Latvijas Saeimas vēlēšanas.

Latviete pastāstīja, par ko balsoja Lielbritānijā un Īrijā

78
(atjaunots 21:15 08.10.2018)
Indra Jakobsone paskaidroja, kādēļ latvieši brauc prom uz ārzemēm, un kura no partijām ieguvusi visvairāk balsu vēlēšanu iecirkņos Lielbritānijā un Īrijā.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri aizbraukuši uz Īriju un apmetušies tur uz dzīvi, vēlētos atgriezties mājās, taču nav pārliecināti, vai te būs līdzvērtīgi apstākļi – darbs, alga, karjeras izaugsme, mācību iespējas, pastāstīja radio Baltkom ēterā Īrijā dzīvojošā latviete, vietējās Vēlēšanu komisijas palīdze Indra Jakobsone.

"Es atrodos Īrijā kopš 2005. gada, un nesen man bērni atgādināja: "Mammu, tu aizbrauci uz Īriju tikai uz vienu gadu!". Jā, toreiz es saņēmu jaunu dzīvokli, taču man nebija naudas iegādāties mēbeles, tādēļ es devos peļņā. Tā gadījās, ka mani šeit ļoti ciena, visus šos gadus, un tie ir 13 gadi, es strādāju vienā uzņēmumā, esmu pakāpusies pa karjeras trepēm. Mani bērni un mazbērni dzīvo Latvijā. Taču vēlāk, piemēram, mans dēls ieradās šeit, Īrijā, lai mācītos, savukārt no šejienes viņš plāno doties mācīties tālāk Ēģiptē," — paziņoja Jakobsone.

Viņa piebilda, ka vēlētos atgriezties Latvijā, taču viņai grūti teikt, kad tas varētu notikt.

"Es pati, protams, plānoju atgriezties atpakaļ, mazdēli mani ļoti mīl, mani tur ļoti gaida mamma, turklāt man ir īpašums. Tāpēc, jebkurā gadījumā, manas saknes ir tur, taču pagaidām esmu vajadzīga šeit," — uzsvēra latviete.

Pēc Jakobsones sacītā, ārzemēs dzīvojošie latvieši nezaudē saikni ar dzimto valsti – daudziem Latvijā palikuši radinieki, draugi, īpašums. Viņiem nav vienaldzīgs arī valsts liktenis: šajās Saeimas vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bijusi ļoti liela.

Lielbritānijā un Īrijā 53,53% Latvijas pilsoņu nobalsoja par KPV LV, kas kļuva par labāko rezultātu partiju vidū. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem no četriem vēlēšanu iecirkņiem Īrijā, par KPV LV nobalsoja 55,78%, Lielbritānijas 19 vēlēšanu iecirkņos – 53,12% vēlētāju. Pēc iegūto balsu skaita dažādos iecirkņos, tai seko Jaunā konservatīvā partija un "Attīstībai/Par!" vai "Saskaņa".

Iepriekš ziņots, ka par līderiem, saskaņā ar balsu saskaitīšanu visos vēlēšanu iecirkņos, kļuvusi partija "Saskaņa", kura ieguva 19,91% balsu. Otrajā vietā ierindojās KPV LV ar 14,06% vēlētāju balsu un trešajā — Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,6%.

Ceturtajā vietā – partiju apvienība "Attīstībai/Par!", par kuru nobalsoja 12,04% elektorāta, piektajā – Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-TB/LNNK ar 11,03% balsu, savukārt sestajā – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – par to nobalsoja 9,96% vēlētāju. Turklāt Saeimā iekļuva "Jaunā Vienotība", iegūstot 6,67% balsu.

Pārējās partijas, tostarp, Latvijas Krievu savienība, nespēja pārvarēt 5% barjeru, kuri nepieciešami iekļūšanai Saeimā.

78
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Aptauja: katrs trešais latvietis plāno emigrēt
Uzmanību, Baltija aizveras: iedzīvotāji nodzeras vai emigrē
Emigranti par Latviju: visus interesē tikai viens – vai bērns runā latviski
"Latvijā sistēma palīdz tev nomirt": emigranti nedomā atgriezties
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

7
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

7
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās
Demontēts dzelzceļš. Foto no arhīva

Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli

31
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

31
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%