Dzelzceļš

Matiss: ja uzklausītu Rinkēviču, Latvijai būtu jāsamaksā KF 270 miljoni

81
(atjaunots 09:24 30.09.2018)
Attiecību uzlabošana ar kaimiņiem un pareiza prioritāšu izvēle infrastruktūras attīstībā varētu palielināt kravu apgrozījumu līdz 5 miljoniem tonnu gadā, uzskata Anrijs Matiss.

RĪGA, 30. septembris — Sputnik. Latvijas bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matiss nevēlas piekrist Edgara Rinkēviča apgalvojumiem par to, ka Latvija vairs nav ne tilts, ne tranzīta vārti. Pēc viņa domām, nepieciešams konstruktīvs dialogs ar kaimiņiem un saprātīgas investīcijas infrastruktūrā, viņš pauda intervijā izdevumam "MK Latvija".

"Mūsu tagadējais ārlietu ministrs (Edgars Rinkēvičs — red.) nesen paziņoja, ka Latvija vairs nav ne tranzīta vārti, ne tilts. Kā šos vārdus būtu jāuztver citām valstīm? Vai tad mēs atsakāmies no tranzīta? Tas taču dod mums 10% IKP (apmēram 27 miljardus eiro 2017. gadā — red.), nozarē nodarbināti 80 tūkstoši cilvēku," — bija sašutis Matiss.

Bijušais ministrs uzskata, ka, pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim, Latvija joprojām var gūt priekšrocības, pārvadājot kaimiņvalstu kravas.

"Baltkrievijai nav izejas pie jūras, Krievija būvē jaunas ostas, taču tai nepietiek jaudas, lai pārvadātu visas savas kravas. Mēs esam vajadzīgi šīm valstīm, bet mūsu ministrs saka: "Latvija vairs nav vārti!", un citi ministri tam klusēdami piekrīt," — atgādināja Matiss.

Viņš pats tādam viedoklim nepiekrīt. Pēc Matisa domām, iespējams palielināt kravu tranzītu aptuveni par 5 miljoniem tonnu gadā, ja sabalansēt tarifu dzelzceļa pārvadājumiem cauri Latvijai, veikt saprātīgas investīcijas un atjaunot dialogu ar partneriem. Piemēram, ņemot vēŗā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko nesenos vārdus par to, ka jāpievēršas Latvijai, ja Lietuva ne īpaši vēlas sadarboties, Matiss piedāvāja veltīt uzmanību tieši Baltkrievijas kravām.

Pirmkārt, pēc politiķa domām, jādod iespēja baltkrievu uzņēmumiem būvēt savus termināļus Latvijas ostās — tas sekmēs sadarbību uz ilgiem gadiem.

"Pieredze liecina: ja lielam uzņēmuma ostā ir savs terminālis, Latvija viņa kravas nezaudēs. Šogad Baltkeivijas kravu apjoms audzis par 15-25%. Taču pagaidām tas ir viss. Piemēram, kālija minerālmēsli, kas agrāk tranzītā tika vesti cauri Ventspilij, tagad pilnībā pārvietojušies uz Klaipēdu. Tad radīsim baltkrieviem tādus apstākļus, lai viņi būtu ieinteresēti sūtīt kravas caur Latvijas ostām," — saka Matīss.

Otrkārt, Matiss piedāvā izstrādāt elastīgāku dzelzceļa tarifu politiku.

"Šogad Latvijas dzelzceļa tarifs pieaudzis par 7%, un tādēļ tranzīts samazinājās apmēram par trim miljoniem tonnu. Jāpanāk, lai mūsu tarifi ieinteresētu partnerus," — uzskata bijušais ministrs.

Pēc viņa domām, pastāv arī citas iespējas piesaistīt kravas, taču valsts par tām nez kāpēc nedomā. Piemēram, dzelzceļa elektrifikācija no Baltkrievijas robežas līdz Rīgas ostai. Matiss atgādināja, ka pašlaik plānota dzelzceļa līniju Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga elektrifikācija.

"Baltkrievi no savas puses nosprauduši uzdevumu elektrificēt dzelzceļu no Misnkas līdz Latvijas robežai Indrā. Varbūt tad arī mums vajadzētu aizvilkt elektrifikāciju no savas puses līdz pašai robežai pie Indras (dzelzceļa atzarojums no Indras līdz Daugavpilij ir aptuveni 60 km garš — red.)? Un piedevām panākt, lai elektrolokomotīve varētu nogādāt baltkrievu kravas nevis līdz Šķirotavai, no kuras tās pēc tam cauri visai Rīgai vilks dīzeļa lokomotīve, bet gan uzreiz līdz Krievu salai," — paskaidroja Matiss.

Viņš pastāstīja, ka šādu priekšlikumu iesniedzis, taču valdībā atbildējuši, ka tam naudas nepietiks. Matiss uzskata, ka līdzekļu trūkumu varētu apiet, pagaidām atstājot bez elektrifikācijas citu atzarojumu.

"Ja nav naudas, tad vispirms pilnībā elektrificēsim dzelzceļu līdz Baltkrievijas robežai un aizvilksim līniju tieši līdz Rīgas ostai, un tikai pēc tam sāksim elektrifikāciju uz Krievijas pusi! Tas ir izdevīgi ne tikai biznesam un mūsu valsts budžetam, bet arī visiem Rīgas iedzīvotājiem, kuri tiks vaļā no lielākās daļas smakojošo dīzeļvilcienu," — piebilda Matiss noslēgumā.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas tranzīta nozare ir zaudējusi lielu apjomu kravu, ņemot vērā Krievijas apņemšanos veidot savu infrastruktūru Baltijā un palielināt dzelzceļu caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā. Organizācijas "Baltijas asociācija — transports un loģistika" dati liecina, ka četru gadu laikā dzelzceļa pārvadājumi samazinājušies par 23%, Latvijas ostu apgrozījums — par 16%, tautsaimniecība zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro.

Eksperti uzskata, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē var vēl pasliktināties, kad Krievijā tiks pabeigti specializētie termināļi.

Iepriekš vēstīts, ka Ustjlugas ostā Kaļiņingradas apgabalā tuvākajā laikā parādīsies trīs jauni termināļi — graudu un pārtikas produktu, kā arī ģenerālo un beramkravu apstrādei. Jauno objektu jauda pārsniegs 1100 vagonus diennaktī, jeb 20-25 miljonus tonnu kravu gadā.

Tāpat Kolas līča krastā tiek būvēts ogļu pārkraušanas komplekss "Lavna". Eksperti vērtē, ka ostas infrastruktūras attīstība Murmanskā ļaus palielināt ogļu eksporta apjomus, pārcelt kravu plūsmu no Baltijas ostām (2017. gadā ogles veidoja lielāko kravu daļu lielākajā ostā Latvijā — Rīgas brīvostā, kā arī Ventspils ostā), uz Krievijas ostām un apgūt jaunus noieta tirgus. Turklāt tas ļaus palielināt ogļu tranzītu no Kazahstānas, kura iespējas ierobežo specializēto jaudu deficīts.    

81
Pēc temata
Lietuvas transporta ministrs: Latvijas ostas Baltkrievijai nav izdevīgas
Latvija piedāvā Ķīnai tranzītu un tiešu izeju pie Baltijas jūras
Tveras tramvaju dēļ Latvija teju sastrīdējusies ar Baltkrieviju
Latvijas tranzīta beigu sākums: pārvadātājus šausmina jaunais tarifs
Swedbank

Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās

16
(atjaunots 21:59 24.09.2020)
Aizdomīgo darījumu pazīmju saraksts ir tik garš, ka ikvienu var atzīt par neuzticamu klientu. Spriežot pēc kontrolējošo iestāžu izteikumiem, naudas iesaldēšanas politika turpināsies.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Jūs un jūsu darījumu var atzīt par aizdomīgu, ja jūs svīstat un uztraucaties bankā, stāsta Neatkarīgā. Tādām aizdomām pat ir noteikts kods – LNV, kas nozīmē klienta nervozitāti bez acīmredzama iemesla. Ja satraukumā vairākkārt pārteiksieties, darbinieks var piezīmēt kodu JUC: par darījumiem klients sniedz nereālus, juceklīgus vai pretrunīgus skaidrojumus. Pateicoties Finanšu izlūkošanas dienesta un banku uzrauga darbībām, valstī ir sasniegts vēl nebijis aizdomīguma līmenis.

Pagājuši jau pāris gadi, kopš Latvijas finanšu nozari satricināja kapitālais remonts, taču kredītiestādes joprojām tiek sodītas un par lielām summām. Bankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībās ar klientiem, tomēr turpina kāpt uz savu uzraugu izliktajiem grābekļiem.

Katrs var pievienot savas pazīmes

Aprīlī AS "Citadele banka" par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā samaksāja sodu 647 tūkstošu eiro apmērā. Banka "Signet Bank AS" jūlijā samaksāja 906 tūkstošus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā publicēts saraksts ar darījuma aizdomīguma pazīmēm, un tas ir tik plašs, ka faktiski jebkādu naudas pārvedumu un jebkuru naudas īpašnieku var klasificēt par aizdomīgu, un tādā gadījumā ir nekavējoties jāziņo uzraudzības iestādēm. Pazīmes attiecas gan uz naudu un tās izcelsmi, gan darījuma mērķiem un pat cilvēku izskatu.

Saraksta beigās ir svarīga piezīme: "Darījumu aizdomīguma pazīmju uzskaitījums nav izsmeļošs un to katrs var pilnveidot, veidojot jaunu pazīmi, atkarībā no situācijas".

Tā nu tagad bankas strādā – izgudro arvien jaunus iemeslus un pazīmes, kādēļ klientus atzīt par aizdomīgiem, bet uzraugošās iestādes atrod pamatojumu naudas iesaldēšanai un banku iedalīšanai labajās un sliktajās.

Labās bankas un pārējās

FID vadītāja labo banku sarakstu izziņoja aizvadītajā nedēļā Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Atbilstības kultūra ‒ ilgtspējīgas attīstības pamats". Dienesta vadītāja Ilzes Znotiņa atklāja: "FID ir liels prieks strādāt ar "Swedbank", "SEB banku", banku "Citadele", bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju."

Kapitālais remonts nozarē banku skaitu Latvijā ir samazinājis tiktāl, ka nav nekādu grūtību no Znotiņas izziņotā labo banku uzskaitījuma atvasināt pārējās sliktās bankas, kuras Znotiņai prieku darbā nerada vai rada nepatiku. Runa ir par desmit bankām. Taisnības labad jāpiebilst, ka pati Znotiņa preses konferencē Ģenerālprokuratūrā šādu loģisku secinājumu nodēvēja par viltus ziņu.

Preses konference bija veltīta diviem svarīgiem dokumentiem: Vadlīnijas "Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru" un "Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā". Tajos definēts Latvijas riska profils, un sakārtoti sadarbības jautājumi, lai FID var sniegt atbalstu izmeklēšanā. Publiskoti šie dokumenti netiks.

Acīmredzama prioritāte

Pēc dokumentu parakstīšanas ģenerālprokurors Juris Stukāns pavēstīja, ka tagad nevienam vairs nav jāšaubās, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācija ir izmeklēšanas prioritāte visām tiesībsargājošajām iestādēm, tai skaitā prokuratūrai:

"Līdz ar to mēs nodrošināsim atbilstošus resursus, lai beidzot šīs lietas tiktu virzītas tālāk un uz tiesu, lai mēs varētu redzēt konkrētus rezultātus, ko no mums gaida attiecīgi ārvalstu eksperti un mūsu sadarbības partneri," paziņoja Stukāns.

Jāatgādina, ka šādu prasību Latvijas valdībai izteica ASV vēstniecība - turklāt divas reizes publisku paziņojumu veidā.

Prokuratūrā tiks izveidota speciāla prokuroru grupa, kas darbosies ar šāda veida noziegumu izmeklēšanu un koordinēšanu, sniedzot kolēģiem metodisku atbalstu.

Stukāns pauda pārliecību, ka citām iestādēm ir vērts mācīties no FID darbības, un kritiski izvērtēja Valsts policiju, kurai šo noziegumu izmeklēšana līdz šim nav bijusi prioritāte. Viņš piezīmēja, ka šobrīd no FID saņemto ziņojumu dēļ policija esot pārslogota, taču valdība piešķīrusi papildu līdzekļus, un policijai tagad būs iespēja stiprināt tās vienības, kas strādā ar FID materiālu izvērtēšanu, ja vien policijas vadība to atzīs par prioritāti. Jāatgādina, ka Valsts policijai kopš februāra nemaz nav priekšnieka – viņs ir atlaists.

Kontus joprojām iesaldēs

Spriežot pēc Znotiņas un Stukāna izteikumiem, līdzšinējā naudas iesaldēšanas politika bankās turpināsies.

"Mēs turpināsim strādāt, lai attīrītu mūsu biznesa vidi un finanšu sektoru no netīras naudas," tā sacīja FID vadītāja Znotiņa.

Naudu, uz ko krīt aizdomas, vispirms FID var iesaldēt uz laiku līdz 45 dienām, bet pēc tam policija caur tiesu arestēt uz laiku līdz diviem gadiem. Noslēgumā var tikt lemts par naudas konfiskāciju. Ja atņemtā nauda izrādās tomēr godīgi iegūta, īpašnieks pats vainīgs, ka divu gadu laikā nav mācējis to pierādīt izmeklētājiem vai tūļājies ar pierādījumu gādāšanu. Un vispār ‒ nav ko svīst bankā!

16
Tagi:
Finanses, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu

"Piedāvāja algu 12500 dolārus mēnesī": reanimatologs pasūdzējās par savu algu

25
(atjaunots 10:58 24.09.2020)
Skandalozi pazīstamais anesteziologs-reanimatologs Roberts Fūrmanis konstatēja, ka ārsti Latvijā nav novērtēti – viņš saņēmis vairākus izdevīgus darba piedāvājumus, tomēr izvēlējies dzimteni.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, reanimatologs, anesteziologs Roberts Fūrmanis no jauna rosina diskusiju. Šoreiz viņš pastāstīja, kā dzimtenē neprot novērtēt vietējos mediķus. Kā piemēru viņš minēja algu, kas viņam piedāvāta kaut kur ārzemēs.

"Divu nedēļu laikā Linkedin atsūtīti trīs darba piedāvājumi no HR kompānijām, kas meklē ārstus. Pēdējais piedāvājums ar algu 12500$ mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pasaulē ļoti trūkst ārstu, tikai mūsu gļēvpolitiķi neprot novērtēt to, ka mēs joprojām esam palikuši Latvijā," Twitter tīklā konstatēja Roberts Fūrmanis.

​Šķiet, sociālo tīklu lasītāji nespēja īsti novērtēt mediķu "pašaizliedzību" – izskanēja piezīme, ka valsts pienākums nav "novērtēt tos, kuri palikuši".

"Jūsu sāpe par neadekvātu atalgojumu varbūt ir pamatota, bet idejiski valsts uzdevums nav "novērtēt, ka [esat] palikuši Latvijā”. Tas, ka citās zemēs ārstam maksā vairāk vai noteiktu skaitli, nevar kalpot par rādītāju, cik "pienākas" LV ārstam," atzīmēja Jāzeps Baško.

​"Man domāt, ka Latvijā cilvēks dzīvo ne tāpēc, lai viņu ''novērtētu'' pēc norvēģu standartiem, bet tāpēc, ka tā ir dzimtene kur viņš vēlas dzīvot. Bet cik saprotu arī no daudziem nackons., kuri kladzina taustiņus no Anglijas u.t.t., varbūt ir savādāk, galvenais nauda uber alles," pieļāva Armands Skutelis. Vēlāk viņš gan piebilda, ka ārzemēs visās nozarēs maksā vairāk.

​"Es strādāju IT nozarē. Saprotu, ka US alga man būtu vismaz piecreiz lielāka…" apstiprināja Aigars Mass.

​Daži komentētāji pat apšaubīja tik "pasakainus" piedāvājumus.

"12,5 tūkstoši pēc nodokļu nomaksas ārstam neatkarīgi no valsts ir visai nereāli. Es uzdrīkstēšos minēt, ka Jūs patiesībā domājāt "uz rokas", kas visticamāk būtu krietni vien mazāk pēc visiem "nodokļiem". Tā tāda sapņošana," raksta Kristaps Horns.

​"Ne visi LinkedIn darba piedāvājumi nozīmē garantētus darba līgumus," ārstu pabrīdināja Jānis Šlapiņš.

​Daži atzīmēja, ka ārsts nav ņēmis vērā citus aspektus, piemēram, izdevumus, kuri citās valstīs ir augstāki nekā Latvijā.

"Vācijā mēs mēnesī maksājam par  veselības, octa, mājokļa apdrošin. vairāk nekā tas LV maksātu gadā (attiecīgi katra). Mana alga kā skolotājai LV bija vismaz 4-5 reizes mazāka nekā tā ir skolotājiem DE. Ja jau salīdzina," pastāstīja Vineta Kalniņa.

​"Līdzīgi ir arī sētniekiem. Latvijā maksā 400, bet Linkedinā saņem ārzemju piedāvājumus par 2000!" varbūt pajokoja, varbūt nopietni ieteicās Arnis Kadakovskis.

​"Nenovērtēta ir visa tauta, neatkarīgi no profesijas vai nodarbošanās," piekrita cits komentētājs.

​Daļa lasītāju bija pārsteigti par to, ka anesteziologs-reanimatologs Roberts Fūrmanis vēl joprojām dzīvo Latvijā un pateicās ārstiem par viņu darbu.

"Nezinu par 12,5k, bet tie 1,5k bruto, ko nesen te ieliki kā savu algu, ir tiešām izsmiekls par tādu darbu. Es tavā vietā noliktu auto pie Vinkeles durvīm un brauktu prom. Lai pati reanimē savus pavalstniekus, ja jau nav naudas," ieteica Mārtiņš Ketners.

​"Milzīgs jums un kolēģiem paldies par visu, ko dariet. Tas pafiesi ir nenovērtējami. Bet es aizbrauktu," konstatēja lasītājs ar lietotājvārdu @neperfektamamma.

​Roberts Fūrmanis medicīnā strādā jau 18 gadus. Viņš strādā specializētā Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē, kura dodas uz izsaukumiem, kas saistīti ar īpaši smagiem gadījumiem. Fūrmanis ir visnotaļ aktīvs sociālo tīklu lietotājs, viņu aicina uz televīziju.

Ārsts daudzas reizes ir kritizējis varasiestādes par ārstu zemajām algām. Tostarp aprīlī uzmanību piesaistīja viņa publikācija Twitter saistībā ar piemaksām mediķiem par darbu koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Pēc mediķa sacītā, viņš saņēma piemaksu, kas tika aprēķināta 50 eirocentu apmērā par stundu pirms nodokļa samaksas.

Tāpat ārsts vairākas reizes pievērsis uzmanību medicīnas personāla trūkumam slimnīcās. Pērnā gada novembrī viņš publicēja rezonansi raisošu publikāciju sociālajos tīklos, ka viņa maiņa ilgst 64 stundas.

"Sveiciens 13. Saeimas deputātiem un valdībai. Šodien uz protesta akciju netiku, jo bija jāstrādā. Šobrīd rit mana darba 32. stunda un trisdesmit divas vēl priekšā. Precīzi, trīsdesmit divas!

Un tā nav mana labā griba. Tas viss notiek tikai tāpēc, ka nav kolēģa, kurš spētu aizvietot citu uz slimības lapas esošu kolēģi. Cienījamais Kariņa kungs! Nozarē taču viss ir kārtībā? Jā?" uzrakstīja Fūrmanis.

Tomēr viņa nesenā intervija beidzās ar skandālu – Roberts Fūrmanis kļuvis par žurnāla KLUBS kārtējā numura varoni. Intervijā ārsts pastāstīja par darbu, ģimeni un mīlestību pret dzimteni. Taču vislielāko uzmanību piesaistīja tā daļa, kurā viņš pastāstīja, kā atteicās skaidrot apmeklētājam, kur atrodas dzemdību nodaļa, tikai tāpēc, ka viņš runāja krieviski.

​Pēc Fūrmaņa sacītā, viņš ir "līdz kaulam latvietis", viņam pat esot t-krekls ar šādu uzrakstu. Savukārt Latvijas iedzīvotājus, kuriem uz t-krekliem rakstīts "Rossija", ārsts, acīmredzot, neuztver. Fūrmanis pastāstīja, ka nesen Stradiņa slimnīcā pie viņa vērsās vīrietis šādā t-kreklā un lūdza parādīt viņam, kur atrodas meklētā nodaļa. Bet ārsts atteicās runāt ne valsts valodā.

"Vakar Stradiņa slimnīcā pie manis piegāja čalis, kurš meklēja dzemdību nodaļu. Viņam mugurā bija krekls ar uzrakstu "Rossija". Es pateicu: "Labdien. Šeit ir Latvija. Sāksim ar to, ka runāsim latviski." Viņš apgriezās un aizgāja," pastāstīja reanimatologs.

Vēlāk ārsts sūdzējās Twitter, ka kļuvis par Krievijas propagandas upuri, kad palūdzis cilvēku slimnīcā runāt latviski.

"Kā kļūt par krievu propagandas upuri. Nekad nevienam neesmu atteicis palīdzību valodas, etniskās piederības vai orientācijas dēļ. Taču latviešu valoda paliks mana valoda Nr.1 un Latvija būs mana dzimtene un ikvienam Latvijas pamatiedzīvotājam ir pienākums to cienīt. Punkts," mediķis klāstīja savā mikroblogā.

​Pie tam mediķis bija sašutis par to, ka sociālajos tīklos regulāri saskāries ar apvainojumiem – viņš pat bija spiests ierobežot piekļuvi savām lapām. Mediķa ekrānuzņēmumā redzams, ka cilvēki salīdzina viņu ar doktoru Mengeli – ārstu-slepkavu no nacistu koncentrācijas nometnes.

25
Tagi:
alga, nauda
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Krievu medmāsa atlaista, ārsts aizgājis pats: kā ārstēties lauciniekiem Latgalē
Jaunieši no Latvijas, kas plāno mācīties Krievijas augstskolā, foto no arhīva

Kvotas studijām Krievijas augstskolās ārvalstniekiem papildinās stipendijas un granti

0
(atjaunots 22:07 24.09.2020)
Lai ārvalstu studenti kļūtu par augstas klases speciālistiem, viņiem vajadzīgas ne tikai tiesības uz bezmaksas studijām, bet arī stipendija, ir pārliecināts Rossotrudņičestvo vadītājs.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Formats, kādā patlaban tiek piešķirtas bezmaksas vietas augstskolās Krievijā abiturientiem no tuvējām ārvalstīm, ir jāmaina, uzskata Krievijas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs.

KF Valsts domes deputāts Jevgēņijs Primakovs ieņēma aģentūras vadītāja posteni šī gada jūnija beigās. Viņš apsolīja nopietnas pārmaiņas struktūras darbā. Par vienu no aktuālākajiem jautājumiem "Rossotrudņičestvo" vadītājs uzskata kvotu piešķiršanas sistēmu studijām Krievijas augstskolās ārvalstu pilsoņiem.

"Kvotu skaits pieaugs – prezidents (Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins – red.) taču teica, ka to būs vairāk. Līdz 2023. gadam kvotu skaitam jāpieaug divkārt. Tomēr mēs ar kolēģiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, no Valsts domes apspriežam, ka pats stāsts par kvotām nav gluši efektīvs," sarunā ar aģentūru Sputnik atklāja Jevgēņijs Primakovs.

Kā piemēru viņš minēja Baltkrieviju, kam piešķirts liels skaits budžeta vietu augstskolās, bet Krievijai ir "smagi sacensties pat ar Poliju".

"Poļi ne tikai dod iespēju vienkārši mācīties, bet arī piešķir studentiem zināmas stipendijas, grantus. Mums ir grūti konkurēt, ka mēs piedāvājam jauniešiem vienkārši nākt un mācīties. Vajag pilnveidot sistēmu, lai kādā brīdī vismaz daļai šo kvotu parādītos grantu un stipendiju komponente. Lai nebūtu vienkārši – ejiet un mācīties, bet arī: te jums būs biļete, lai atlidotu, te jums būs iespējas apmaksāt mājokli vai kopmītni," atzīmēja Primakovs.

"Rossotrudņičestvo" ir ieinteresēta, lai ārvalstu studenti, ierodoties Krievijā, kļūtu par augstas klases speciālistiem, ekspertiem jomā, kurā studē, uzsvēra aģentūras vadītājs. Lai viņi, pēc studijām atgriežoties mājās, ieņemtu viņiem svarīgus amatus, atrastu labu darbu. Taču ar pašreizējo sistēmu šos plānus bieži neizdodas īstenot.

"Ir jaunieši, kuri, ierodoties Krievijā, nokļūst smagos apstākļos, sāk strādāt par sētniekiem taksometra vadītājiem. Tas ir nepareizi pat no mūsu budžeta līdzekļu izlietošanas viedokļa, kas paredzēti šo jauniešu mācībām," paskaidroja Primakovs.

Viņš piebilda: pagaidām konkrētu plānu kvotu sistēmas reformām nav, "plāni – tas jau ir kaut kas vairāk vai mazāk precīzs, izstrādāts", problēma vēl tiek apspriesta. Taču bez izmaiņām neiztikt, viņš ir pārliecināts.

2020. gada sākumā Valsts dome plaši diskutēja par iespēju palielināt kvotu ārzemju studentiem no 15 līdz 30 tūkstošiem budžeta vietu. Toreiz Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs nosauca skaitli – 15 tūkstoši vietu – tas neatbilst Krievijas starptautiskajai lomai un humanitārajam spēkam. Kā piemēru viņš minēja Poliju, kas tikai Baltkrievijas pilsoņiem vien piešķir 10 tūkstošus budžeta vietu, un Rumāniju, kas bez maksas ik gadus māca 5 tūkstošus Moldovas pilsoņu.

Ārvalstu pilsoņu pieteikumu skaits studijām Krievijā tuvojas 100 tūkstošiem. IZM plāno palielināt ārvalstu studentiem paredzēto kvotu skaitu līdz 30 tūkstošiem.

0
Tagi:
Krievija, augstākā izglītība
Pēc temata
Cik maksā zinātnes granīts? Cik maksā studijas lielākajās augstskolās Krievijā
Latvijas iedzīvotāji var iesniegt dokumentus studijām Krievijas augstskolās
Lukjanovs: aizliegums studēt krievu valodā Latvijas augstskolās - dāvana KF budžetam