Kaļiņingradas osta - Krievijas osta Baltijas jūras dienvidaustrumu krastā

Latvijas Dzelzceļš gatavs vest konteinerus nevis uz savām, bet uz Krievijas ostām

55
(atjaunots 08:56 29.09.2018)
Vienoties ar Ķīnu par stabilu preču maršrutu caur Latvijas ostām pagaidām nav izdevies, šajos apstākļos Latvijas Dzelzceļš vēlas nopelnīt uz konteineru tranzīta līdz Kaļiņingradai.

RĪGA, 29. septembris — Sputnik. Latvijas Dzelzceļa (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš Pēterburgā ar Oktobra dzelzceļa vadītāju Vladimiru Goloskokovu apsprieda tranzīta koridora iespējas Kaļiņingradas virzienā, vēsta LDz mājaslapa.

LDz jau ir kravu tranzīta organizācijas pieredze no Tālajiem Austrumiem caur Latviju uz Kaļiņingradu, kā arī iespējas attīstīt šo virzienu aktīvākas regulāras satiksmes nodrošināšanai, norādīja Bērziņš.

Tāpat tikšanās laikā tika izskatīta pasažieru satiksmes organizācijas iespēja no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu, kas ļautu attīstīt starptautiskos pasažieru pārvadājumus.

"Oktobra dzelzceļš ir viens no nozīmīgākajiem LDz partneriem. Šodienas tikšanās ļāva gan atrisināt praktiskus sadarbības jautājumus, gan arī ir pierādījums tam, ka sadarbība ar Krievijas dzelzceļu ir sekmīga un attīstās," — paziņoja Bērziņš pēc pārrunu beigām.

Starptautisko pārvadājumu projekta Ķīna — Eiropa ietvaros caur Krieviju katru gadu dodas tūkstošiem konteineru vilcienu. Šobrīd lielākā daļa pārvadājumu iet caur Poliju un Baltkrieviju, kā arī Vāciju. Šo maršrutu uzskata par "zelta koridoru" tirdzniecības un ekonomikas sadarbībai. Taču konteineru dzelzceļa tranzīta iespējas caur Baltkrieviju un Poliju ir gandrīz izsmeltas — RŽD ārvalstu partneri neizrāda vēlmi palielināt caurlaides spēju.

Šajos apstākļos RŽD saskata iespēju pārorientēt daļu no kravu plūsmas uz Sanktpēterburgas un Kaļiņingradas ostām. Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs paziņoja, ka Kaļiņingrada veic vienīgās Krievijas neaizsalstošās ostas Baltijas jūrā integrācijas darbus projektā "Jaunais zīda ceļš" — kravu tranzīts no Āzijas uz Eiropu.

Kravu tranzīts līdz Kaļiņingradai ir iespējams caur Latviju un Lietuvu. Turklāt Latvijas bizness ir gatavs pastumt malā valsts kompāniju Lietuvos Geležinkeliai arī kravu tranzītā uz Kaļiņingradu caur Lietuvu.

Bijušais Latvijas politiķis, uzņēmējs Ainārs Šlesers paziņoja par gatavību pārvadāt kravas uz Kaļiņingradu par zemāku cenu, nekā šobrīd piedāvā Krievijas un Lietuvas dzelzceļi. Attiecīgo pieteikumu 2017. gadā iesniedza Latvijā licencētais dzelzceļu operators Euro Rail Trans (ERT), puse tā akciju pieder RŽD. Šlesers ir ERT valdes loceklis.

Ja Lietuva nevēlēsies atvērt koridoru caur valsti Latvijas pārvadātājam, Šlesers ir gatavs tiesāties. "Mēs, būdamas neatkarīgas valstis, esam ES sastāvā, un tādēļ brīvas pārvietošanās ierobežošana no vienas valsts uz citu ir nepieņemama," — norādīja Šlesers.

"Lietuvā nav privāto pārvadātāju, tādēļ mēs vēlamies, lai tā atklātu savas kārtis un pateiktu, cik maksā koridors. Mēs mērķtiecīgi grasāmies attīstīt koridoru uz Kaļiņingradu un esam gatavi tiesāties ar Lietuvu Eiropas tiesā, ja neizdosies vienoties," — paziņoja biznesmenis pirms gada.

2018. gadā TransRussia 2018 forumā kļuva zināms, ka Šlesers nolēmis "ienākšanai"  Kaļiņingradā izmantot ne vien konfrontācijas ceļu (teju līdz viņa solītajai tiesas prasībai pret Lietuvu, ja tā nepieļaus Latvijas uzņēmuma darbu savā infrastruktūrā). Kopā ar lietuviešiem viņš veido neatkarīgu dzelzceļa operatoru. Latvijā to ir divi, izņemot valstij piederošo LDz Cargo. Viens no tiem — "Baltijas Tranzīta Serviss" — kļūs par dalībnieku veidotajā Lietuvas privātajā dzelzceļu pārvadātājā. Jauno uzņēmumu vadīs Lietuvos Geležinkeliai bijušais prezidents Stasis Dailidka un viņa kolēģis, ilggadējais Lietuvas dzelzceļu kravu pārvadājumu pārvaldes vadītājs Stasis Gudvalis.

Neatkarīgais dzelzceļu operators ar Latvijas kapitālu, kurš darbosies Lietuvas teritorijā, pēc Šlesera ieceres, palīdzēs gan Krievijai attīstīt tranzītu uz Kaļiņingradu, gan latviešiem nopelnīt.

55
Pēc temata
Krievijas kravu aiziešana liek Latvijai slēgt projektus
Eksperts: Zīda ceļš vedīs cauri Baltijai, ja tā izlems "Krievijas Dzelzceļš"
Ķīna atklāj jaunus kravas maršrutus uz Eiropu, taču Latvija palikusi malā
Latvija piedāvā Ķīnai tranzītu un tiešu izeju pie Baltijas jūras

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

21
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

21
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

15
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
15
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0