RĪGA, 13. septembris — Sputnik. Saeimas Pilsonības lietu komisija apspriedusi jautājumu par dubulto pilsonību Krievijā dzīvojošajiem latviešiem, informēja Skaties.lv.
Pašreizējais dubultās pilsonības reglaments neļauj Krievijā dzīvojošajiem latviešiem saņemt Latvijas pasi. Patlaban problemātiskā situācijā ir aptuveni 100 latvieši, kuri saņēmuši LR pilsonību bērnībā, laikā no 1992. līdz 1995. gadam. Patlaban viņi dzīvo Krievijā, ir arī šīs valsts pilsoņi un jau gadiem ilgi cer, ka politiķi dāvās iespēju saņemt dubultu pilsonību. Pilsonības likums aizliedz Latvijas pilsoņiem pēc 25 gadu vecuma saglabāt pilsonību, ja viņi saglabā arī Krievijas pasi, bet Krievijā bez pilsonības nav iespējams saņemt veselības aprūpes pakalpojumus vai pat pasta sūtījumus. Pie tam Krievijā dzīvojošie latvieši gribētu saglabāt saikni ar dzimteni.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Ina Vorpa pastāstīja, ka pie viņiem vēršas bijušie izsūtītie ar bērniem un mazbērniem. PMLP ir neizpratnē, ko darīt ar bērniem, kas dzimuši pēc 2014. gada 1. oktobra.
Opozīcijas deputāti norādīja, ka koalīcija šo jautājumu atrisināt – partijas "Saskaņa" deputāts Artūrs Rubiks pauda nožēlu, ka četru gadu laikā Saeima neko nav izdarījusi, lai atrisinātu problēmu: "Ļoti žēl, ka Saeima pa četriem gadiem neko nav izdarījusi, lai problēmu risinātu. Koalīcija arī tagad nav gatava to darīt. Cerēsim, ka jaunā Saeima spēs.".
Maskavas latviešu kultūras biedrības vadītāja Lauma Vlasova pastāstīja, ka trīs reizes apmeklējusi komisijas sēdi, taču nekāds progress nav novērots. Par īpašu cinismu viņa uzskata valdības lēmumu piešķirt pilsonību bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem.
"No malas kā vienkāršam cilvēkam tas izskanēja ciniski. Piešķirt bērnam par tēva nopelniem. Jūs ziniet, mēs, Maskavas latviešu biedrības pārstāvji, arī bijām barikādēs, mūs nenošāva, paldies Dievam. Ja mēs būtu nošauti, mūsu bērniem piešķirtu pilsonību? Tas ir neaptverami," — viņa paskaidroja.
Krievijas latviešu dubultpilsonības jautājums būs jaunās Saeimas risināmais uzdevums.
Kaimiņvalstī Lietuvā jautājums par dubulto pilsonību kļuva īpaši aktuāls pēc 2016. gada, kad Lielbritānija, kur patlaban dzīvo aptuveni 200 tūkstoši lietuviešu, pieņēma lēmumu izstāties no Eiropas Savienības. Aplēsts, ka dažu nākamo gadu laikā Lietuva var zaudēt desmitiem tūkstošu pilsoņu, kuri dos priekšroku Lielbritānijas pilsonībai.
Referendumu par dubultās pilsonības ieviešanu plānots organizēt līdztekus prezidenta vēlēšanām 2019. gada maijā.
