Ražas novākšana. Foto no arhīva

Likmes aug: lauksaimnieki Latvijā sausuma dēļ zaudējuši gandrīz 400 miljonus eiro

25
(atjaunots 09:12 20.09.2018)
Latvijas Zemkopības ministrija publiskojusi jaunos datus par zemnieku ciestajiem zaudējumiem – iepriekš tika minēti līdzekļi 360 miljonu eiro apmērā.

RĪGA, 20. septembris — Sputnik. Organizācijas "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pastāstīja, ka šogad dabas kaprīžu radītie zaudējumi sasnieguši 359 miljonus eiro, vēsta Grani.lv.

Lazdiņš atklāja, ka valsts graudaugu, lopkopju un mežsaimniecību zaudējumu kopsummu aprēķinājusi Zemkopības ministrija.

"Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs paskaidroja, ka ražai par ļaunu nākusi ne tikai svelme, kas šopavasar un vasarā valdīja Latvijā, bet arī lietavas pērnā gada rudenī. Taču tagad, pēc viņa vārdiem, vairāki reģioni jau sen nav redzējuši lietu: ziemāji nedīgst, ziemas rapšu vietā nācies iesēt ziemas kviešus.

Iepriekš Zemkopības ministrija vērsās Eiropas Komisijā ar lūgumu kompensēt Latvijas lauksaimnieku ciestos zaudējumus 360 miljonu eiro apmērā. Lazdiņš pastāstīja, ka pārrunas ar EK par atbalstu zemniekiem turpinās. Tāpat "Zemnieku saeima" apspriedusi ar pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, taču līdz šim kompromisu rast nav izdevies.

"Zemnieku saeimas" valdes locekle Edīte Strazdiņa atgādināja, ka sausuma radītā krīze izplatījās plašā Eiropas teritorijā. EK seko situācijai, un oktobrī ES lauksaimniecības ministru padome apspriedīs atbalstu fermeriem.

"Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka citu valstu valdības patstāvīgi sniedz atbalstu fermeriem, piemēram, Somija piešķīrusi palīdzību 90 miljonu eiro apmērā.

Palīdzi sev pats

Šogad lauksaimnieki Latvijā saskārušies ar jaunu nelaimi — sausumu. Nokrišņu daudzums Latvijā ievērojami atpalika no klimatiskās normas. Bez lietus gāja bojā dārzi un lauki. Lopkopji bija spiesti nokaut daļu lauksaimniecības dzīvnieku, kam nepietiek barības. Būtiski cietusi ogu un augļu raža. Problēmas radušās pat zivsaimniecībām Latvijā.

Jūlijā 25 pašvaldības nosūtīja Zemkopības ministrijai lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā.

Tomēr Krīzes padome nolēma, ka ārkārtas stāvokļa pasludināšana un speciāli atbalsta pasākumi nav nepieciešami. Padomes locekli izsludināja nacionālu stihisko nelaimi lauksaimniecībā, kas, iespējams, ļaus sniegt palīdzību fermeriem katrā konkrētā situācijā.

Latvijas valdība ierunājās par nepieciešamību ieviest zemnieku saimniecību apdrošināšanu. Zemkopības ministrijas dati par pērno rudeni liecina, ka Latvijā bija apdrošināti tikai 3,7% lauku. Jāpiebilst, ka kompensāciju dabas katastrofu radītu zaudējumu gadījumā piedāvāja tikai divas apdrošināšanas polises.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis atturīgi izturējās pret vairāku pašvaldību ierosinājumu izsludināt ārkārtas stāvokli. Valsts vadītājs uzskata, ka dabas stihijas radīto zaudējumu segšanu no valsts budžeta, nav labākais naudas ieguldīšanas veids, un paziņoja, ka pienācis laiks ieviest apdrošināšanu fermeriem.

Premjerministrs Māris Kučinskis pauda līdzīgu viedokli.

25
Pēc temata
Dūklavs par sausumu: Latvijas zemnieki iemācījušies paši risināt savas problēmas
Latvijas zemniekiem nekompensēs sausuma radītos zaudējumus
Kučinskis piedāvā fermeriem apdrošināt laukus no sausuma
Lietavas cīnīsies ar sausumu Latvijā
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

5
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

5
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā
Alūksne

Latvijā iekļūs investīcijas no Krievijas: kāds krievs ir gatavs ieguldīt miljonus eiro

7
(atjaunots 10:43 03.07.2020)
Krievijas investors ir gatavs piedalīties dziedinātavas būvniecībā Alūksnes ezera krastā: viņa nauda aizies kompleksa infrastruktūrā, taču viņa vārds pagaidām paliek nezināms.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Alūksnē pašvaldība iecerējusi būvēt lielu veselības kompleksu, vēsta Rus.lsm.lv.

Šī informācija nākusi no reģionālā laikraksta Alūksnes un Malienas ziņas redaktores Līgas Vīksnas.

Pēc viņas datiem, Alūksnes ezera krastā pašvaldība iecerējusi uzbūvēt lielu dziedinātavu. Savukārt naudu tās būvniecībai pašvaldība saņems caur aizdevumiem, Eiropas fondiem, kā arī no kāda Krievijas investora.

Pastāv ziņas, ka investors no Krievijas uzņemsies infrastruktūras finansēšanu. Par viņa līdzekļiem tiks uzbūvēta viesnīca, baseins un tamlīdzīgas lietas. Tāpat viņš plāno labiekārtot blakus esošo teritoriju, uzbūvējot individuālās ģimenes mājas atpūtniekiem. Investīciju summa no šīs personas puses varētu sastādīt vairāk nekā 3,2 miljonus eiro.

Savukārt pašvaldība uzbūvēs pašu dziedinātavas ēku.

Turklāt Vīksna atzīmē, ka investora meklējumi aizņēma daudz laika. Taču beigās līgums par galvenās ēkas īres tiesībām tika noslēgts un jau ir izsludināts tās pašas celtnes būvniecības konkurss.

Paredzēts, ka projekta īstenošana aizņems 2,5 gadus. Taču rezultātā dziedinātava sniegs novadam 47 jaunas darbavietas, kā arī iekustinās ekonomisko attīstību, jo atpūtnieki taču vēlēsies paskatīties, kas vēl ir šajā apkaimē.

7
Tagi:
investīcijas
Pēc temata
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieciešamu piesaistīt Krievijas investīcijas valstī
Eksperts: Latvija neredzēs investīcijas no KF, kamēr tā neizmainīs attieksmi pret krieviem
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi