Mācību grāmatas latviešu un krievu valodā

Vienīgā izeja braukt prom: reforma nožņaugusi izglītību Latvijā

331
(atjaunots 12:44 07.10.2018)
Kas liek šķēršļus latviešu valodas apgūšanai? Vai skolēniem vēl ir izredzes iegūt labu izglītību savā valstī?

RĪGA, 7. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. To, pie kādiem slēdzieniem nonāks Latvijas izglītības pētījums projekta forsaita sesija "Latvijas izglītība 2025", bija iespējams uzminēt jau pirmajā posmā.

Vēl vairāk, Latvijas krievvalodīgie pat gandrīz uzreiz paziņoja pētījuma secinājumus. Tieši tāpat tie, kas stāv Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pusē, tūlīt pat sāka nicīgi ignorēt pētījumu, murminot "jūs visi melojat" un "kā var ticēt tādiem ļaudīm".

Patiešām, preses konferencē pēc pētījuma noslēguma nekādu sensāciju nebija. Forsaita sesiju "Latvijas izglītība 2025" projekts parādīja to, ko no tā jau gaidīja gan tie, kuri agrāk šaubījās, gan tie, kuri rezultātus prognozēja.

Kas tas ir – forsaita sesiju projekts? Tas nozīmē dažādu ieinteresēto grupu: vecāku, pedagogu, studentu, skolēnu, darba devēju, mācību iestāžu vadītāju priekšstatu par izglītības sistēmu savākšanu un apkopošanu vienotā kartē. Pētījumus veica sabiedriskās organizācijas ASSORTI — Papildizglītības centrs ģimenei, FutureSchool.lv Forums, "Humanitārā perspektīva" un "Eksperiments". Projektu vadīja pedagoģe, sabiedriskā aktīviste Margarita Dragile.

Kā veidojās pētījumi

"Tika organizētas aptuveni 40 stundas ilgas tiešās sesijas. Rezultātu apstrāde ilga aptuveni 100 stundas. Četrās forsaita sesijās piedalījās aptuveni tūkstotis cilvēku. Viņu vidū bija vecāki, skolotāji, skolēni, studenti, uzņēmēji, skolu administrāciju pārstāvji, domes un Saeimas deputāti," – pastāstīja Margarita Dragile.

Pētnieki secināja, ka IZM novājina izglītību Latvijā. Ministrija deklarē saikni ar pasaules izglītības tendencēm, piemēram, vēlmi radīt pieejamus, brīvus un atklātus apstākļus izglītības ieguvei. Patiesībā tā rīkojas pretēji – monopolizē izglītības sistēmu valstij, birokratizē to un politizē.

Šādas izglītības politikas rezultātus demonstrē PISA starptautiskie pētījumi: zināšanas matemātikā un eksaktajās zinātnēs skolēnu vidū Latvijā pavājinās. Izglītības kvalitātes reitingā valsts krīt lejup – tā jau piekāpjas Igaunijai. Pie tam izglītības reforma neizbēgami pagrūdīs Latviju vēl zemāk.

Kas liek šķēršļus latviešu valodai apguvei

Kā tad īsti izglītības politizēšana, pat bilingvālās izglītības iznīcināšana un birokratizēšana samazina valsts intelektuālo potenciālu? Par to nepārprotami liecina forsaita pētījumi, kas notiek nevis ekspertu, bet gan izglītības tiešo pasūtītāju vidū.

Patlaban viena no skaudrākajām problēmām Latvijā ir valodas problēma – nepieciešamība pārvaldīt latviešu valodu. Latviešu konservatori skaidro, ka bilingvālā izglītība vājāk veicina valsts valodas apguvi nekā mācības tikai latviešu valodā. Un tie, kuri iebilst pret izglītību latviešu valodā, automātiski tiek iekļauti labu valsts valodas zināšanas pretinieku kategorijā.

Forsaita pētījumi apliecināja, ka šāds secinājums ir melīgs. Skolēnu, studentu un viņu vecāku aptauja apliecināja: visas šīs grupas ir ieinteresētas apgūt latviešu valodu un bieži vien ir ļoti neapmierinātas ar tās mācību līmeni. Taču visi šie cilvēki vienlaikus iebilst pret krievu valodas vardarbīgu izspiešanu. IZM apgalvojumi par to, ka krievu izglītības iznīcināšana Latvijā notiek pēc skolēnu un vecāku pasūtījuma, absolūti neatbilst pētījumu rezultātiem.

Ļoti interesanti ir arī šī gada eksāmenu rezultāti: tie liecina, ka krievu un latviešu valodu zināšanu līmenis ir zemāks nekā angļu valodas zināšanas. Latviešu valodas eksāmenu vidējais rezultāts valstī – 52,7%. Tas ir, latviešu valodas ieviešama priekšmetu apgūšanā nekompensē vājas latviešu valodas metodikas un sliktus pasniedzējus.

Starp citu, forsaita pētījumi parādīja, ka metodisko materiālu zemais līmenis un pedagogu trūkums – tas, par ko sen runā "krievu" partijas, satrauc gan vecākus, gan skolēnus. Gan krievus, gan latviešus.

Vienīgā izeja – uz ārzemēm

Vecāki, pedagogi, skolēni un studenti nesaprot, kā ietekmēt situāciju izglītībā, un nespēj to izdarīt – arī par to liecina forsaita pētījumu rezultāti. Centienos kaut ko mainīt un aizstāvēt savas intereses lielākā daļa saskaras ar neveiksmi, izjūt vilšanos un dusmas.

"Patlaban vecāki kā izglītības "pasūtītāji" var pildīt tikai rekomendāciju funkciju skolu padomes darba ietvaros. Pārsvarā viņi nodarbojas tikai ar klašu organizatoriskajiem jautājumiem un izglītības principiālos jautājumus neietekmē. Lai arī tieši vecākiem būtu jābūt pārstāvētiem pašvaldības līmenī," – pastāstīja Latvijas krievu mācību valodas asociācijas pārstāvis Konstantīns Čekušins.

Vēl vairāk, pētījumā aptaujātie vecāki visbiežāk pauda uzskatu, ka pašreizējā situācijā vienīgā izeja ir imigrācija. Protams, tas var tikai iepriecināt nacionālistus, taču noteikti darīs raizes liberāļiem un demokrātiem. Tiesa, pastāv gan dažādi viedokļi par to, kurš ir liberālis darbos, ne tikai vārdos vien.

"Varam būt droši, ka liberāļiem nepatiks nacionāļu radīta pasaule," – secināja Čekušins.

331
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
VVC direktora bažas: daži ierēdņi apšauba latviešu valodas statusu
Vairāk latviskuma – mazāk latviešu: vai Latvija ir glābjama
Pedagogs: latviešu valodu nekas neapdraud
Izglītības reforma: bērnu vecāki pārdomā alternatīvas latviešu skolām
Otto Ozols: latviešu valoda un kultūra pazudīs pārskatāmā laika periodā
Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis, foto no arhīva

Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā

21
(atjaunots 12:49 28.05.2020)
Diezin vai Latvija sameklēs naudu veselības aprūpei, ņemot vērā valdības pašreizējos soļus izejai no krīzes, paziņoja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Latvija ir veselības aprūpes personāla "donors" citām Eiropas Savienības valstīm, konstatēja Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša. Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, ka Lielbritānija pašlaik aktīvi atlasa medicīnas personālu, tostarp arī Latvijā. Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles domām, no mediķu prombraukšanas palīdzēs izvairīties skaidrs algu palielināšanas un nozares finansēšanas plāns.

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Latvijas valdība nepiešķir pienācīgu nozīmi veselības aprūpes finansēšana, mediķu atalgojuma starpība Latvijā un Rietumeiropas valstīs liek jaunajiem ārstiem pārdomāt darba iespējas ārzemēs, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs, žurnāla "Latvijas ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis.

"Eiropas plaukstošās valstis – Lielbritānija, Francija, Vācija – kopā ar ekonomiku tagad paceļ arī veselības aprūpi. Latvijas valdība neaptver, cik tas ir nepieciešams. Mūsu valdība neredz, ka arī veselības aprūpe maksā nodokļus un nes ienākumus budžetam," paziņoja Apinis.

Viņš uzsvēra, ka, saskaņā ar visām prognozēm, tieši Lielbritānija būtiski palielina mediķu, it īpaši šauru speciālistu, piemēram, anesteziologu, reanimatologu, radiologu algas.

"Starpība ar Latvijas algām būs tik liela, ka jaunie ārsti ar angļu valodas zināšanām valstī neaizkavēsies. Mediķu algas Rietumeiropā un Latvijā vienmēr ir atšķīrušās, taču, ja starpība kļūs būtiska, jaunais ārsts nespēs atturēties no aizbraukšanas," brīdināja Apinis.

Viņš atgādināja, ka Rietumeiropa jau agrākajos gados ieguldījusi veselības aprūpē daudz vairāk nekā Latvija. "Ņemot vērā valdības pēdējās darbības izejai no ekonomiskās krīzes, neticu, ka atradīsies nauda medicīnai," piebilda Apinis.

Saskaņā ar Health Care Index 2020 reitinga datiem, pēc veselības aprūpes efektivitātes Latvija ieņem 21. vietu 33 Eiropas valstu vidū.

21
Tagi:
Latvija, medicīna, mediķi, veselība
Pēc temata
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Ārsti un skolotāji pieprasa algas paaugstinājumu
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Latvijas iedzīvotāji nosaukuši galveno veselības aprūpes problēmu valstī – tā nav nauda
Daugavpils pusaudzes, foto no arhīva

Lēmums pieņemts: NVA ļaus skolēniem piepelnīties vasarā

6
(atjaunots 12:19 28.05.2020)
Lēmums organizēt vasaras nodarbinātības programmu skolēniem ir saistīts ar Covid-19 izplatības samazināšanos un valdības plānu nepagarināt ārkārtējās situācijas režīmu pēc 9. jūnija.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šovasar organizēs vasaras nodarbinātības programmu skolēniem, stāsta Press.lv, atsaucoties uz Labklājības ministrijas padomnieku komunikācijas jautājumos Jāni Zariņu.

Plānots, ka programma ilgs divus mēnešus – no 1. jūlija līdz 31. augustam.

Labklājības ministrija pieņēmusi šo lēmumu sakarā ar Covid-19 izplatības samazināšanos un valdības plānu nepagarināt ārkārtējās situācijas režīmu pēc 9. jūnija, paskaidroja labklājības ministre Ramona Petrlaviča. Lēmums pieņemts, ievērojot epidemiologu viedokli.

Līdz 3. jūnijam NVA aptaujās darba devējus, kuri jau iesnieguši pieteikumus skolēnu nodarbinātības programmai, lai noskaidrotu, kādi piedāvājumi vēl joprojām ir aktuāli. Līdz 8. jūnijam pretendentus novērtēs komisijas aģentūras filiālēs, bet līdz 18. jūnijam tiks pieņemti lēmumi.

Skolēni var reģistrēties programmai attālināti. No 10. jūnija sāksies reģistrācija Latgalē, no 11. jūnija – Vidzemē, no 12. jūnija – Rīgas reģionā, no 13. jūnija – Kurzemē un Zemgalē.

Par skolēnu iekārtošanu darbā uzņēmēji saņem dotāciju 50% apmērā no minimālās algas, par skolena-invalīda pieņemšanu darbā – minimālās algas apmērā.

6
Tagi:
bērni, NVA
Pēc temata
Labākais, kas ar mums noticis: uz ārzemēm adoptēto bērnu vēstule Labklājības ministrijai
Tā ir katastrofa: latviešu pusaudži kaunas no dzimtās valodas
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

11
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

11
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā