Vēlēšanu zīme un LR pilsoņa pase. Foto no arhīva

"Pārmaiņu nebūs": sociālie tīkli par vēlēšanu rezultātiem Latvijā

87
(atjaunots 08:59 08.10.2018)
Sociālo tīklu lietotāji aktīvi apspriež Saeimas vēlēšanu rezultātus Latvijā – kāds priecājas par uzvaru, bet kāds neslēpj sarūgtinājumu.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Svētdien, 7. oktobrī, Latvija apkopoja 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus – tos aktīvi apspriež ne vien profesionāli politologi, bet arī parasti iedzīvotāji. Vērtējumi dažos gadījumos krasi atšķiras.

Atgādināsim, ka Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati liecina, ka pēc balsu saskaitīšanas no visiem vēlēšanu iecirkņiem Latvijā visvairāk balsu vēlēšanās ieguva partija "Saskaņa" – 19,91%, otro vietu ieņem KPV LV – 14,06% vēlētāju balsu, trešo – Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,6%.

Ceturtajā vietā pēc balsu skaita – partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (12,04%), piektajā – Nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) (11,03%), sestajā – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) (9,96%).

Saskaņa + KPV LV = nesanāks

Eksperti politikas jautājumos ir vienisprātis par to, ka izveidot koalīciju būs grūti, taču pastāv liela iespēja, ka tajā iekļūs līdzšinējās personas. Savukārt par uzvarētāju un zaudētāju izvērtēšanu viedokļi dalās.

Piemēram, politiskais tehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka par galvenajiem zaudētājiem aizritējušajās vēlēšanās kļuva tie, kas lika kārti uz "Saskaņas" un KPV LV partiju savienību.

"Šo vēlēšanu lielākie zaudētāji:

1) tā kompānija, kas iztērēja ievērojamus līdzekļus, lai saveidotu S+KPLV valdību. Nekādas DB avīzes nepalīdzēja. Nesanāks.

2) Valdošā koalīcija ar ZZS priekšgalā. Smagi zaudējumi, apstākļos, kad varēja stabili uzvarēt, ja vien mācētu kampaņot," — uzskata Liepnieks.

Politologam Filipam Rajevskim ir mazliet cits skats uz galveno zaudētāju.

Lielākais zaudētājs pēc 13. Saeimas vēlēšanām ir Latvijas sabiedrība, jo nākamajos četros gados nekas nemainīsies, šādu viedokli Rita Panoramā pauda politologs Rajevskis.

Politiskais komentētājs Romāns Meļņiks arī uzskata, ka īpašas pārmaiņas Saeimā nav gaidāmas.

"Lai nu kas, bet pārmaiņu Saeima šī nebūs. Pat partiju līderi nu to atzīst, sakot, ka valdību sastiķēt būs ārkārtīgi grūti. Būs vai nu kompromisos balstīta stagnācija, vai drīzas ārkārtas vēlēšanas. Diemžēl,"- uzskata viņš.

Čemodāns-stacija-Krievija

Parasti iedzīvotāji vērtē rezultātus daudz emocionālāk. Daži uzskata, ka koalīciju tomēr neizdosies izveidot.

"Tautu sāk pieradināt pie ārkārtas vēlēšanām. Valdošai kliķei groži slīd ārā no rokām," — domā lietotājs ar segvārdu Blog News. Savukārt līdzpilsoņi ar nacionālistiskiem uzskatiem atrod iemeslus priecāties pat šādā situācijā. Piemēram, latviešu žurnālists Juris Vaidakovs dalās savos novērojumos.

"Ziniet, kas priecē? Ka ar katru Saeimu samazinās Saskaņas pārsvars.

10. Saeima — 26,04 %

11. Saeima — 28,36 %

12. Saeima — 23 %

13. Saeima — 19,91 %," — citē skaitļus Vaidakovs.

Taču vienkāršā latviešu vēlētāja prieku uzreiz atsēdināja – ja pieskaita klāt Latvijas Krievu savienības panākumus, tad skaitļi nebūs vairs tik optimistiski.

"Uzmanīgi ar šo secinājumu — LKS, bez naudas guva tik lielu atbalstu, ka gandrīz kvalificējās. Saskaņas vēlētājs Krievijas propagandas ietekmē radikalizējas. Naktī papētīju Latgales pilsētu balsojuma rezultātus — ir nopietna problēma, ko nevar ignorēt," — stāsta žurnālistam noraizējies Andris Morozovs.

"Saskaņas" un LKS popularitāte Latgalē uztrauc arī citus nacionāli noskaņotos latviešu vēlētājus. "Krievu jautājuma" atrisināšanai tradicionāli tiek piedāvāta formula "Čemodāns-stacija-Krievija".

"Latgale nobalsoja 45% par krieviem. Tak jums tur blakus robeža, pāris stundas ar autobusu un esat savā sapņu zemē…" — piedāvā lietotājs ar segvārdu Eliks.

Lozungs "izsūtīt nevēlamos" nostrādāja arī attiecībā uz otru populārāko partiju šajās vēlēšanās – KPV LV. Te, tiesa, piedāvā izsūtīt nevis vēlētājus, bet gan pašus partijas līderus, jo viņu politiskais spēks ieguva neticami lielu atbalstu ārzemēs.

"Piedāvāju kompromisu KPV vēlētājiem Lielbritānijā — savākt Artusu un Gobzemu pie sevis un mēģināt celt lielu un varenu Gobzemi tur. Vietējiem arī kā reiz baigā neraža ar valdību, vajag jaunus, harizmātiskus vadoņus, tfu, līderus. Vērts mēģināt," — sarkastiski uzrakstīja Jānis Polis.

Vecas sejas ar jauniem nosaukumiem

Interesanti, ka Latvijas vēlēšanas aktīvi komentēja arī Krievijas pilsoņi, kuri tā vai savādāk ir saistīti ar Latviju.

Krievijas biznesmenis Grigorijs Guseļņikovs ir pārliecināts, ka Latvijas tauta izteikusi valdībai neuzticības votumu, kā arī pauda sajūsmu par brīvām vēlēšanām un Latvijas demokrātiju.

Ar līdzīgu sajūsmu par Latvijas vēlēšanām uzrakstīja Krievijas žurnālists un redaktors Iļja Krasiļščiks.

"Latvijā notiek Saeimas vēlēšanas, un tas ir ārkārtīgi interesanti. Cik gan forši vērot īstas vēlēšanas ar intrigu. Sāka skaitīt balsis, pagaidām Saeimā iekļūst septiņas ļoti dažādas partijas. Turklāt atklāju, ka divu partiju-uzvarētāju līderi bijuši manā Facebook draugu sarakstā. Viens esošais (Artuss Kaimiņš), savukārt cits bijušais (Ušakovs nezināma iemesla dēļ izdzēsa no draugu saraksta). Hm!" — uzrakstīja Krasiļščiks.

Latvijas iedzīvotāji, tiesa neatbalstīja Krievijas pilsoņu sajūsmu, noguruši skaidrojot, ka saimnieki palikušie tie paši.

"Nekādas intrigas, vecas sejas ar jauniem nosaukumiem," — uzrakstīja viens no komentētājiem atbildē.

87
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Vēlēšanu rezultāti: kāda būs Latvijas jaunā valdība
Mediji novērtējuši mandātu sadalījumu pēc Latvijas Saeimas vēlēšanām
Nākamreiz padomāsim par tautu: Rinkēvičs gatavojas 14. Saeimas vēlēšanām
Vajadzēja meklēt kopīgus ceļus: kādi vēlēšanu rezultāti gaidāmi Rēzeknē
Iedzīvotāji netic, ka vēlēšanas nesīs pozitīvas pārmaiņas
Lidosta Rīga

Neielaida jau lidostā: darbojas prasība uzrādīt Covid-19 testu

8
(atjaunots 22:50 17.01.2021)
Dažiem pasažieriem Rīgas lidostā jau liegta iespēja iebraukt Latvijā, jo viņi nav uzrādījuši negatīvu koronavīrusa testu, informēja Civilās aviācijas aģentūra.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 15. janvāra Latvijā ir stājusies spēkā prasība uzrādīt negatīvu Covid-19 testu visiem, kuri iebrauc valstī, stāsta Mixnews.lv.

Nepieciešamais tests ir jāveic ne ātrāk kā 72 stundu laikā pirms ierašanās valstī. Tāpat aviopārvadātājam var uzrādīt ārsta izziņu, izziņu par antiķermenīšiem vai citu medicīnisku dokumentu, kas apstiprina – cilvēks nav inficēts. Pretējā gadījumā cilvēkam būs liegts iebraukt Latvijā.

Piektdien, 15. janvārī policisti, robežsargi un lidostas drošības dienests kopīgiem spēkiem pārbaudīja Rīgas starptautiskajā lidostā ieviesto noteikumu darbību.

Civilās aviācijas aģentūras sabiedrisko sakaru speciālists Aivis Vincevs pastāstīja, ka jau 15. janvārī vairākiem cilvēkiem nav ļauts iebraukt Latvijā. Viņš atzīmēja, ka precīzākas ziņas tiks sniegtas vēlāk, kad aviokompānijas apkopos savus datus. Tomēr pagaidām zināms, ka tādu gadījumu skaits nav liels.

Atgādināsim, ka Covid-19 analīzes nav jānodod bērniem līdz 11 gadu vecumam, personām, kas vakcinējušās no Covid-19, pārvadātāju darbiniekiem un apkalpojošajam personālam, jūrniekiem, kuri dodas reisā vai atgriežas mājās, tranzīta pasažieriem, kuri paliek lidostas tranzīta zonā, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.

Jāpiebilst, ka Pasaules Veselības organizācija ieteikusi valstīm nepieprasīt no iebraucējiem sertifikātus par Covid-19 vakcīnas saņemšanu, jo daudzās pasaules valstīs vakcīnas pieejamība ir ļoti ierobežota un to efektivitāte tiek pētīta.


8
Tagi:
koronavīruss, lidosta Rīga
Pēc temata
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Latvija aizliegusi lidojumus uz trim valstīm un atjaunoja satiksmi ar Lielbritāniju
Kur cēlies koronavīruss SARS-CoV-2? Nulles pacienta meklējumi
Latvijā strauji kritis jauno gadījumu un Covid-19 testu skaits
Meitene aizsargmaskā, foto no arhīva

Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem

4
(atjaunots 11:05 18.01.2021)
Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre pastāstīja, ka līdz šim smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem nebija reģistrēti. Patlaban slimnīcā vidēji smagā stāvoklī ārstējas pieci bērni 5-9 gadu vecumā.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Patlaban Bērnu slimnīcā ārstējas pieci bērni ar Covid-19, ārsti vērtē – viņu stāvoklis ir vidēji smags, stāsta Lsm.lv. Atzīmēts, ka bērni ir 5-9 gadus veci.

"Patlaban slimnīcā atrodas pieci pacienti, kuriem ir Covid-19, un jāsaka, ka slimības gaita ir smaga. Viņa nav kritiska, bet ir smaga," atzina Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.

Ziņots, ka līdz šim Latvijā bērni Covid-19 pārslimojuši salīdzinoši viegli. Dažiem vairākus mēnešus pēc vīrusa saglabājās nogurums, apātija vai bija jūtamas kādas citas sekas, tomēr pati slimības gaita nebija smaga.

Taču aizvadītajā nedēļā Bērnu slimnīcas ārsti saskārušies ar to, ka vīruss bērnus var skart arī vidēji smagi, ietekmējot gan sirdi, gan ādu, gan gremošanas orgānus. Pavāre pastāstīja, ka viņiem visiem vīruss izsaucis organisma reakciju, kad bērna imūnsistēma savā ziņā sāk cīnīties pret viņu pašu. Pirms inficēšanās nekādi simptomi, kas varētu savlaicīgi apstiprināt slimības datus, nebija konstatēti.

Bērnu slimnīcas pārstāve paskaidroja, ka patlaban visiem bērniem vajadzīga stacionāra palīdzība, ārstēšanā iesaistīti vairāki speciālisti, kuri pastāvīgi kontrolē mazo pacientu pašsajūtu. Tāpat nepieciešama medikamentu pastāvīga korekcija, lai nomierinātu imūnsistēmas reakciju uz vīrusu.

4
Tagi:
bērni, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību
Mediķis brīdināja: pasauli pārņem par koronavīrusu bīstamāka epidēmija
Veselības ministrija pateikusies cilvēkiem par izturību. Latviešu valodā
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem

Lidojumu vairs nebūs: Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma

0
(atjaunots 11:59 18.01.2021)
Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma. 15. janvārī valsts Ārlietu ministrija informēja, ka Maskava sāk valsts iekšējās procedūras, kas saistītas ar izstāšanos no līguma.

Resora paziņojums liecina, ka Maskava pieņēmusi lēmumu izstāties no līguma, ņemot vērā progresa trūkumu, novēršot traucēkļus līguma darbībā jaunajos apstākļos. Atvērto debesu līgums parakstīts 1992. gadā. Līgumā piedalījās 34 valstis, tomēr 2020. gada novembrī ASV oficiāli izstājās no līguma, bez jebkādiem pierādījumiem apsūdzot Krieviju par līguma noteikumu vairākkārtēju pārkāpumu. Maskava norādīja, ka Vašingtona izstājusies no līguma ar izdomātu ieganstu. Par to, vai turpmāk notiks novērojumu lidojumi un kā mainīsies globālā drošība, stāsta mūsu video.

0
Tagi:
Krievija, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma