Pacients

Gasparjans: Latvijas ekonomika pārvērtusies gangrēnā, un to pienācis laiks amputēt

90
(atjaunots 08:11 09.09.2018)
Kamēr Latvijas politiķi dzenājas pēc "like&share" Facebook tīklā, pieņemot tos kā vēlētāju balsis, Latvija lēnām mirst, paziņoja politologs un žurnālists Armens Gasparjans.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Politologs un žurnālists  Armens Gasparjans iknedēļas radio Sputnik notikumu apskatā tuvējā pierobežā un Baltijā pastāstīja par to, kādēļ Latvijas politiķi tik ļoti mīl sociālos tīklus, par vēlēšanām, kuras viņu pārsteidz, un par to, priekš kam slimam pacientam acu krāsai piestāvoša protēze.

"Man ir trīs domes kampaņas, trīs prezidenta, taču vēlēšanas Latvijā mani pārsteidz. Es lasu savus ziņu apkopojumus no latviešu frontēm un man liekas, ka jebkurā citā valstī namu pārvaldnieku izvēlas dzīvīgāk, nekā politiķus Latvijā," paziņoja Gasparjans.

Iepriekš ziņots, ka trīsdesmit piecus Latgales pašvaldību deputātus, kuri panāca, ka novadu domes avīzes tiktu izdotas arī krievu valodā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) katru sodīja ar 70 eiro sodu.

Pēc Gasparjana domām, par tā iemeslu kalpojis skaidri izteiktu politisko tehnoloģiju trūkums priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Gasparjans paskaidroja, ka vēlēšanas — tā ir ideju, programmu, politiķu konkurence. Taču Latvijas informācijas telpa, pēc viņa sacītā, var novest panīkumā ikvienu, kurš interesējas par problēmu: Aleksandra Gapoņenko arests, krievu skolas un dažkārt ekonomiskā situācija republikā — trīs temati un viss.

"Un pat šo trīs tematu apspriešana izraisa sajūtu, ka tur skolēni savākušies papļāpāt saldējuma kafejnīcā. Jo Latvijas politiķi saka un dara lietas, kuras izraisa nesaprašanu un liekas dīvainas. Ņemsim kaut vai "Saskaņu", kura pozicionē sevi kā krievu partija. Viņi devās aģitēt vēlētājus uz Maskavu. Rodas saprātīgs jautājums, priekš kam, ja viņu elektorāts atrodas pavisam citā valstī," pateica Gasparjans.

Vēlēšanas sociālajos tīklos

Patiešām, pagājušajā nedēļā Latvijas premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, Saeimas deputāts Sergejs Potapkins un deputāta kandidāte Iveta Sers apmeklēja Maskavu, kur prezentēja saviem Latvijas tautiešiem "Saskaņas" priekšvēlēšanu programmu.

"Ja jums ir Saeimas vēlēšanas, tad nodarbojieties ar aģitāciju Latvijā. Ja jūs vēlējāties atrādīt sevi Krievijas žurnālistiem un ekspertu sabiedrībai, tad tajā nebija jēgas, jo visi, kas nodarbojas ar Latvijas problemātiku jau tā visu par visu zina. Loģiskāk būtu rīkot kaut kādas akcijas Latvijā. Diez vai viņi grasās tuvākajā laikā atjaunot līgumu ar "Vienoto Krieviju"," atzīmēja politologs.

Gasparjans pauda domu, ka tā vietā, lai iekarotu Maskavas latviešus, "Saskaņai" derētu piedāvāt skaidras politiskās programmas. Piemēram, tirdzniecības un ekonomikas jomā — ko viņi darīs tranzīta jomā, pārtikas programmā, skatoties no cilvēku viedokļa, kuri dzīvo Latvijā un atrodas trūkuma stāvoklī. Taču pagaidām, pēc politologa sacītā, gan nacionālistiskām partijām, gan krievu partijām jautājums ir tikai viens — tas ir krievu jautājums. Un pat partijas, kuras ir orientētas uz krievu ļaudīm, dara ļoti dīvainas lietas.

"Ja skatās no politisko tehnoloģiju viedokļa, rodas tāda izjūta, ka vēlēšanas Latvijā notiks nevis pēc mēneša, bet gan pēc pusgada. Taču Latvijas politiķi brauc kā uz kapiem, nesteidzoties," uzsvēra Gasparjans.

Tāpat politologs izteicās sakarā ar medicīniskās apdrošināšanas reformu Latvijā, jautājumam par kuru arī pēc idejas vajadzētu tikt rosinātam priekšvēlēšanu kampaņā. Taču, kā atzīmēja Gasparjans, tāda izjūta, ka Latvijā vēlēšanas notiks nevis vēlēšanu iecirkņos, bet gan Facebook vietnē, jo Latvijas kandidāti dzenas pēc "like&share" sociālajos tīklos, uztverot tos kā reālas vēlētāju balsis. Kaut gan viss baisākais notiek nevis Interneta telpā, bet gan realitātē.

"Iedomājieties slimnieku ar gangrēnu pēdējā stadijā, kuram līdz nāvei neizskatās tālu. Taču salasās ārstu konsilijs, un viņi tā vietā, lai nogrieztu viņam ķermeņa galotni un pacenstos izglābt dzīvību, apspriež kādu pēc tam iztaisīt protēzi — no ozola vai no Kanādas buka. Un te nu viņiem notiek strīds par to, kāda koksne piestāvēs mirstošā acīm un kāda koksne labāk izskatīsies ar viņa krosenēm. Latvijā ir absolūti identiska situācija. Kaut ja ņem ekonomikas un tranzīta problēmu. Tur tas nevienu absolūti neinteresē," pateica politologs.

Nobeigumā viņš sacīja, ka šādā situācijā vienkārši nav par ko runāt, var tikai plātīt rokas.

90
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
Gasparjans: Latvija darījusi visu iespējamo, lai politizētu pagātni un žņaugtu krievus
Gasparjans: Latvija dod atļauju Krievijai arestēt jebkuru latvieti, kurš ieradies Maskavā
Gasparjans: Latvijas valsts turpinās "pievilkt skrūves"
Luminor

Banka brīdina klientus par krāpniekiem

1
(atjaunots 17:39 24.09.2020)
Krīzes periodā sarosījušies krāpnieki – viņi cenšas izmānīt klientu personas datus, sarunā stādoties priekšā kā bankas darbinieki.

RĪGA, 24. septembrisSputnik. Banka "Luminor" ieteica saviem klientiem piesargāties – dažu dienu laikā fiksēti divi mēģinājumi izkrāpt piekļuvi lietotāju interneta bankām, stāsta jauns.lv, atsaucoties uz bankas pārstāvjiem.

"Luminor" darbinieki uzsvēra: bankas pārstāvji nekad nezvana un nesūta elektroniskās vēstules ar lūgumu nosaukt klienta personīgo informāciju, piemēram, konta numuru, PIN kodu, Smart-ID, norēķinu kartes datus – numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugures daļā, interneta bankas paroles utt., kā arī nelūdz autorizēties interneta bankā vai apstiprināt maksājumus.

"Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, it īpaši senioriem, un ieteikt viņiem neatbildēt uz šiem krāpnieku zvaniem vai elektroniskajām vēstulēm.

Rodoties aizdomām par krāpšanos, gadījumā, ja nauda pārskaitīta krāpniekam vai nodoti personas dati vai informācija par norēķinu kartēm, pat to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo bankai. Ja karte pazaudēta vai nokļuvusi ļaundaru rokās, tā nekavējoties jānobloķē. To iespējams izdarīt interneta bankā vai piezvanot bankai.

Ja radušās šaubas par to, kas piezvanījis, "Luminor" iesaka pārliecināties par to, rakstot uz e-pastu info@luminor.lv vai piezvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 1880 (+371 6717 1880).

1
Tagi:
krāpnieki, bankas
Pēc temata
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Eksperts pastāstīja, kā atmaskot telefonkrāpniekus
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Swedbank

Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās

16
(atjaunots 21:59 24.09.2020)
Aizdomīgo darījumu pazīmju saraksts ir tik garš, ka ikvienu var atzīt par neuzticamu klientu. Spriežot pēc kontrolējošo iestāžu izteikumiem, naudas iesaldēšanas politika turpināsies.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Jūs un jūsu darījumu var atzīt par aizdomīgu, ja jūs svīstat un uztraucaties bankā, stāsta Neatkarīgā. Tādām aizdomām pat ir noteikts kods – LNV, kas nozīmē klienta nervozitāti bez acīmredzama iemesla. Ja satraukumā vairākkārt pārteiksieties, darbinieks var piezīmēt kodu JUC: par darījumiem klients sniedz nereālus, juceklīgus vai pretrunīgus skaidrojumus. Pateicoties Finanšu izlūkošanas dienesta un banku uzrauga darbībām, valstī ir sasniegts vēl nebijis aizdomīguma līmenis.

Pagājuši jau pāris gadi, kopš Latvijas finanšu nozari satricināja kapitālais remonts, taču kredītiestādes joprojām tiek sodītas un par lielām summām. Bankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībās ar klientiem, tomēr turpina kāpt uz savu uzraugu izliktajiem grābekļiem.

Katrs var pievienot savas pazīmes

Aprīlī AS "Citadele banka" par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā samaksāja sodu 647 tūkstošu eiro apmērā. Banka "Signet Bank AS" jūlijā samaksāja 906 tūkstošus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā publicēts saraksts ar darījuma aizdomīguma pazīmēm, un tas ir tik plašs, ka faktiski jebkādu naudas pārvedumu un jebkuru naudas īpašnieku var klasificēt par aizdomīgu, un tādā gadījumā ir nekavējoties jāziņo uzraudzības iestādēm. Pazīmes attiecas gan uz naudu un tās izcelsmi, gan darījuma mērķiem un pat cilvēku izskatu.

Saraksta beigās ir svarīga piezīme: "Darījumu aizdomīguma pazīmju uzskaitījums nav izsmeļošs un to katrs var pilnveidot, veidojot jaunu pazīmi, atkarībā no situācijas".

Tā nu tagad bankas strādā – izgudro arvien jaunus iemeslus un pazīmes, kādēļ klientus atzīt par aizdomīgiem, bet uzraugošās iestādes atrod pamatojumu naudas iesaldēšanai un banku iedalīšanai labajās un sliktajās.

Labās bankas un pārējās

FID vadītāja labo banku sarakstu izziņoja aizvadītajā nedēļā Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Atbilstības kultūra ‒ ilgtspējīgas attīstības pamats". Dienesta vadītāja Ilzes Znotiņa atklāja: "FID ir liels prieks strādāt ar "Swedbank", "SEB banku", banku "Citadele", bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju."

Kapitālais remonts nozarē banku skaitu Latvijā ir samazinājis tiktāl, ka nav nekādu grūtību no Znotiņas izziņotā labo banku uzskaitījuma atvasināt pārējās sliktās bankas, kuras Znotiņai prieku darbā nerada vai rada nepatiku. Runa ir par desmit bankām. Taisnības labad jāpiebilst, ka pati Znotiņa preses konferencē Ģenerālprokuratūrā šādu loģisku secinājumu nodēvēja par viltus ziņu.

Preses konference bija veltīta diviem svarīgiem dokumentiem: Vadlīnijas "Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru" un "Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā". Tajos definēts Latvijas riska profils, un sakārtoti sadarbības jautājumi, lai FID var sniegt atbalstu izmeklēšanā. Publiskoti šie dokumenti netiks.

Acīmredzama prioritāte

Pēc dokumentu parakstīšanas ģenerālprokurors Juris Stukāns pavēstīja, ka tagad nevienam vairs nav jāšaubās, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācija ir izmeklēšanas prioritāte visām tiesībsargājošajām iestādēm, tai skaitā prokuratūrai:

"Līdz ar to mēs nodrošināsim atbilstošus resursus, lai beidzot šīs lietas tiktu virzītas tālāk un uz tiesu, lai mēs varētu redzēt konkrētus rezultātus, ko no mums gaida attiecīgi ārvalstu eksperti un mūsu sadarbības partneri," paziņoja Stukāns.

Jāatgādina, ka šādu prasību Latvijas valdībai izteica ASV vēstniecība - turklāt divas reizes publisku paziņojumu veidā.

Prokuratūrā tiks izveidota speciāla prokuroru grupa, kas darbosies ar šāda veida noziegumu izmeklēšanu un koordinēšanu, sniedzot kolēģiem metodisku atbalstu.

Stukāns pauda pārliecību, ka citām iestādēm ir vērts mācīties no FID darbības, un kritiski izvērtēja Valsts policiju, kurai šo noziegumu izmeklēšana līdz šim nav bijusi prioritāte. Viņš piezīmēja, ka šobrīd no FID saņemto ziņojumu dēļ policija esot pārslogota, taču valdība piešķīrusi papildu līdzekļus, un policijai tagad būs iespēja stiprināt tās vienības, kas strādā ar FID materiālu izvērtēšanu, ja vien policijas vadība to atzīs par prioritāti. Jāatgādina, ka Valsts policijai kopš februāra nemaz nav priekšnieka – viņs ir atlaists.

Kontus joprojām iesaldēs

Spriežot pēc Znotiņas un Stukāna izteikumiem, līdzšinējā naudas iesaldēšanas politika bankās turpināsies.

"Mēs turpināsim strādāt, lai attīrītu mūsu biznesa vidi un finanšu sektoru no netīras naudas," tā sacīja FID vadītāja Znotiņa.

Naudu, uz ko krīt aizdomas, vispirms FID var iesaldēt uz laiku līdz 45 dienām, bet pēc tam policija caur tiesu arestēt uz laiku līdz diviem gadiem. Noslēgumā var tikt lemts par naudas konfiskāciju. Ja atņemtā nauda izrādās tomēr godīgi iegūta, īpašnieks pats vainīgs, ka divu gadu laikā nav mācējis to pierādīt izmeklētājiem vai tūļājies ar pierādījumu gādāšanu. Un vispār ‒ nav ko svīst bankā!

16
Tagi:
Finanses, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu