Kartupeļu novākšana

Ziņa par algu 1000 eiro apmērā zemnieku saimniecībā izrādījusies nepatiesa

83
(atjaunots 08:58 27.09.2018)
Zemnieku saimniecības Baltiņi īpašnieks Mārtiņš Pētersons, kurš agrāk stāstīja par to, kādas likstas sagādājis sausums, kā cenas diktē tirdzniecības tīkli, nevis ražotāji, atteicās minēt saimniecību, par kuru bija stāstījis.

RĪGA, 27. septembris — Sputnik. Plašu atbalsi Latvijā radīja ziņa par to, ka kartupeļu fermas nevarot sameklēt darbiniekus pat par 800-1000 eiro algu, taču tā izrādījusies preses pīle, vēsta Latvijas televīzija.

Atgādināsim, ka portāls Skaties.lv ziņoja, ka līdz ar kartupeļu ražas ievākšanu zemnieku saimniecības nevar atrast pietiekamu skaitu strādnieku darbam ar kombainiem un ražas šķirošanai noliktavās, ka cilvēkus nesaista pat alga 1000 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas.

Grūtības ar darbinieku atlasi pamatoja ar to, ka tas ir sezonas darbs. Lielākā daļa saimniecību nevar nodrošināt darbu ziemas mēnešos, un cilvēki labprātāk strādā tur, kur darbs ir visu gadu.

Taču, kad Latvijas televīzija devas meklēt konkrēto fermu, noskaidrojās, ka radies pārpratums. Par situāciju kartupeļu audzēšanas jomā stāstīja zemnieku saimniecības Baltiņi īpašnieks Mārtiņš Pētersons, kurš iepriekš sūdzējās par sausumu un par to, ka cenas diktē tirdzniecības tīkli, nevis ražotāji.

"Toreiz LNT uzzvanīja, parādīju kartupeļu talku: lūk, talka. (…) Viņi prasa, kā ar darbiniekiem, es saku, ka mums ar darbiniekiem viss ir kārtībā, bet es zinu saimniecības, kur nevar atrast: lopu fermās, jo darbs ir nepateicīgs, bet tūkstotis eiro — es nezinu, vai tas ir pirms vai pēc nodokļiem," — viņš pastāstīja, taču atteicās minēt saimniecību nosaukumus.

Par to, ka kartupeļu audzēšanas jomā tādu piedāvājumu nav, medijiem pastāstīja attiecīgās asociācijas pārstāvji.

Kartupeļu ražas savākšana
© Sputnik / Константин Чалабов
"Varētu būt, ka lauksaimniecībā kopumā labu speciālistu, kas būtu tā kā speciālists saimniecībā, ka tam tā maksā, es pieļauju, bet nu ne tieši tā, ka kartupeļu audzēšanā — tādu datu gan man nav," — sacīja Latvijas Kartupeļu audzētāju asociācijas priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Oriģinālā sižeta autors Uldis Āboliņš telefonsarunā ar pārraidi stāstīja, ka vēlējies atspoguļot problēmu lauksaimniecības nozarē, ne vienā konkrētā saimniecībā.    

83
Pēc temata
Cūcīgās cenas: ekoloģiskā gaļa Latvijas iedzīvotājiem nav pa kabatai
Igaunijas lauksaimniekiem kļuvis neizdevīgi audzēt kartupeļus
Baltijas zemnieki organizēs protesta akciju Briselē
Likmes aug: lauksaimnieki Latvijā sausuma dēļ zaudējuši gandrīz 400 miljonus eiro

Zinātnieks brīdina par koronavīrusa sekām organismā

3
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Daļai Covid-19 izslimojušo simptomi nepāriet pat pēc dažiem mēnešiem kopš izveseļošanās brīža, paziņoja RBC Hārvarda Universitātes profesors Tobiass Kurts, vēsta RIA Novosti.

"Ir pacienti, kuriem neparādās nekādi simptomi, taču ir arī tie, kas izjūt problēmas (tostarp ar plaušām). Daži jauni cilvēki nevar nodarboties ar sportu pat pēc dažiem mēnešiem pēc slimības," paskaidroja zinātnieks.

Kurts uzsvēra, ka pagaidām vīruss nav pietiekami detalizēti izpētīts, lai pētnieki spētu ar pārliecības izjūtu pateikt, vai ar to saistītās veselības problēmas kļūs hroniskas vai ar laiku zudīs.

Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2. Tā, izveseļojušies pacienti visa mūža garumā var ciest no plaušu traucējumiem, hroniska noguruma un psihes un nervu sistēmas traucējumiem.

3
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Profesors: 1% Latvijas iedzīvotāju jau varēja izveidoties imunitāte pret Covid-19
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Covid-19 Latvijā ir gandrīz izzudis, taču ārsti gaida otru vilni
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

7
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

7
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu