Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs. Foto no arhīva

Latvija atvēlēs 34 tūkstošus eiro Ukrainas ATO kaujiniekiem

47
(atjaunots 18:05 10.09.2018)
Pērn Ukrainā neizdevās atlasīt kandidātus ārstēšānai Latvijā, šogad plānots no jauna piešķirt līdzekļus Ukrainas karavīru rehabilitācijas programmai.

RĪGA, 10. septembris — Sputnik. Šogad Latvijas varasiestādes plāno iztērēt aptuveni 35 tūkstošus eiro Ukrainas karavīru rehabilitācijai, kuri cietuši konfliktā Donbasā. Ar lūgumu turpināt programmu vērsusies Kijeva, raksta Mixnews.

Domājams, ka naudu ukraiņu ārstēšanai saņems trīs ministrijas: Ārlietu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija. 34 tūkstoši eiro tiks atvēlēti no Latvijas budžeta neparedzētiem izdevumiem.

Veselības ministrija saņems 27 tūkstošus eiro — Ministru kabinets vērtē, ka tādi būs izdevumi par 18 dienu rehabilitācijas kursu 15 cietušajiem, medikamentu nodrošināšanai, kā arī transportēšānai no lidostas "Rīga" līdz Nacionālajam rehabilitācijas centram "Vaivari" un atpakaļ.

Labklājības ministrijai plānots piešķirt 2 tūkstošus eiro — palīglīdzekļu, piemēram, elektrostimulatoru un ortēžu (korsetes, bandāžas, aparāti, speciālie apavi, saistzoles — red.) nodrošināšanai cietušajiem ukraiņiem.

Latvijas Ārlietu ministrijai tiks piešķirti 5 tūkstoši eiro cietušo ceļojumam no Ukrainas uz Latviju un atpakaļ, divu rehabilitācijas centra "Vaivari" darbinieku komandējumam uz Ukrainu, kā arī medicīniskās dokumentācijas tulkošanai.

Latvijas MK jau pērn piešķīra ukraiņu kareivju ārstēšanai 34 tūkstošus eiro, taču programmu īstenot neizdevās, jo nebija iespējams atlasīt cietušos Ukrainā, vēstīja ĀM. Latvija palīdz Ukrainai, pieņemot ārstēšanai konfliktā Donbasā cietušos karavīrus. Turklāt Ukrainas Bruņoto spēku un Nacionālās gvardes kareivju bērni saņem no Latvijas dažādas dāvanas mācību gada sākumā un Ziemassvētkos.

2017. gada vasarā Ukrainas Bruņoto spēku bojāgājušo kareivju bērni ciemojās Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā Cēsīs.

2014. gada aprīlī Ukrainas valdība sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. ANO dati liecina, ka konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Jautājums par situācijas noregulēšanu Donbasā tiek apspriests, citastarp, arī kontaktu grupas sēdēs Minskā. Kopš 2014. gada septembra tā pieņēmusi jau trīs dokumentus, kuros reglamentēti konflikta deeskalācijas soļi. Taču arī pēc pamiera vienošanās konflikta puses turpina apšaudes.    

47
Pēc temata
Ukrainas parlamentā izdomāts, kā atņemt pilsonību "bez tiesas un izmeklēšanas"
ASV Senāts atbalstījis 250 miljonu piešķiršanu Kijevai aizsardzības vajadzībām
Latvija palīdzēs Ukrainai izveidot savu jaunsargu kustību
Luganskas TR: Donbasā gaida instruktorus no Latvijas drošības spēku apmācībām
Ērce, foto no arhīva

Valstī liels inficēto skaits: speciālisti brīdina par ērču nesto risku

0
(atjaunots 11:33 05.06.2020)
Šogad ērces Latvijā "pamodušās" pārāk agri, turklāt noskaidrojies, ka to vidū ir liels encefalīta pārnēsātāju skaits.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Latvijas infektoloģijas centra speciāliste Irēna Anna Damberga LR4 programmā "Doma laukums" pastāstīja, kādu risku šogad sagādā ērces. Tās Latvijā "pamodušās" pārāk agri, turklāt noskaidrojies, ka to vidū ir liels encefalīta pārnēsātāju skaits, vēsta Rus.lsm.lv.

Damberga pastāstīja, ka, iespējams, ērču skaits nav lielāks nekā pērn. Mājās tās pārsvarā ienes mājdzīvnieki. Tomēr 3-4% ērču ir inficētas ar encefalītu, lai arī 2019. gadā slimības pārnēsātāju skaits nepārsniedza 1%.

Latvijas infektoloģijas centra dati liecina, ka pirmo ērci šogad izmeklēšanai atnesa jau 8. janvārī. Pēc tam 2020. gada pirmajos piecos mēnešos LIC saņēmis 551 ērci. 4,5% to vidū izrādījās inficētas ar encefalītu.

Pie tam Latvijas teritorijā izplatās relatīvi jauna ērču suga, tā saucamā pļavu ērce, kas bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tās mīt aizaugušās pļavās.

Iepriekš vēstīts, ka līdz 7. maijam Latvijā bija diagnosticēti trīs ērču encefalīta gadījumi un 13 Laima slimības gadījumi.

Vēl joprojām iespējams vakcinēties pret ērču encefalītu, taču vakcīnu pret Laima slimību un erlihiozi nav, tāpēc ērces koduma gadījuma noteikti vismaz mēnesi jānovēro sava pašsajūta un pirmo simptomu gadījumā jāvēršas pie speciālistiem.

Iepriekš jau vēstīts, kādas sekas cilvēcei var nest globālā sasilšana. Tā var ne tikai skart bīstamu slimību un vīrusu izplatību, bet arī būtiski ietekmēt celtniecības nozari un infrastruktūru, lauksaimniecību un mežsaimniecību, veselības aprūpi un daudzas citas nozares.

0
Tagi:
ērce, Latvija
Pēc temata
Ne tikai encefalīts, arī Laima slimība: ar ko draud ērces kodiens Latvijā
Ērces atkal gatavojas uzbrukt Latvijai
Ērces, govis un zibens: kas draud Latvijas iedzīvotājiem vasarā
Latvijā pieaudzis ērču encefalīta gadījumu skaits
Bankas karte, foto no arhīva

cilvēkiem Latvijā iepaticies pirkt pārtiku internetā

4
(atjaunots 11:26 05.06.2020)
Pirms pandēmijas pārtikas produktu tirdzniecība tiešsaistē Latvijā attīstījās lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Ārkārtējās situācijas pirmajās nedēļās Latvijā bija vērojams sprādzienveidīgs pieprasījuma kāpums pārtikas iegādei internetā, un e-tirgotāji cer, ka daļa pircēju paliks uz ilgu laiku, stāsta LSM.

Covid-19 pandēmija var strauji paātrināt sabiedrības un ekonomikas digitalizācijas procesu visā pasaulē, kā tas jau notika Āzijas valstīs pēc SARS epidēmijas 2002.-2003. gadā, uzskata Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) analītiķi. Pēc viņu domām, spēja pāriet "digitālajā režīmā" ir īpaši svarīga mazo un vidējo tirgotāju izdzīvošanai – kad daļa klientu aiziet internetā, arī jums tur ir jābūt.

Viens no segmentiem, kurā pirkumu internetā pieaugums ir redzams vislabāk, ir pārtikas produktu tirdzniecība. Latvijā uz pieprasījuma lēcienu reaģējuši daudzi tirgus dalībnieki – no mazām zemnieku saimniecībām līdz cenu salīdzināšanas portālam salidzini.lv, kurā parādījusies jauna sadaļa – pārtikas produktu piegāde mājās. Piedāvājumi ir dažādi – produkti no zemnieku saimniecībām, mazajiem ražotājiem, veikaliem, fāstfūda ēdieni – vairāk nekā 60 piegādātāju.

Pilns internetā atrodamo tirgotāju saraksts pieejams Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vietnē. Sarakstā ir 384 visdažādākā profila uzņēmumi: zemnieku saimniecības, restorāni, lieli interneta veikali, kas agrāk tirgojušies galvenokārt ar tehniku, lieli un mazi ražotāji.

PVD datu bāzē redzams, ka daži ražotāji un tirgotāji sākuši darboties tiešsaistē nesen – "karantīnas sāgas" laikā. Piemēram, Latvijā lielākais piena produktu ražotājs "Food Union" savu internetveikalu pienaveikals.lv atvēra aprīlī. Tajā pašā mēnesī tirgot pārtikas produktus sāka arī lielākais internetveikals 220.lv. Nesen tīmeklī sācis darboties arī minimārketu tīkls "Top!".

Lielveikals ar piegādi mājās

Tirdzniecības tīkli, kas strādāja internetā arī pirms Covid-19, stāsta par sprādzienveidīgu kāpumu pēc epidēmijas sākuma.

Interneta veikals Rimi strādā Latvijā tikai 6 mēnešus. Piegāde ir Rīgā un apkārtnē, tas maksā dažus eiro, jaunie klienti, ja pasūtījums ir par zināmu  summu, pieejama bezmaksas piegāde. Ir arī formāts "Rimi Drive" – klients pasūta pārtikas produktus internetā un pēc trim stundām var piebraukt pie izvēlētā veikala tos saņemt, pat neizkāpjot no automašīnas.

"Mūsu pircēji – tās ir visdažādākās grupas, - saka "Rimi Latvia" e-komercijas direktors Didzis Kirstuks. – Pirmkārt, daļai pārtikas produktu iegāde internetveikalos jau kļuvusi par ieradumu, tāpat kā dažiem par tradīciju kļuvis brauciens uz tirdzniecības centru brīvdienās.

Īpaši tas ir pieprasīts starp jaunajām ģimenēm, kurās ir mazi bērni, tām ir svarīga piegāde mājās. Taču pircēji ir starp visām vecuma grupām, tostarp pensionāri – droši vien viņi epidēmijas laikā gribēja pasargāt sevi no cilvēku pūļiem. Iespējams, reiz pamēģinājuši, viņi paliks mūsu klienti arī nākotnē."

Pirmajās nedēļās pieprasījums bijis tik liels, ka piegādi bijis jāgaida 7-10 dienas, tāpēc daudzi klienti pauda sašutumu sociālajos tīklos. Nācās būtiski palielināt darbinieku un automašīnu skaitu. Tagad pieprasījums stabilizējies un arī piegāde normalizējusies – pasūtīto atved jau nākamajā dienā.

Internetveikals Barbora.lv, kurš ietilpst "Maxima", Latvijā darbojas vairāk nekā divus gadus. Piegāde – 25 kilometru rādiusā ap Rīgu, maksa – daži eiro. Kā arī 33 veikali, kuros klients var ierasties un paņemt internetā pasūtīto.

Vislielākais pārdošanas pieaugums, astoņas reizes pārsniedzot normālo apmēru, bijis divas nedēļas pēc 12. marta, stāsta "Barbora" pārdošanas un mārketinga vadītāja Jekaterina Pukinska. Toreiz pasūtījumi veikti ar astoņu dienu piegādes termiņu. Rezultātā martā un aprīlī apgrozījums pieaudzis par 130%, jauno klientu skaits – par 400%. Tagad pieprasījums stabilizējies, piegāde ir tajā paša dienā.

"Sākām aktīvi pieņemt darbā jaunus cilvēkus – komplektētājus un kurjerus. Sadarbojāmies arī ar aģentūrām, kuras piedāvā darbiniekus uz noteiktu laiku. Rotācija notiek bieži – vieni atnāk, citi aiziet, darbs nav viegls, vajadzīga fiziska izturība un uzmanība. Tie ir visdažādākie cilvēki – studenti, tie, kuri zaudējuši darbu sabiedriskajā ēdināšanā un apģērbu veikalos, oficianti, grāmatveži," stāsta Pukinska.

Viņa konstatēja, ka e-tirdzniecība ar pārtikas produktiem valstī pirms Covid epidēmijas attīstījās lēnāk nekā kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

"Mēs Latvijā strādājam tikai divus gadus. Lietuvā – vairāk nekā sešus gadus. Tur arī teritoriālais pārklājums ir plašāks – mums tikai Rīga un apkārtne, bet tur – Viļņa, Kauņa un Klaipēda. Savukārt Igaunijā e-komercija ir principā vairāk attīstīta. Taču tagad mēs redzam sprādzienveidīgu izaugsmi, ļoti daudzi mazie un vidējie uzņēmumi pārkvalificējušies, sākuši strādāt internet," viņa uzskata.

Tas, cik lielā mērā iedzīvotājiem iepaticies iepirkties internetā, kļūs skaidrs rudenī.

"Vasara tomēr nav īstā sezona e-komercijai pārtikas produktu jomā, cilvēki labprātāk pavada laiku svaigā gaisā, socializējas. Parasti mūsu pārdošanas sezona sākas septembrī – beidzas atvaļinājumu laiks, sāk darbu skolas, laiks kļūst sliktāks un tā tālāk – un turpinās līdz aprīlim," precizēja Pukinska.

Tomēr veikali neuzskata, ka gaidāms krass apgrozījuma kritums.

"Mēs redzam, ka daļa pircēju, kas pie mums atnākuši kopš marta, galu galā kļuvuši par pastāvīgajiem klientiem. Visi nepaliks, taču daļa – noteikti. Agrāk daudzi negribēja izmēģināt, bija psiholoģiskās barjeras, bažas, ka viņiem atvedīs nepareizo tomātu, ka veikalā viņi izvēlētos labāku. Tagad uztvere mainās," piebilda Pukinska.

Tirgus tiešsaistē

Kopš 18. marta tiešsaistē darbojas "Kalnciema kvartāls", kas pārvalda divus pazīstamus tirdziņus - Āgenskalna un Kalnciema ielas tirdziņu. Pasūtīt ar piegādi var gandrīz visu, ko tirgo "dzīvajā".

Ideja par tiešsaisti radusies vēl pirms epidēmijas, saka "Kalnciema kvartāla" mārketinga direktore Una Meiberga. Sākumā tika izvirzīts mērķis 100 pasūtījumu dienā. Pirmajās trijās dienās kopā bija 100 pirkumi.

"Mūsu galvenā priekšrocība ir vietējo zemnieku produkcija, kas pie mums vienmēr tirgota," saka Meiberga. – Taču parastajos tirgos bija problēma – nav daudz zemnieku, kuri tur var stāvēt un tirgoties. Palīdz tas, ka mūsu "fiziskos" tirgus cilvēki labi zina, tāpēc uzticas vairāk, nekā ja tas būtu tikai e-veikals. Vēl viens pluss – agrāk pat mūsu pastāvīgajiem klientiem ne vienmēr bija laiks aizbraukt uz tirgu. Tagad braukt nav obligāti."

Kad e-tirgus tikai atvēries, "Whatsapp" tematiskajā grupā uzreiz pierakstījušies tūkstoš cilvēku: "Tagad mums ir tikpat reģistrētu klientu. Vidējā pirkuma summa – apmēram 40 eiro," atklāja Meiberga.

"Parasti mēs diezgan maz saņēmām pasūtījumus tiešsaistē – bet tagad gandrīz visi pasūtījumi ir no turienes," stāsta Jānis Vaivars, kuram pieder neliela biosaimniecība "Ragāres", kas ražo tējas, ārstnieciskie augi, zaļumi, sezonas ogas – avenes, plūmes, aktinīdijas.

"Tagad pasūtījumu kļuvis nedaudz vairāk nekā pirms Covid. Taču ir arī jauni sarežģījumi. Piemēram, jaunus darbiniekus neņemam tieši tāpēc, ka ir risks "saķert" vīrusu," viņš paskaidroja.

Galvenā pārmaiņa pircēju ieradumos – visi izmanto bezskaidras naudas norēķinu. Tagad būs jāpadomā par mobilo apmaksas terminālu.

4
Tagi:
veikals, internets, pārtika, Latvija
Pēc temata
Latvijā iedzīvotāji samazinājuši izdevumus vairāk nekā citās Baltijas valstīs
Latvijas iedzīvotāji ķeras klāt sportam un pāriet uz mango: kādas ir populārākās preces
Jārīkojas ātri: koronavīrusa krīze kā iespēja nopelnīt
Pandēmija Latvijā: pazīstams bārmenis glābj sevi ar siļķi kažokā