Rīgas osta

Krievijas ogles un graudi palielina Latvijas ostu kravu apgrozījumu

47
(atjaunots 07:44 10.10.2018)
Rīgas ostas kravu apgrozījuma pamatu sastādīja ogles, savukārt Liepājas ostas – graudi.

RĪGA, 10. oktobris — Sputnik. Rīgas un Liepājas ostas kravu apgrozījums šī gada deviņos mēnešos pieaudzis attiecīgi par 4,8% un 16,2%, salīdzinot ar analoģisku laika periodu 2017. gadā.

Rīgas osta pēc deviņu mēnešu darba kopumā pārkrāvusi 26 miljonus 708 tonnu kravu (2017. gada janvārī-septembrī — 25 miljonus 491 tūkstoti tonnu), tiek ziņots ostas mājaslapā. Kravu apgrozījuma struktūrā pamatdaļu ieņem beramās kravas — 61,6%, jeb 17 miljonus 254 tūkstošus tonnu (pieaugums 8%). No tām pārkrauts 9 miljoni 331 tūkstotis tonnu ogļu, kas ir par 11,5% vairāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Pārkrauto minerālmēslojumu skaits sastāda 1 miljonu 852 tūkstošus tonnu, kas ir par 14,3% mazāk, nekā pērnā gada janvārī-septembrī.

Lejamo kravu daļa pārkraušanas struktūrā sastādīja 11,6%, kopumā pastrādāti 3 miljoni 96 tūkstoši tonnu šī veida kravu, tas ir par 29,4% mazāk, nekā pērn.

Ģenerālkravu daļa — 23,8%, apstrādāti 6 miljoni 358 tūkstoši tonnu, kas ir par 24% vairāk, nekā 2017. gada deviņos mēnešos. Ostas konteineru apgrozījums pieaudzis par 5,8% — līdz 342 661 TEU.

Liepājas ostas kravu apgrozījums 2018. gada janvārī-septembrī pieaudzis par 16,2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā perioda rādītāju — līdz 5 miljoniem 52 tūkstošiem tonnu, vēsta Portnews. Tostarp, palielinājies graudu pārkraušanas apjoms par 37,2% — līdz 2 miljoniem 26 tūkstošiem tonnu, kokmateriālu — pieaudzis par 19,1% — līdz 548,3 tūkstošiem tonnu, naftas produktu apjoms samazinājies par 18,9% — līdz 236,1 tūkstotim tonnu.

Ostas konteineru apgrozījums samazinājies par 25% — līdz 2453 TEU, pārvesto Ro-Ro kravu apjoms pieaudzis par 12% — līdz 32 978 vienībām. Pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 20% — līdz 38 388 cilvēkiem. Kuģu ienākšanas skaits ostā palielinājies par 8% — līdz 1131 kuģim.    

47
Pēc temata
Krievijas termināls par 575 miljoniem eiro atstās Baltiju bez oglēm
"Ienāks vairāk kuģu": SEB izsniedza Liepājas ostai 12 miljonus eiro
Matiss: ja uzklausītu Rinkēviču, Latvijai būtu jāsamaksā KF 270 miljoni
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

6
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

6
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

14
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

14
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts