Iļja Kozirevs

Vairāk latviskuma mazāk latviešu: vai Latvija ir glābjama

252
(atjaunots 17:45 25.09.2018)
Jebkuram objektīvam novērotājam nāksies atzīt, ka tautas būvēšanas lietā Latvijas sasniegumi ir neapstrīdami: neatkarības gados valsts noteikti kļuvusi latviskāka.

Latviešu daļa Latvijas iedzīvotāju skaitā palielinājusies līdz 62% (minimālā reģistrētā daļa — 52% — reģistrēta 1989. gadā). Latviešu valoda kļuvusi par vienīgo valsts valodu. Dzimtā krievu valoda 37% iedzīvotāju atzīta par svešvalodu, neatgriezeniski izstumta no valsts un pašvaldību pārvaldes jomas un veiksmīgi tiek izstumta arī no pārējām dzīves jomām. Augstākā izglītība krievu valodā aizliegta pilnībā, skolas izglītības iespējas krievu valodā ir būtiski samazinātas, un pārpalikums, bez šaubām, tiks iznīcināts, tiklīdz radīsies iespēja. Tēze par latvisku Latviju ierakstīta Satversmē. Uzraksti un norādes tikai latviešu valodā.

Vienlaikus tam pašam objektīvajam novērotājam nāksies atzīt neapstrīdamus Latvijas sasniegumus arī citās jomās. Ja runājam tieši — jautājumā par depopulāciju un "delatviskošanos".

Depopulācija ir visiem saprotams jēdziens, tas nozīmē valsts iedzīvotāju skaita samazināšanos. Visi Latvijā dzīvojošie pastāvīgi dzird šo vārdu skanam televizorā, radio un sociālajos tīklos. Par to runā politiķi un ceļ trauksmi demogrāfi. Nav jau arī brīnums — ja ticēt tautas skaitīšanas datiem, Latvija kopš 1989. gada pazaudējusi 27% iedzīvotāju, jeb 720 tūkstošus cilvēku.

Turklāt process turpinās. Saskaņā ar ANO Demogrāfiskās un sociālās statistikas departamenta aprēķiniem, šogad valsts iedzīvotāju skaits samazināsies ar vidējo ātrumu 62 cilvēki dienā, jeb 22 630 cilvēki gadā. Tātad šogad Latvijā pazudīs Jēkabpils (22 128) un Durbes (503) iedzīvotāji pilnā sastāvā.

Savukārt "delatviskošanās" jēdzienu esmu izdomājis es pats, tādēļ es ar sev dotajām tiesībām nosaku tam savu autortiesību aizsardzību. Tas nozīmē etnisko latviešu skaita samazināšanos Latvijā. Ja paskatīsimies uz to pašu tautas skaitīšanas rezultātu vēsturi, kļūs skaidrs: tagad latviešu ir mazāk, nekā bija 1897. gadā. šodien Latvijā dzīvo mazākais latviešu skaits visā novērojumu vēsturē.

Kā tad tā: jo latviskāka kļūst Latvija, jo mazāk Latvijā ir latviešu. Rodas iespaids: jo labāki ir panākumi latviskas Latvijas būvēšanas ceļā, jo mazāka latviešiem ir vēlme vairoties un lielāki motīvi braukt prom. Tāda tendenču sakritība nevar būt nejauša.

Noslēpums ir vienkāršs un absolūti ekonomiski pamatots. Viss ir atkarīgs no lielāka latviskuma sasniegšanai izraudzītās metodes. To ir tikai divas.

Pirmo nosauksim par "paralēlo latviskumu". Latvijas teritorijā parelēli dzīvo divas (vai vairāk) līdztiesīgas valodas telpas ar vienādām izmantošanas un attīstības iespējām — tā, kā tas bija padomju laikos un pirmajos pēcpadomju gados. Šajā gadījumā lielāks latviskums tiek panākts ar tās izpausmes iespēju palielināšanu: vairāk latviešu skolu un universitāšu, vairāk latviešu filmu, izrāžu, grāmatu un televīzijas raidījumu. Tas ir dārgs veids, jo tam visam ir nepieciešama nauda — taču padomju laikos tā nebija problēma.

Otro veidu nosauksim "ekskluzīvais latviskums". Latvijā viss ir tikai un vienīgi latviešu valodā. Viss nelatviskais tiek asi ierobežots, un pēc iespējas arī izstumts — tā, kā tas notiek tagad un tuvākajā nākotnē. Šajā gadījumā lielāks latviskums tiek sasniegts ar kaut kā cita pastāvēšanas neiespējamību. Tas ir samērā lēts veids, jo tā īstenošanai nekas jauns nav jābūvē, vienīgi jāiznīcina esošais.

