Meitene pilsētas transporta pieturā Rīgā

Decembrī varētu tikt apturēta reģionālo autobusu kursēšana

85
(atjaunots 09:17 03.10.2018)
Pārvadātājiem nepieciešami divpadsmit miljoni, Finanšu ministrija ir gatava piešķirt ne vairāk par sešiem.

RĪGA, 3. oktobris — Sputnik. Satiksmes ministrija sagatavojusi ziņojumu sakarā ar papildus finansējuma piešķiršanu sabiedriskajam transportam — kopumā nepieciešams vairāk nekā 12 miljoni eiro, vēsta raidījums "Doma laukums".

"Jau pērn, kad tika sastādīts budžets, ministrija runāja par prognozēm, taču budžeta programma palika nemainīga. Toties izmainījās gan algas, gan degvielas cenas, gan nodokļu prasības," stāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Autobusa vadītājs
© Sputnik / Sergey Melkonov

Iestāde paredz sešu miljonu eiro piešķiršanu no neparedzēto izdevumu programmas — 600 tūkstoši pienākas Rīgai, vairāk nekā 100 tūkstoši — citām pilsētām, savukārt autobusu pārvadātājiem, kuri strādā reģionālajos maršrutos, — 5,3 miljoni. Tas ļaus nodrošināt pārvadājumu stabilitāti līdz šī gada beigām. Ja līdzekļi netiks atrasti, tad nāksies daļēji pārtraukt pārvadājumus.

Vectirāns piebilda, ka Satiksmes ministrijai ir noslēgta vienošanās ar Finanšu ministriju. Situācija ar finansējuma trūkumu radusies dēļ tā, ka šī gada pirmajā pusē tika nolemts pārnest naudu no gada beigām uz tā sākumu.

"Valsts pasūta pakalpojumu, taču nepalielina pamatfinansējumu, kurš nepieciešams izdevumu kompensēšanai. Faktiski trešo gadu pēc kārtas situācija ir tāda, ka jārisina jautājums par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo šī nauda netika iekļauta budžeta plānošanas laikā. Mēs aicinām nopietni izturēties pret 2019. gada budžetu. Citādi mums nāksies vērsties valdībā ar papildus finansējuma piešķiršanas lūgumu," stāsta Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks.

Autotransporta direkcijā saka, ka pēdējais gads, kad neesot bijis deficīta, bija 2015. gads. Direkcijas vadītājs Kristians Godiņš norādīja, ka valstij jāatrod nauda, lai norēķinātos par pasūtītu un izpildītu darbu.

"Saprotams, ka pārvadātāji ilgāku laiku nevarēs izbraukt, nesaņemot attiecīgu maksu. Pastāv divi scenāriji: ievērojams pārvadājumu samazinājums vai visas programmas pārskatīšana," saka viņš.

Satiksmes ministrijā sagatavoja piedāvājumus budžeta papildināšanai: piemēram, jāpastiprina kontrole, lai vadītāji neņemtu naudu par braukšanu bez biļetes izsniegšanas. Tāpat iespējama videokameru izvietošana autobusos, tarifu pieaugums par 10-15%, autobusu aizvietošana ar lielu pasažieru vietu skaitu uz mazākiem un nerentablo reisu slēgšanu.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis paziņoja, ka Finanšu ministrijai dots uzdevums sagatavot piedāvājumus iespējamo finanšu resursu meklējumiem, lai papildus sešiem miljoniem sameklētu vēl trīs. Turklāt jāatrod arī gandrīz trīs miljonus eiro, kurus valsts palikusi parādā pārvadātājiem par pērno gadu.    

85
Pēc temata
Rīgā transporta infrastruktūras uzlabošanas nolūkos veiks vadītāju aptauju
Latvija sekmīgi aizvadījusi "Eiropas dienu bez upuriem uz ceļiem"
Rīgas dome vēl tikai apspriež ieceri ieviest iebraukšanas maksu Rīgas centrā

Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā

3
(atjaunots 21:01 26.10.2020)
Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze.

RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze. Vai tagad pandēmija parakstīs nāves spriedumu ofisa ēku tirgum Rīgā? Uz šo jautājumu izdevumā Dienas Bizness centās atbildēt nekustamo īpašumu kompānijas "Vestabalt" eksperte Līga Uzkalne.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās, eksperte atgādinaja. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās. Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Pirms krīzes biroju telpām un to atrašanās vietai bija svarīga un izšķiroša loma. Daudzi vadītāji uzskatīja, ka biroja telpas ir arī uzņēmuma statusa un panākumu apliecinājums apkārtējiem un, ka biroja telpām ir būtiska loma tajā, cik darbinieki ir produktīvi, efektīvi.

Diemžēl dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, taču nevar noliegt, ka darbs attālināti ir samazinājis iespēju komunicēt, sadarbošanos komandā un dalījumu starp darbu un personīgo dzīves telpu.

Tagad dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, kā arī konstatējuši faktu- cik pārvērtēta ir bijusi biroja telpu loma un nepieciešamība pēc aiz vien lielākām, greznākām telpām.

Līdz pat 70% no uzņēmumiem uz šodienu izskata iespēju arī turpmāk pēc Covid-19 pandēmijas beigām saglabāt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, bet 60% aptaujāto uzņēmumu šobrīd izskata jautājumu par biroja telpu maiņu un kopējās platības samazināšanu līdz ar to arī samazinot izdevumus, kas ir saistīti ar biroju telpu nomu un uzturēšanu.

Vairāki uzņēmumi, kurus visspēcīgāk ietekmēja Covid-19 ierobežojumi, ir pieņēmuši lēmumu uz laiku vispār atteikties no biroja telpām. Tas ir redzams tirgū, kā jaunu brīvu biroja telpu nomas piedāvājuma klāsta paplašināšanās.

Kad darbs nāk pie cilvēka

Tiesa, raksta eksperte, attālināts darbs neder visiem. Daudzi nevar esošajā mājvietā iekārtot kvalitatīvu darba vietu un arī ģimenes locekļu un bērnu klātesamība var kaitēt darba efektivitātei.

Daudziem ir vajadzīga saziņa ar kolēģiem, biroja rutīna un disciplīna, ko sniedz ofisa vide un biroja dienas kārtība. Daudzu profesiju pārstāvji nevar strādāt attālināti – ražošanas, veselības aprūpes, kultūras jomās, pārtikas tirdzniecībā, nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un pārdošanā strādājošie darbinieki. Ļoti svarīga ir tieša saskarsme ar klientu pārdošanas jomā.

Aptuveni 60% uzskata par pieņemamu, ja darba devējs piedāvā darbiniekiem izvēles iespēju sadalīt darbu, daļēji strādāt no mājām un daļēji klātienē birojā.

Interesanti arī, kā krīze ietekmējusi attieksmi pret nomnieku vidū modīgo atvērtā tipa un coworking telpu koncepciju. Pandēmijas apstākļos ir svarīgi, lai biroja telpās būtu vairāk noslēgtu, norobežotu kabinetu.

Attālinātais darbs palielina uzņēmumu iespējas atrast jaunus darbiniekus un talantus, jo netiek prasīta ierašanās birojā katru dienu un noteikta piesaiste konkrētai darba vietai un darba laikam.

Par cik pēdējos gados jaunu, motivētu un spējīgu darbinieku atrašana daudziem uzņēmumiem bija viens no galvenajiem izaicinājumiem. Tagad vairāki uzņēmumi, meklējot jaunus darbiniekus, norāda, ka iespējams strādāt attālināti. Šobrīd notiek biroja darbības maiņa no "cilvēks uz darbu" uz "darbs pie cilvēka", uzsvēra eksperte.

Skaidrs, ka šādas pārmaiņas nesola neko labu ofisa telpu tirgum Latvijā. Ofisa ēku īpašniekiem iesaka reaģēt operatīvi, būt atsaucīgiem un nodrošināt nomniekiem elastīgus piedāvājumus.

3
Tagi:
nekustamais īpašums, koronavīruss
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu
Kārtējais krīzes upuris: bankrotējis celtniecības uzņēmums
Lielbritānijas BTR, foto no arhīva

Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas

8
(atjaunots 21:00 26.10.2020)
Latvijas un Lielbritānijas līgums par lietotu bruņumašīnu iegādi bija parakstīts jau 2014. gadā, un visas 123 mašīnas bija plānots piegādāt jau līdz 2020. gada aprīlim.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Latvijai piegādātas visas 123 kāpurķēžu bruņumašīnas, ko Lielbritānijai saskaņā ar 2014. gadā noslēgto līgumu bija jāpiegādā valsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdz 2020. gada aprīlim, stāsta Mixnews.lv. Sagaidāma arī vēl viena bruņumašīna saskaņā ar 2019. gadā noslēgto līgumu.

Bruņumašīnu iepirkums izmaksāja Latvijas budžetam 250 miljonus eiro, pie tam patīk tehnika maksāja 40 miljonus, pārējie līdzekļi piešķirti infrastruktūrai, personāla apkalpošanai, bruņutehnikas munīcijai un apkalpošanai.

Pirmās mašīnas no partijas tika nogādātas valstī 2015. gada rudenī, visas bruņumašīnas tika aprīkotas ar prettanku raķešu kompleksiem.

Aizsardzības ministrija atzīmēja, ka 116 armijas mašīnas piegādātas modernizētas, bet 7 bruņumašīnas, kas paredzētas Latvijas kara mehāniķu apmācībām, piegādātas bez kapitālā remonta.

Jāpiebilst, ka morāli novecojušas, pie tam vēl lietotas tehnikas iepirkumi no NATO partneriem, rada speciālistu neizpratni.

Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijas Aizsardzības ministrija apturējusi vieglo un vidējo 4x4 mašīnu iegādi, kas izmaksātu valstij 200 miljonus eiro, - resors nolēmis pievērsties bruņumašīnu 6x6 Patria izstrādei un ražošanai. Tomēr projekts, kas sākotnēji tika iecerēts sadarbībā ar Somiju un Igauniju, nesen zaudējis savu partneri. Igaunija nolēmusi pārtraukt dalību projektā tā augsto izmaksu dēļ.

8
Pēc temata
Lielbritānija turpina savlaicīgi piegādāt Latvijai lietotus bruņutransportierus
Latvija saņēmusi lietotu bruņutehniku no Lielbritānijas
Noderēs britu bruņutransportieriem: Latvijas NBS saņēmuši raķetes "Spike"
Times: Lielbritānija plāno atteikties no tankiem