Strādnieks

Būvuzņēmuma vadītājs: viesstrādnieki strādā kvalitatīvāk, nekā latvieši

24
(atjaunots 09:49 10.10.2018)
Latvijas celtniecības nozares uzņēmumiem trūkst darbinieku gan projektu vadīšanas jomā, gan vienkāršo strādnieku vidū.

RĪGA, 10. oktobris — Sputnik. Latvijai ir jāpriecājas, ka tā kā tirgus kļuvusi pievilcīga citu valstu strādniekiem, viesstrādnieki šeit ir ne tāpēc, ka viņi ir lēti, bet gan tāpēc, ka savu darbu viņi izpilda kvalitatīvāk, paziņoja AS RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, raksta avīze Dienas Bizness.

Latvijas celtniecības nozare 10 gadu laikā zaudējusi apmēram 30% strādnieku (2008. gadā celtniecībā bija nodarbināti 89 tūkstoši strādnieku, 2018. gadā — 64 tūkstoši). Līdz ar to uzņēmumiem nākas pārizglītot Latvijas speciālistus no citām nozarēm, paaugstināt darba efektivitāti un pieaicināt celtniekus no ārzemēm.

Piemēram, uzņēmumā RERE Grupa viesstrādnieku daļa sasniedz 15%.

"Algoti darbinieki no ārzemēm nostāda jaunu darba efektivitātes līmeni — viņi ir motivēti, viņi nav ieradušies atpūsties, bet gan strādāt, un viņi reāli spēj nopelnīt. Tas, ka viesstrādnieki ir lēts darba spēks, ir mīts. Viņi ir Latvijā nevis tāpēc, ka viņi būtu lēti, bet gan tāpēc, ka viņi darbu pilda kvalitatīvāk," paziņoja Āboltiņš-Āboliņš.

Septembra beigās Latvijas Būvuzņēmēju partnerība publicēja pēdējos skaitļu par situāciju nozares darba tirgū, kuri parādīja, ka no desmit vakancēm valstī septiņas attiecas pie būvniecības nozares, kur jau trūkst vismaz 2 400 darbinieku.

Partnerība aicināja Ekonomikas ministriju steidzami papildināt speciālistu sarakstu, kuriem atļauta atvieglota ieceļošana darbam Latvijā, ar vienkāršām celtniecības specialitātēm, kā arī ar atsevišķiem kvalificētiem darbiniekiem. Pretējā gadījumā, uzskata celtnieki, nozarē sāksies pārkaršana, kā arī ES fondu apgūšanas aizkavēšanās.

Celtnieki lūdz atvieglot ieceļošanu Latvijā tādiem speciālistiem kā betonētājs, namdaris, celtnieks, galdnieks, rūpniecības alpīnists, frēzētājs, apdares speciālists, lakotājs-krāsotājs un citiem.

Šobrīd darba dēvējam, kurš vēlas uzaicināt darbā ne ES valsts pilsoni, ir jāmaksā darbiniekam ne mazāk par vidējo algu Latvijā. Šobrīd tie ir 926 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb apmēram 630 eiro uz rokām. To ir grūti ievērot nozarēs, kur vidējā alga ir zemāka, nekā valstī. Uzņēmēji iestājas par to, lai viesstrādniekiem maksātu nevis vidējo algu valstī, bet gan nozarē. Tāpat biznesmeņi cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: šobrīd dokumentu nokārtošana prasa dažus mēnešus.    

24
Pēc temata
Vietējie vecākā gadagājuma cilvēki un jaunie viesstrādnieki: Latvija meklē darbaspēku
Lazdiņš: Latvija neizbēgami aicinās viesstrādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas
Lembergs: skolu pāreja uz latviešu valodu atbiedēs ukraiņu viesstrādniekus
Uzņēmēji nav pārliecinājuši Kučinski ielaist Latvijā viesstrādniekus