Latvijas ĀM ministrs Edgars Rinkēvičs

Rinkēvičs sakrāja 310 tūkstošus eiro

188
(atjaunots 15:49 02.04.2020)
Vakar populārais politiķis Artuss Kaimiņš (KPV.LV) centās nomelnot ārlietu ministra un politiķa Edgara Rinkēviča godīgo vārdu.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik, Jūlija Granta. Kaimiņš apsūdzēja Rinkēviču sakarā ar to, ka 2000. gadā viņam, kļūstot par valsts amatpersonu – Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru, – kontā bija 10 tūkstoši dolāru, taču tagad viņam esot 306 tūkstoši eiro, "kuri iegūti no nodokļu maksātājiem". "Viņam krīzes nekad nav bijis," – apvainojies paziņoja Kaimiņš par Rinkēviču Facebook. Kaimiņam nav taisnība: krīze ārlietu ministram bija. Un naudiņu viņš sakrājis godīgi, viņš taču nav vainīgs, ka ministrijās pārāk daudz maksā.

Kur īsti Kaimiņam nav taisnība

Pirmkārt, 2000. gadā topošā ministra kontā 10 tūkstošu nebija. 10 945 dolārus viņam samaksāja "ASV vadība" – tā teikts deklarācijā. Un viņš šo naudu iztērēja, jo līdz kontam Saules bankā nonāca vien 1400 latu. Iespējams, atlika no algas. Tajā gadā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs saņēma 6741,48 latus. Vien 561 latu mēnesī. Ne pārāk trekni. Tādēļ amerikāņu dolāri ļoti noderēja. Tas bija neaizmirstams žests. Bet kurš būtu zinājis, cik ilgi būs labestīgi šie sabiedrotie? Tā nu jaunais cilvēks sāka atlikt melnai dienai, taču tā nenāca un nenāca.

Gluži pretēji: Edgara Rinkēviča alga nemitīgi palielinājās. 2003. gadā tā sasniedza 18 374 latus gadā (tas jau ir pusotrs tūkstotis mēnesī), divus gadus stāvēja uz vietas, un pēc tam sāka augt kā sēnes pēc lietus: 27 tūkstoši (2005.), 43 tūkstoši (2006.), 50 tūkstoši (2007.). Treknie gadi bija trekni arī Aizsardzības ministrijas ierēdnim NATO biroja vadītāja amatā. 2008. gadā viņš saņēma vairāk nekā 67 tūkstošus latu, jeb 100 tūkstošus eiro. Pēc darba Aizsardzības ministrijas ieņēma prezidenta Zatlera kancelejas vadītāja posteni.

2009. gadā iestājās krīze. Nācās savilkt jostu (līdz 44 tūkstošiem latu gadā), savukārt 2010. gadā alga samazinājās divkārt, pietuvojoties pirmskrīzes rādītājiem vien 2016. gadā: 55,8 tūkstoši eiro (nevis latu).

Otrkārt, taupīgais Rinkēvičs sakrājis nevis 306 tūkstošus, bet gan 310 103,16 eiro. Savu pirmo krājkasīti viņš atvēra Rietumu bankā un palika tai uzticīgs visus aprakstītos gadus. Tiesa, samazināja uzkrājumus šajā vietējā iestādē no maksimālajiem 15 000 latu (2004.) līdz 3171 eiro (2017.).

2005. gadā valsts amatpersona uzņēma kursu uz starptautiskajām finanšu struktūrām un atvēra pirmo kontu Swedbank, noguldot tajā 8 200 latu. Pēc tam zviedru banka kļuva par viņa galveno krājkasi, kuru viņš mēdza papildināt arī par 34 tūkstošiem latu gadā (2008.).

Treškārt, "no nodokļu maksātāju naudas" Rinkēvičs saņēma nevis 300 tūkstošus, bet gan daudz vairāk. "Ne dienu nenostrādājot privātajā biznesā, nekad nebija veicis savu saimniecisko darbību," – nosoda konkurentu Kaimiņš. Varbūt ministra profesija ir dzimteni aizstāvēt (to viņš darīja no sākuma Aizsardzības ministrijā, pēc tam – Valsts Kancelejā, un tagad ĀM)?

Dzimtene viņu dāsni barojusi. Ne vien ar pamatalgu, bet arī ar komandējuma piemaksām. Piemēram, algās 2015. gadā ministrs saņēma 31 438,87 eiro, savukārt komandējuma piemaksās – 6 628 eiro. Ja viņš būtu vadītājs-tālbraucējs, tik lielas papildus izmaksas varētu izraisīt nodokļu inspektoru aizdomas, taču viņš ir ministrs, kā Cēzara sieva, – ārpus aizdomās turamo saraksta.

Īsāk sakot, no 2000. līdz 2017. gadam dzimtene izmaksāja savam kalpam 744 tūkstošus eiro, un vēl 79 tūkstošus viņš saņēmis dažādās kompensācijās – komandējuma piemaksās un apdrošināšanas izmaksās. Tādēļ iespējas uzkrāt kontos vien katru trešo saņemto eiro ir tikai un vienīgi uzslavas cienīga.

Varētu uzkrāt arī vairāk — "ar mammu dzīvo" taču, zobojas Kaimiņš. Nekā nebija. No ģimenes locekļiem mūsu ministram ir tikai viņa. Un ar viņa algu mamma var nebēdāties par mazu pensiju un naudas trūkumu zālēm. Savukārt Rinkēviča krājkase, visticamāk, varētu kļūt par pamatu kādam labdarības fondam – nodot mantojumā kādam.

Kas ir dīvaini?

Septiņpadsmit gadu laikā Edgars Rinkēvičs tikai vienu reizi ņēmis slimības lapu un vienu reizi samaksājis par atvaļinājumu – diezgan lēti aizbrauca uz Portugāli par 1 258 latiem par divām personām (2002). Darbs deg, vai arī viņa atvaļinājumus apmaksā kāds cits?

Uzkrājis kontos 310 tūkstošus eiro, Rinkēvičs saņem procentos no noguldījumiem kaut kādas nedabiskas summas. 2014. gadā procentos viņš nopelnījis 236,23 – tie ir 0,00098% gadā. Ne Šveices bankā, kur no noguldītājiem iekasē naudu par saglabāšanu, bet mūsu Swedbank kopā ar Rietumu banku. 2017. gadā bankas kļuvušas pavisam nekaunīgas, samaksājot ministram 78,28 eiro (0,00025%). Bet viņš taču godīgi nes viņiem visu lieko naudu un nav veicis nekādas citas investīcijas.

Atšķirībā no senās ĀM kolēģes Sandras Kalnietes, kuru tas pats Kaimiņš atmaskoja par negodīgiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Bet tas jau ir cits temats.

188
Pēc temata
Lembergs: Kaimiņš kļūs par kultūras ministru
Kaimiņš: KPV LV izveidos nākamo valdību
"Kaimiņa lieta": deputāti nezināja, kam atņem neaizskaramību
"Visus izbesīja": latvieši par Artusa Kaimiņa partijas skandālu
Robežkontrole

Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta

18
(atjaunots 17:42 01.06.2020)
Lietuvas Nacionālā sabiedriskās veselības aprūpes centra speciālisti turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem; tas pats notiks arī Latvijā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākot no 1. jūnija, plkst. 00:00 ir atcelta kontrole uz robežas starp Latviju un Lietuvu, vēsta Sputnik Lietuva.

Tagad ceļotāji drīkst šķērsot robežu tieši tāpat, kā to darījuši kopš 2007. gada, kad Lietuva un Latvija kļuva par Šengenas zonas dalībvalstīm. Līdzi ir jānēsā pase vai jebkurš cits personu apliecinošs dokuments. Tāpat ir svarīgi neaizmirst par to, ka gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā amatpersonām ir tiesības veikt atsevišķas pārbaudes.

Atbildīgo iestāžu speciālisti gan Latvijā, gan Lietuvā turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem, lai mērītu ķermeņa temperatūru tiem, kas šķērso valstu robežu, un pārbaudīt cilvēkiem Covid-19 iespējamo simptomu klātbūtni.

Iekšējā ES robežkontrole ar Poliju paliek. Tas nozīmē, ka šo valsti drīkst pamest vai iebraukt tajā caur diviem pašreizējiem robežkontroles punktiem Lietuvā: Lazdiji – Aradninki un Kalvarija – Budzisko.

Līdz 1. jūnijam robežas šķērsošana starp Latviju un Lietuvu notika četros robežkontroles punktos: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji".

Maija vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji paziņoja, ka Baltijas valstīm ir izdevies pārvarēt pirmo Covid-19 vilni, un tādēļ tās atver iekšējās robežas. Taču premjeri aicināja iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus un saudzēt viens otru.

18
Tagi:
robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem
Bērni

Pieci sarunas temati ar bērniem saistība ar vasaras brīvlaiku

6
(atjaunots 14:36 01.06.2020)
Latvijas glābēji lūdz vecākus neatstāt bērnus bez uzraudzības pie ūdens, iemācīt izmantot gāzes plīti un pastāstīt par ārkārtas dienestu telefona numuriem.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākoties bērnu vasaras brīvlaikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus apspriest ar bērniem piecus drošības jautājumus.

Kā uzvesties pie ūdens

Peldēties ieteicams tikai oficiālās peldvietās (par to liecina zīme "peldēties atļauts"). Ja tuvumā nav šādu vietu, peldēšanai jāizvēlas vietas ar lēzenu krastu, ar cietu pamatu, bez spēcīgas straumes un ūdens vērpetēm.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Bērni drīkst spēlēties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (stīpas, matrači, bumbas un tml.), ieiet ūdenī un peldēt attālumā, kurā pieaugušais var labi viņus saskatīt un nepieciešamības gadījumā piesteigties palīgā. Visdrošāk, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu.

Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai braukājot ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, bērniem obligāti ir jāvelk virsū glābšanās veste.

VUGD atgādina, ka, paliekot uz mirkli pie ūdenstilpnes bez pieskatīšanas, mazs bērns var iekrist ūdenī un noslīkt. Piemēram, dīķis pie mājas bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tādēļ bērnus nedrīkst atstāt pagalmā bez uzraudzības, ja tajā ir dīķis vai piepūšamais baseins. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās pie ūdenstilpnes ar bērnu – tā nav atpūta, bet gan dubultais darbs, jo bērni ir jāpieskata visu laiku, bez pārtraukuma. Pat ja uzmanība tiek novērsta uz minūti, var gadīties liela traģēdija.

Kas jādara, ja notikusi nelaime

Pieaugušajiem ir jāapspriež ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – kādos gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem un glābējiem pa tālruni 112 un kāda informācija viņiem ir jāsniedz, kā arī jāapspriež iespējamās darbības situācijās, kad telefons nav pa rokai – jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāpastāsta par notikušo.

Par jebkuru nelaimi nekavējoties ir jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumu.

Bērnam ir jāzina, ka par nelaimes gadījumu viņu nesodīs. Citādi kritiskā brīdī bērns nedomās par to, kā izglābt sevi, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda.

Kā droši lietot gāzes plīti un elektroierīces

Skolēniem laiku pa laikam nāksies palikt mājās bez pieaugušo klātbūtnes. VUGD aicina vecākus parūpēties par to, lai bērniem nevajadzētu gatavot vai sildīt sev ēdienu uz gāzes plīts. Jo viņi, piemēram, var aizmirst par ieslēgtu plīti un aizskriet spēlēt ar draugiem, tādējādi sarīkojot ugunsgrēku.

lidosta Rīga
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Bērni ne vienmēr sarīko ugunsgrēku neuzmanības vai neapdomātas rīcības dēļ, dažkārt viņiem vienkārši trūkst zināšanu un iemaņu. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi apieties ar plīti vai citu sadzīves tehniku, VUGD piedāvā vecākiem sākumā parādīt bērniem, kā tas darām, ļaut bērniem atkārtot šīs darbības vecāku uzraudzībā un tikai pēc tam ļaut bērnam saimniekot virtuvē pašiem.

Paziņot pieaugušajiem par saviem plāniem

Vasaras brīvlaikā daudzi bērni paliks mājās vieni paši, tādēļ vecākiem ir jāiemāca bērni regulāri ziņot par to, kur viņi nolēmuši doties, ar ko un cik ilgi viņi tur būs. Katram vecākam ir jābūt spējīgam atbildēt uz jautājumu, kur atrodas un ar ko nodarbojas viņa nepilngadīgais bērns.

Nav ieteicams staigāt pamestās ēkās un būvlaukumos

Ja bērni pavada vasaras brīvlaiku pilsētā, palūdziet viņiem neizvēlēties par spēlēšanās un pastaigu vietu pamestas un vecas ēkas, kā arī būvlaukumus. Tur ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, gūt nopietnas traumas un pat iet bojā.

VUGD aicina vecākus apspriest ar bērniem viņu drošības jautājumus, lai bērni nekāpj uz ēku jumtiem un nestaigā pa pamestām būvēm.

6
Tagi:
bērni, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Ja ieraudzīsiet, pērciet: eksperts pastāstīja, kāda ir nākamā deficīta prece
Latvijā oficiāli atklāta peldsezona, taču iedzīvotājus aicina nemesties ūdenī