Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas septiņdesmit ceturtā gadadiena

"Kauns šiem cilvēkiem": Latvijas valdība aizmirsa par Salaspils atbrīvošanu

115
(atjaunots 08:30 01.10.2018)
Kādēļ cilvēku vidū, kuri atnāca pie Salaspils memoriāla uz koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 74. gadadienu, nebija neviena oficiālā Latvijas varasiestāžu pārstāvja.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik, Jevgēnijs Leškovskis. Svētdien, 30. septembrī, Latvijā atzīmēja Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 74. gadadienu. Tradicionāli ieradās Krievijas un Baltkrievijas vēstniecību pārstāvji, un gandrīz visas Latvijas veterānu organizācijas, kā arī daudzi sabiedrības cilvēki.

Visi pievērsa uzmanību tam, ka šoreiz ziedu nolikšanā piedalījās pārsteidzoši daudz cilvēku — vairāk nekā trīssimt cilvēku, kaut gan līdz šim kopā sanāca divreiz mazāk. Kāpēc?

Iespējams, tā ir atbilde Latvijas oficiālajām varasiestādēm: īsto vēsturi viņiem pārrakstīt nav pa spēkam, lai kā viņi necenstos. Cilvēki vienmēr atcerēsies, kas patiesībā notika Salaspils teritorijā.

Дипломаты России, Беларуси и представители общественных организаций возложили цветы к мемориалу в Саласпилсе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas, Baltkrievijas diplomāti un sabiedrisko organizāciju pārstāvji nolika ziedus pie memoriāla Salaspilī

Skaļie sirds puksti

Sākumā ziedus svinīgi nolika pie memoriālās plāksnes ar strādājošo metronomu, kurš simbolizē sirds pukstus: atmiņas par Salaspili ir dzīvas! Pēc tam cilvēki devās uz kaimiņos esošo Veco Garnizonu kapsētu, kur dienu iepriekš vēsturnieks Igors Gusevs sarīkoja tradicionālo talku par godu datumam — koncentrācijas nometnes atbrīvošanas dienai 1944. gadā. Šajā kapsētā nacisti slēpa gūstekņu līķus.

Starp citu, sestdien, 29. septembrī, Gusevs atzīmēja desmito gadadienu kopš brīža, kad bija atradis mežā pamestu Garnizonu kapsētu un sarīkoja pirmo talku. Arī uzmanības vērts datums.

Дипломаты России, Беларуси и активисты общественных организаций возложили венки к мемориалу в Саласпилсе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas, Baltkrievijas diplomāti un sabiedrisko organizāciju aktīvisti nolika ziedus pie memoriāla Salaspilī

Ziedu nolikšanā piedalījās arī Guseva kolēģis — vēsturnieks Vlads Bogovs. Arī viņš norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 74. gadadienā kopā savācās īpaši daudz cilvēku.

"Taču, kā jau parasti, te septembra pēdējā svētdienā, Salaspils atbrīvošanas dienā, nav neviena no Latvijas oficiālo varasiestāžu pārstāvjiem. Viņi priekš proformas, ķeksītim atbrauc šurp diplomātiski nolikt ziedus vien 8. maijā. Savukārt ja varētu nebraukt 8. maijā, tad vispār šeit nerādītos. Un jau no noteikti neviens no viņiem neatceras, ka Salaspili atbrīvoja padomju karaspēki. Oficiālās varasiestādes uzskata, ka toreiz sākās Latvijas padomju okupācija. Nu un tas, ka tieši pateicoties Sarkanās Armijas ienākšanai, nacisti bēga no Salaspils, atstājot sadedzinātu un nopostītu nometni, tas it kā zūd uz vispārējā, tā sacīt, fona. Ko lai tur saka, jau tā viss ir skaidrs: skatieties, ko ar Salaspils memoriālu ir izdarījis Okupācijas muzejs ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu," paskaidroja Bogovs Sputnik Latvija.

"Kaunu šiem cilvēkiem"

Uz ziedu nolikšanu, protams, ieradās arī Nacistu koncentrācijas nometņu mazgadīgo gūstekņu biedrības pārstāvji. Bija gan dažādas veterānu organizācija, gan, kā vienmēr, Latvijas Sociālistiskā partija kopā ar Latvijas Krievu savienību. Pārsteidzoši, patiešām, ka neviens neieradās nedz no Salaspils, nedz no Rīgas domes.

Возложение цветов к мемориалу в Саласпилсе в честь 74 годовщины освобождения концлагеря
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ziedu nolikšana pie Salaspils memoriāla par godu koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 74. gadadienai

Taču, ir skaidrs, kādēļ neviena nebija no Salaspils pašvaldības: tur pie stūres vieni vienīgi nacionāli pārbaudīti kadri. Taču kādēļ uz ziedu nolikšanu neieradās Rīgas domes vadība, kuru vada "Saskaņa" ar Nilu Ušakovu vadībā? Laikam, no Rīgas līdz Salaspilij "Saskaņai" ir pārāk tālu ko braukt. Tai tuvāki ir Viļakas pagasts un Stompaku purvi Latvijas nomalē. Tur "Saskaņa" tradicionālā ir — palīdz ar naudu un piedalās ziedu nolikšanā pie nacionālu partizānu — "meža brāļu" zemes ierakumu memoriāla, kuri karoja kopā ar hitleriešiem.

Toties netālu bija atbraukt uz ziedu nolikšanu Salaspilī veterāniem no Rēzeknes. Tur arī dzīvo ļaudis, kuri pārdzīvojuši Lielā Tēvijas kara šausmas. Rēzeknē kara gados bijusi karagūstekņu nometne "Koncentrācijas nometne N 350".

Семьдесят четвертая годовщина освобождения Саласпилсского концлагеря
© Sputnik / Sergey Melkonov
Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas septiņdesmit ceturtā gadadiena

Katru gadu uz ziedu nolikšanu ierodas arī vien no cienījamākajiem cilvēkiem Latvijas Krievu savienībā Jakovs Pliners.

"Tieši pirms 74 gadiem pārstāja pastāvēt viena no baisākajām koncentrācijas nometnēm, kuras hitlerieši uzbūvēja Baltijā. Šī koncentrācijas nometne pārstāja pastāvēt pateicoties Latviju atbrīvojušajiem mūsu cīnītājiem — padomju karavīriem. Salaspils nometnē bojā gāja vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, saskaņā ar padomju laiku datiem, kuriem es ticu. Tie bija visdažādāko tautību cilvēki. Šeit zeme ir nolieta ar asinīm un piesātināta ar šausmām. Un es atbraucu uz šejieni nolikt ziedus vienmēr. Kāpēc? Ziniet ebreju gudrību "kamēr cilvēki atceras — dzīvas ir arī atmiņas"? Tādēļ arī esmu šeit. Taču es nesaprotu, kāpēc te nekad nemēdz būt oficiālo varasiestāžu pārstāvju. Liekas, pirmajiem, kam te būtu jānoliek vainagi, ir Latvijas prezidents, premjerministrs, Saeimas spīkeris. Taču viņu te nav. Lūk jums Latvijas pirmo personu oficiālā atbilde. Kaunu šiem cilvēkiem!" uzsvēra Pliners.    

115
Pēc temata
Nav atlicis nekas: Rīgā nojaukta padomju karagūstekņu nometnes ēka
Salaspils jaunākā vēsture: "tagad šī zeme ir apkaunota līdz pēdējam"
Jaunie Salaspils varoņi: apkaunojošs nāves nometnes vēstures pārrakstīšanas mēģinājums
Kiršteins: sēdināt tos, kuri Salaspili sauc par nāves nometni
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

14
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

14
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

25
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

25
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes