Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis

Bergmanis: obligātais militārais dienests izjauks Latvijas armiju

120
(atjaunots 11:50 18.09.2018)
Aizsardzības ministrija ir vienīgā nozare, kurai ir izstrādāts konkrēts Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns, un obligātā karaklausība tajā nav paredzēta.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Obligātā militārā dienesta ieviešana izjauks militārās nozares attīstību, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pastāstīja intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei.

"Par to runā regulāri. Mūsu (Aizsardzības ministrijas — red.) redzējums ir tāds: Mēs neesam pret obligāto militāro dienestu kā tādu, bet, ja mēs uz to virzītos, tad mēs apturētu to, ko šobrīd darām. Mēs esam to visu salikuši skaitļos, un mūsu aprēķini rāda, ka tas izjauktu visu to, uz ko šobrīd virzāmies. Mēs, šķiet, esam vienīgā nozare valstī, kurai ir izstrādāts konkrēts Nacionālo bruņoto spēku 12 gadu attīstības plāns no 2016. līdz 2028. gadam. Mums ir skaidri mērķi, līdz kādam skaitam gribam attīstīt mūsu profesionālo dienestu, ir konkrēti mērķi par Zemessardzi, mums ir rezerves karavīru apmācības programma," — paskaidroja Bergmanis.

Ministrs atzīmēja, ka obligātais militārais dienests ir tikai nedaudzās Eiropas valstīs. "No 33 Eiropas un NATO valstīm tikai 11 valstīs ir obligātais dienests. Pārsvarā tās ir Ziemeļeiropas valstis, Turcija, Grieķija un, šķiet, Austrija. Taču, piemēram, Zviedrija atjaunoja šo obligāto dienestu, bet no 100 000 iesaucamajiem viņi apmāca tikai 4000. Tas ir 4%. Dānijā šis dienests ilgst četrus mēnešus. Ir grūti kvalitatīvi apmācīt cilvēkus tik īsā laikā. Atgriežoties pie mums — tam nav atbilstošas infrastruktūras, resursu, instruktoru. Tādā veidā mēs tikai salauzīsim to, uz ko ejam," — skaidroja Bergmanis.

Obligātais militārais dienests Latvijā tika atcelts pirms valsts iestāšanās NATO 2004. gadā. Neskatoties uz iespēju veidot prestižu karjeru Nacionālajos bruņotajos spēkos, bezmaksas izglītību, algu no 850 eiro pēc nodokļu nomaksas, bezmaksas veselības aprūpi un virkni citu bonusu, interesentu skaits nav pietiekams.

Lietuva atteicās no obligātā iesaukuma 2008. gadā un pārgāja pie profesionālās armijas. Taču 2015. gadā obligātais dienests tika uz laiku atjaunots. Pēc tam valstī tika novērots jauniešu emigrācijas pieaugums.    

120
Pēc temata
Latvijas armija nevar iesaukt karavīrus iedzīvotāju slikto zobu dēļ
Somija neatbalsta sieviešu vispārējo karaklausību
Latvijas armija pati uzlabos jauniesaucamo fizisko stāvokli
Rezerves kapteinis par karaklausības atjaunošanu: izskatās pēc priekšvēlēšanu reklāmas
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

4
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

4
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

22
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

22
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā