Mācību grāmatas latviešu un krievu valodā

Vienīgā izeja braukt prom: reforma nožņaugusi izglītību Latvijā

336
(atjaunots 12:44 07.10.2018)
Kas liek šķēršļus latviešu valodas apgūšanai? Vai skolēniem vēl ir izredzes iegūt labu izglītību savā valstī?

RĪGA, 7. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. To, pie kādiem slēdzieniem nonāks Latvijas izglītības pētījums projekta forsaita sesija "Latvijas izglītība 2025", bija iespējams uzminēt jau pirmajā posmā.

Vēl vairāk, Latvijas krievvalodīgie pat gandrīz uzreiz paziņoja pētījuma secinājumus. Tieši tāpat tie, kas stāv Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pusē, tūlīt pat sāka nicīgi ignorēt pētījumu, murminot "jūs visi melojat" un "kā var ticēt tādiem ļaudīm".

Patiešām, preses konferencē pēc pētījuma noslēguma nekādu sensāciju nebija. Forsaita sesiju "Latvijas izglītība 2025" projekts parādīja to, ko no tā jau gaidīja gan tie, kuri agrāk šaubījās, gan tie, kuri rezultātus prognozēja.

Kas tas ir – forsaita sesiju projekts? Tas nozīmē dažādu ieinteresēto grupu: vecāku, pedagogu, studentu, skolēnu, darba devēju, mācību iestāžu vadītāju priekšstatu par izglītības sistēmu savākšanu un apkopošanu vienotā kartē. Pētījumus veica sabiedriskās organizācijas ASSORTI — Papildizglītības centrs ģimenei, FutureSchool.lv Forums, "Humanitārā perspektīva" un "Eksperiments". Projektu vadīja pedagoģe, sabiedriskā aktīviste Margarita Dragile.

Kā veidojās pētījumi

"Tika organizētas aptuveni 40 stundas ilgas tiešās sesijas. Rezultātu apstrāde ilga aptuveni 100 stundas. Četrās forsaita sesijās piedalījās aptuveni tūkstotis cilvēku. Viņu vidū bija vecāki, skolotāji, skolēni, studenti, uzņēmēji, skolu administrāciju pārstāvji, domes un Saeimas deputāti," – pastāstīja Margarita Dragile.

Pētnieki secināja, ka IZM novājina izglītību Latvijā. Ministrija deklarē saikni ar pasaules izglītības tendencēm, piemēram, vēlmi radīt pieejamus, brīvus un atklātus apstākļus izglītības ieguvei. Patiesībā tā rīkojas pretēji – monopolizē izglītības sistēmu valstij, birokratizē to un politizē.

Šādas izglītības politikas rezultātus demonstrē PISA starptautiskie pētījumi: zināšanas matemātikā un eksaktajās zinātnēs skolēnu vidū Latvijā pavājinās. Izglītības kvalitātes reitingā valsts krīt lejup – tā jau piekāpjas Igaunijai. Pie tam izglītības reforma neizbēgami pagrūdīs Latviju vēl zemāk.

Kas liek šķēršļus latviešu valodai apguvei

Kā tad īsti izglītības politizēšana, pat bilingvālās izglītības iznīcināšana un birokratizēšana samazina valsts intelektuālo potenciālu? Par to nepārprotami liecina forsaita pētījumi, kas notiek nevis ekspertu, bet gan izglītības tiešo pasūtītāju vidū.

Patlaban viena no skaudrākajām problēmām Latvijā ir valodas problēma – nepieciešamība pārvaldīt latviešu valodu. Latviešu konservatori skaidro, ka bilingvālā izglītība vājāk veicina valsts valodas apguvi nekā mācības tikai latviešu valodā. Un tie, kuri iebilst pret izglītību latviešu valodā, automātiski tiek iekļauti labu valsts valodas zināšanas pretinieku kategorijā.

Forsaita pētījumi apliecināja, ka šāds secinājums ir melīgs. Skolēnu, studentu un viņu vecāku aptauja apliecināja: visas šīs grupas ir ieinteresētas apgūt latviešu valodu un bieži vien ir ļoti neapmierinātas ar tās mācību līmeni. Taču visi šie cilvēki vienlaikus iebilst pret krievu valodas vardarbīgu izspiešanu. IZM apgalvojumi par to, ka krievu izglītības iznīcināšana Latvijā notiek pēc skolēnu un vecāku pasūtījuma, absolūti neatbilst pētījumu rezultātiem.

Ļoti interesanti ir arī šī gada eksāmenu rezultāti: tie liecina, ka krievu un latviešu valodu zināšanu līmenis ir zemāks nekā angļu valodas zināšanas. Latviešu valodas eksāmenu vidējais rezultāts valstī – 52,7%. Tas ir, latviešu valodas ieviešama priekšmetu apgūšanā nekompensē vājas latviešu valodas metodikas un sliktus pasniedzējus.

Starp citu, forsaita pētījumi parādīja, ka metodisko materiālu zemais līmenis un pedagogu trūkums – tas, par ko sen runā "krievu" partijas, satrauc gan vecākus, gan skolēnus. Gan krievus, gan latviešus.

Vienīgā izeja – uz ārzemēm

Vecāki, pedagogi, skolēni un studenti nesaprot, kā ietekmēt situāciju izglītībā, un nespēj to izdarīt – arī par to liecina forsaita pētījumu rezultāti. Centienos kaut ko mainīt un aizstāvēt savas intereses lielākā daļa saskaras ar neveiksmi, izjūt vilšanos un dusmas.

"Patlaban vecāki kā izglītības "pasūtītāji" var pildīt tikai rekomendāciju funkciju skolu padomes darba ietvaros. Pārsvarā viņi nodarbojas tikai ar klašu organizatoriskajiem jautājumiem un izglītības principiālos jautājumus neietekmē. Lai arī tieši vecākiem būtu jābūt pārstāvētiem pašvaldības līmenī," – pastāstīja Latvijas krievu mācību valodas asociācijas pārstāvis Konstantīns Čekušins.

Vēl vairāk, pētījumā aptaujātie vecāki visbiežāk pauda uzskatu, ka pašreizējā situācijā vienīgā izeja ir imigrācija. Protams, tas var tikai iepriecināt nacionālistus, taču noteikti darīs raizes liberāļiem un demokrātiem. Tiesa, pastāv gan dažādi viedokļi par to, kurš ir liberālis darbos, ne tikai vārdos vien.

"Varam būt droši, ka liberāļiem nepatiks nacionāļu radīta pasaule," – secināja Čekušins.

336
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
VVC direktora bažas: daži ierēdņi apšauba latviešu valodas statusu
Vairāk latviskuma – mazāk latviešu: vai Latvija ir glābjama
Pedagogs: latviešu valodu nekas neapdraud
Izglītības reforma: bērnu vecāki pārdomā alternatīvas latviešu skolām
Otto Ozols: latviešu valoda un kultūra pazudīs pārskatāmā laika periodā
Viņķele, Kariņš, Levits

Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā

6
(atjaunots 08:57 02.12.2020)
Latvijas iedzīvotāji nejūt, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns, taču zina, ka premjerministram ir konflikts ar Veselības ministrijas vadītāju.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ieviešamo ierobežojumu neskaidrība un konflikti valdībā rada Latvijas sabiedrības noskaņojumā panikas elementu, paziņoja radio Baltkom ēterā Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Premjerministra Krišjāņa Kariņa ārkārtas uzrunu tautai svētdien draudzīgi izkritizēja gan par panikas sēšanu, gan par konkrētu piedāvājumu trūkumu.

Pēc Rozenvalda domām, runa nav pašā premjera uzstāšanās reizē – rodas iespaids, ka Kariņam nav noteikta plāna nākotnei un viņš pietura pie pavasara stratēģijas, kura nostrādāja pirmā Covid-19 viļņa laikā.

"Tāda izjūta, ka Kariņš pats īsti neiztēlojas, ko viņš grib darīt, taču demonstrē stingru pozīciju. Man liekas, tas ir turpinājums valdības pieejai, kura nospēlēja pozitīvu lomu pavasarī. Taču pēc tam viņi atslābinājās, un vasaras mēneši tika palaisti vējā. Vismaz šobrīd nevar just, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns. Protams, tā kaut ko dara, taču viss ir atkarīgs no tās. Skaidrs, ka nedrīkst viņiem pārmest visu, bet ir izjūta – ko pieminēja arī premjers – ne visi pasākumi ir saprotami," sacīja Rozenvalds.

Politologs atzīmēja, ka noteiktu ierobežojumu neskaidrības dēļ Latvijas iedzīvotāji var sākt krist panikā, jo nesaprot, ko un kādu iemeslu pēc no viņiem pieprasa valdība.

"Man joprojām nav skaidrs, kāpēc frizieris var elpot man pakausī, bet ja kādai dāmai ir nepieciešams iztaisīt manikīru, viņa nekādā gadījumā nevar to izdarīt. Šīs neskaidrās lietas ne pārāk labi ietekmē sabiedrību. Rodas zināms panikas elements," sacīja viņš.

Viņš piebilda, ka šie noskaņojumi saasinājās līdz ar premjera un Latvijas veselības ministres Ilzes Viņķeles konfliktu. Novembra sākumā Kariņš paziņoja, ka nav apmierināts ar Veselības ministrijas vadītājas darba tempu un ka viņa pārāk daudz paļaujas uz cilvēku "labo gribu".

6
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Ilze Viņķele, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
Šuplinska uzstājas pret ziemas brīvlaika pagarināšanu sākumskolas klasēm
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
 Lidosta Rīga

Rīgā rekonstruēs lidostu NATO karaspēku apkalpošanas nolūkos

10
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Otrdien, 1. decembrī, Latvijas valdība atbalstīja vairāk nekā pusmiljona eiro ieguldīšanu lidostas "Rīga" rekonstrukcijai, lai tā spētu apkalpot NATO lidmašīnas un militāro sastāvu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā paskaidroja, ka, lai atbilstoši valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajam nodrošinātu piemērotus resursus, infrastruktūru un teritorijas, kas nepieciešamas uzņemošās valsts atbalsta sniegšanai, ir jāturpina darbs pie infrastruktūras pielāgošanas militārajām prasībām, raksta BВ.lv.

Lai Latvija spētu sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO sabiedroto spēkiem miera laikā vai krīzes laikā, ir svarīgi nodrošināt noteiktus resursus, teritoriju un infrastruktūru, kā arī sniegt nepieciešamo piekļuvi valsts ostām, autoceļiem un lidostām.

Šajā jautājumā īpaša nozīme ir Rīgas lidostai, kurai ir stratēģiski nozīmīga loma gan no uzņemošās valsts atbalsta puses, gan citu uzdevumu izpildē, kas saistīti ar valsts aizsardzību.

Aizsardzības ministrija un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" nonāca pie secinājuma, ka ir jāveic lidostas teritorijas rekonstrukcija, lai nodrošinātu tās spējas pieņems sabiedroto militāros gaisa kuģus. Un šim mērķim ir jāpiešķir papildu finansējums.

Vakar valdība slēgtā plenārsēdē atbalstīja lēmumu par to, ka lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem no Aizsardzības ministrijas 2020. gada budžeta tiks piešķirts finansējums 530 000 eiro apmērā.

10
Tagi:
karaspēks, NATO, lidosta Rīga
Pēc temata
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes
Latvijas aizsardzība pieprasa savilkt jostas ciešāk: AM saņems vairāk nekā 2% no IKP
Putins pastāstīja par "pirmo triecienu" un Krievijas iespējām izmantot kodolieročus
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO