Dzelzceļš

Matiss: ja uzklausītu Rinkēviču, Latvijai būtu jāsamaksā KF 270 miljoni

81
(atjaunots 09:24 30.09.2018)
Attiecību uzlabošana ar kaimiņiem un pareiza prioritāšu izvēle infrastruktūras attīstībā varētu palielināt kravu apgrozījumu līdz 5 miljoniem tonnu gadā, uzskata Anrijs Matiss.

RĪGA, 30. septembris — Sputnik. Latvijas bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matiss nevēlas piekrist Edgara Rinkēviča apgalvojumiem par to, ka Latvija vairs nav ne tilts, ne tranzīta vārti. Pēc viņa domām, nepieciešams konstruktīvs dialogs ar kaimiņiem un saprātīgas investīcijas infrastruktūrā, viņš pauda intervijā izdevumam "MK Latvija".

"Mūsu tagadējais ārlietu ministrs (Edgars Rinkēvičs — red.) nesen paziņoja, ka Latvija vairs nav ne tranzīta vārti, ne tilts. Kā šos vārdus būtu jāuztver citām valstīm? Vai tad mēs atsakāmies no tranzīta? Tas taču dod mums 10% IKP (apmēram 27 miljardus eiro 2017. gadā — red.), nozarē nodarbināti 80 tūkstoši cilvēku," — bija sašutis Matiss.

Bijušais ministrs uzskata, ka, pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim, Latvija joprojām var gūt priekšrocības, pārvadājot kaimiņvalstu kravas.

"Baltkrievijai nav izejas pie jūras, Krievija būvē jaunas ostas, taču tai nepietiek jaudas, lai pārvadātu visas savas kravas. Mēs esam vajadzīgi šīm valstīm, bet mūsu ministrs saka: "Latvija vairs nav vārti!", un citi ministri tam klusēdami piekrīt," — atgādināja Matiss.

Viņš pats tādam viedoklim nepiekrīt. Pēc Matisa domām, iespējams palielināt kravu tranzītu aptuveni par 5 miljoniem tonnu gadā, ja sabalansēt tarifu dzelzceļa pārvadājumiem cauri Latvijai, veikt saprātīgas investīcijas un atjaunot dialogu ar partneriem. Piemēram, ņemot vēŗā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko nesenos vārdus par to, ka jāpievēršas Latvijai, ja Lietuva ne īpaši vēlas sadarboties, Matiss piedāvāja veltīt uzmanību tieši Baltkrievijas kravām.

Pirmkārt, pēc politiķa domām, jādod iespēja baltkrievu uzņēmumiem būvēt savus termināļus Latvijas ostās — tas sekmēs sadarbību uz ilgiem gadiem.

"Pieredze liecina: ja lielam uzņēmuma ostā ir savs terminālis, Latvija viņa kravas nezaudēs. Šogad Baltkeivijas kravu apjoms audzis par 15-25%. Taču pagaidām tas ir viss. Piemēram, kālija minerālmēsli, kas agrāk tranzītā tika vesti cauri Ventspilij, tagad pilnībā pārvietojušies uz Klaipēdu. Tad radīsim baltkrieviem tādus apstākļus, lai viņi būtu ieinteresēti sūtīt kravas caur Latvijas ostām," — saka Matīss.

Otrkārt, Matiss piedāvā izstrādāt elastīgāku dzelzceļa tarifu politiku.

"Šogad Latvijas dzelzceļa tarifs pieaudzis par 7%, un tādēļ tranzīts samazinājās apmēram par trim miljoniem tonnu. Jāpanāk, lai mūsu tarifi ieinteresētu partnerus," — uzskata bijušais ministrs.

Pēc viņa domām, pastāv arī citas iespējas piesaistīt kravas, taču valsts par tām nez kāpēc nedomā. Piemēram, dzelzceļa elektrifikācija no Baltkrievijas robežas līdz Rīgas ostai. Matiss atgādināja, ka pašlaik plānota dzelzceļa līniju Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga elektrifikācija.

"Baltkrievi no savas puses nosprauduši uzdevumu elektrificēt dzelzceļu no Misnkas līdz Latvijas robežai Indrā. Varbūt tad arī mums vajadzētu aizvilkt elektrifikāciju no savas puses līdz pašai robežai pie Indras (dzelzceļa atzarojums no Indras līdz Daugavpilij ir aptuveni 60 km garš — red.)? Un piedevām panākt, lai elektrolokomotīve varētu nogādāt baltkrievu kravas nevis līdz Šķirotavai, no kuras tās pēc tam cauri visai Rīgai vilks dīzeļa lokomotīve, bet gan uzreiz līdz Krievu salai," — paskaidroja Matiss.

Viņš pastāstīja, ka šādu priekšlikumu iesniedzis, taču valdībā atbildējuši, ka tam naudas nepietiks. Matiss uzskata, ka līdzekļu trūkumu varētu apiet, pagaidām atstājot bez elektrifikācijas citu atzarojumu.

"Ja nav naudas, tad vispirms pilnībā elektrificēsim dzelzceļu līdz Baltkrievijas robežai un aizvilksim līniju tieši līdz Rīgas ostai, un tikai pēc tam sāksim elektrifikāciju uz Krievijas pusi! Tas ir izdevīgi ne tikai biznesam un mūsu valsts budžetam, bet arī visiem Rīgas iedzīvotājiem, kuri tiks vaļā no lielākās daļas smakojošo dīzeļvilcienu," — piebilda Matiss noslēgumā.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas tranzīta nozare ir zaudējusi lielu apjomu kravu, ņemot vērā Krievijas apņemšanos veidot savu infrastruktūru Baltijā un palielināt dzelzceļu caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā. Organizācijas "Baltijas asociācija — transports un loģistika" dati liecina, ka četru gadu laikā dzelzceļa pārvadājumi samazinājušies par 23%, Latvijas ostu apgrozījums — par 16%, tautsaimniecība zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro.

Eksperti uzskata, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē var vēl pasliktināties, kad Krievijā tiks pabeigti specializētie termināļi.

Iepriekš vēstīts, ka Ustjlugas ostā Kaļiņingradas apgabalā tuvākajā laikā parādīsies trīs jauni termināļi — graudu un pārtikas produktu, kā arī ģenerālo un beramkravu apstrādei. Jauno objektu jauda pārsniegs 1100 vagonus diennaktī, jeb 20-25 miljonus tonnu kravu gadā.

Tāpat Kolas līča krastā tiek būvēts ogļu pārkraušanas komplekss "Lavna". Eksperti vērtē, ka ostas infrastruktūras attīstība Murmanskā ļaus palielināt ogļu eksporta apjomus, pārcelt kravu plūsmu no Baltijas ostām (2017. gadā ogles veidoja lielāko kravu daļu lielākajā ostā Latvijā — Rīgas brīvostā, kā arī Ventspils ostā), uz Krievijas ostām un apgūt jaunus noieta tirgus. Turklāt tas ļaus palielināt ogļu tranzītu no Kazahstānas, kura iespējas ierobežo specializēto jaudu deficīts.    

81
Pēc temata
Lietuvas transporta ministrs: Latvijas ostas Baltkrievijai nav izdevīgas
Latvija piedāvā Ķīnai tranzītu un tiešu izeju pie Baltijas jūras
Tveras tramvaju dēļ Latvija teju sastrīdējusies ar Baltkrieviju
Latvijas tranzīta beigu sākums: pārvadātājus šausmina jaunais tarifs
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

7
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

7
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

22
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

22
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā