Eiro

Vidējā alga Latvijā 1400 eiro: Gailis atgādināja par "pelēko" naudu

171
(atjaunots 19:06 16.09.2018)
Bijušais Latvijas premjerministrs Māris Gailis uzskata, ka reālās algas valstī jau sen pārsniedz vairākkārt slavētos 1000 eiro.

RĪGA, 16. septembris — Sputnik. Pēc Latvijas bijušā premjera Māra Gaiļa domām, oficiālā Latvijas algu statistika neņem vērā ēnu ekonomikas jomu. Par to viņš paziņoja radio Baltkom ēterā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā bruto alga Latvijā pārsniegusi 1000 eiro. Taču Gailis apgalvo, ka šis skaitlis ir daudz zemāks par patieso. Bijušais premjers uzskata, ka, rēķinot vidējās algas summu valstī, jāņem vērā ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Un tad, kā paziņojis Gailis, izrādīsies, ka vidējā alga Latvijā ir nevis 1000, bet gan 1400 eiro.

Bijušais Latvijas premjerministrs norādīja, ka, protams, nevar precīzi nosaukt "pelēko" algu summas, taču apmēram 30% no kopējās statistikas tās veido. Turklāt viņš paziņoja, ka, pēc lietu loģiskās būtības, nevar būt tā, ka vairums Latvijas iedzīvotāju pelna vien dažus simtus eiro, un visa statistika turas vien uz tiem, kas saņem pa 10-15 tūkstošiem eiro. Gailis nenoliedza, ka šādi cilvēki ir, taču, pēc viņa sacītā, viņu nav daudz.

Tāpat bijušais premjers pārliecinoši paziņoja, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa, ja arī nav pietuvojusies 1400 eiro algai, tad jau noteikti šķērsojusi 1000 eiro robežu. Gailis pastāstīja, ka strādā celtniecības nozarē, un pat palīgstrādnieks šajā nozarē par algu, kas zemāka par 700-800 eiro, pat neuzsāks darbu.

Paceliet algas

Iepriekš ziņots, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada otrajā ceturksnī vidējā alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas palielinājusies par 8,4%, jeb 78 eiro, — līdz 1004 eiro par pilnu darba dienu. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens neatstāja šo notikumu bez uzmanības un, nodēvējot to par svarīgu robežu psiholoģiskā un finanšu nozīmē, paziņoja, ka ar šo naudu pilnībā pietiek, lai piesaistītu emigrējušo pilsoņu uzmanību.

Latvijas iedzīvotāji steidzās sarūgtināt ministru. Sociālajos tīklos sāka runāt par to, ka tūkstotis eiro summa pastāv tikai uz papīra. No šī tūkstoša vēl jāatņem dažādu nodokļu nomaksa, un pēc tam paliks ievērojami mazāk.

Bija viedokļi arī par to, ka salīdzinot ar cenām Latvijā, tūkstotis eiro šobrīd der kā pabalsts bēgļiem un bezdarbniekiem. Tāpat lietotāji palūdza Ašeradenu atbraukt personīgi un parādīt tos cilvēkus, kuri saņem šādu vidējo algu.

Jaunos datus par vidējo algu apšaubīja arī Latvijas Banka, kura paziņoja, ka vienu tūkstoti eiro lielākoties saņem cilvēki, kuri strādā Rīgā vai Pierīgā. Centrālās Bankas speciālisti norādīja, ka reģionos vidējā alga ir pavisam cita, savukārt Latvijā tā pat nesasniedz 2/3 no Rīgas algu līmeņa, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Saskaņā ar SKDS centra aptaujas datiem, gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta strauju algu palielināšanu, pat ja tas novedīs pie strauja cenu kāpuma. Salīdzinot ar pērno gadu, ātra algu palielināšanās atbalstītāju skaits pieaudzis par 18%. Vērts atzīmēt, ka visvairāk šādi domājošu Latvijas iedzīvotāju bijis 2006. gadā — vairāk nekā trešdaļa. 2009. gadā viņu daļa asi samazinājās līdz 14%, savukārt pēc tam pakāpeniski palielinājās.

Lieta tāda, ka vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu ir gatavi palielināt darbinieku algas — taču izdevumus kompensēs tieši uz patērētāju maku rēķina.    

171
Pēc temata
Latvijā joprojām maksā aplokšņu algas
"Gaisma te no Āfrikas, vai?": Latvijas patrioti šokējis rēķins
Latvijas valdība meklē, kur ietaupīt 300 miljonus eiro
Skolnieks. Foto no arhīva

Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu

1
(atjaunots 14:51 01.06.2020)
Vecāko klašu skolēni jau tā prot strādāt patstāvīgi, savukārt jaunāko klašu skolēniem tika palaists kanāls "Tava klase": izglītības un zinātnes ministre nesaskata problēmas tālmācībās.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Eksāmenu rezultāti 12. klasēs nebūs atkarīgi no tālmācībām, paziņoja Latvijas Radio intervijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Devīto klašu skolēnu centralizētie valsts eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā.

Eksāmenu laikā telpās varēs atrasties ne vairāk par noteiktu cilvēku skaitu, kas ievēros sociālo distanci. Tā kā katrs eksāmens ilgs ne vairāk par 3 stundām, skolēni var nenēsāt sejas maskas. Par izņēmumu var kļūt klases, kurās mācās bērni ar hroniskām slimībām vai ir skolotāji no riska grupām.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Šuplinska ir pārliecināta, ka Latvijas skolu pāreja pie tālmācībām marta vidū neietekmēs eksāmenu rezultātus. Pēc viņas sacītā, parasti jaunas vielas apgūšana 12. klasē tiek pabeigta marta sākumā.

Tiesa, viņa pieļauj, ka tālmācību dēļ varēja parādīties stress. No otras puses skatoties, pēc viņas teiktā, maija otrajā pusē skolēniem bija iespēja tikties ar skolotājiem un klasesbiedriem konsultācijās, kas mazināja spriedzi.

"Cits jautājums, cik skolēni paši bijuši gatavi un noskaņojušies mācību procesam, vai daudzi nav paļāvušies uz medijos vairākkārt izskanējušo iespējamo [eksāmenu] atcelšanu," sacīja Šuplinska.

Kopumā, novērtējot tālmācības, ministre atzīmēja, ka sākumā process gāja grūti, pēc tam kļuva par ieradumu un beidzās samērā neslikti.

"Kā norāda direktori, grūtības bija tiem bērniem, kuri arī skolas laikā nespēj īsti tikt ar vielu galā. Savukārt vecākajām klasēm īsti izaicinājumu nebija. Patstāvīgais un plānotais darbs viņiem ir krietni ierastāks."

Viņa piekrita tam, ka 1.-6. klašu skolēniem ir bijušas grūtības, taču atgādināja, ka viņiem bija pieejams izglītojošais telekanāls "Tava klase".

Aprīļa beigās trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Viņas norādīja, ka tālmācības neatstāj viņām laiku gatavoties eksāmeniem. Turklāt pandēmijas apstākļos eksāmeni un neziņa par to, kā un kādā formātā tie notiks, rada papildu stresu, tādēļ arī rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā iepriekšējos gados.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzskata, ka tālmācības ir palielinājušas noslāņošanos starp bērniem: skolēni, kuriem palīdzēja vecāki, jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi turpināja mācības, atšķirībā no bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

1
Pēc temata
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni
Robežkontrole

Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta

18
(atjaunots 17:42 01.06.2020)
Lietuvas Nacionālā sabiedriskās veselības aprūpes centra speciālisti turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem; tas pats notiks arī Latvijā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākot no 1. jūnija, plkst. 00:00 ir atcelta kontrole uz robežas starp Latviju un Lietuvu, vēsta Sputnik Lietuva.

Tagad ceļotāji drīkst šķērsot robežu tieši tāpat, kā to darījuši kopš 2007. gada, kad Lietuva un Latvija kļuva par Šengenas zonas dalībvalstīm. Līdzi ir jānēsā pase vai jebkurš cits personu apliecinošs dokuments. Tāpat ir svarīgi neaizmirst par to, ka gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā amatpersonām ir tiesības veikt atsevišķas pārbaudes.

Atbildīgo iestāžu speciālisti gan Latvijā, gan Lietuvā turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem, lai mērītu ķermeņa temperatūru tiem, kas šķērso valstu robežu, un pārbaudīt cilvēkiem Covid-19 iespējamo simptomu klātbūtni.

Iekšējā ES robežkontrole ar Poliju paliek. Tas nozīmē, ka šo valsti drīkst pamest vai iebraukt tajā caur diviem pašreizējiem robežkontroles punktiem Lietuvā: Lazdiji – Aradninki un Kalvarija – Budzisko.

Līdz 1. jūnijam robežas šķērsošana starp Latviju un Lietuvu notika četros robežkontroles punktos: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji".

Maija vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji paziņoja, ka Baltijas valstīm ir izdevies pārvarēt pirmo Covid-19 vilni, un tādēļ tās atver iekšējās robežas. Taču premjeri aicināja iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus un saudzēt viens otru.

18
Tagi:
robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem