīri atrodas Latvijā, jo Latvijas diaspora ir viena no lielākajām Kanādā, un abas valstis ir NATO dalībvalstis, vēsta Grani.lv.

Lantjē norādīja, ka Kanādas karavīriem ir liela darba pieredze Eiropā. Taču Latvijas reljefs ir ļoti sarežģīts militārām operācijām, turklāt valstī ir ļoti daudz ūdenstilpņu. Problēmas sagādā arī purvi, ko jāprot pārvarēt. Tādēļ karavīriem ir ko pamācīties Latvijā.

Ģenerālleitnants norādīja, ka latviešu karavīri dalās sarežģītu dabas šķēršļu pārvarēšanas pieredzē ar kanādiešu karavīriem.

Tāpat Lantjē paziņoja, ka Kanādas armijas karavīri lieliski saprot, kādēļ atrodas Latvijā, un tas nekādā gadījumā neparedz nekādas darbības pret Krieviju. Komandieris paskaidroja, ka neviens nevēlas atgriezties aukstā kara laikos. Turklāt viņš apgalvoja, ka NATO nekādā veidā netraucē attīstīties diplomātiskajām attiecībām, veikt politiskās diskusijas un pieņemt lēmumus.

"Kopumā varu teikt, ka kanādiešu karavīri to zina un lieliski saprot situāciju valstī, uz kuru viņi nosūtīti," - paziņoja ģenerālleitnants.

Dodiet vairāk karavīru

Iepriekš Latvijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka grasās palielināt ārzemju militārā kontingenta skaitu savā teritorijā. Šī gada jūlijā valstī dienēja 1400 NATO karavīri.

Lielāko daļu ārzemju karavīru kontingenta, kurš sastāv no 1300 cilvēkiem, veido starptautiskā kaujas grupa Kanādas vadībā, kas dislocēta Ādažos. Šajā bataljonā rotācijas kārtībā dienē Kanādas, Albānijas, Čehijas, Itālija, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas karavīri. Bataljona bruņojumā ir dažādi militārie transportlīdzekļi, tostarp, bruņumašīnas un tanki.

Lielvārdes militārajā aviācijas bāzē ir izvietoti 70 amerikāņu karavīri un pieci Black Hawk helikopteri.

Rīgā dislocēta NATO spēku integrācijas apakšvienība. Tajā ir pārstāvētas 12 alianses valstis: Beļģija, Kanāda, Dānija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Spānija, Turcija, Lielbritānija, ASV un Latvija kā pieņemšanas valsts. Pusi personīgā sastāva nodrošina Latvija, pārējos 20 amatus – citas NATO valstis.

Krievija aizstāv sabiedrotos

Lēmums par NATO starptautiskā bataljona izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā ar kopējo karavīru skaitu virs četriem tūkstošiem cilvēku tika pieņemts Varšavas NATO samitā 2016. gada 8. jūnijā sakarā ar it kā pieaugušo "Krievijas agresiju".

Maskava vairākkārt paziņojusi, ka nav ieinteresēta situācijas eskalācijā pie tās robežām, neveic un neplāno agresīvas darbības nevienā no reģioniem, tostarp, Baltijā. Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO vadībai tas ir labi zināms, taču alianse ar iedomāto Maskavas agresijas ieganstu nepārstāj novirzīt spēkus pie Krievijas rietumu robežas.

Savukārt Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atgādināja, ka NATO jau ir izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā 10 tūkstošus karavīru - uzbrukuma grupu, tāpēc Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus tādā līmenī, kas garantēs valsts un tās sabiedroto militāro drošību.

53
Pēc temata
Mamikins: NATO tērē aizsardzībai 13 reizes vairāk, nekā Krievija, kur nu vēl vairāk
Jau visam piekrīt: latvieši atbalstījuši bunkuru celtniecības ideju
NATO bataljonu Latvijā papildinās karavīri no Melnkalnes
Planējošais tomahauks: NATO tehnika atgriežas uz Latvijas ceļiem
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

4
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

4
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās
Militārās mācības, foto no arhīva

Uzirdināja pludmali: Jūrmalciema iedzīvotāji noguruši karot ar armiju

11
(atjaunots 16:36 09.07.2020)
Mācību laikā Nīcas novadā kareivji izdangāja vietējo ceļu, kā arī izbrauca ar bruņutehniku pa pļavām un pa pludmali.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Militārās mācības Nīcas novadā jau ne pirmo reizi bojā ceļus, vēsta Skaties.lv.

Ivars Krieders dzīvo Jūrmalciemā. Nokļūt pie viņa mājās pēc militārajām mācībām ir praktiski neiespējami: uz izdangātā smilšu ceļa pastāvīgi iestrēgst automobiļi. Mācību laikā pagalmā iebrauca divas armijas mašīna. Kareivji nesaprata, kur atrodas, kā nokļūt pie jūras, tādēļ, ilgi nedomājot, brauca pa īsāko ceļu – caur pļavu.

Arī viņa kaimiņš Jānis Cibulis ir neapmierināts – tagad uz jūru nākas doties ar kājām, ar mašīnu nevar izbraukt.

"Ja kaut kas ir tagad vajadzīgs, ātrā palīdzība, tad mums iznāk, ka līdz šai vietai, iepriekš jau tur ir ceļš izdangāts, tad jānes uz nestuvēm līdz šai vietai, līdz ātrajai palīdzībai," sūdzas Jānis.

Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības mācību laikā šī gada jūnijā armijas vienības pārvietojās pa ciema teritoriju ar militāro tehniku un atstāja aiz sevis pamatīgu postažu. Tā ir bijis arī agrāk, tādēļ vietējās domes pacietības mērs šoreiz ir pilns.

"2017. gadā tad mums bija arī problēmas, pa šo ceļu, pa kuru mēs braucām, kur uzbērta grants, ja nemaldos, 600 metru garumā. Armija par saviem līdzekļiem saveda kārtībā, bet pagāja mums kādi trīs mēneši, kamēr tikām pie laba rezultāta. Kamēr nebijām aizrakstījuši aizsardzības ministram vēstuli," saka Nīcas novada domes pārstāvis Aigars Veiss.

Militārā tehnika sabojājusi arī Jūrmalciema pludmali, vienu no tīrākajām Latvijā.

"Pa pludmali viņi braukāja tā kā pa lielo autostrādi. Kaut gan principā viņiem ir atsevišķs ceļš, atsevišķa piebrauktuve, un viņi varēja to darīt visu no tās puses," pastāstīja Veiss.

Pēc viņa sacītā, armija vietējiem iedzīvotājiem sagādājusi vilšanos.

Vides dienesta pārstāvis Jānis Junkurs paskaidroja, ka pārbaudes tika veiktas gan pirms, gan pēc mācībām, un kaitējums dabai neesot konstatēts. Pludmale patiešām ir uzirdināta, taču lietus un vējš pakāpeniski izlīdzinās nestabilās smiltis.

NBS Gaisa spēku komandieris Viesturs Masulis atvainojās Jūrmalciema iedzīvotājiem par sabojāto ceļu. Viņš paskaidroja, ka jau 27. jūnijā pārstāvji devās uz ciemu un saveda kārtībā ceļu. Masulis apsolīja, ka nākotnē, kamēr ceļi netiks sakārtots sākotnējā izskatā, mācību dalībnieki nepametīs rajonu.

Tāpat viņš apsolīja turpmāk pats personīgi tikties ar pašvaldību un vietējiem iedzīvotājiem, lai informētu viņus par plānoto mācību norisi un atbildētu uz visiem jautājumiem

11
Tagi:
militārās mācības, Latvija, NBS
Pēc temata
Latvijas zemessargu mācības nobiedējušas Salaspils iedzīvotājus