Zemene

Pat kāzām krāja: latvieši par darbu Anglijas plantācijās

106
(atjaunots 17:47 08.09.2018)
Latvijas iedzīvotāji stāsta par savu smagā fiziskā darba pieredzi ārzemēs.

RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Sakrāt naudu pirmajai hipotekārajai iemaksai, nopelnīt naudu izglītībai un pat kāzām — lūk standarta iemesli, kuru dēļ latvieši un lietuvieši brauc strādāt uz Angliju vai Īriju. Latvieši, kuri nostrādājuši plantācijās un veļas mazgātavās, kā arī rūpnīcās, pastāstīja rus.tvnet.lv intervijā par savu pieredzi.

Latvijas iedzīvotāja vārdā Marina brauca strādāt uz Īriju 2012. gadā — vāca zemenes. Pēc viņas sacītā, viesstrādnieku ikdiena tur sastāvēja no smaga fiziska darba, alus televizora priekšā un sarunām ar citiem strādniekiem.

Angļu valodu, pēc viņas sacītā, tur neesot iespējams apgūt — visi runā lietuviešu, latviešu un krievu apvienotā valodā, jo vairums strādnieku nāk no Baltijas.

Daži atbrauca tikai uz vienu sezonu, taču bija arī tādi, kas strādāja zemeņu vākšanā ne pirmo gadu un paguva pārvest uz Īriju ģimeni.

"Katru mēnesi "kaudzēm" brauca jaunais darba spēks — visi šie cilvēki vai nu zaudējuši darbu, vai arī uzņēmās kredītsaistības, kuras segt, strādājot dzimtenē, viņiem nebija iespējas," pastāstīja Marina.

Pēc viņas sacītā, kāds krāja hipotēkai, mašīnai vai arī kāzām un krāja katru centu, bet kādu apmierināja šāds dzīves veids "darbs plantācijās-māja-dīvāns".

Cita Latvijas iedzīvotāja — Oksana — paguva aizbraukt sezonas darbos uz vairākām valstīm — trīs gadu laikā viņa pelnīja naudu mācībām augstskolā, jo viņas vecāki nevarēja maksāt par izglītību, savukārt iegūt budžeta vietu viņa nespēja. Oksana strādāja ābolu vākšanā, konditorejā un veļas mazgātavā.

"Kāds no darbiem tika organizēts pēc principa "grupa atbrauca, nostrādāja pusotru mēnesi un organizēti devās atpakaļ", kādā es devos viena," paskaidroja viņa.

Oksana pastāstīja, ka doties strādāt grupā bija jautrāk — tā lielākoties sastāvēja no viņas vecuma cilvēkiem, ar kuriem varēja sarunāties.

"Man bija 20, un mēs attiecāmies pret smago darbu, kad 9 stundas bija jāstaipa smagus ābolu grozus, kā pret avantūru — dzīvojām teju kempingos, vakaros cepām šašliku, sarunājāmies. Kāds šajā darbā atrada draugus, citiem pagadījās pat meiteni vai puisi atrast," pastāstīja Oksana.

Darbs veļas mazgātavā, kurā meitene devās viena, izrādījās smagāks — iepazīties ar kādu meitene tur nevarēja, savukārt viesabonēšana tolaik bija ļoti dārga, un radiniekiem Latvijā viņa zvanīja reti.

Latvietis Toms spēja iegūt vairāk apmaksātu darbu — rūpnīcā.

"Mēs neslikti pelnījām — protams, liela daļa naudas aizgāja izdevumos, taču izdevās veidot arī uzkrājumus, un sūtīt naudu uz mājām. Tie, kas pret darbu izturējās nopietni, varēja cerēt uz paaugstinājumu," pastāstīja Toms.

Pēc viņa sacītā, dzīve Anglijā un darbs rūpnīcā izrādījies līdzīgs realitātes šovam.

"Mums izveidojās koalīcija, bija dažādas intrigas, strādnieki iepazinās, dzīvoja kopā, šķīrās," pastāstīja latvietis.

Pēc viņa sacītā, vairākas reizes gadā viņš brauca uz dzimteni, taču, atšķirībā no daudziem citiem aizbraukušajiem peļņas meklējumos un atgriezušos, nemētājās apkārt ar naudu, vēloties parādīt cik viņš ir "veiksmīgs" miglainajā Albionā, toties spēja iztaisīt remontu dzīvoklī un iegādāties mašīnu.

"Taču tā bija, laikam, grūtākā nauda manā dzīvē — darbs patiešām bija smags. Jā, divi tūkstoši mēnesī skan skaisti, it sevišķi, kad skatās, ka Latvijā tolaik daudzi pelnīja 300-400, taču ir jāsaprot, ka šāds darbs ir īslaicīgs, tavas problēmas nevienam nerūp — tu vienkārši esi sava veida robots, kurš izpilda dažādas funkcijas. Kaut kas nepatīk — uzredzēšanos, noguris, saslimis — uzredzēšanos. Neaizvietojamu cilvēku tur nav," noslēgumā pateica Toms.

Latvija saskarusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.    

106
Pēc temata
Latvietis Anglijā: fermā pelnu līdz 6000 eiro, mājās neatgriezīšos
Te darba diena ilgst 14 stundas: reemigranti bēg no Latvijas atpakaļ uz ārzemēm
Latvieši pamet Lielbritāniju konkurences dēļ ar bulgāriem un rumāņiem
Politologs: Latvijas jaunieši neies uz vēlēšanām, bet gan brauks strādāt uz Rietumiem
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

3
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

3
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

4
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

4
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi