Starptautiskās militārās mācības Saber Strike Latvijā

Ka tik nesaņemt ASV pārmetumus: kas rūp aizejošajai Latvijas valdībai

59
(atjaunots 19:09 09.10.2018)
Lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2% apmērā no iekšējā kopprodukta (IKP), Latvijai šogad nāksies piešķirt papildus 5 miljonus eiro.

RĪGA, 9. oktobris – Sputnik. Latvijas valdība šogad piešķirs militārajām vajadzībām papildus piecus miljonus eiro – lai tiktu izpildīti NATO kritēriji par aizsardzības izdevumiem 2% apmērā no IKP, vēsta tvnet.lv.

Gada sākumā tika paredzēti līdzekļi aizsardzības budžeta nodrošināšanai 2% apmērā no IKP, taču IKP Latvijā pieauga, tādēļ mērķa rādītājs netika sasniegts, paskaidroja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. "Mēs nevaram riskēt ar starptautisko partneru pārmetumiem, ka Latvijas valdība nav izpildījusi saistības," — piebilda viņš.

Lai palielinātu aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP, nepieciešams mazliet vairāk par pieciem miljoniem eiro. Paredzēts, ka tuvākajā laikā šis lēmums tiks izskatīts Saeimā, noslēgumā sacīja Zaļo un zemnieku (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Baltijas valstis aktīvi palielina militāros izdevumus – kā paziņojis Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, nav gaidāmi "nekādi ģeopolitiskās situācijas uzlabojumi tuvāko piecu gadu laikā".

Pēc ministra sacītā, Latvijas aizsardzības budžets tuvākajā laikā ir jāpalielina līdz 2,5% no valsts IKP. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijai tas ir jāizdara, nevis lai izpatiktu ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš pieprasa NATO dalībvalstīm tērēt vairāk militārajām vajadzībām, bet gan saskaņā ar nacionālajām interesēm.

Igaunija jau ir pieņēmusi lēmumu par aizsardzības izdevumu palielināšanu – trešdien, 26. septembrī, Ministru Kabinets atbalstīja 2019. gada valsts budžeta projektu, kurā aizsardzības izdevumi pieaugs līdz 585 miljoniem eiro, kas ir rekordliels rādītājs valsts vēsturē.

"Aizsardzības izdevumi sastādīs 585 miljonus eiro. Saskaņā ar esošo vērtējumu, nākamā gada aizsardzības budžets sastādīs gandrīz 2,2% no IKP. Pieaugs karavīru algas, valsts nostiprinās savus aizsardzības spēkus uz lielu bruņojuma iepirkumu rēķina, kuriem plānots iztērēt gandrīz 40% no visa aizsardzības budžeta," — teikts Ministru Kabineta preses dienesta paziņojumā. Šogad aizsardzības izdevumi valstij izmaksājuši 528 miljonus eiro.

Lietuvas valsts budžetā 2018. gadam norādīts, ka republikas aizsardzības finansējums sasniegs 2,006% no IKP – tie ir 873 miljoni eiro. Lai izpildītu NATO kritēriju, Lietuvas valdība pat ir gatava izmantot aizdevuma līdzekļus vairāku miljonu apmērā.

Pērn Lietuva aizsardzības vajadzībām piešķīra 723,8 miljonus eiro, jeb 1,8% no IKP.

2019. gadā, saskaņā ar Lietuvas Valsts aizsardzības padomes lēmumu, aizsardzībai tiks piešķirts ne mazāk par 2,05% no IKP.

Krievijā kritiski uztver NATO budžeta palielināšanu. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (tagad ieņem Krievijas ārlietu ministra vietnieka amatu – red.) iepriekš paziņoja, ka, ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par iemaksām organizācijas budžetā 2% apmērā no IKP, tad kopējie Eiropas izdevumi sasniegs apmēram 400 miljardus, un šī nenormālā naudas summa varētu tikt novirzīta tā dēvētā lielā pretinieka, nevis terorisma, apkarošanai. Gruško uzsvēra, ka visa Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte austrumu flangā tiek virzīta uz spēka demonstrēšanu Krievijas virzienā.

59
Pēc temata
Rinkēvičs noraizējies, ka aizsardzības izdevumi nesasniegs 2% IKP
Valdis Keris: kāpēc Latvijai tērēt 4% IKP aizsardzībai, ja iedzīvotāji izmirst
Latvijas IKP parādījis rekordlielu pieaugumu pēdējo sešu gadu laikā
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

8
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

8
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

29
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

29
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi