Vēlēšanu zīme un LR pilsoņa pase. Foto no arhīva

"Pārmaiņu nebūs": sociālie tīkli par vēlēšanu rezultātiem Latvijā

87
(atjaunots 08:59 08.10.2018)
Sociālo tīklu lietotāji aktīvi apspriež Saeimas vēlēšanu rezultātus Latvijā – kāds priecājas par uzvaru, bet kāds neslēpj sarūgtinājumu.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Svētdien, 7. oktobrī, Latvija apkopoja 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus – tos aktīvi apspriež ne vien profesionāli politologi, bet arī parasti iedzīvotāji. Vērtējumi dažos gadījumos krasi atšķiras.

Atgādināsim, ka Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati liecina, ka pēc balsu saskaitīšanas no visiem vēlēšanu iecirkņiem Latvijā visvairāk balsu vēlēšanās ieguva partija "Saskaņa" – 19,91%, otro vietu ieņem KPV LV – 14,06% vēlētāju balsu, trešo – Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,6%.

Ceturtajā vietā pēc balsu skaita – partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (12,04%), piektajā – Nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) (11,03%), sestajā – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) (9,96%).

Saskaņa + KPV LV = nesanāks

Eksperti politikas jautājumos ir vienisprātis par to, ka izveidot koalīciju būs grūti, taču pastāv liela iespēja, ka tajā iekļūs līdzšinējās personas. Savukārt par uzvarētāju un zaudētāju izvērtēšanu viedokļi dalās.

Piemēram, politiskais tehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka par galvenajiem zaudētājiem aizritējušajās vēlēšanās kļuva tie, kas lika kārti uz "Saskaņas" un KPV LV partiju savienību.

"Šo vēlēšanu lielākie zaudētāji:

1) tā kompānija, kas iztērēja ievērojamus līdzekļus, lai saveidotu S+KPLV valdību. Nekādas DB avīzes nepalīdzēja. Nesanāks.

2) Valdošā koalīcija ar ZZS priekšgalā. Smagi zaudējumi, apstākļos, kad varēja stabili uzvarēt, ja vien mācētu kampaņot," — uzskata Liepnieks.

Politologam Filipam Rajevskim ir mazliet cits skats uz galveno zaudētāju.

Lielākais zaudētājs pēc 13. Saeimas vēlēšanām ir Latvijas sabiedrība, jo nākamajos četros gados nekas nemainīsies, šādu viedokli Rita Panoramā pauda politologs Rajevskis.

Politiskais komentētājs Romāns Meļņiks arī uzskata, ka īpašas pārmaiņas Saeimā nav gaidāmas.

"Lai nu kas, bet pārmaiņu Saeima šī nebūs. Pat partiju līderi nu to atzīst, sakot, ka valdību sastiķēt būs ārkārtīgi grūti. Būs vai nu kompromisos balstīta stagnācija, vai drīzas ārkārtas vēlēšanas. Diemžēl,"- uzskata viņš.

Čemodāns-stacija-Krievija

Parasti iedzīvotāji vērtē rezultātus daudz emocionālāk. Daži uzskata, ka koalīciju tomēr neizdosies izveidot.

"Tautu sāk pieradināt pie ārkārtas vēlēšanām. Valdošai kliķei groži slīd ārā no rokām," — domā lietotājs ar segvārdu Blog News. Savukārt līdzpilsoņi ar nacionālistiskiem uzskatiem atrod iemeslus priecāties pat šādā situācijā. Piemēram, latviešu žurnālists Juris Vaidakovs dalās savos novērojumos.

"Ziniet, kas priecē? Ka ar katru Saeimu samazinās Saskaņas pārsvars.

10. Saeima — 26,04 %

11. Saeima — 28,36 %

12. Saeima — 23 %

13. Saeima — 19,91 %," — citē skaitļus Vaidakovs.

Taču vienkāršā latviešu vēlētāja prieku uzreiz atsēdināja – ja pieskaita klāt Latvijas Krievu savienības panākumus, tad skaitļi nebūs vairs tik optimistiski.

"Uzmanīgi ar šo secinājumu — LKS, bez naudas guva tik lielu atbalstu, ka gandrīz kvalificējās. Saskaņas vēlētājs Krievijas propagandas ietekmē radikalizējas. Naktī papētīju Latgales pilsētu balsojuma rezultātus — ir nopietna problēma, ko nevar ignorēt," — stāsta žurnālistam noraizējies Andris Morozovs.

