Čiekurkalna rajons Rīgā

Sprīdīša sindroms un maz saules: latvieši spriež par savu zemo pašapziņu

21
(atjaunots 11:46 12.10.2018)
Sociālo tīklu apmeklētāji cenšas rast atbildi uz jautājumu par to, kāpēc Latvijas iedzīvotāji nav tādā sajūsmā par savu valsti kā daži ārzemnieki.

RĪGA, 12. oktobris – Sputnik. Pazīstamā latviešu politoloģe Iveta Kažoka vaicāja, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir tik izbrīnīti, kad ārzemnieki viņiem stāsta, ka vēlas dzīvot un strādāt Latvijā.

​​"Pārsteidzoši, cik daudzi cilvēki Latvijā brīnoties jautā ārzemniekiem, kādēļ ārzemnieks vispār varētu vēlēties dzīvot un strādāt Latvijā. Kur ir šī jautājuma sakne: zema pašapziņa?" – savā lapā Twitter uzrakstīja Iveta Kažoka.

Pēc publikācijas sākās vētraina diskusija. Daudzi nepiekrita politoloģei un apgalvoja, ka tam nav nekāda sakara ar pašapziņu. Piemēram, Ilze Jaunberga uzskata, ka iemesli ir daudz banālāki.

​"1) galīga pasaules nomale

2) maz saules," – atbildēja Ilze.

​Savukārt V. Gricaičuks-Puriņš pauda savu: "Jāsaka, zinot, ka no Latvijas bēg pat bēgļi, par vietējo 440000 aizbraukšanu pat nerunājot, zema pašapziņa te droši, kā nav pie vainas."

Zemas pašapziņas iemeslus nesaskata arī Inga Spriņķe.

​"Tā nav zema pašapziņa. Krievijas iedzīvotājiem, kuri pārvācas uz Latviju, neviens neprasa šādu jautājumu. Cilvēki salīdzina valstis pēc kādiem sev svarīgiem kritērijiem, apstrādājot informāciju, ko ieguvuši paši vai pastarpināti," – viņa uzskata.

Protams, diskusijā tika pieminēts arī padomju perioda smagais mantojums.

​​"Tas ir jau no padomju laikiem iesēdies mazvērtības komplekss, ka tur ārā viss ir labāks. Piemēram, man bija apsvērsums smadzenēs ap 1990.gadu, kad, šķirstot amerikāņu žurnālu, aptvēru, ka Rietumu bērni var zīmēt neglītāk nekā es vai citi latviešu bērni. To bija grūti pat pieņemt," – savu "smago" bērnību atminējās Edīte Brikmane.

Viņai daļēji piekrita cita diskusijas dalībniece.

​​"Manuprāt, mazvērtības komplekss tur spēlē kādu lomu, jo arī man ir nācies dzirdēt līdzīgus jautājumus a la kāpēc es dzīvoju šeit (lasīt – "šajā bedrē"), ja varētu daudz labāk (lasīt – "ar lielāku algu", u.c.) dzīvot ārpus Latvijas," – rakstīja Dace Akule.

Taču Arturs Pērkons pieminēja vīndara Džona Brauna piemēru.

​"Pazīstu vīndari Džonu Braunu. Pirms atbraukšanas uz Latviju, viņš bija kādas datorprogrammas izplatītājs un braukāja pa visu pasauli. Latvija viņam atklājās kā vislabākā vieta zem saules un viņš nomainīja modernu nodarbi pret vīndara profesiju. Neticami!" – par savu paziņu sajūsminājās  Arturs.

Neparastu viedokli par Kažokas pausto problēmu izteica Pēteris Strautiņš, kurš uzskata, ka latvieši nepietiekami uztver Rīgu kā Latvijas daļu.

​​"Daļa vainas noteikti ir nespējā līdz galam pieņemt Rīgu kā "īstu" Latviju. Pilsētu, kuru izgudroja galvenokārt vācieši un krievi, bet kas tāpēc nav mazāk lieliska," – rakstīja Pēteris.

Citi komentētāji uzskata, ka runa ir par latviešiem tradicionālo "Sprīdīša sindromu".

​​"Jo latvietim dzīve Latvijā šķiet grūta, bet citur – rožaināka," – uzskata Elīna.

​​"Nu, tur jāsaka "paldies" ne vien padomju mantojumam "mēs esam bāreņu tauta", bet arī senajam kalpu gājēju gēnam un pat daudziem mūsdienu politiķiem un medijiem "viss ir slikti" un pat literatūras klasiķiem: ziemeļmeitas, Dauka, kaķīša dzirnaviņas. Sprīdīša sindroms tikai sākas," – uzskata Edgars Enzīgers.

21
Pēc temata
Latviete šokā: katra otrā māja Mazsalacā stāv tukša – dzīvo tikai pensionāri
"Latvieši to uztaisa no koka": sociālie tīkli izsmēja dāvanu Romas pāvestam
Ne lāčplēši, bet čeburaškas: psihoanalītiķis par latviešu varoņiem
Lāčplēsis un pārējie: latviešu pasaku zīmolu TOP5