Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas septiņdesmit ceturtā gadadiena

"Kauns šiem cilvēkiem": Latvijas valdība aizmirsa par Salaspils atbrīvošanu

111
(atjaunots 08:30 01.10.2018)
Kādēļ cilvēku vidū, kuri atnāca pie Salaspils memoriāla uz koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 74. gadadienu, nebija neviena oficiālā Latvijas varasiestāžu pārstāvja.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik, Jevgēnijs Leškovskis. Svētdien, 30. septembrī, Latvijā atzīmēja Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 74. gadadienu. Tradicionāli ieradās Krievijas un Baltkrievijas vēstniecību pārstāvji, un gandrīz visas Latvijas veterānu organizācijas, kā arī daudzi sabiedrības cilvēki.

Visi pievērsa uzmanību tam, ka šoreiz ziedu nolikšanā piedalījās pārsteidzoši daudz cilvēku — vairāk nekā trīssimt cilvēku, kaut gan līdz šim kopā sanāca divreiz mazāk. Kāpēc?

Iespējams, tā ir atbilde Latvijas oficiālajām varasiestādēm: īsto vēsturi viņiem pārrakstīt nav pa spēkam, lai kā viņi necenstos. Cilvēki vienmēr atcerēsies, kas patiesībā notika Salaspils teritorijā.

Дипломаты России, Беларуси и представители общественных организаций возложили цветы к мемориалу в Саласпилсе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas, Baltkrievijas diplomāti un sabiedrisko organizāciju pārstāvji nolika ziedus pie memoriāla Salaspilī

Skaļie sirds puksti

Sākumā ziedus svinīgi nolika pie memoriālās plāksnes ar strādājošo metronomu, kurš simbolizē sirds pukstus: atmiņas par Salaspili ir dzīvas! Pēc tam cilvēki devās uz kaimiņos esošo Veco Garnizonu kapsētu, kur dienu iepriekš vēsturnieks Igors Gusevs sarīkoja tradicionālo talku par godu datumam — koncentrācijas nometnes atbrīvošanas dienai 1944. gadā. Šajā kapsētā nacisti slēpa gūstekņu līķus.

Starp citu, sestdien, 29. septembrī, Gusevs atzīmēja desmito gadadienu kopš brīža, kad bija atradis mežā pamestu Garnizonu kapsētu un sarīkoja pirmo talku. Arī uzmanības vērts datums.

Дипломаты России, Беларуси и активисты общественных организаций возложили венки к мемориалу в Саласпилсе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas, Baltkrievijas diplomāti un sabiedrisko organizāciju aktīvisti nolika ziedus pie memoriāla Salaspilī

Ziedu nolikšanā piedalījās arī Guseva kolēģis — vēsturnieks Vlads Bogovs. Arī viņš norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 74. gadadienā kopā savācās īpaši daudz cilvēku.

"Taču, kā jau parasti, te septembra pēdējā svētdienā, Salaspils atbrīvošanas dienā, nav neviena no Latvijas oficiālo varasiestāžu pārstāvjiem. Viņi priekš proformas, ķeksītim atbrauc šurp diplomātiski nolikt ziedus vien 8. maijā. Savukārt ja varētu nebraukt 8. maijā, tad vispār šeit nerādītos. Un jau no noteikti neviens no viņiem neatceras, ka Salaspili atbrīvoja padomju karaspēki. Oficiālās varasiestādes uzskata, ka toreiz sākās Latvijas padomju okupācija. Nu un tas, ka tieši pateicoties Sarkanās Armijas ienākšanai, nacisti bēga no Salaspils, atstājot sadedzinātu un nopostītu nometni, tas it kā zūd uz vispārējā, tā sacīt, fona. Ko lai tur saka, jau tā viss ir skaidrs: skatieties, ko ar Salaspils memoriālu ir izdarījis Okupācijas muzejs ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu," paskaidroja Bogovs Sputnik Latvija.

"Kaunu šiem cilvēkiem"

Uz ziedu nolikšanu, protams, ieradās arī Nacistu koncentrācijas nometņu mazgadīgo gūstekņu biedrības pārstāvji. Bija gan dažādas veterānu organizācija, gan, kā vienmēr, Latvijas Sociālistiskā partija kopā ar Latvijas Krievu savienību. Pārsteidzoši, patiešām, ka neviens neieradās nedz no Salaspils, nedz no Rīgas domes.

Возложение цветов к мемориалу в Саласпилсе в честь 74 годовщины освобождения концлагеря
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ziedu nolikšana pie Salaspils memoriāla par godu koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 74. gadadienai

Taču, ir skaidrs, kādēļ neviena nebija no Salaspils pašvaldības: tur pie stūres vieni vienīgi nacionāli pārbaudīti kadri. Taču kādēļ uz ziedu nolikšanu neieradās Rīgas domes vadība, kuru vada "Saskaņa" ar Nilu Ušakovu vadībā? Laikam, no Rīgas līdz Salaspilij "Saskaņai" ir pārāk tālu ko braukt. Tai tuvāki ir Viļakas pagasts un Stompaku purvi Latvijas nomalē. Tur "Saskaņa" tradicionālā ir — palīdz ar naudu un piedalās ziedu nolikšanā pie nacionālu partizānu — "meža brāļu" zemes ierakumu memoriāla, kuri karoja kopā ar hitleriešiem.

Toties netālu bija atbraukt uz ziedu nolikšanu Salaspilī veterāniem no Rēzeknes. Tur arī dzīvo ļaudis, kuri pārdzīvojuši Lielā Tēvijas kara šausmas. Rēzeknē kara gados bijusi karagūstekņu nometne "Koncentrācijas nometne N 350".

Семьдесят четвертая годовщина освобождения Саласпилсского концлагеря
© Sputnik / Sergey Melkonov
Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas septiņdesmit ceturtā gadadiena

Katru gadu uz ziedu nolikšanu ierodas arī vien no cienījamākajiem cilvēkiem Latvijas Krievu savienībā Jakovs Pliners.

"Tieši pirms 74 gadiem pārstāja pastāvēt viena no baisākajām koncentrācijas nometnēm, kuras hitlerieši uzbūvēja Baltijā. Šī koncentrācijas nometne pārstāja pastāvēt pateicoties Latviju atbrīvojušajiem mūsu cīnītājiem — padomju karavīriem. Salaspils nometnē bojā gāja vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, saskaņā ar padomju laiku datiem, kuriem es ticu. Tie bija visdažādāko tautību cilvēki. Šeit zeme ir nolieta ar asinīm un piesātināta ar šausmām. Un es atbraucu uz šejieni nolikt ziedus vienmēr. Kāpēc? Ziniet ebreju gudrību "kamēr cilvēki atceras — dzīvas ir arī atmiņas"? Tādēļ arī esmu šeit. Taču es nesaprotu, kāpēc te nekad nemēdz būt oficiālo varasiestāžu pārstāvju. Liekas, pirmajiem, kam te būtu jānoliek vainagi, ir Latvijas prezidents, premjerministrs, Saeimas spīkeris. Taču viņu te nav. Lūk jums Latvijas pirmo personu oficiālā atbilde. Kaunu šiem cilvēkiem!" uzsvēra Pliners.    

111
Pēc temata
Nav atlicis nekas: Rīgā nojaukta padomju karagūstekņu nometnes ēka
Salaspils jaunākā vēsture: "tagad šī zeme ir apkaunota līdz pēdējam"
Jaunie Salaspils varoņi: apkaunojošs nāves nometnes vēstures pārrakstīšanas mēģinājums
Kiršteins: sēdināt tos, kuri Salaspili sauc par nāves nometni
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

15
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

15
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā