Ražas novākšana. Foto no arhīva

Likmes aug: lauksaimnieki Latvijā sausuma dēļ zaudējuši gandrīz 400 miljonus eiro

25
(atjaunots 09:12 20.09.2018)
Latvijas Zemkopības ministrija publiskojusi jaunos datus par zemnieku ciestajiem zaudējumiem – iepriekš tika minēti līdzekļi 360 miljonu eiro apmērā.

RĪGA, 20. septembris — Sputnik. Organizācijas "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pastāstīja, ka šogad dabas kaprīžu radītie zaudējumi sasnieguši 359 miljonus eiro, vēsta Grani.lv.

Lazdiņš atklāja, ka valsts graudaugu, lopkopju un mežsaimniecību zaudējumu kopsummu aprēķinājusi Zemkopības ministrija.

"Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs paskaidroja, ka ražai par ļaunu nākusi ne tikai svelme, kas šopavasar un vasarā valdīja Latvijā, bet arī lietavas pērnā gada rudenī. Taču tagad, pēc viņa vārdiem, vairāki reģioni jau sen nav redzējuši lietu: ziemāji nedīgst, ziemas rapšu vietā nācies iesēt ziemas kviešus.

Iepriekš Zemkopības ministrija vērsās Eiropas Komisijā ar lūgumu kompensēt Latvijas lauksaimnieku ciestos zaudējumus 360 miljonu eiro apmērā. Lazdiņš pastāstīja, ka pārrunas ar EK par atbalstu zemniekiem turpinās. Tāpat "Zemnieku saeima" apspriedusi ar pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, taču līdz šim kompromisu rast nav izdevies.

"Zemnieku saeimas" valdes locekle Edīte Strazdiņa atgādināja, ka sausuma radītā krīze izplatījās plašā Eiropas teritorijā. EK seko situācijai, un oktobrī ES lauksaimniecības ministru padome apspriedīs atbalstu fermeriem.

"Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka citu valstu valdības patstāvīgi sniedz atbalstu fermeriem, piemēram, Somija piešķīrusi palīdzību 90 miljonu eiro apmērā.

Palīdzi sev pats

Šogad lauksaimnieki Latvijā saskārušies ar jaunu nelaimi — sausumu. Nokrišņu daudzums Latvijā ievērojami atpalika no klimatiskās normas. Bez lietus gāja bojā dārzi un lauki. Lopkopji bija spiesti nokaut daļu lauksaimniecības dzīvnieku, kam nepietiek barības. Būtiski cietusi ogu un augļu raža. Problēmas radušās pat zivsaimniecībām Latvijā.

Jūlijā 25 pašvaldības nosūtīja Zemkopības ministrijai lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā.

Tomēr Krīzes padome nolēma, ka ārkārtas stāvokļa pasludināšana un speciāli atbalsta pasākumi nav nepieciešami. Padomes locekli izsludināja nacionālu stihisko nelaimi lauksaimniecībā, kas, iespējams, ļaus sniegt palīdzību fermeriem katrā konkrētā situācijā.

Latvijas valdība ierunājās par nepieciešamību ieviest zemnieku saimniecību apdrošināšanu. Zemkopības ministrijas dati par pērno rudeni liecina, ka Latvijā bija apdrošināti tikai 3,7% lauku. Jāpiebilst, ka kompensāciju dabas katastrofu radītu zaudējumu gadījumā piedāvāja tikai divas apdrošināšanas polises.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis atturīgi izturējās pret vairāku pašvaldību ierosinājumu izsludināt ārkārtas stāvokli. Valsts vadītājs uzskata, ka dabas stihijas radīto zaudējumu segšanu no valsts budžeta, nav labākais naudas ieguldīšanas veids, un paziņoja, ka pienācis laiks ieviest apdrošināšanu fermeriem.

Premjerministrs Māris Kučinskis pauda līdzīgu viedokli.

25
Pēc temata
Dūklavs par sausumu: Latvijas zemnieki iemācījušies paši risināt savas problēmas
Latvijas zemniekiem nekompensēs sausuma radītos zaudējumus
Kučinskis piedāvā fermeriem apdrošināt laukus no sausuma
Lietavas cīnīsies ar sausumu Latvijā
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

14
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

14
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

25
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

25
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes