Pavārs virtuvē

Restorāna īpašnieks: ukraiņi strādā divreiz labāk, nekā latvieši par zemāku algu

126
(atjaunots 13:47 02.10.2018)
Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Enzis lūdz negaidīt, ka latvieši no ārzemēm atgriezīsies strādāt par trauku mazgātājām un pavāru palīgiem.

RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Latvijas Restorānu biedrības prezidents, Berga bazāra vīnu bāra Garage un restorāna Hot'e  līdzīpašnieks Jānis Jenzis uzskata, ka piesaistīt ārzemju strādniekus darbam Latvijā — tas ir normāli.

 "Es ļoti ceru, ka pēc vēlēšanām politiķi drosmīgāk izskatīs šo jautājumu. Skaidrs, ka tagad praktiski visi Latvijas uzņēmumi izjūt tieši parasto speciālistu trūkumu. Un sabiedriskās ēdināšanas nozare nav izņēmums. Esmu gatavs sagraut ilūzijas par to, ka mūsu cilvēki, kuri aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, pēkšņi atgriezīsies dzimtenē un sāks strādāt par trauku mazgātājām un pavāru palīgiem. Priekš kam tas viņiem, ja ārzemēs par to pašu darbu viņi saņem trīsreiz vairāk? Eiropas darba spēka mobilitāte — tā, protams, pēc savas būtības ir lieliska lieta, taču Latvija šajā konkurencē pagaidām nevar piedalīties zemo algu dēļ," paziņoja viņš sarunā ar rus.db.lv.

Jenzis uzskata, ka darba spēka ievešanai nepieciešama politiskā drosme, kuras pagaidām nepietiek. Taču, pēc viņa domām, pieņemt nosvērtu lēmumu šajā jautājumā ir labāk, nekā likt darba devējiem censties ar starpnieku palīdzību ievest darbiniekus Latvijā no Polijas.

"Piemēram, ukraiņu pavāri no restorāna "36. līnija" strādā divreiz produktīvāk, nekā viņu Latvijas kolēģi, un saņem mazāku algu. Šajā situācijā būtu muļķīgi cerēt, ka pavāru palīgos šiem ukraiņiem būs speciālisti no Latvijas," pateica Jenzis.

Pēc restorāna īpašnieka sacītā, Latvijas ierēdņiem arī trūkst uzņēmējdarbības skatiena valsts pārvaldē.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka gandrīz 70% uzņēmēju sastapušies ar darbaspēka trūkumu, par ko liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotā aptauja. Tās laikā noskaidrojās, ka visasāk tas vērojams celtniecībā, pakalpojumu jomā, tirdzniecībā un medicīnā.

Pēdējos gadu desmitos Latvijā vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās, Latvijas bizness iestājas par valsts kontroles samazināšanu darbaspēka ievešanai no ārpus ES valstīm. Šobrīd darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā valsts pilsoni, kas neietilpst ES sastāvā, jāmaksā šādam darbiniekam ne mazāk par vidējo algu Latvijā. Šobrīd tie ir 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb apmēram 630 eiro uz rokām. To ir grūti ievērot nozarēs, kurās vidējā alga ir zemāka, nekā vidējā alga valstī: piemēram, lauksaimniecībā, zivju saimniecībā vai pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iestājas par to, lai viesstrādniekiem maksātu nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē. Turklāt, uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: šobrīd dokumentu noformēšana aizņem dažus mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu. Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav ieklausījušās SVF ekspertu un speciālistu padomos jautājumā par ārzemnieku pieejas atvieglošanu Latvijas darba tirgū.

Tradicionāli pret darba spēka ievešanu iestājas konservatīvās VL-TB/LNNK partijas locekli. Pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača sacītā, kamēr Latvijā pie varas atrodas Nacionālā apvienība, tās pārstāvji darīs visu iespējamo, lai nepieļautu viesstrādnieku ievešanu Latvijā.

Taču profesiju pārstāvjus, kuri saistīti ar intelektuālo darbu, Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt.

Februāra beigās Ministru Kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto profesiju sarakstu, kurās tiek prognozēts ievērojams darba spēka deficīts un ir atļauts piesaistīt darbiniekus no citām valstīm.

Ārzemju strādniekus varēs piesaistīt darbam 237 profesijās, tādās nozarēs kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, IT, pārstrādes rūpniecība, elektrotehnika, celtniecība, finanšu analīze, zvejniecības kuģu, lidmašīnu vadīšana un citas.    

126
Pēc temata
Romas pāvests aicina latviešus strādāt brīvības labā
Ukraiņi Latvijā: te kukuļus neņem un uz šefa villu "verdzībā" neaizsūtīs
Lazdiņš: Latvija neizbēgami aicinās viesstrādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas
Uzņēmēji nav pārliecinājuši Kučinski ielaist Latvijā viesstrādniekus
  Gaisa desanta spēku diena

Latvijas robežsargs apsveicis draugus Desanta dienā. Tagad viņu gaida Ētikas komisija

3
(atjaunots 17:51 07.08.2020)
Valsts robežsardzes darbinieks sociālajos tīklos apsveicis draugus Gaisa desanta spēku dienā. Tagad Ētikas komisija izmeklēs, vai viņš tādējādi nav kaitējis robežsargu reputācijai.

RĪGA, 7. augusts - Sputnik. Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenais inspektors Aleksandrs Rubļovs apsveicis savus draugus Gaisa desanta spēku dienā ar publikāciju savā personīgajā lapā Facebook. Tagad  viņam par to nāksies samaksāt, vēsta Pietiek.com.

2. augustā inspektors publicēja savā lapā fotogrāfiju – desantnieki ierindā ar uzrakstu "Neviens, izņemot mūs!" Publikāciju pavadīja vārdi "Apsveicu svētkos!".

Par inspektora apsveikumu bija sašutuši daži Facebook apmeklētāji, pēc tam pie darba ķērās Ētikas komisija.

"Aleksandra Rubļova Facebook profilā nebija minēta viņa darbavieta, - raksta Pietiek. - Taču ieraksti nepārprotami apliecināja, ka sveicējs specifiskai PSRS iedzīvotāju daļai nozīmīgajā dienā ir tieši robežsardzes inspektors. Kā rāda A.Rubļova amatpersonas deklarācija, PSRS tradīciju cienītājs pērn Latvijas Valsts robežsardzē algā saņēmis 17 095 eiro un vēl arī 487 eiro lielu pabalstu.

Valsts robežsardze paskaidroja: "Konkrētajā gadījumā Valsts robežsardzes amatpersona ir pārkāpusi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra ieteikumu Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" 13. punkta "Ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas nodarbinātais rīkojas tā, lai nemazinātu valsts pārvaldes reputāciju un uzticēšanos tai" un Valsts robežsardzes 2020. gada 9. marta iekšējo noteikumu Nr. 4 "Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un darbinieka ētikas kodekss" 12.2. punkta "cienīt un nekaitēt Valsts robežsardzes reputācijai" prasības. Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenā inspektora rīcība tiks vērtēta Valsts robežsardzes ētikas komisijā."

3
Tagi:
Robežsardze
Pēc temata
Kupoli debesīs: Kubaņas desantnieki nodeva sveicienus ASV un Ukrainas mācībām
"Kas cits, ja ne mēs": Krievija formē jaunu gaisa desanta pulku Krimā
Rota, kas aizgāja debesīs. Nemirstīgie Pleskavas desantnieki
Kviešu ražas vākšana, foto no arhīva

"Labība sagūlusi veldrē": zemnieki stāsta par kviešu ražu

6
(atjaunots 13:40 07.08.2020)
Zemnieki Latvijā cerēja, ka šogad gaidāma laba kviešu raža, tomēr atzīst, ka cerības nav īsti attaisnojušās.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Ražas novākšanas sezona rit pilnā sparā. Zemnieki atzīmē, ka brīžiem darbu pārtraukušas tikai lietavas. Tomēr daudzi atzīst, ka cerējuši uz daudz labāku ražu, vēsta Rus.lsm.lv.

Auces novada zemnieku saimniecības "Druvas" saimnieks Vidmants Krapauskis stāsta, ka ražas kulšanas darbi jau rit aktīvi. Saimniecībā kopumā sējumi ir 600 hektāru platībā. Aizvadītajā nedēļā jau novākts rapsis un daļa ziemas kviešu.

Krapauskis piezīmēja, ka cerējis uz lielāku ražu. No rapša sējumiem 106 hehtāru platībā 16 hektārus iznīcinājusi krusa. Rezultātā rapša raža iznāca 2,6 tonnas uz hektāru, bet varēja būt 3,5 tonnas.

Zemnieks uzsvēra, ka tas ir nopietns zaudējums. Tagad saimniecība gaida apdrošināšanas kompensāciju.

Radušās problēmas arī ar kviešiem – graudi ir ļoti sīki. Pagaidām paspējuši novākt 36 hektārus ziemas kviešu - ap piecām tonnas uz hektāru.

Talsu novada saimniecība "Rīgmaļi", kur kopējā sējumu platība ir ap 1000 hektāru, vēl tikai sāk novākt rapšus un kviešus. Graudkopis Māris Bērziņš stāstīja, ka pirmajās trīs dienās nokulti 25% lauku.

Bērziņš atzīmēja, ka sākumā šķitis: šī gada raža būs laba, tomēr lietavas ir darījušas savu - vietām ir veldre, arī jūnija sausums ir atstājis savu iespaidu. Katastrofa, viņaprāt, nav notikusi, tomēr cerības nav attaisnojušās.

Atgādināsim, ka, neskatoties uz ekspertu prognozēm, kuri draudēja, ka Latvija varētu palikt bez ražas kaprīzo laikapstākļu dēļ, šogad valsts pardevusi gandrīz par 70% vairāk augļu nekā šajā periodā pērn.

Lielāko daļu ābolu Latvija pārdevusi Igaunijai – 64% no visa ābolu eksporta apjoma. Arī lielākā daļa bumbieru – 65% kopējā eksporta apjoma – nonākuši Igaunijā.

Pie tam 36% no ābolu eksporta Latvija pārdevusi Lietuvai, tāpat kā 14% no kopējā bumbieru apjoma.

6
Tagi:
lauksaimniecība, Latvija
Pēc temata
Speciālists: ja svelme saglabāsies, Latvija var palikt bez ražas
Kartupeļi dārgi, toties ir savi tomāti: kā veidojas pārtikas cenas Baltijas valstīs
Zemnieku Saeima: lai politiķi paši brauc pie mums vākt ogas
Visu eksportā: Latvija nopelnījusi gandrīz 15 miljonus eiro uz augļu tirdzniecības rēķina
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

0
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte