Latvijas ĀM ministrs Edgars Rinkēvičs

Rinkēvičs sakrāja 310 tūkstošus eiro

190
(atjaunots 15:49 02.04.2020)
Vakar populārais politiķis Artuss Kaimiņš (KPV.LV) centās nomelnot ārlietu ministra un politiķa Edgara Rinkēviča godīgo vārdu.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik, Jūlija Granta. Kaimiņš apsūdzēja Rinkēviču sakarā ar to, ka 2000. gadā viņam, kļūstot par valsts amatpersonu – Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru, – kontā bija 10 tūkstoši dolāru, taču tagad viņam esot 306 tūkstoši eiro, "kuri iegūti no nodokļu maksātājiem". "Viņam krīzes nekad nav bijis," – apvainojies paziņoja Kaimiņš par Rinkēviču Facebook. Kaimiņam nav taisnība: krīze ārlietu ministram bija. Un naudiņu viņš sakrājis godīgi, viņš taču nav vainīgs, ka ministrijās pārāk daudz maksā.

Kur īsti Kaimiņam nav taisnība

Pirmkārt, 2000. gadā topošā ministra kontā 10 tūkstošu nebija. 10 945 dolārus viņam samaksāja "ASV vadība" – tā teikts deklarācijā. Un viņš šo naudu iztērēja, jo līdz kontam Saules bankā nonāca vien 1400 latu. Iespējams, atlika no algas. Tajā gadā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs saņēma 6741,48 latus. Vien 561 latu mēnesī. Ne pārāk trekni. Tādēļ amerikāņu dolāri ļoti noderēja. Tas bija neaizmirstams žests. Bet kurš būtu zinājis, cik ilgi būs labestīgi šie sabiedrotie? Tā nu jaunais cilvēks sāka atlikt melnai dienai, taču tā nenāca un nenāca.

Gluži pretēji: Edgara Rinkēviča alga nemitīgi palielinājās. 2003. gadā tā sasniedza 18 374 latus gadā (tas jau ir pusotrs tūkstotis mēnesī), divus gadus stāvēja uz vietas, un pēc tam sāka augt kā sēnes pēc lietus: 27 tūkstoši (2005.), 43 tūkstoši (2006.), 50 tūkstoši (2007.). Treknie gadi bija trekni arī Aizsardzības ministrijas ierēdnim NATO biroja vadītāja amatā. 2008. gadā viņš saņēma vairāk nekā 67 tūkstošus latu, jeb 100 tūkstošus eiro. Pēc darba Aizsardzības ministrijas ieņēma prezidenta Zatlera kancelejas vadītāja posteni.

2009. gadā iestājās krīze. Nācās savilkt jostu (līdz 44 tūkstošiem latu gadā), savukārt 2010. gadā alga samazinājās divkārt, pietuvojoties pirmskrīzes rādītājiem vien 2016. gadā: 55,8 tūkstoši eiro (nevis latu).

Otrkārt, taupīgais Rinkēvičs sakrājis nevis 306 tūkstošus, bet gan 310 103,16 eiro. Savu pirmo krājkasīti viņš atvēra Rietumu bankā un palika tai uzticīgs visus aprakstītos gadus. Tiesa, samazināja uzkrājumus šajā vietējā iestādē no maksimālajiem 15 000 latu (2004.) līdz 3171 eiro (2017.).

2005. gadā valsts amatpersona uzņēma kursu uz starptautiskajām finanšu struktūrām un atvēra pirmo kontu Swedbank, noguldot tajā 8 200 latu. Pēc tam zviedru banka kļuva par viņa galveno krājkasi, kuru viņš mēdza papildināt arī par 34 tūkstošiem latu gadā (2008.).

Treškārt, "no nodokļu maksātāju naudas" Rinkēvičs saņēma nevis 300 tūkstošus, bet gan daudz vairāk. "Ne dienu nenostrādājot privātajā biznesā, nekad nebija veicis savu saimniecisko darbību," – nosoda konkurentu Kaimiņš. Varbūt ministra profesija ir dzimteni aizstāvēt (to viņš darīja no sākuma Aizsardzības ministrijā, pēc tam – Valsts Kancelejā, un tagad ĀM)?

Dzimtene viņu dāsni barojusi. Ne vien ar pamatalgu, bet arī ar komandējuma piemaksām. Piemēram, algās 2015. gadā ministrs saņēma 31 438,87 eiro, savukārt komandējuma piemaksās – 6 628 eiro. Ja viņš būtu vadītājs-tālbraucējs, tik lielas papildus izmaksas varētu izraisīt nodokļu inspektoru aizdomas, taču viņš ir ministrs, kā Cēzara sieva, – ārpus aizdomās turamo saraksta.

Īsāk sakot, no 2000. līdz 2017. gadam dzimtene izmaksāja savam kalpam 744 tūkstošus eiro, un vēl 79 tūkstošus viņš saņēmis dažādās kompensācijās – komandējuma piemaksās un apdrošināšanas izmaksās. Tādēļ iespējas uzkrāt kontos vien katru trešo saņemto eiro ir tikai un vienīgi uzslavas cienīga.

Varētu uzkrāt arī vairāk — "ar mammu dzīvo" taču, zobojas Kaimiņš. Nekā nebija. No ģimenes locekļiem mūsu ministram ir tikai viņa. Un ar viņa algu mamma var nebēdāties par mazu pensiju un naudas trūkumu zālēm. Savukārt Rinkēviča krājkase, visticamāk, varētu kļūt par pamatu kādam labdarības fondam – nodot mantojumā kādam.

Kas ir dīvaini?

Septiņpadsmit gadu laikā Edgars Rinkēvičs tikai vienu reizi ņēmis slimības lapu un vienu reizi samaksājis par atvaļinājumu – diezgan lēti aizbrauca uz Portugāli par 1 258 latiem par divām personām (2002). Darbs deg, vai arī viņa atvaļinājumus apmaksā kāds cits?

Uzkrājis kontos 310 tūkstošus eiro, Rinkēvičs saņem procentos no noguldījumiem kaut kādas nedabiskas summas. 2014. gadā procentos viņš nopelnījis 236,23 – tie ir 0,00098% gadā. Ne Šveices bankā, kur no noguldītājiem iekasē naudu par saglabāšanu, bet mūsu Swedbank kopā ar Rietumu banku. 2017. gadā bankas kļuvušas pavisam nekaunīgas, samaksājot ministram 78,28 eiro (0,00025%). Bet viņš taču godīgi nes viņiem visu lieko naudu un nav veicis nekādas citas investīcijas.

Atšķirībā no senās ĀM kolēģes Sandras Kalnietes, kuru tas pats Kaimiņš atmaskoja par negodīgiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Bet tas jau ir cits temats.

190
Pēc temata
Lembergs: Kaimiņš kļūs par kultūras ministru
Kaimiņš: KPV LV izveidos nākamo valdību
"Kaimiņa lieta": deputāti nezināja, kam atņem neaizskaramību
"Visus izbesīja": latvieši par Artusa Kaimiņa partijas skandālu
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

5
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

5
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus

7
(atjaunots 17:08 01.12.2020)
Oficiāla lēmuma vēl nav, taču jau ir skaidrs, ka ārkārtējās situācijas režīms, turklāt ar pastiprinātiem ierobežojumiem, tiks pagarināts vismaz līdz 11. janvārim.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc tam, kad Latvijas prezidents Egils Levits 30. novembrī tikās ar premjerministru Krišjāni Kariņu un Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci, kļuva skaidrs: varasiestādes atbalsta lēmumu par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu un ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu pastiprināšanu līdz nākamā gada 11. janvārim. Papildu ierobežojošo pasākumu kārtā piedāvāts pagarināt ziemas brīvlaiku 1.-4. klašu skolēniem (attiecīgi, par vienu nedēļu tiks pagarināts mācību gads maijā-jūnijā).

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Tāpat stingrāki ierobežojumi skars pulcēšanos un publiskus pasākumus, iespējams, atkal tiks ieviests aizliegums tirdzniecības centru un veikalu darbam brīvdienās – atstās tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību. Var tikt ieviestas izmaiņas robežas šķērsošanas kārtībā. Un galvenais, premjers uzstāj uz masveida Covid-19 testēšanas sarīkošanu, tostarp to cilvēku vidū, kuriem nav nekādu saslimšanas simptomu. Par testēšanas kārtību pagaidām netiek stāstīts plašāk.

Komentējot gaidāmo karantīnas pasākumu pastiprināšanu, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece sacīja, ka esošie ierobežojumi nesamazina Covid-19 izplatību. Taču parlamenta priekšsēdētāja atzīmēja, ka stingrāki ierobežojumi ir jāievieš kopā ar atbalsta pasākumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts otrdien, valdības sēdē, tomēr viņš uzsvēra: "Tas, ko es piedāvāju, jau ir stingrāk par režīmu, kas bija pavasarī. Vienīgā atšķirība ar pilnīgu slēgšanu būtu tā, ka nedēļas vidū veikali būs vaļā. Tagad piedāvājums ir pat stingrāks nekā pavasarī."

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka papildu ierobežojumi tiks pieņemti uz jau ieviesto pamata, kas ir ieviesti reģionos ar vislielāko infekcijas izplatību. Turklāt otrdien valdības sēdē, kā tiek cerēts, tiks prezentēts gaidāmās iedzīvotāju vakcinācijas plāns pret Covid-19. Veselības ministre apsolīja, ka tā būs nebijuša mēroga, lieluma un ātruma vakcinācijas akcija.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Un par ekonomiskā atbalsta pasākumiem runājot. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka valdība grasās apzināti palielināt uzņēmumiem paredzētās palīdzības apmēru. Tostarp 30. novembra koalīcijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums, ka subsīdijas apgrozījuma līdzekļiem varēs saņemt visi uzņēmumi, kuru apgrozījums novembrī, salīdzinājumā ar trim pēdējiem mēnešiem, samazinājies vairāk nekā par 20%. Šis pats kritērijs – apgrozījuma kritums par 20% – tiks ieviests uzņēmumiem, kuri pretendē uz dīkstāves pabalstiem. Tāpat dīkstāves pabalsti kļūs pieejami arī pašnodarbinātām personām, kā arī tiem, kas strādā ar patentmaksu. Dīkstāves pabalsta apmēru patenta maksātājiem plānots palielināt no 330 līdz 400 eiro. No valdības pārstāvju puses izskanējuši pat paziņojumi, ka ir vērts padomāt par beznosacījumu atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Ja par ekonomiskā atbalsta pasākumiem koalīcijai, spriežot pēc visa, ir vairāk vai mazāk izteikts konsenss, tad attiecībā uz gaidāmajiem karantīnas pasākumiem tā nav. Tātad, ko būs atļauts, bet ko nebūs atļauts darīt valsts iedzīvotājiem, un cik ilgu laiku – tas tiks lemts diskusiju laikā valdības sēdē.

7
Tagi:
Latvija, koronavīruss, valdība, ārkārtējā situācija
Pēc temata
Kariņš aicināja Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos vienam pie otra
Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām