Magnāts Džordžs Soross

Stepaņenko: Soross atklāti nosaucis likuma cenu Latvijā

395
(atjaunots 10:18 30.09.2018)
Saeimas sēdē vieni kritizēja organizāciju "Papardes zieds", kas rosina atcelt tikumības grozījumus, pārmeta tai darbu citas valsts labā, citi ierosināja apbalvot to ar Triju Zvaigžņu ordeni.

RĪGA, 30. septembris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā, ceturtdien Saeimā izvērsās asas debates par grozījumiem normatīvajos aktos par tikumisku audzināšanu, vēsta Skaties.lv. Tika apspriests paziņojums, ko iepriekš premjerministram nosūtīja parlamenta opozīcija. Tajā bija paustas bažas par sabiedriskās organizācijas "Papardes zieds" darbību, kura pūlas panākt minēto grozījumu atcelšanu.

Runa ir par 2015. gadā apstiprinātajiem Izglītības likuma grozījumiem, kuri uzliek par pienākumu mācību iestādēm, izņemot augstskolas, pasargāt audzēkņus no informatīvajiem materiāliem un izglītojoši audzinošajām metodēm, kas neatbilst tikumiskās attīstības prasībām.

Organizācija "Papardes zieds" apgalvo, ka pēc to pieņemšanas skolās kļuvusi manāma pašcenzūra, intīmās attiecības tiek apspriesti negribīgi, un galu gala bērni gūst izkropļotas zināšanas par savu ķermeni un seksualitāti.

Parlamenta sēdē vieni deputāti kritizēja "Papardes ziedu" par darbu citas valsts labā, citi ierosināja apbalvot organizāciju ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Organizācija saņem ne tikai valsts atbalstu — 13 tūkstošus eiro no Sabiedriskās integrācijas fonda, bet arī daudz lielāku summu — 53 tūkstošus eiro — no fonda "Atvērta sabiedrība", ko dibinājis amerikāņu miljardieris Džordžs Soross.

Šī iemesla dēļ tikumības grozījumu aizstāvji norāda, ka runa ir par iejaukšanos suverēnas valsts iekšējās lietās.

"Soross atklāti nosauca cenu Latvijas likumam. Ja viņam šoreiz izdosies to grozīt, mūsu valsts suverenitāte tiks lemta iznīcībai, jo nākamie varētu būt citi likumi: Nacionālas drošības likums, Satversme," — uzsvēra partijas "Saskaņa" deputāte Jūlija Stepaņenko.

"Īstai demokrātijai ir jāpārdzīvo daudz pārbaudījumu! Šoreiz tas ir pārbaudījums ar Sorosa naudu. Demokrātija, tā ir mūsu tautas vēsturiska izvēle, un mūsu demokrātijas tēvi nevis sēž Sorosa kabinetos, bet gan guļ Brāļu kapos," — atgādināja Nacionālās apvienības pārstāve Inguna Rībena.

Taču organizāciju aizstāvēt nolēmuši "Vienotības" locekļi.

"Paldies Dievam, ka mums ir "Papardes zieds", kas kaut ko dara, lai šito ierobežotu. Lai māca mūsu jauniešiem, kas viņiem ir jāmāca. Aizliegsim to? Neaizliegsim! Īstenībā viņiem pienākas Triju Zvaigžņu ordenis, viņi glābj mūsu jaunatni," — apgalvoja deputāts Atis Lejiņš.

Lolita Čigāne klāstīja, ka nekomerciālo organizāciju darbs, kuras strādā ar sensitīviem jautājumiem, tiek aizliegts tikai totalitārās valstīs, un apsūdzēja Stepaņenko par to, ka viņa tādu gribētu ieviest Latvijā.

Pēc asām debatēm opozīcijas paziņojums tika noraidīts, lai arī to atbalstīja daži Nacionālās apvienības locekļi, tādejādi pārkāpjot koalīcijas līgumu.

Iepriekš vēstīts, ka septembra sākumā "Papardes zieds" organizēja pie Saeimas ēkas akciju "Nezināšanu diena", pieprasot tikumības grozījumu atcelšanu.

Organizācijas vadība apstiprināja, ka tamlīdzīgi piketi noritēs arī pēc Saeimas vēlēšanām, jo jauniešu interese par tiem nemazinās.

395
Pēc temata
Divi sidri vai viens prezervatīvs: kā cīnīties ar HIV jauniešu vidū
"Meitai mācīja lesbiskas attiecības". Kāpēc krievi pamet Vāciju
"Neatkarīgie žurnālisti" ar Sorosa naudu vieš demokrātiju Latvijā
Aivars Lembergs: Džordžs Soross grauj Latvijas drošību
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

2
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

2
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību
Salacgrīvas zivju konservu ražotāja AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, foto no arhīva

Uzņēmējs no Latvijas atzina Krievijas šprotu kvalitāti: degustācija Salacgrīvā

8
(atjaunots 15:22 10.08.2020)
Krievijas zivju konservu ražotāji Kaļiņingradas apgabalā īsā laika posmā izdarīja to, ko Latvija sasniedza mērojot ļoti ilgu ceļu. Babris atzina, ka Krievijas šprotes nav sliktākas par Latvijā ražotajām.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Salacgrīvas zivju konservu ražotāja AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris katru nedēļu savā rūpnīcā Vidzemes ziemeļos rīko produkcijas degustācijas, kura tika izgatavota iepriekšējā periodā.

Te lieta ir tajā, ka pat viena pozīcija, piemēram, skumbrija tomātu mērcē, var atšķirties katrā partijā. Faktoru, kuri maina garšu bundžā, ir ļoti daudz: piemēram – izejvielas.

Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā izķertās reņģes atšķiras pēc garšas. Aukstajos ūdeņos taukus uzkrājusī janvāra zivs ir vērtīgāka par sauso vasaras zivi. Un ja loms ir iesaldēts pēc 24 stundām, tad tā jau ir nesvaiga produkcija, kuras smaku negodprātīgie ražotāji mēdz maskēt ar tomātu mērci.

Nianšu mūsdienu zivju ražošanas tehnoloģijās ir ļoti daudz, taču patērētājs ar maku balso par kvalitatīvu preci.

Cena/kvalitāte

Cenas un kvalitātes attiecība, pateicoties kurām tādas rūpnīcas, kā, piemēram, "Kaija" Vecmīlgrāvī un VZK Ventspilī spēja nostiprināties Krievijas mazumtirdzniecībā, protams, arī ir ļoti svarīgs faktors. Te ir svarīgi nepāriet pāri tai līnijai, kad pircējs izspļauj riebīgumu, nevis bauda delikatesi ar nosaukumu "Rīgas šprotes eļļā".

Uz alkšņa kūpinātām zivīm labā eļļā jābūt saliktām akurāti un vēlams ar vēderiem uz augšu – kas nozīmē, ka visticamāk konservi ir iztaisīti nevis no saldētām noliktavas izejvielām, bet no svaiga loma.

Degustācija Salacgrīvas rūpnīcā ir regulārs un nepieciešams process, taču sezonā pēdējais. Vasarā ražotājs ir vāji noslogots: zivis Rīgas jūras līcī sāka ēst planktonus. Reņģu un ķilavu vēderi ir piebāzti ar zaļumiem, un tās nav izejvielas šprotu konserviem.

Babris izlika uz degustācijas galda 53 atvērtas konservu bundžas pluss vienu Krievijas ražojuma bundžu. Lai atvieglotu garšas receptoru darbību, konserviem tiek pievienota tikai rudzu maizes šķēlīte un tase tējas.

 Дегустация шпрот на рыбоконсервном заводе Brīvais Vilnis в Салацгриве.
© Sputnik / Sergey Melkonov
Šprotu degustācija Salacgrīvas rūpnīcā

Bundžas gāja gar galdu, pie kura atradās degustācijas grupa no rūpnīcas kolektīva: laboranti, valdes locekļi, tehnologi. Kā plusu es atzīmēju svaigu garšas niansi tefteļos ābolu mērcē, bet kā mīnusu – faktu, ka vienā no trim partijām skumbrijas tomātu mērcē bija pārāk maz cukura.

Krievijas "Krupnije šproti" izrādījās, starp citu, nesliktas. Par to Babris atklāti saka, ka vien piecu gadu laikā divi ražotāji no KF Kaļiņingradas apgabala izdarīja gandrīz neiespējamo. Izdarīja to, kas Latvijā, kā vadošajā zivju pārstrādes valstī, tika būvēts kopš Livonijas laikiem un intensīvi attīstījās Latvijas PSR.

Kombināta "Za Rodinu!" un zivju pārstrādes kompleksa "Roskon" vadītāji un tehnologi brauca uz Latvijas rūpnīcām pētīt ražošanas pieredzi. Latvijā know-how neslēpa: labāk lai kaimiņi taisa labu produktu, nevis ražo riebīgu maisījumu, iedragājot ticību šprotēs plašam patērētāju lokam. Kas, starp citu, notiek pārāk bieži. Jo pārtikas produkcijas GOST tika iznīcināti līdz ar Padomju Savienības sabrukumu pirms gandrīz 30 gadiem.

Kā atpazīt sliktas šprotes

Tagad pāriesim pie galvenā. Kā atsijāt labo no tā, no kā ir jābēg?

Piemēram, paņemiet no veikala plaukta konservu bundžu un viegli pakratiet to. Ja iekšā kaut kas burbuļo, un uz pašas bundžas pat nav rūpnīcas nosaukuma un adreses, visticamāk, tā ir atkritumu prece.

Daži ražotāji pēc mazumtirdzniecības tīklu pasūtījuma taisa lētu un maz ēdamu preci, kā piemēru var minēt  "Augstākās kategorijas šprotes". No kvalitātes zaudējuma cieš visa nozare, ieskaitot godprātīgo pārstrādes biznesu.

Babris uzsver, ka viņa uzņēmumā galvenais ir produkcijas kvalitāte un kvalitātes kontrole. Viņam pat piedāvāja pārdot rūpnīcas zīmolu, taču viņš atteicās, jo baidījās, ka zem markas "Brīvais vilnis" tiks ražota nekvalitatīva produkcija.

Pie tam biznesmenis skaidro savu pozīciju: slikta preces kvalitāte var atnest peļņu, taču tikai īstermiņa perspektīvā, un pēc tam šādu produkciju neviens  nepirks.

Tādēļ vietējiem ražotājiem atliek tikai viens – strādāt labāk par visiem.

8
Tagi:
šprotes, Latvija, zivrūpniecība
Pēc temata
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Šprotes valsts rezervēm: Latvijas zivju pārstrādātājs netiek galā ar pasūtījumu vilni
Latvijas vēstnieks Krievijā sūdzas par "šprotu stereotipu"