"Saskaņas" un LKS popularitāte Latgalē uztrauc arī citus nacionāli noskaņotos latviešu vēlētājus. "Krievu jautājuma" atrisināšanai tradicionāli tiek piedāvāta formula "Čemodāns-stacija-Krievija".

"Latgale nobalsoja 45% par krieviem. Tak jums tur blakus robeža, pāris stundas ar autobusu un esat savā sapņu zemē…" — piedāvā lietotājs ar segvārdu Eliks.

Lozungs "izsūtīt nevēlamos" nostrādāja arī attiecībā uz otru populārāko partiju šajās vēlēšanās – KPV LV. Te, tiesa, piedāvā izsūtīt nevis vēlētājus, bet gan pašus partijas līderus, jo viņu politiskais spēks ieguva neticami lielu atbalstu ārzemēs.

"Piedāvāju kompromisu KPV vēlētājiem Lielbritānijā — savākt Artusu un Gobzemu pie sevis un mēģināt celt lielu un varenu Gobzemi tur. Vietējiem arī kā reiz baigā neraža ar valdību, vajag jaunus, harizmātiskus vadoņus, tfu, līderus. Vērts mēģināt," — sarkastiski uzrakstīja Jānis Polis.

Vecas sejas ar jauniem nosaukumiem

Interesanti, ka Latvijas vēlēšanas aktīvi komentēja arī Krievijas pilsoņi, kuri tā vai savādāk ir saistīti ar Latviju.

Krievijas biznesmenis Grigorijs Guseļņikovs ir pārliecināts, ka Latvijas tauta izteikusi valdībai neuzticības votumu, kā arī pauda sajūsmu par brīvām vēlēšanām un Latvijas demokrātiju.

Ar līdzīgu sajūsmu par Latvijas vēlēšanām uzrakstīja Krievijas žurnālists un redaktors Iļja Krasiļščiks.

"Latvijā notiek Saeimas vēlēšanas, un tas ir ārkārtīgi interesanti. Cik gan forši vērot īstas vēlēšanas ar intrigu. Sāka skaitīt balsis, pagaidām Saeimā iekļūst septiņas ļoti dažādas partijas. Turklāt atklāju, ka divu partiju-uzvarētāju līderi bijuši manā Facebook draugu sarakstā. Viens esošais (Artuss Kaimiņš), savukārt cits bijušais (Ušakovs nezināma iemesla dēļ izdzēsa no draugu saraksta). Hm!" — uzrakstīja Krasiļščiks.

Latvijas iedzīvotāji, tiesa neatbalstīja Krievijas pilsoņu sajūsmu, noguruši skaidrojot, ka saimnieki palikušie tie paši.

"Nekādas intrigas, vecas sejas ar jauniem nosaukumiem," — uzrakstīja viens no komentētājiem atbildē.

87
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Vēlēšanu rezultāti: kāda būs Latvijas jaunā valdība
Mediji novērtējuši mandātu sadalījumu pēc Latvijas Saeimas vēlēšanām
Nākamreiz padomāsim par tautu: Rinkēvičs gatavojas 14. Saeimas vēlēšanām
Vajadzēja meklēt kopīgus ceļus: kādi vēlēšanu rezultāti gaidāmi Rēzeknē
Iedzīvotāji netic, ka vēlēšanas nesīs pozitīvas pārmaiņas
LU

Latvijas augstskolas pārgājušas pie attālinātām studijām

10
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Praktiskās nodarbības Latvijas augstskolu stundentiem joprojām notiks klātienē, tomēr lekcijas būs organizētas attālināti.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. No šīsdienas līdz 15. novembrim mācību process augstākajās mācibu iestādēs būs daļēji attālināts, vēsta Tvnet.

Šo lēmumu valdība pieņēma aizvadītās nedēļas nogalē, jo nesenie Covid-19 izplatības gadījumi valstī cita starpā saistīti ar augstskolu studentiem.

Grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pieņemti ar mērķi ierobežot studentu pulcēšanos.

Mācību process augstskolās būs daļēji attālināts – lekcijas notiks attālināti, bet iemaņu iegūšanai nozīmīgas praktiskās nodarbības ļauts organizēt klātienē, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

Attālinātās mācības sākušās arī skolu vecākajās klasēs, tomēr skolēniem nodrošināta iespēja tām sagatavoties.

Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka augstākais Covid-19 izplatības līmenis konstatēts mācību iestādēs un bērnu kolektīvos, otro vietu ieņem saslimušo ģimenes locekļi un kontaktpersonas.

10
Tagi:
augstākā izglītība, izglītība, koronavīruss
Pēc temata
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

10
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

10
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā