Pedagogs mācību stundā

Valsts kontrole pieprasa 40 stundu darba nedēļu pedagogiem

48
(atjaunots 16:33 12.10.2018)
Iestāde konstatējusi, ka 60% pedagogu strādā vairāk nekā 30 stundas nedēļā.

RĪGA, 12. oktobris – Sputnik. Valsts kontrole pēc revīzijas rezultātiem paziņoja, ka radusies nepieciešamība mainīt pedagogu darba apmaksas noteikumus, lai atbrīvotos no lielas birokrātijas pašāvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba uzskaitē un apmaksā, vēsta rus.lsm.lv.

Valsts budžeta mērķdotāciju izmantošanas efektivitātes revīzija notika laika posmā no 2017. gada jūnija līdz 2018. gada jūnijam 10 pašvaldībās – 32 iestādēs. Saskaņā ar tās rezultātiem Valsts kontrole nonākusi pie slēdziena par to, ka pedagogiem būtu jāpāriet pie 40 stundu darba nedēļas, atsakoties no izglītības sistēmā pieņemtās 30 stundu nedēļas.

Tāpat nepieciešams nošķirt nepedagoģisko darbu no pedagoģiskā – tas jāuzskata par papildu darbu un jāapmaksā atbilstoši. Skolās jāievieš detalizēta pedagogu veiktā darba uzskate, lai atskaitēs tiktu atspoguļotas gan ieplānotās darba stundas, gan atstrāde kopumā.

Resors konstatēja, ka 60% pedagogi strādā vairāk nekā 30 stundas nedēļā, kas noved pie papildu likmes nodrošināšanas pedagogiem un piemaksām par šīm stundām. Šī prakse pieļauj nepilnu vai, gluži pretēji, dubultu uzskaiti.

"Neskaidra, nesaprotama, necaurskatāma atlīdzības sistēma rada ne tikai augstu risku, ka nodokļu maksātāju nauda netiks izlietota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tā vienlaikus negatīvi ietekmē arī pedagoga profesijas prestižu. Valsts, kas domā par savu nākotni, to nevar atļauties," – uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņa precizēja, ka valsts mērķdotācija pedagogu darba apmaksai pārsniedz 320 miljonus eiro un attiecināta aptuveni uz 28 tūkstošiem pedagogu.

Valsts kontrole vērtēja, ka pašreizējā sistēma nesniedz skaidru priekšstatu pedagogiem par likmju sadali, algu apmēra noteikšanas principiem un kārtību. Gandrīz visās revidentu pārbaudītajās skolās pedagogu algas likmes tika noteiktas, ņemot vērā vadības subjektīvos priekšstatus. Nav noteikts arī pedagogu pienākumu spektrs un viņu darba vērtējuma kritēriji.

Vispārizglītojošajās skolās darba apmaksas elementu – maksa par slodzi, piemaksa par papildu darbu un prēmija – robežas kļuvušas visai neskaidras vai pat pazudušas, brīdina Valsts kontrole.

Iepriekš Kārlis Šadurskis paziņoja, ka algu palielināšanai jābūt saistītai ar izglītības kvalitāti, kura ir ministrijas prioritāte. Tāpat viņš paziņoja, ka kvalitātes kritēriji tiks saistīti ar akreditāciju un skolēnu sekmību centralizētajos valsts eksāmenos.

Jaunā norma skars apmēram 24 129 vispārējās izglītības pedagogus, 12 159 pirmsskolas pedagogus, 2 426 profesionālās izglītības pedagogus, 7350 interešu izglītības skolotājus un 4 144 profesionālās izglītības pedagogus.

Papildu finansējums skolotāju minimālās algas palielināšanai sastādīs 6,2 miljonus eiro 2018. gadā (pēdējiem četriem gada mēnešiem), 17,6 miljonus eiro 2019. gadā utt.

48
Pēc temata
Atbildēs par nesekmīgajiem: Latvijā pedagogiem varētu sākt atņemt naudu
Tikai trešajā daļā Latvijas skolu ir pietiekams priekšmetu pedagogu skaits
Trūkstošo fizikas skolotāju vietās skolās varētu ierasties studenti
Grāmatas

KF senators: atteikšanās no krievu valodas Latvijā ir provinciālisma izpausme

2
(atjaunots 07:37 01.10.2020)
Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Krievu valodas lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts Aleksejs Puškovs.

Iepriekš Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Jaunā Vienotība") rakstā "Latvijas Avīze" asi nosodīja Rīgas domes deputāti Antoņinu Ņenaševu ("Progresīvie"), kura atzina krievu valodas lielo lomu Latvijā. "Mēs dzīvojam nacionālā valstī, nevis Krievijas guberņā; kāpēc mums joprojām palikusi ieradumā šāda zemošanās?" jautāja politiķsi. Pēc viņa domām sarunas ar krieviem krievu valodā Latvijā – tas ir pazemojums.

Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, komentējot Lejiņa izteikumus intervijā izdevumam "Polit Ekspert", norādīja, ka tā ir zināma provinciālisma izpausme – censties noliegt nozīmi, kāda ir vienai no vadošajām mūsdienu pasaules valodām.

"Jā, patiešām, Latvija nav Krievijas Federācijas guberņa. Taču, manuprāt, tas ir zināms provinciālisms – Latvijā noliegt vienu no mūsdienu pasaules vadošajām valodām," teica Puškovs un piebilda, ka 80% Rīgas iedzīvotāju runā krieviski un tas ir visiem zināms.

Politiķis atgādināja, ka krievu valoda ir viena no ANO oficiālajām valodām, tajā runā simtiem miljonu cilvēku, krievu valoda tiek apgūta ārvalstu augstskolās, lai rastos iespēja strādāt ar tik lielu un nozīmīgu valsti kā Krievija un pieskarties bagātajai krievu kultūrai. Tāpēc deputātiem Latvijā ir jānovērtē tas, ka valstī ir iespēja dabiski saglabāt krievu valodu, uzskata Puškovs.

"No krievu valodas un krievu kultūras var atteikties tikai dziļi provinciāli domājoši cilvēki pēc principa: mēs dzīvosim savā ciemā un neko citu negribam zināt. Krievu valoda ir atzīta par vienu no vadošajām mūsdienu pasaules valodām," teica senators.

Viņš piebilda, ka nevar neatzīt krievu valodas nozīmi Eiropas politikā, ekonomikā un kultūrā. Tās lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts senators.

Puškovs aicināja Latvijas politiķus turēties pie moderna viedokļa par pasauli – nevar atteikties no lielas daļas savas kultūras tikai tāpēc vien, ka tai ir krievu saknes. Tā ir "pašnoniecināšanās", uzskata Krievijas politiķis.

2
Tagi:
Aleksejs Puškovs, Atis Lejiņš, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
Tā ir necieņa: Parādnieks pret informāciju par Covid-19 krievu valodā
Lai runā arī krieviski: rīdzinieki neuzskata, ka Latvijā jāaģitē tikai latviešu valodā

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

12
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

12
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda