Latvijas pilsoņa pase un Uzturēšanas atļauja KF. Foto no arhīva

Krievijā dzīvojošie latvieši lūdz Saeimu padomāt par dubulto pilsonību

82
(atjaunots 08:47 10.02.2020)
Jautājums par dubulto pilsonību Krievijā dzīvojošajiem latviešiem kļūs par Saeimas 13. sasaukuma uzdevumu.

RĪGA, 13. septembris — Sputnik. Saeimas Pilsonības lietu komisija apspriedusi jautājumu par dubulto pilsonību Krievijā dzīvojošajiem latviešiem, informēja Skaties.lv.

Pašreizējais dubultās pilsonības reglaments neļauj Krievijā dzīvojošajiem latviešiem saņemt Latvijas pasi. Patlaban problemātiskā situācijā ir aptuveni 100 latvieši, kuri saņēmuši LR pilsonību bērnībā, laikā no 1992. līdz 1995. gadam. Patlaban viņi dzīvo Krievijā, ir arī šīs valsts pilsoņi un jau gadiem ilgi cer, ka politiķi dāvās iespēju saņemt dubultu pilsonību. Pilsonības likums aizliedz Latvijas pilsoņiem pēc 25 gadu vecuma saglabāt pilsonību, ja viņi saglabā arī Krievijas pasi, bet Krievijā bez pilsonības nav iespējams saņemt veselības aprūpes pakalpojumus vai pat pasta sūtījumus. Pie tam Krievijā dzīvojošie latvieši gribētu saglabāt saikni ar dzimteni.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Ina Vorpa pastāstīja, ka pie viņiem vēršas bijušie izsūtītie ar bērniem un mazbērniem. PMLP ir neizpratnē, ko darīt ar bērniem, kas dzimuši pēc 2014. gada 1. oktobra.

Opozīcijas deputāti norādīja, ka koalīcija šo jautājumu atrisināt – partijas "Saskaņa" deputāts Artūrs Rubiks pauda nožēlu, ka četru gadu laikā Saeima neko nav izdarījusi, lai atrisinātu problēmu: "Ļoti žēl, ka Saeima pa četriem gadiem neko nav izdarījusi, lai problēmu risinātu. Koalīcija arī tagad nav gatava to darīt. Cerēsim, ka jaunā Saeima spēs.".

Maskavas latviešu kultūras biedrības vadītāja Lauma Vlasova pastāstīja, ka trīs reizes apmeklējusi komisijas sēdi, taču nekāds progress nav novērots. Par īpašu cinismu viņa uzskata valdības lēmumu piešķirt pilsonību bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem.

"No malas kā vienkāršam cilvēkam tas izskanēja ciniski. Piešķirt bērnam par tēva nopelniem. Jūs ziniet, mēs, Maskavas latviešu biedrības pārstāvji, arī bijām barikādēs, mūs nenošāva, paldies Dievam. Ja mēs būtu nošauti, mūsu bērniem piešķirtu pilsonību? Tas ir neaptverami," — viņa paskaidroja.

Krievijas latviešu dubultpilsonības jautājums būs jaunās Saeimas risināmais uzdevums.

Kaimiņvalstī Lietuvā jautājums par dubulto pilsonību kļuva īpaši aktuāls pēc 2016. gada, kad Lielbritānija, kur patlaban dzīvo aptuveni 200 tūkstoši lietuviešu, pieņēma lēmumu izstāties no Eiropas Savienības. Aplēsts, ka dažu nākamo gadu laikā Lietuva var zaudēt desmitiem tūkstošu pilsoņu, kuri dos priekšroku Lielbritānijas pilsonībai.

Referendumu par dubultās pilsonības ieviešanu plānots organizēt līdztekus prezidenta vēlēšanām 2019. gada maijā.

82
Pēc temata
Latvija atteikusi pilsonībā futbola ierēdnim no Brazīlijas
Hokejists Bārtulis pieņēmis Krievijas pilsonību
Strauji pieaug Krievijas pilsonību ieguvušo cilvēku skaits
Mamikins komentējis Kiršteina ierosinājumu anulēt viņa Latvijas pilsonību
Kāpēc Anglijā dzīvojošie rezervisti atsakās no Latvijas pilsonības
Kur nu vēl vienkāršāk: vai tiks mainīta Latvijas pilsonības saņemšanas procedūra
Oļegs Burovs

Atriebības kāre ir slikta īpašība: Burovs pažēloja Rīgas vicemēru

1
(atjaunots 10:30 24.10.2020)
Žēl, ka Rīgas vicemēram Vilnim Ķirsim nav nekā vairāk, ko darīt zināmu opozīcijai, izņemot savu atriebības kāri, gribētos dzirdēt kaut ko pēc būtības, paziņoja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs, "Jaunās Vienotības" deputāts Vilnis Ķirsis paziņoja, ka nav gatavs atdot opozīcijas pārstāvjiem vadītāju vietnieku amatus Rīgas domes pilsētas komitejās. Pēc viņa sacītā, koalīcija agrāk uzvedās bez kompromisiem attiecībā pret opozīciju, un tagad tās pārstāvjiem derētu pašiem pasēdēt opozīcijā.

Ļoti žēl, ka cilvēkam, kurš ieņem vienu no vadošajiem amatiem Rīgas domē, vairs nav ko pateikt, atzīmēja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Gribētos no viņa dzirdēt kaut ko saistībā ar darbu, kamēr viņš turpina runāt par to, ka vēlas atriebties, un neieceļ opozīcijas pārstāvjus komitejas vadītāju vietnieku amatos," sacīja Burovs Sputnik Latvija.

Politiķus uzsvēra, ka atriebības kāre – tā vispār nav ļoti labi īpašība.

"Ķirsis visu laiku saka, ka grasās atriebties par to, ka agrāk sēdējis opozīcijā. Jaunais domes sastāvs ir uzsācis darbu, un, cik es varu spriests, gan "Gods kalpot Rīgai", gan "Saskaņa", gan Latvijas Krievu savienība uzvedas ļoti inteliģenti. Pašreizējo opozīciju pēc uzvedības līmeņa nevar salīdzināt ar to, kuru pārstāvēja Ķirsis. Mēs strādājam konstruktīvi, nav nekādu odiozu un emocionālu uzstāšanos," paziņoja Burovs.

Mārtiņš Staķis, būdams vēl kandidāts uz Rīga mēra amatu, paziņoja, ka grasās aicināt sadarboties visas domes opozīcijas partijas. Toreiz viņš apsolīja, ka opozīcijai piedāvās izvirzīt kandidātus komiteju vadītāju vietnieku amatiem, taču koalīcijas partneri neatbalstīja Staķa ideju.

Мстительность - плохое качество: Буров пожалел вице-мэра Риги
1
Tagi:
Oļegs Burovs
Pēc temata
Staķis kļūs par mēru: Rīgā izveidota jauna valdošā koalīcija
Burovs pastāstīja, no kā ir atkarīgs Rīgas nākamā gada budžeta apmērs
LKS pie pārrunu galda ar Nacionālo apvienību: kā strādās jaunā Rīgas dome
Covid-19

Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus

3
(atjaunots 09:11 24.10.2020)
Jaunie pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai Latvijā, atšķirībā no iepriekšējiem, tiek ieviesti uz nenoteiktu laiku.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ārkārtas sēdē piektdien Latvijas valdība, būtībā, bija spiesta atzīt, ka iepriekš apstiprinātie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi izrādījās neefektīvi.

Par patreizējo situāciju valdības locekļus informēja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs. Viņš uzsvēra, ka "Covid-19 atkal ir pierādījis, ka spēj izplatīties ļoti ātri, ātrāk, nekā daudzas citas infekcijas.

Tā, pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā tika reģistrēti 1004 inficēšanās gadījumi, kas ir par 44% vairāk, nekā iepriekšējās septiņās dienās. Saskaņā ar speciālista atzinumu, straujais inficēto skaita pieaugums nav saistīts ar palielinājušos testu skaitu – jo testu ir veikts vien par 6% vairāk. Turklāt no 2,4% līdz 3,2% pieaudzis pozitīvo testu īpatsvars pret to kopējo skaitu.

"Līkne stabili iet uz augšu, mēs neredzam svārstības, tendenci uz samazināšanos," atzīmēja Perevoščikovs, norādot, ka, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvijā saslimstību skaits ir viens no zemākajiem.

Vidējais saslimstības rādītājs Latvijā ir 88,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tikmēr Rīgā tas ir 115,9. Signāl nav labvēlīgs, ņemot vērā to, ka Rīgā infekcija var izplatīties ātrāk, nekā reģionos.

Vēl viena nelaba infekcijas izplatības pazīme – tās pārnēsātāji bieži vien ir cilvēki vecumā no 15 līdz 49 gadiem, aktīvie iedzīvotāji. Attiecībā uz inficēšanās vietām, 30% cilvēku inficējās izglītības iestādēs, 25% - mājsaimniecībās, no radiniekiem un tuviniekiem, 14% - darbavietās.

Uzstājoties valdības sēdē, Jurijs Perevoščikovs neizteica pat aptuvenas prognozes attiecībā uz termiņiem, kad infekcijas izplatību varēs apturēt. No kā var secināt, ka jaunais Covid-19 vilnis būs uz ilgāku laiku.

Maskas un ierobežojumi

Pieņemot lēmumu par jaunu ierobežojošo pasākumu ieviešanu, valdība vairs nenoteica termiņu, līdz kuram tie būs spēkā. Atšķirībā no pēdējiem, līdz 6. novembrim pieņemtajiem, taču priekšlaicīgi atceltajiem to neefektivitātes dēļ, jaunie pasākumi būs spēkā līdz tam brīdim, kamēr tos nenomainīs mīkstāki, ja situācija uzlabosies, vai otrādi – pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai.

Jau no sestdienas, 24. oktobra, valdība noteikusi valkāt aizsargmaskas visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski.

Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem. Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs maskas nāksies valkāt personālam – obligātā kārtībā, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): ja iepriekš tajos bija atļauts piedalīties 30 cilvēkiem, tad no 26. oktobra – tikai 10. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus (iepriekš – 300). Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus (pret līdzšinējiem 500).

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Jaunie ierobežojumi skāruši bērnu pasākumu rīkošanu iekštelpās – lielveikalu, akvaparku bērnu laukumus, batutus – tie tiek atcelti, taču iestāžu darbība, kur atpūsties drīkst gan pieaugušie, gan bērni, netiek aizliegta.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

"Atsevišķie elementi"

Veselības ministre Ilze Viņķele, runājot par valdības lēmumiem, atzīmēja, ka lielākā daļa sabiedrības ar sapratni izturas pret ieviestajiem ierobežojumiem, tai skaitā pret obligāto sejas masku lietošanu sabiedriskajā transportā un sabiedriskās vietās.

"Tomēr ir "atsevišķi elementi", kuri apšauba sejas masku valkāšanas, valdības ieviesto noteikumu ievērošanas nepieciešamību. Šādi cilvēki ar savu nihilistisko rīcību veicina infekcijas izplatību," uzsvēra ministre.

Vienīgais, kurš valdības sēdē atturējās no balsošanas, izrādījās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Uzstājoties Ministru kabineta kolēģu priekšā, viņš paziņoja, pastāvīgi mainīto lēmumu dēļ policija nevar saprasto, kas tai ir jādara. Iepriekšējais valdības lēmums tika pieņemts līdz 6. novembrim, un tagad tas ir atcelts, būtībā, priekšlaicīgi. Jaunajā valdības lēmuma redakcija arī nav skaidrs, kam konkrēti un kādās vietās ir jālieto maskas.

Sarežģītā situācijā, pēc IeM vadītāja domām, izrādās mazais un vidējais bizness – ieviesto cilvēku skaita ierobežojumu telpās dēļ: tas samazinās iestāžu apgrozījumu, tātad, novedīs pie darbinieku atlaišanas nākotnē. Valdībai, pēc viņa sacītā, būs jārēķinās ar bezdarbnieku skaita pieaugumu. Turklāt, pēc ministra teiktā, nav skaidrs, uz kā balstās aprēķini, kādēļ telpās nevar pulcēties vairāk par 10 cilvēkiem, nevis, teiksim, 20?

Atgādināsim, ka aptuveni pēc divām nedēļām, izejot caur Saeimu, spēkā stāsies likuma grozījumi, kuri paredz naudas sodus par aizsargmasku nelietošanu. Tie tiks piemēroti pret sejas masku režīma pārkāpējiem un sastādīs no 10 līdz 50 eiro. Netiek izslēgts, ka daļu atbildības "uzvels" arī tiem komersantiem, kuri apkalpos pircējus bez maskām. Likuma izpildes kontroli uzliks Valsts un pašvaldību policijai.

3
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19