liberāldemokrātiskās partijas (KLDP) līderis Vladimirs Žirinovskis

Gasparjans: Latvijai katastrofāli trūkst Žirinovska

100
(atjaunots 08:30 17.09.2018)
Kādēļ Latvijā priekšvēlēšanu kampaņa izceļas ar savu klusumu, ko tur varētu izdarīt Vladimirs Žirinovskis un kāpēc nepieciešams teletilts ar Krieviju, pastāstīja politologs un žurnālists Armens Gasparjans.

RĪGA, 17. septembris — Sputnik. Septembra pirmajā pusē, "Saskaņas" priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros, partijas līderis Nils Ušakovs sarīkoja tikšanos ar Rīgas Ziepniekkalna mikrorajona iedzīvotājiem. Šīs tikšanās laikā Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Dmitrijs Prokopenko sāka uzdot jautājumus Ušakovam. Un atbildes, kuras sniedza Rīgas mērs, daudzos izraisīja sašutumu.

Ušakovs toreiz paskaidroja, ka "Saskaņa" neaicina iet uz mītiņiem, jo, pēc viņu domām, tas ir bezjēdzīgi. "Saskaņas" līderis uzskata, ka partijas vēršanās Satversmes tiesā ir daudz efektīvāk par akcijām un aicinājumiem. Ušakovs paziņoja, ka neuzskata par netaisnīgu aktīvista Aleksandra Gapoņenko arestu un ieslodzījumu, jo viņš atļāvās ekstrēmistiskus aicinājumus, kurus nosodītu jebkurā valstī. Tāpat Rīgas mērs salīdzināja Latvijas Krievu savienību ar Nacionālo apvienību.

Priekš kam Latvijai Žirinovskis

Iknedēļas Sputnik tuvējās pierobežas un Baltijas valstu notikumu apskatā politologs un žurnālists Armens Gasparjans pauda pārsteigumu par to, ka uz Ušakova vārdiem, kurus viņš izteica priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros Latvijā, viņa uzskatāmie oponenti — Latvijas Krievu savienība — reaģēja ļoti gausi.

"Kāpēc tā? Es jau biju teicis par to, ka Latvijas politika vairāk atgādina skolas pulciņu. Jebkurā citā valstī tas vienkārši nav iespējams. Piemēram, Komunistiskās partijas (KFKP) pārstāvis, Valsts Domes deputāts, pateiktu, ka Krievijai nav vajadzīgas papildus mācību stundas mazākumtautību valodās republikās. Jau nākamajā dienā liberāldemokrātiskās partijas (KLDP) līderis Vladimirs Žirinovskis savāktu vairāku tūkstošu mītiņus visā valstī un kliegtu paskatieties, ko dara nolāpītie komunisti. Bet Latvijā politiķi saglabā pārsteidzošu mierīgumu," pauda izbrīnu Gasparjans.

Viņš norāda, ka "Saskaņas" opozīcijas vietā,, kuru Latvijā pārstāv LKS un "Par alternatīvu", jau izvestu visus ielās un saceltu grandiozu troksni. Jo Ušakovs sarunā ar Prokopenko nodeva kārti saviem pretiniekiem, un būtu muļķīgi neizmantot to vēlēšanu gaidās.

Par politisko cīņu

Turklāt Gasparjans norādīja, ka jau pat Krievijas pilsoņi vairāk jūt līdzi Latvijas stāvoklim, nekā paši latvieši. Tāpat viņš uzsvēra, ka visa Latvijas partiju problēma ir tajā, ka visā priekšvēlēšanu kampaņas laikā ne viena no tām neuzstādīja uzdevumu iesaistīt elektorātu.

"Ja jūs uzskatāt, ka Ušakovs jūs visus ir aizvainojis, jābūt atbildes reakcijai, bet ja jūs uzskatāt, ka viņš visu pareizi pateica, tad nav skaidrs, pret ko jūs esat opozīcijā. Un vispār nav skaidrs, kas tā par politisko cīņu, kad konkurējošās partijas līderis izdara paziņojumu, bet nevienam nav gar to nekādas daļas," pateica Gasparjans.

Pēc politologa sacītā, Latvijas sekotāju vidū sociālajos tīklos pastāv viedoklis, ka šāda situācija Latvijā veidojas dēļ tā, ka visi kompetentie eksperti, kuru vārdam ir nozīme, valstī ieceļot nevar.

Te Gasparjans atkal izbrīnījās. Viņš atgādināja, ka mūsdienu tehnoloģijas jau sen ir attīstījušās, un varētu sarīkot teletiltu ar jebkuru ekspertu, kura viedokli gribētos uzklausīt.

Gasparjans atzīmēja, ka viņam ir arī padomi latviešu nacionālistiem. Viņš uzskata, ka Latvijai ir nepieciešams vismaz kaut kas, kas iededzinās priekšvēlēšanu cīņas liesmu, kaut vai pēdējās nedēļās pirms vēlēšanām.

100
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
Gasparjans: gaidu, kad Vaikule iedziedāsies "es prasu naudu"
Gasparjans: kur Latvija likusi naudu, ko ASV piešķīra aizsardzībai
Gasparjans: palīdzība Latvijas krieviem izraisīs ES sašutumu un beigsies ar karu
Gasparjans: kā "muļķa" krievi izveidoja no Baltijas valstīm PSRS skatlogu
Garnizona kapi Rīgā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība uzsākusi tiešsaistes stafeti par godu Rīgas atbrīvošanas dienai

8
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Krievijas vēstniecība aicina publicēt fotogrāfijas vai video ierakstus par ziedu nolikšanu padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Starp tiešsaistes stafetes dalībniekiem tiks izlozētas vērtīgas balvas.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. 13. oktobra, Rīgas atbrīvošanas dienas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā aizsākusi tiešsaistes stafeti "Mēs atceramies". Ielūgums piedalīties akcijā publicēts diplomātiskās misijas lapā Instagram.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Посольство России в Латвии 🇷🇺 (@rusemb.latvia)

Akcijas dalībnieki aicināti publicēt savās lapās fotogrāfijas vai video ierakstus, kuros redzams, kā viņi noliek ziedus pie memoriāla kādos padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Publikācija jāpapildina ar tēmturiem #мы_помним #жителиЛатвиипомнят.

Pēc akcijas tiks izlozētas vērtīgas balvas. Izloze tiks parādīta tiešajā ēterā vēstniecības lapā Instagram. Katrai publikācijai tiks piešķirts kārtas numurs, uzvarētājs tiks izraudzīts ar nejaušu ciparu ģeneratora palīdzību.

Akcijai tiek pieņemtas publikācijas, kas nākušas klajā no 2020. gada 23. septembra līdz 15. oktobrim.

8
Tagi:
Latvija, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministram ieteica noskaidrot pie kareivjiem, kā atbrīvoja Rīgu
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Zaharova atbildēja uz Latvijas ĀM vārdiem attiecībā uz salūtu par godu Rīgas atbrīvošanai
NA saskatījusi visatļautību un draudus svētkos par godu Rīgas atbrīvošanai no nacistiem
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta akcija, foto no arhīva

Direktori sūdzas par skolotāju trūkumu, IZM nesaskata brīvas vietas

10
(atjaunots 20:54 24.09.2020)
Direktori ir spiesti skraidīt pa augstskolām un pierunāt studentus sākt darbu skolās, taču, ņemot vērā algu līmeni un arodam raksturīgo stresu, jaunu kadru pieplūdums nav sagaidāms. Kā iznācis, ka, saskaņā ar IZM datiem, Latvijā nav nevienas vakantas pedagoga likmes?

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu skolās no jauna ir aktuāla pedagogu trūkuma problēma, un jauno kadru pieplūdums nav sagaidāms, vēsta Latvijas radio 4.

Rīgas domes deputāte, Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova konstatēja, ka tīmeklī atrodami simtiem darba piedāvājumu dažādu priekšmetu skolotājiem visā Latvijā. Piemēram, vietnē visidarbi.lv ir 300 sludinājumu. Lielākā daļa – 155 vietas – ir Rīgā, taču arī reģionos to skaits nav mazs. Tikai pēdējās nedēļas laikā vien parādījušies 228 sludinājumi.

Tātad valda absolūta katastrofa ar pedagogiem, trūkst cilvēku, stāsta Vladova.

Viņa atklāja, ka pavisam nesen aprunājusies ar citiem direktoriem, kuri tāpat "gaudo" par skolotāju trūkumu, turklāt viņi nekur nav atrodami. Visi skraida pa universitātēm, pa bioloģijas, dabaszinātņu fakultātēm, aicinām studentus darbā, stāstīja direktore.

Iepriekš viņa aicināja izglītības ministri Ilgu Šuplinsku atkāpties no amata, jo politiķe nepilda pedagogiem dotos solījumus, nerisina nozares problēmas.

Rīgas 40. vidusskolas vadība bija spiesta matemātikas skolotāja vietā pieņemt darbā kāda skolēna tēvu – viņam ir profesionāla matemātiķa izglītība. Skolas direktore Jeļena Vediščeva atzina, ka jaunais pedagogs varējis aizpildīt tikai tās nodarbības, kas ļauj viņam strādāt pamata darba vietā, tomēr viņa atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo viņš atslogojis citus skolotājus.

Vediščeva norādīja, ka pedagogu kolektīvs nav nokomplektēts daudzās skolās un, acīmredzot, stāvoklis tikai pasliktināsies.

"Šī situācija brieda jau sen. Pie tam, ja netiks veikti pasākumi vietvaru un valsts līmenī, situācija tikai pasliktināsies, un, principā, pienāks brīdis, kad patiešām nebūs skolotāju," apliecināja Vediščeva.

Brīvu vietu nav

Toties Izglītības ministrija atzīmē: saskaņā ar pašvaldību datiem, septembra vidū neesot bijis nevienas brīvas skolotāja vietas.

IZM pārstāve Baiba Baškele skaidroja, ka iespējams runāt par vakantām stundām – šobrīd neesot nevienas pilnas vakances nevienā novadā, nevienā skolā.

Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka šāda aina veidojas tāpēc, ka daudzas skolas mēģina saviem spēkiem risināt pedagogu trūkuma problēmu, sadalot slodzi starp pārējiem skolotājiem, kas spiesti daudz strādāt papildus, jo nav iespējams nosaukt precīzu vakanto vietu skaitu. Pie tam pārslodzes rezultātā daudzi saskaras ar profesionālo "izdegšanu", bet IZM nevēlas diskutēt par šo problēmu.

Vanaga paskaidroja, ka tagad, aktīvu mācību laikā, neviens vairs skaļi nekliedz par vakancēm, jo saprot: ja informācija parādīsies skolas vai pašvaldības tīmekļa vietnē, iespējams, ieradīsies tie, kas to visu kontrolē, būs pārbaudes un tā tālāk.

IZM mēģina daļēji atrisināt problēmu, pārkvalificējot pasniedzējus ar nelielu slodzi. Piemēram, pērn tā izdevies aizpildīt gandrīz 160 vakances.

Tomēr jaunos kadrus gaidīt nav vērts – studenti nevēlas strādāt skolās un saņemt 790 eiro. Jeļena Vediščeva apgalvoja, ka jaunieši ļoti labi saprot, - tādu naudu var nopelnīt arī bez stresa un birokrātiskiem šķēršļiem, kas pavada pedagogu darbu. Pie tam Rīgā pasniedzējs no citas pilsētas par tādu naudu pat nespēs noīrēt normālu mājokli.

Inga Vanaga ir pārliecināta: pedagogu trūkuma problēmu vairs neizdosies risināt skolu vai pašvaldību līmenī, kas piedāvā bonusus jaunajiem pedagogiem.

LIZDA vadītāja konstatēja, ka problēma jārisina nacionālajā līmenī: jāpārskata likmes veidošanas metodes, darba apmaksa un profesionālais atbalsts.

10
Tagi:
pedagogi, skola, IZM
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Pedagogs: skolotājam Latvijā ir nepieciešama pienācīga alga, nevis nebeidzamas reformas
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Atgriežamies pie mācībām: psiholoģe sniedza padomus skolēnu vecākiem
Projekta Rail Baltica vizualizācija, foto no arhīva

Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"

0
(atjaunots 12:51 25.09.2020)
Lietuvas vēlme patstāvīgi uzbūvēt "Rail Baltica" ietekmēs nevis maģistrāles ekspluatācijas sākuma termiņus, bet gan Lietuvas budžetu, uzskata eksperts Sergejs Kondratjevs.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Lietuvas transporta un sakaru ministrs Jaroslavs Narkevičs paziņoja, ka Viļņa izvērtē iespējas saviem spēkiem uzbūvēt maģistrāli "Rail Baltica" republikas teritorijā. Politiķis konstatēja, ka Baltijas valstis nav spējušas vienoties par projekta racionālu un operatīvu īstenošanu, bet Lietuva pie sevis dzelzceļu uzbūvēs ātrāk.

Lietuvas vēlme patstāvīgi pabeigt "Rail Baltica" ietekmēs nevis projekta īstenošanas termiņus, bet gan Lietuvas budžeta stāvokli, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

"Ja Lietuva šo projektu pabeigs ātrāk nekā citas Baltijas valstis, ja tā ne tikai apspriedīs finansējuma iespējas, bet arī patiešām finansēs būvdarbus, faktiski izrādīsies, ka ir gabals dzelzceļa, kas nekur neved," konstatēja Kondratjevs.

Pie tam pašā Lietuvā pasažieru plūsma ir ļoti maza, tāpat ka citās Baltijas valstīs, un neprasa tādu mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru, paskaidroja eksperts.

"Rail Baltica kļūs par pieminekli Eiropas infrastruktūras attīstības plāniem. Dzelzceļš tiks uzbūvēts, kāds tērēs naudu un apkalpos to, atvelkot spēkus un līdzekļus no citiem, dzīvotspējīgākiem projektiem. Pie tam tas nedos nekādu impulsu Lietuvas ekonomikai un no tā nebūs ekonomiskā labuma," viņš uzsvēra.

Saskaņā ar plānu, Eiropas standarta sliežu platuma maģistrālei "Rail Baltica" vajadzētu savienot Baltijas valstis ar Poliju. Sākotnējās aplēses liecināja, ka ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā "Rail Baltica" nesīs peļņu 16 miljardu apmērā. 2019. gadā ekspertīze parādīja, ka projekta realizācijas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro.

Šovasar Eiropas Revīzijas palāta norādīja, ka projekts "Rail Baltica" nav ekonomiski pamatots, iespējamās pasažieru plūsmas vērtējums ir apšaubāms, pie tam transbaltijas maģistrāles būvdarbu budžets jau pieaudzis līdz 7 miljardiem eiro.

0
Tagi:
Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Eksperts pastāstīja par Rail Baltica galveno jautājumu pēc cenas pieauguma
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi