Starptautiskās militārās mācības Saber Strike Latvijā

Ka tik nesaņemt ASV pārmetumus: kas rūp aizejošajai Latvijas valdībai

59
(atjaunots 19:09 09.10.2018)
Lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2% apmērā no iekšējā kopprodukta (IKP), Latvijai šogad nāksies piešķirt papildus 5 miljonus eiro.

RĪGA, 9. oktobris – Sputnik. Latvijas valdība šogad piešķirs militārajām vajadzībām papildus piecus miljonus eiro – lai tiktu izpildīti NATO kritēriji par aizsardzības izdevumiem 2% apmērā no IKP, vēsta tvnet.lv.

Gada sākumā tika paredzēti līdzekļi aizsardzības budžeta nodrošināšanai 2% apmērā no IKP, taču IKP Latvijā pieauga, tādēļ mērķa rādītājs netika sasniegts, paskaidroja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. "Mēs nevaram riskēt ar starptautisko partneru pārmetumiem, ka Latvijas valdība nav izpildījusi saistības," — piebilda viņš.

Lai palielinātu aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP, nepieciešams mazliet vairāk par pieciem miljoniem eiro. Paredzēts, ka tuvākajā laikā šis lēmums tiks izskatīts Saeimā, noslēgumā sacīja Zaļo un zemnieku (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Baltijas valstis aktīvi palielina militāros izdevumus – kā paziņojis Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, nav gaidāmi "nekādi ģeopolitiskās situācijas uzlabojumi tuvāko piecu gadu laikā".

Pēc ministra sacītā, Latvijas aizsardzības budžets tuvākajā laikā ir jāpalielina līdz 2,5% no valsts IKP. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijai tas ir jāizdara, nevis lai izpatiktu ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš pieprasa NATO dalībvalstīm tērēt vairāk militārajām vajadzībām, bet gan saskaņā ar nacionālajām interesēm.

Igaunija jau ir pieņēmusi lēmumu par aizsardzības izdevumu palielināšanu – trešdien, 26. septembrī, Ministru Kabinets atbalstīja 2019. gada valsts budžeta projektu, kurā aizsardzības izdevumi pieaugs līdz 585 miljoniem eiro, kas ir rekordliels rādītājs valsts vēsturē.

"Aizsardzības izdevumi sastādīs 585 miljonus eiro. Saskaņā ar esošo vērtējumu, nākamā gada aizsardzības budžets sastādīs gandrīz 2,2% no IKP. Pieaugs karavīru algas, valsts nostiprinās savus aizsardzības spēkus uz lielu bruņojuma iepirkumu rēķina, kuriem plānots iztērēt gandrīz 40% no visa aizsardzības budžeta," — teikts Ministru Kabineta preses dienesta paziņojumā. Šogad aizsardzības izdevumi valstij izmaksājuši 528 miljonus eiro.

Lietuvas valsts budžetā 2018. gadam norādīts, ka republikas aizsardzības finansējums sasniegs 2,006% no IKP – tie ir 873 miljoni eiro. Lai izpildītu NATO kritēriju, Lietuvas valdība pat ir gatava izmantot aizdevuma līdzekļus vairāku miljonu apmērā.

Pērn Lietuva aizsardzības vajadzībām piešķīra 723,8 miljonus eiro, jeb 1,8% no IKP.

2019. gadā, saskaņā ar Lietuvas Valsts aizsardzības padomes lēmumu, aizsardzībai tiks piešķirts ne mazāk par 2,05% no IKP.

Krievijā kritiski uztver NATO budžeta palielināšanu. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (tagad ieņem Krievijas ārlietu ministra vietnieka amatu – red.) iepriekš paziņoja, ka, ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par iemaksām organizācijas budžetā 2% apmērā no IKP, tad kopējie Eiropas izdevumi sasniegs apmēram 400 miljardus, un šī nenormālā naudas summa varētu tikt novirzīta tā dēvētā lielā pretinieka, nevis terorisma, apkarošanai. Gruško uzsvēra, ka visa Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte austrumu flangā tiek virzīta uz spēka demonstrēšanu Krievijas virzienā.

59
Pēc temata
Rinkēvičs noraizējies, ka aizsardzības izdevumi nesasniegs 2% IKP
Valdis Keris: kāpēc Latvijai tērēt 4% IKP aizsardzībai, ja iedzīvotāji izmirst
Latvijas IKP parādījis rekordlielu pieaugumu pēdējo sešu gadu laikā
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

4
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

4
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās
Militārās mācības, foto no arhīva

Uzirdināja pludmali: Jūrmalciema iedzīvotāji noguruši karot ar armiju

11
(atjaunots 16:36 09.07.2020)
Mācību laikā Nīcas novadā kareivji izdangāja vietējo ceļu, kā arī izbrauca ar bruņutehniku pa pļavām un pa pludmali.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Militārās mācības Nīcas novadā jau ne pirmo reizi bojā ceļus, vēsta Skaties.lv.

Ivars Krieders dzīvo Jūrmalciemā. Nokļūt pie viņa mājās pēc militārajām mācībām ir praktiski neiespējami: uz izdangātā smilšu ceļa pastāvīgi iestrēgst automobiļi. Mācību laikā pagalmā iebrauca divas armijas mašīna. Kareivji nesaprata, kur atrodas, kā nokļūt pie jūras, tādēļ, ilgi nedomājot, brauca pa īsāko ceļu – caur pļavu.

Arī viņa kaimiņš Jānis Cibulis ir neapmierināts – tagad uz jūru nākas doties ar kājām, ar mašīnu nevar izbraukt.

"Ja kaut kas ir tagad vajadzīgs, ātrā palīdzība, tad mums iznāk, ka līdz šai vietai, iepriekš jau tur ir ceļš izdangāts, tad jānes uz nestuvēm līdz šai vietai, līdz ātrajai palīdzībai," sūdzas Jānis.

Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības mācību laikā šī gada jūnijā armijas vienības pārvietojās pa ciema teritoriju ar militāro tehniku un atstāja aiz sevis pamatīgu postažu. Tā ir bijis arī agrāk, tādēļ vietējās domes pacietības mērs šoreiz ir pilns.

"2017. gadā tad mums bija arī problēmas, pa šo ceļu, pa kuru mēs braucām, kur uzbērta grants, ja nemaldos, 600 metru garumā. Armija par saviem līdzekļiem saveda kārtībā, bet pagāja mums kādi trīs mēneši, kamēr tikām pie laba rezultāta. Kamēr nebijām aizrakstījuši aizsardzības ministram vēstuli," saka Nīcas novada domes pārstāvis Aigars Veiss.

Militārā tehnika sabojājusi arī Jūrmalciema pludmali, vienu no tīrākajām Latvijā.

"Pa pludmali viņi braukāja tā kā pa lielo autostrādi. Kaut gan principā viņiem ir atsevišķs ceļš, atsevišķa piebrauktuve, un viņi varēja to darīt visu no tās puses," pastāstīja Veiss.

Pēc viņa sacītā, armija vietējiem iedzīvotājiem sagādājusi vilšanos.

Vides dienesta pārstāvis Jānis Junkurs paskaidroja, ka pārbaudes tika veiktas gan pirms, gan pēc mācībām, un kaitējums dabai neesot konstatēts. Pludmale patiešām ir uzirdināta, taču lietus un vējš pakāpeniski izlīdzinās nestabilās smiltis.

NBS Gaisa spēku komandieris Viesturs Masulis atvainojās Jūrmalciema iedzīvotājiem par sabojāto ceļu. Viņš paskaidroja, ka jau 27. jūnijā pārstāvji devās uz ciemu un saveda kārtībā ceļu. Masulis apsolīja, ka nākotnē, kamēr ceļi netiks sakārtots sākotnējā izskatā, mācību dalībnieki nepametīs rajonu.

Tāpat viņš apsolīja turpmāk pats personīgi tikties ar pašvaldību un vietējiem iedzīvotājiem, lai informētu viņus par plānoto mācību norisi un atbildētu uz visiem jautājumiem

11
Tagi:
militārās mācības, Latvija, NBS
Pēc temata
Latvijas zemessargu mācības nobiedējušas Salaspils iedzīvotājus