Tagad sāksim skaitīt no otras puses. Pirmajā gadījumā Latvijā ērti var dzīvot daudz dažādu tautību cilvēku. Katram no viņiem ir jāuztur sevi, un visiem kopā jāuztur Latvija. Tātad visi Latvijas uzturēšanai nepieciešamie izdevumi ar tās ceļiem, kanalizāciju, ierēdņiem un slimnīcām tiek sadalīti uz 2 666 567 cilvēkiem — tāds ir maksimālais iedzīvotāju skaits visā Latvijas vēsturē, kas reģistrēts 1988. gadā.

Otrais gadījums paredz visa nelatviskā izslēgšanu, tātad, tiek izslēgti arī paši nelatvieši. Tādēļ viņi aktīvi brauc prom. Kopš 1988. gada tautas skaitīšanas nelatviešu skaits samazinājies par 42% — no 1,28 miljoniem līdz 740 tūkstošiem cilvēku. Latviskums uzvar? Jā, uzvar. Tikai iedzīvotāju skaita samazināšanās automātiski nozīmē, ka izdevumus valsts uzturēšanai jāsadala ar mazāku cilvēku skaitu. Ja iedzīvotāju skaits samazinājies par 27%, tad nodokļu slogam uz katru palikušo iedzīvotāju teorētiski jāpalielinās par tiem pašiem 27%.

Taču tas ir tikai teorētiski. Lieta tāda, ka nodokļus jau nemaksā visi, bet gan tie, kas pelna naudu, jeb darbspējas vecuma cilvēki. Taču šie cilvēki ir pirmie aizbraukušo rindās, tātad viņi pārstāj maksāt nodokļus šeit un sāk maksāt tos tur. Un tas atkal nozīmē, ka palikušajiem jāmaksā vēl vairāk.

Nav nekā pārsteidzoša, ka mājāspalicējiem tas nepatīk, tādēļ arī viņi cenšas aizbraukt, un tas atkal nozīmē, ka palikušajiem jāmaksā vēl vairāk. Taču viņiem tas, protams, nepatīk, tādēļ viņi cenšas aizbraukt, un tāpēc palikušajiem jāmaksā vēl vairāk…

Tā šis apburtais loks griežas un griežas, aiznesot no Latvijas pilsētu aiz pilsētas, latvieti aiz latvieša.

Beigās mūsu priekšā paveras ļoti dīvaina aina. Latvieši baidījās, ka dzīve blakus lielam skaitam krievu agri vai vēlu novedīs viņu valodu un kultūru pie bojāejas — vismaz tā viņi mums saka. Tādēļ viņi visiem spēkiem cenšas tikt no mums vaļā.

Tikai šie centieni noved pie tā, ka aizbraukt nākas pašiem latviešiem. Viņiem nākas braukt uz valstīm, kur nekad nebūs latviešu skolu un teātru. Uz valstīm, kur savas valodas un kultūras — tā, ko viņi dēvē par latvisko, — saglabāšanai nav nekādu iespēju. Cīņa par latviskumu noved pie "delatviskošanas".

Amizantākā šī jēdziena ilustrācija ir augošais Latvijas jaundzimušo pilsoņu skaits, kuri nākuši pasaulē ārpus Latvijas robežām. Skaidrs, ka par latviešiem šie jaundzimušie Latvijas pilsoņi vairs nekad nekļūs, lai kāda būtu viņu vecāku tautība.

Dažs labs varbūt apvaicāsies: priekš kam es rakstu par to saviem krievu lasītājiem, turklāt šeit, Sputnik? Nu, bēg tie latvieši no Latvijas, nu, pazūd tas latviešu etnoss — lai jau tā būtu. Pelnījuši, godīgi sakot, par visām tām nelietībām, kas aprakstītas raksta sākumā.

Taču es to nerakstu jums, mani dārgie krievu lasītāji. Es to rakstu viņiem, latviešiem. Tieši tāpēc, ka Sputnik šo rakstu publicē arī latviešu valodā.

Tā jau gadījies, ka latviešu vidū neviens nav spējis ar sava prāta spējām nonākt pie tik vienkāršiem secinājumiem. Vismaz nekur publiski neviens latvietis par tik bažīgām domām citiem latviešiem nestāsta. Tādēļ to darīšu es.

Iespējams, latvieši izlasīs, un pār viņiem nāks apskaidrība. Nožēlos un izspiedīs kādu asaru. Nobalsos par Latvijas Krievu savienību. Tad mēs visi ķersimies klāt pie Latvijas glābšanas.

Kopā mēs atcelsim pašu jēdzienu "valsts valoda" un visnotaļ dzēsīsim. Kopā mēs nodrošināsim pilnvērtīgu krievu izglītību no bērnudārza līdz universitātei un iekļausim obligāto krievu valodas apmācību latviešu skolās. Kopā mēs liksim ierēdņiem sarunāties ar nodokļu maksātājiem un investoriem viņu valodā. Kopā mēs dosim pilsonību nepilsoņiem, lai kā viņi nepretotos.

Kopā mēs atcelsim visus šķēršļus brīvai tirdzniecībai, atcelsim visas sankcijas, piesaistīsim Latvijā investorus ar viņu naudu, nodrošināsim nodarbinātības un ienākumu izaugsmi, atgriezīsim aizbraukušos un piesaistīsim strādājošos no citām valstīm, un izdarīsim vēl daudz ko citu, lai piepildītu Latviju ar cilvēkiem, naudu un uzņēmējdarbības aktivitāti.

Nu, bet ja tas neizdosies, lai nu tā būtu. Tad lai latvieši izzūd. Tiešām, nav žēl.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

252
Pēc temata
Mamikins: kas zina, varbūt tālāk aizliegs sarunāties krieviski tramvajā
Pedagogs: latviešu valodu nekas neapdraud
Covid-19

Latvijā 215 jauni Covid-19 gadījumi, tikmēr ministri "pieķēra" rokkoncertā

4
(atjaunots 16:56 31.10.2020)
Kamēr veselības ministre aicina Latvijas iedzīvotājus sēdēt mājās, lai nekļūtu par Covid-19 "aģentiem", izglītības un zinātnes ministre "bliež vaļā" rokkoncertā; valstī 215 jauni inficēšanās gadījumi.

RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, valstī aizritējušajā diennaktī veikti 5844 koronavīrusa testi un atklāti 215 jauni inficēšanās gadījumi.

Divi pacienti ar uzstādītu Covid-19 diagnozi miruši. Viens piederēja pie vecuma kategorijas 70-75 gadi, otrais mirušais – pie vecuma kategorijas 90-95 gadi.

Pozitīvo koronavīrusa testu daļa Latvijā sastādīja 3,7%.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā inficējušies kopumā 5894 cilvēki.

Laikā, kad veselības ministre Ilze Viņķele aicina Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos un neapmeklēt publiskus pasākumus, savukārt bērnus nelaist pēc konfektiem Helovīnā, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nespēj atturēties no rokgrupas koncerta apmeklēšanas.

Šuplinsku "pieķēra" grupas Skyforger pielūdzēji viņu uzstāšanās laikā, kura notika 17. oktobrī.

Informācijai par ministri, kura apmeklēja publisku pasākumu epidēmijas pīķī, ātri pieķērās klāt televīzija. Beigās Šuplinska nonāca Latvijas Televīzijas ziņu sižetā.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc viņa devās uz koncertu, kad valstī ir tik saspringta situācija ar koronavīrusu, ministre paziņoja, ka koncertu neviens neatcēla, turklāt tas tika sarīkots atbilstoši visām epidemioloģiskās drošības prasībām.

4
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Latvijā pacientiem ar Covid-19 parādīsies atsevišķas slimnīcas
 Ilze Viņķele

Šokējoša veselības ministres atklāsme: viņa saņēmusi ziņu ar draudiem nošaut viņu

2
(atjaunots 16:52 31.10.2020)
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele saņēma nopietnus draudus: Veselības ministrijas vadītājai uzrakstīja, lai viņa gatavojas tam, ka viņu nošaus.

RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. Par to, ka Latvijas Veselības ministrijas vadītājai Ilzei Viņķelei tiek draudēts, viņa uzrakstīja pati savā Twitter mikroblogā. Paziņojumu ar draudiem ministre saņēma Facebook Messenger lietotnē.

"Skaisti. Matīss Kondratjevs. Dien jaunsardzē. FB messinger atsūtīja ziņu, lai gatavojos, ka nošaus," pastāstīja Viņķele, publicējot draudēja profila ekrānbildi.

​Savā paziņojumā ministre atzīmēja Valsts policijas un Jaunsardzes profilus. Valsts policijas Twitter reaģēja, uzrakstot, ka nodevuši informāciju kolēģiem.

​Viņķele pateicās likumsargiem un paziņoja, ka gatavo iesniegumu policijai.

Uz Viņķeles tvītu reaģēja arī Latvijas Aizsardzības ministrija. No Aizsardzības ministrijas profila atnāca ziņa, ka pārbaudes gaitā noskaidrojies, ka cilvēks, kurš draudējis ministrei, nav Jaunsardzes rindās.

"Lūdzam turpmāk pārsteidzīgi neizplatīt maldinošu un nepārbaudītu informāciju, jo tā rodas viltus ziņas," brīdināja iestāde.

2
Tagi:
Ilze Viņķele
Pēc temata
Latvija vairs nav izņēmums: Viņķele ziņo par ārkārtējās situācijas izsludināšanas iespēju
Apmaksāt elektrības rēķinus un nopirkt austiņas: kā Latvija pāriet pie attālināta darba
Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības