Cienījama gadagājuma vīrietis skrien pa parku

Informācija par pensijām cilvēkiem, kuri plāno pārcelties uz dzīvi citās ES valstīs

111
(atjaunots 15:44 29.09.2018)
Stāža aprēķināšana, apdrošināšanas uzkrājumi un izziņa par atrašanos starp dzīvajiem: kā tiek izmaksāta Latvijas pensija tiem, kas dzīvo citās ES valstīs, un kā to saglabāt.

RĪGA, 29. septembris — Sputnik. Ja Latvijas iedzīvotājs pārvācas uz dzīvi citā ES valstī vai dodas darbā, viņš nezaudē tiesības uz sociālo apkalpošanu Latvijā, tostarp, arī uz pensiju, atgādina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Skaidrojumus šajā jautājumā publicēja la.lv.

Izdevumam uzrakstīja lasītāja Rita no Rīgas.  Līdz pensijai atlikuši trīs gadi, bet meita viņu aicina pārcelties uz Spāniju. Sieviete vaicāja, kas notiks ar viņas pensiju, ja viņa pārvāksies uz ārzemēm, un kas notiks, ja viņa atradīs darbu citā valstī, — vai šis stāžs tiks pieskaitīts klāt.

Aģentūra apstiprināja, ka pensijas saņemšanas tiesības pārvākšanās gadījumā saglabājas, turklāt, ja Spānijā latviete atradīs darbu, viņa tiks iekļauta šīs valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā. Taču jāpatur prātā: katrā ES dalībvalstī ir savas pensiju likumdošanas normas (iemaksu likmes, pensijas vecums, stāžs).

Katra Eiropas Savienības valsts nosaka pensiju par savu apdrošināšanas periodu, taču dažkārt tiek ņemts vērā arī stāžs citās valstīs.

Ja pensijas tiesības rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodu, pensija tiek aprēķināta atbilstoši nacionālās likumdošanas normām. Ja pēc Latvijas standartiem apdrošināšanas periods nav pietiekams, lai saņemtu Latvijas vecuma pensiju, tās aprēķinā tiek ņemti vērā apdrošināšanas periodi citās ES valstīs, taču vērā tiek ņemti tikai Latvijas pensijas uzkrājumi.

Kā saglabāt pensijas tiesības

Pensijas iesniegumu jāiesniedz atbildīgajā iestādē savā dzīvesvietā. Ja persona pastāvīgi uzturas Latvijā, iesniegumu iespējams iesniegt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai starptautisko pakalpojumu nodaļā.

Ja cilvēks pastāvīgi uzturas citā ES valstī, jāvēršas šīs valsts atbildīgajā iestādē.

Iesniegumam jāpievieno dokumenti, kas apstiprina apdrošināšanas stāžu, kā arī jānorāda visi tam pielīdzināmie posmi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Iesniegums tiek pārsūtīts izskatīšanai arī citām ES valstīm, kurās cilvēks bija apdrošināts. Lai pieņemtu lēmumu par pensiju, iestādes apmainās ar nepieciešamo informāciju arī elektroniskā veidā.

Ja cilvēkam ir tiesības saņemt Latvijas pensiju, taču lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildinformācija, tiek izmaksāts avanss līdz brīdim, kamēr tiks saņemtas papildus ziņas. Avansa izmaksas periods nevar pārsniegt trīs gadus.

Svarīgi atcerēties

Ja latvietis dzīvo citā ES valstī, pensiju viņam izmaksās uz bankas kontu viņa dzīvesvietā.

Lai citās ES valstīs dzīvojošie turpinātu saņemt Latvijas pensiju, viņiem jāiesniedz rakstisks iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā no 1. oktobra līdz 15. decembrim. Iesniegumu iespējams nosūtīt pa pastu vai nodot ar pilnvarotas personas starpniecību. Jāiekļauj dokuments, kurš apliecina, ka saņēmējs ir dzīvs (tas jāsaņempie notāra vai atbildīgā iestādē ne agrāk kā mēnesi pirms iesnieguma iesniegšanas).

Ja dokumenti tiek nosūtīti svešvalodā, nepieciešams to tulkojums.

Kur iespējams saņemt plašāku informāciju

Konsultācijas par Latvijas pensiju izmaksāšanu iespējams pieteikt pa e-pastu konsultacijas@vsaa.lv vai tuvākajā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā, iepriekš vienojoties par apmeklējuma laiku.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Saeimā tiek izskatīts jautājums par pensiju neapliekamā minimuma palielināšanu.

Turklāt šogad gaidāma pensiju indeksācija — vidējais pensiju pielikums sastādīs 18 eiro.    

111
Pēc temata
Saeima nevēlas uzskatīt aizbraukušos nepilsoņus par Latvijas diasporu
Pensionāri grasās izvirzīt virkni prasību valdībai un Saeimai
Bez bērnu palīdzības es nevarētu izdzīvot: pensionāri Latvijā pieprasa palielināt pensijas
Kāds darbs jāstrādā Latvijā, lai saņemtu pensiju 1000 eiro apmērā
Latvijas Valsts policija

Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu

1
(atjaunots 11:20 03.07.2020)
Ir kļuvuši zināmi dažu Latvijas Valsts policijas priekšnieka amata kandidātu vārdi, kā arī viņu esošie rangi.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) uz konkursa pamata veica kandidāta meklējumus Valsts policijas priekšnieka amatam.

Kļuvis zināms, ka pieteikumus konkursam paspējuši iesniegt ģenerālis Andrejs Grišins, kurš ir esošās Valsts policijas priekšnieks, un Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes priekšnieks – ģenerālis Juris Šulte, vēsta BВ.lv.

Tāpat pieteikumu paspējis iesniegt vēl viens gribētājs ieņemt Latvijas Valsts policijas priekšnieka amatu, taču viņš pagaidām paliek sabiedrībai inkognito. Lai gan vēl viena kandidāta vārds jau tika saukts neoficiālos avotos.

Latvijas Iekšlietu ministrijā pagaidām nekādus komentārus nesniedz, jo notiek pieteikumu informācijas apkopošanas process.

Pretendēt uz augsto posteni varēja tikai amatpersonas – augstākā vai vidējā ranga virsnieki ar ne mazāk kā 10 gadu dienesta stāžu IeM vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tiesneši, prokurori un citi strādājošie ārpus IeM sistēmas konkursā nedrīkstēja piedalīties.

Iepriekš ziņots, ka uz Valsts policijas priekšnieka posteni pretendē bijušā priekšnieka vietnieki – Šulte, Grišins un Normunds Krapsis.

Tika atzīmēts, kas viens no atlases nosacījumiem ir potenciālā kandidāta pārbaude ar melu detektoru. Šulte un Grišins stāstīja, ka viņus nemulsina šī prasība.

Savukārt Krapsis norādīja, ka prasība iziet pārbaudi uz melu detektora liecina par iekšlietu ministra neuzticību augstākā līmeņa amatpersonām Valsts policijā.

1
Tagi:
Latvijas policija
Pēc temata
Video ir tikai sākums: kā policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

7
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

7
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā