RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. Bezdarba līmenis Latvijā ir krities zem 8%, taču joprojām liels skaits cilvēku ilgu laiku nevar atrast darbu, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
2017. gadā Latvijā bija 32,1 tūkst. cilvēku, kuri ilgu laiku nevarēja atrast darbu, — to, kuri nevar iekārtoties darbā gadu vai ilgāk, aktīvi meklē darbu un gatavi sākt strādāt divu nedēļu laikā no piedāvājuma saņemšanas. Šīs kategorijas bezdarbnieki veido 37,7 % no visiem darba meklētājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākā daļa ilgstošo bezdarbnieku (97,5 %) ir 20-64 gadus veci cilvēki, turklāt 59,1 % viņu vidū ir vīrieši. Starp bezdarbniekiem šajā kategorijā 14,6% meklē darbu vairāk nekā četrus gadus.
Lai arī no 2012. gada ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars samazinās, tomēr 2017. gadā rādītājs bija pusotru reizi augstāks nekā pirms krīzes, piemēram, 2008. gadā, kad tas sasniedza 25,3%. Pēdējo 10 gadu laikā augstākais rādītājs tika reģistrēts 2011. gadā, kad 55,9% bezdarbnieku meklēja jaunu vietu gadu vai ilgāk, aprēķināja CSP.
Lielākais skaits bezdarbnieku vecumā no 20 līdz 64 gadiem joprojām mīt Latgalē, kur bez darba palikuši 14,2%, jeb 17,5 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuru vidū 47,4% ir ilgstošie bezdarbnieki. Pie tam lielākais skaits ilgstoši bezdarbnieku reģistrēts Vidzemē — vairāk nekā puse (51,1%) bezdarbnieku šajā reģionā nav varējuši atrast darbu pēdējā gada laikā. Kurzemē viņu skaits sasniedzis 46,9%, Zemgalē — 41,2%, Pierīgā — 27%, bet pašā Rīgā — 26,6%.
Starp tiem, kuri zaudējuši darbu pēc 2010. gada un līdz šim nav varējuši atrast jaunu darbu, galvenais bezdarba iemesls ir kadru samazināšana uzņēmumā vai tā likvidācija (43,8%). Otrs plaši izplatīts iemesls — ģimenes vai personīgie apstākļi, slimība vai invaliditāte (41,1%).
