Zvejnieki Liepājas ostā

"Ienāks vairāk kuģu": SEB izsniedza Liepājas ostai 12 miljonus eiro

24
(atjaunots 17:14 02.10.2018)
Projektu plānots īstenot līdz 2020. gadam.

RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Kuģniecības un navigācijas drošības paaugstināšanai un lielas tonnāžas kuģu uzņemšanai Liepājas ostā tiks īstenots infrastruktūras uzlabošanas projekts, kopējie izdevumi sastādīs 41 miljonu eiro, raksta rus.db.lv.

SEB banka piešķīrusi ostai projekta īstenošanai ilgtermiņa aizdevumu 11 miljonu 800 tūkstošu eiro apmērā, tāpat finansējumu sniegs ES Kohēzijas fonds. Projekts paredz ostas kanāla padziļināšanu no 12,5 līdz 14,5 metriem, molu zemūdens daļas pārbūvi, priekšostas akvatorijas padziļināšanu, Liepājas Brīvostas un Karostas baseina hidrotehnisko aizsardzības konstrukciju atjaunošana, Ziemeļu vārtu atvēršanu kuģu satiksmei. Projektu plānots īstenot līdz 2020. gadam, tā kopējie izdevumi sastādīs 31 miljonu 700 tūkstošus eiro.

"Pateicoties ūdens ceļu sakārtošanai un kuģniecības drošības paaugstināšanai, un projekta rezultātā palielināsies arī ostas darba efektivitāte. Osta ir arī nozīmīgs darba devējs, tādēļ šī projekta īstenošana nesīs ieguvumus visai pilsētai. Esam gandarīti, ka Liepājas SEZ ir izvēlējies SEB banku par savu partneri šo projektu īstenošanai, un ceram, ka šis darījums kļūs par pamatu ilgtermiņa sadarbībai," citē SEB bankas valdes locekļa Arņa Škapara vārdus Baltic Course.

Kuģniecības drošības nodrošināšanai un ostas konkurētspēju pilnveidošanai Liepājas SEZ vadība laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam īsteno trīs projektus ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Kopējie projetku izdevumi sastāda 41 miljonu eiro, no tiem 32 miljonus 300 tūkstošus eiro piesaistīs no Kohēzijas fonda.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, Liepājas osta grasās panākt kravu apgrozījuma pieaugumu par simtiem tūkstošiem tonnu, pateicoties Ukrainas lauksaimniecības kravu piesaisti, kuras seko tranzītā caur Baltkrieviju, kā arī šķeldu kravām no pašas Baltkrievijas. Augusta beigās Liepājā aizritējusi Latvijas un Baltkrievijas starpvaldību komisijas transporta grupas sanāksme. Puses turpināja diskusiju par Latvijas un Baltkrievijas sadarbības iespējām dzelzceļa pārvadājumu jomā.

Latvijas Liepājas ostas kravu apgrozījums 2018. gada janvārī — augustā palielinājies par 19,3%, salīdzinot ar attiecīgu pērnā gada rādītāju — līdz 4 miljoniem 976 tūkstošiem tonnu.

Graudu pārkraušanas apjoms palielinājies par 42% — līdz 2 miljoniem 66 tūkstošiem tonnu, celtniecības materiālu — palielinājies par 10% — līdz 482 tūkstošiem tonnu, naftas produktu — samazinājies par 16,5% — līdz 222 tūkstošiem tonnu.

Pirmajā pusgadā osta apkalpoja 762 kuģus — par 36 vairāk, nekā pirms gada, un 20 tūkstošus pasažieru — par  25,5% vairāk. Šobrīd Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā darbojas 44 kapitālsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk nekā 2100 darbinieki.    

24
Pēc temata
Medvedevs: Latvija neko nespēs ražot bez izejvielām no Krievijas
Baltkrievija vēlas turpināt stabilu Krievijas benzīna reeksportu
Latvijas Dzelzceļa pārliecība: Krievijas vietā kravas sūtīs Baltkrievija
Zeltiņš: garantiju, ka Krievijas ogles pārkraus Rīgā, nav
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

1
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

1
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

5
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

5
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts