Gāzes glabāta

Latvijai atlicis mazāk nekā gads, lai atrastu naudu priekš Gazprom

70
(atjaunots 09:49 02.10.2018)
Latvijai līdz 2020. gadam jāizpērk no Gazprom savas GTS operatora – Conexus Baltic Grid – akcijas vai arī jāizmaina kompānijas nolikums tā, lai Krievijas holdings nevarētu tikt pārstāvēts valdes padomē.

RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sertificēja Conexus Baltic Grid kā dabasgāzes transportēšanas un gāzes glabāšanas operatoru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, taču ar virkni nosacījumu. Trūkumi jānovērš līdz 2020. gadam, vēsta BNN.

Nerunājot par visu pārējo, līdz 2020. gada 1. janvārim jānodrošina, lai Gazprom nebūtu iespējas īstenot tiešu vai netiešu Conexus kontroli. Tāpat Conexus līdz 2020. gada 1. janvārim jānovērš interešu konflikta risku, kuru rada vienlaicīga Marguerite Gas I un Marguerite Gas II dalība Conexus, kā arī "Latvijas Gāze". Divu mēnešu laikā kopš lēmuma pieņemšanas Conexus jāinformē komisija par nosacījumu izpildes gaitu un darbībām, kuras plānots veikt nākotnē, sniedzot rakstisku ziņojumu un to pamatojošos dokumentus.

Komisija uzsvēra, ka pieņemtajam lēmumam piekrīt arī Eirokomisija, norādot, ka Gazprom dalība "Latvijas Gāze" un Conexus varētu ietekmēt Conexus darbību, savukārt akcionāra — finanšu investora — Marguerite dalība abos enerģijas nodrošināšanas uzņēmumos rada interešu konfliktu.

EK norādīja, ka, saskaņā ar Gāzes direktīvas prasībām, Gazprom drīkst saglabāt dalību transportēšanas sistēmu operatoros, ja šī dalība būs pasīva, ja tā nav akciju kontrolpaketes turētāja, tai nav balsstiesību un tiesību izvirzīt valdes locekļus. Vienlaikus EK piekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas uzstādījumam, ka Conexus nolikumā minētajiem ierobežojumiem nav juridiska spēka attiecība uz akcionāru saistībām neīstenot balsstiesības un nenorīkot valdes locekļus, un viņi tiek izskatīti kā brīvprātīgie. Tādēļ EK piekrīt komisijas secinājumam, ka Gazprom dalība Conexus nevar uzskatīt par Gāzes direktīvas prasībām atbilstošu.

Līdz katra gada 1. aprīlim kompānijai Conexus jāiesniedz komisijai ziņojums par sistēmas operatora atbilstību sertifikācijas prasībām iepriekšējā kalendārajā gadā. Pirmo ziņojumu sistēmas operatora sertifikācijai komisijā bija jāiesniedz līdz 2018. gada 1. janvārim.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka saskaņā ar 2016. gadā pieņemtajiem Enerģētikas likuma grozījumiem, vertikāli integrētajam gāzes uzņēmumam "Latvijas Gāze" bija jābūt sadalītam funkcionāli saistītās, taču pēc īpašumtiesībām sadalītās daļās. No uzņēmuma tika izveidoti divi meitasuzņēmumi — Conexus Baltic Grid un Gaso.

Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas uzņēmums, kas saņēma maģistrālos gāzesvadus un Inčukalna pazemes gāzes glabātavu. Gaso — sadales pakalpojumu operators.

Enerģētikas likums paredz, ka līdz 2018. gada sākumam "Conexus Baltic Grid" bija jāpārdod, lai tās akcionāri nebūtu saistīti ar "Latvijas gāze" īpašniekiem. Šī prasība neattiecas uz finanšu investoru Marguerite Fund, kam pieder 29,06% akciju.

2017. gada nogalē AS "Augstsprieguma tīkls" izpirka divas Conexus Baltic Grid akciju paketes — 18,31% akciju, kas piederēja vācu akcionāram Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) un 16,05% akciju, kas piederēja Itera Latvija. Abu no Itera Latvija un Uniper izpirkto akciju pakešu cena sastādīja 57,394 miljonus eiro. Patlaban AST pieder 34,36% akciju.

Vēl 34,1% Conexus Baltic Grid akciju pieder Krievijas koncernam "Gazprom", kurš tās līdz šim nav pārdevis, lai arī holding pārstāvji jau 20. decembrī izstājušies no Conexus Baltic Grid padomes.

Iepriekš avīze "Kommersant" rakstīja, ka "Gazprom" ir gatava pārdot savu Conexus Baltic Grid akciju paketi, taču gaida labu piedāvājumu. Latvijas likums par gāzes tirgus liberalizāciju paredz valsts pirmtiesības gāzes transporta un gāzes sadales uzņēmumu akciju un aktīvu izpirkšanai, taču valsts piedāvātā cena "Gazprom" neapmierina.

Pie tam izdevums vēsta, ka Krievijas holdings saņēmis arī citus piedāvājumus. Uz akciju paketi pretendēja uzņēmējs Indreks Rahumā, kurš bija gatavs samaksāt 130 miljonus eiro, un starptautiskais treideris Vitol, kurš piedāvāja 75 miljonus. Tāpat informācijas avots pastāstījis "Kommersant", ka cits pircējs par daļām "Latvijas Gāze" un "Conexus" tirgus cenu ar 20% prēmiju — aptuveni 200 miljonus eiro, taču arī uz šo piedāvājumu monopolists nav atbildējis.    

70
Pēc temata
Latvija samaksās Polijai 30 miljonus eiro, lai tā "padzenātu" Gazprom gāzi
Latvijas Gāze: jaunie gāzes tirgotāji teju sasaldēja Latviju
Inčukalnā beidzas gāze: Latvijā iespējams patēriņa ierobežojums

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

30
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

30
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Krievijā 2018

Liels skaits ārvalstnieku joprojām nav pametuši Krieviju pēc 2018. gada čempionāta

0
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav atgriezušies mājās.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav pametuši Krievijas teritoriju pēc pasaules čempionāta futbolā, informēja valsts ārlietu ministra vietnieks Jevgēņijs Ivanovs.

"Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, Krieviju vēl joprojām nav pametuši vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri iebrauca valstī 2018. gadā bez vīzām, ar pasaules čempionāta futbolā līdzjutēju pasēm. Patlaban faktiski viņi ir nelegālie migranti," Ivanova teikto citēja RIA Novosti.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstu novērtēja mundiāles organizatoru darbu – tās skatītāji Krievijā jutušies drošībā, un ne Krievijas iedzīvotāji, ne ārvalstu līdzjutēji nav saskārušies ar pārliekiem ierobežojumiem. "Cilvēki, kuri ieradās mūsu valstī varēja mierīgi un komfortabli pārvietoties starp pilsētām un pa visu valsti, noskatīties iemīļoto komandu spēles stadionos un fanu zonās," — atgādināja Putins un piebilda, ka organizētie drošības pasākumi neērtības nav sagādājuši.

Pasaules čempionāts Krievijā ilga no 2018. gada 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Kaļiņingradā, Kazaņā, Ņižņij Novgorodā, Rostovā pie Donas, Samarā, Saranskā, Sočos un Volgogradā. Fināls notika svētdien "Lužņiki" stadionā Maskavā.  

0
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Franču līdzjutēji pārsteigti: krievi ir "normāli cilvēki!"
Latvija plāno saņemt no PČ hokejā 2021 ne mazāk par sešiem miljoniem eiro
PČ 2021 laikā Rīga cer pieņemt vismaz 75 tūkstošus līdzjutēju