Jaunieši. Foto no arhīva

Nezināšanu diena: deputātus aicina atļaut stāstīt bērniem par seksu

39
(atjaunots 19:32 06.09.2018)
Pirms trim gadiem Latvijā pieņēma tā dēvētos grozījumus par tikumības audzināšanu; tagad divas trešdaļas skolēnu iegūst informāciju par seksu no pornogrāfijas filmām.

RĪGA, 6. septembris – Sputnik. Pie Saeimas ēkas norisinās akcija ar nosaukumu "Latvijas nezināšanu diena", kuras dalībnieki vēlas pievērst uzmanību nepieciešamībai izmainīt Izglītības likumu, lai skolēni gūtu nesagrozītas zināšanas par savu ķermeni un tuvām attiecībām, vēsta Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums".

Saskaņā ar 2015. gada 15. jūlija Izglītības likuma grozījumiem Latvijas izglītības iestādēm jānodrošina "tikumiska bērnu audzināšana, kas balstās uz Satversmē izklāstītām vērtībām", it sevišķi tādām kā ģimene un laulība. Mācību iestādēm, izņemot augstskolas, tāpat jāsargā audzēkņi no informatīvajiem materiāliem un izglītojoši-audzinošām metodēm, kas neatbilst "tikumības" likuma prasībām.

Protesta akcijas rīkotāji apgalvo, ka šo grozījumu dēļ Latvijas pusaudži ir neziņā par jautājumiem, kas saistīti ar pubertāti, intīmām attiecībām, izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības un slimībām, kas tiek pārnestas dzimumceļā. Tā kā skolās vairs netiek rīkotas lekcijas par šo tematu, skolēni smeļas informāciju no citiem avotiem. Sešdesmit septiņos procentos gadījumu šie avoti ir pornogrāfijas skatīšanās.

"Mēs to neuzskatām gluži par protestu, drīzāk par aicinājumu deputātiem izvērtēt tikumības audzināšanas grozījumu ietekmi uz jauniešu veselību. Un izmainīt šos grozījumus atbilstoši mūsdienu izglītības normām," — pastāstīja "Papardes zieds" biedrības valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.

Ķelle atgādināja, ka Latvija ieņem pirmo vietu Eiropā pēc HIV saslimšanu skaita, turklāt ceturtā daļa saslimušo ir jauni cilvēki vecumā līdz 29 gadiem. 2016. gadā trešdaļu sifilisa saslimšanas gadījumu veidoja vecuma grupa no 18 līdz 29 gadiem. 2017. gadā astoņām meitenēm līdz 14 gadu vecumam nācās pārtraukt grūtniecību.

Akcija pie Saeimas ēkas notiks ar saukli "Nerunāt, nedzirdēt, neredzēt" – pēc organizatoru domām, tas īpaši labi apraksta sabiedrībā izveidojušos situāciju.

"Akcijas laikā mēs pastāstīsim žurnālistiem par vairākiem faktiem. Piedalīsies ginekoloģijas un veselības jomas speciālisti, kuri spēs gan atbildēt uz deputātu jautājumiem, ja viņiem tādi parādīsies, gan arī parunāt ar preses pārstāvjiem. Un ar to visu mēs vēlamies pateikt, ka pienācis laiks atvērt acis, atvērt ausis un runāt par tām problēmām, kas interesē mūsu bērnus, lai nākamā paaudze būtu veselāka," — pastāstīja Ķelle.

39
Pēc temata
Divi sidri vai viens prezervatīvs: kā cīnīties ar HIV jauniešu vidū
Asu izjūtu meklējumos: aizturēti divi ārzemnieki par seksu uz Brīvības pieminekļa
Jauniešu vidū Latvijā strauji izplatās HIV
Taizeme deportē "seksa instruktoru" no Latvijas
Fotogrāfs Stērdžess paziņojis, ka viņa darbos nav pornogrāfijas
Sarkanā zvaigzne no ziediem pie Uzvaras pieminekļa, ko izkārtojuši brīvprātīgie

"Sātana pentagramma": patrioti sūkstās par sarkano zvaigzni pie monumenta

13
(atjaunots 22:38 11.05.2021)
Uzvaras dienas svētki Rīgā vēl aizvien neliek mieru nacionāli noskaņotajiem – tagad viņiem naktsmieru laupa zvaigzne no ziediem Uzvaras pieminekļa pakājē Pārdaugavā.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Vēl aizvien nerimst kaislības ap Uzvaras dienu Rīgā. Atgādināsim, ka 9. maijā piekļuve Uzvaras piemineklim bija slēgta. To iejoza dzeltens žogs, pie kura nolika galdus – uz tiem cilvēki varēja atstāt līdzatnestos ziedus. Pēc tam tos pie monumenta novietoja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" darbinieki.

9. maija naktī brīvprātīgie no organizācijas 9may.lv sakārtoja pie monumenta ziedu paklāju un simbolisku sarkanu zvaigzni. Ziņots, ka viņiem palīdzēja garāmgājēji.

Tomēr ziedu kompozīcija saniknojusi nacionālpatriotus – par sarkano zvaigzni sūkstījās vismaz divi gana pazīstami nacionālistu spārna pārstāvji.

"Pajautāšu trešo reizi. Vai tas bija Valsts policijas auto, kas naktī uz 10.05 karātavu laukumā izgaismoja sātana pentagrammas izlikšanu?" bija sašutusi pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemane.

​Kopā ar viņu par zvaigzni un policijas darbībām ir sašutis Ainis Sproģis, kurš 9. maija priekšvakarā "izcēlās" ar savu izdomu – viņš ieradās pie Uzvaras pieminekļa ar melnu zārku. Ar savu akciju viņš esot gribējis atgādināt represijas, ko Latvijai nesusi PSRS.

"Lūdzu Valsts policiju veikt pārbaudi par šo neatļauto pulcēšanos. Ceru, ka VL/TBLNNK un konservatīvie pieprasīs video no novērošanas kamerām. Kas šis par auto un uz kāda pamata tas atrodas karātavu laukumā?" skaidrojumu prasa Ainis Sproģis.

​Kārtības sargi paskaidroja, ka izpildīja savus pienākumus, bet zvaigzne nav kriminālnoziegums.

"Labdien! Policija šajā vietā atradās, lai uzraudzītu sabiedrisko kārtību, nevis lai izgaismotu apkārtni. Apgaismojums parkā ir nodrošināts tāpat. PSRS simbols ir sirpis un āmurs līdz ar piecstaru zvaigzni. Zvaigzne viena pati nav uzskatāma par PSRS simbolu," Veidemanei atbildēja Valsts policija savā lapā Twitter.

​Taču, spriežot pēc publicistes atbildes replikas "Jāāā! Šī atbilde ir vienkārši šedevrs!", diezin vai viņa ir gatava apstāties pie sasniegtā.

Jāpiebilst, ka, saskaņā ar policijas datiem, nekādi nopietni incidenti 9. maijā nebija fiksēti, reģistrēti tikai daži pulcēšanās aizlieguma pārkāpumi un padomju simbolikas pielietojums.

Policijas dati liecina, ka 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apmeklējuši apmēram 20 tūkstoši cilvēku.

13
Tagi:
sociālie tīkli, nacionālpatrioti, Rīga, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Sociālie tīkli sašutuši par plāniem rīkot Dziesmu un deju svētkus
"Politiska pašnāvība": sociālajos tīklos skan kritika par VIP vakcināciju
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Partizāni, 1941. gads

"Nāvīgi ienīda ienaidnieku": partizānu kustība Latvijā Lielā Tēvijas kara gados

44
(atjaunots 10:58 11.05.2021)
Latviešu partizāni Lielā Tēvijas kara gados izmisīgi cīnījās pret hitleriešu spēkiem, taču patlaban viņu darbība ir atspoguļota skopi. Viņu varoņdarbus paspēja aptumšot tā saucamo meža brāļu vienības pēc kara. Taču tas nepavisam nav viens un tas pats.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Viens no mūsdienu autoritatīvākajiem vēsturniekiem Latvijā, kultūras un publicistikas izdevuma "Klio" izdevējs Igors Gusevs, šķiet, ir pats bagātākais ziņu avots par padomju partizānu kustību Lielā Tēvijas kara gados. Viņš labprāt piekrita aprunāties ar Sputnik Latvija korespondentu.

Pēc PSRS sabrukuma Baltijā sāka konsekventi dēmonizēt visu, kas saistīts ar Padomju Savienību un, protams, ar Sarkanās armijas kareivjiem, kuri Lielā Tēvijas kara gados cīnījās Latvijas teritorijā. Nonācis tiktāl, ka tagad, kad Latvijā sākas runas par partizāniem, noteikti piebilst – "nacionālie", tātad runa jau ir par pēckara bandītu vienībām – "meža brāļiem".

"Savukārt es saskāros ar tēmu par varonīgajiem partizāniem, kuri karoja pret hitleriešu spēkiem, un rūpīgi ķēros pie tās, kad Latvijā rībēja un dārdēja partizāna Vasilija Kononova lieta. Tā nu iznāk, ka esmu pavēris Latvijā daudziem absolūti nezināmu tēmu. Tāpat, piemēram, bija ar Darba gvardes tēmu un pat 130. latviešu strēlnieku korpusu. Un man ne tikai palaimējās aprunāties ar daudziem Lielā Tēvijas kara varoņiem, kuri cīnījās partizānu vienībās, es piedevām pavadīju ilgu laiku sarunās ar pašu pazīstamāko latviešu padomju partizānu Vili Samsonu, kurš jau pēc kara kļuva par profesionālu vēsturnieku, savā ziņā pat izcilu. Pateicoties viņa darbībai, daudz kas kļuva zināms un izpētīts par partizānu kustību Latvijā. Diemžēl šis cilvēks jau sen vairs nav kopā ar mums. Man palaimējās ne tikai aprunāties ar dzīvajiem informācijas nesējiem, bet arī pastrādāt ar materiāliem no arhīviem, kas tagad, var teikt, Latvijā pilnībā slēgti objektīviem pētījumiem," pastāstīja Gusevs.

Šodien, viņš atzīmēja, visdrīzāk, neviena partizānu kustības veterāna vairs nav starp dzīvajiem, ja arī kāds vēl palicis, viņiem jau ir krietni pāri 90 gadiem. "No savas puses varu teikt, ka viņi bija īsti varoņi, no visas sirds cīnījās par savu zemi, ticēja Padomju Savienības ideāliem un līdz sirds dziļumiem ienīda ienaidnieku," piebilda vēsturnieks.

Kaunpilnie atriebēji un viņu ienaidnieki

Jau no pirmajām nacistiskās okupācijas dienām Latvijā kļuva skaidrs, ka vietējo nacionālistisko aprindu cerības uz to, ka Hitlers ļaus atjaunot agrāko Latvijas valsti vai vismaz piešķirs kaut kādu autonomiju, sabruka. To apzinoties, liela daļa ierēdņu, uzņēmēju un karavīru samierinājās un nolēma sadarboties ar okupācijas varu.

1941. gada vasarā iedzīvotāji pārsvarā nogaidīja, viņi bija apjukuši. Radikāli noskaņotie nacionālisti aktīvi piedalījās ebreju un padomju aktīvistu iznīcināšanā, attaisnojoties ar "atmaksu par Staļina represijām". Saorganizējās hitleriešiem uzticīga kārtības un drošības policija, kā arī bataljoni, kas nežēlīgi terorizēja nepakļāvīgos gan dzimtenē, gan citos okupētajos

Padomju zemes rajonos.

Neskatoties uz nežēlīgo teroru un demagoģiju, kam piebalsoja latvieši, brieda ideja par pretestību, kas izpaudās dažādās formās un izcēlās ar idejisko pamatu. Parādījās pretošanās kustība nacistu okupantiem. Jau 1941. gada rudenī vāciešu ieņemtās Latvijas teritorijā pastāvēja komunistu, latviešu un poļu nacionālās pretošanās kustības.

Gestapovieši īpaši izcēla komunistisko pretošanās kustību Liepājā, Rīgā, Daugavpilī un Latgales pagastos un nežēlīgi cīnijas ar to. Patiesībā šīs organizācijas vien nosacīti var dēvēt par komunistiskām, jo tajās nebija gandrīz neviena komunistiskās partijas biedra. Spontāni tapušās grupas vadīja starp dzīvajiem palikušie padomju aktīvisti un citi kreisi noskaņoti patrioti.

Padomju histioriogrāfijā to sauca par antifašistisko pretošanās kustību.
Trīs daļās sašķeltajai pretošanās kustībai Latvijā bija viens patriotisks mērķis – pēc iespējas ātrāk padzīt briesmīgo hitleriešu varu, pasargāt nāciju no iespējamā likvidācijas riska. Pakāpeniska iznīcināšana ir neizbēgama – par to liecināja Himlera resora izstrādātais Ģenerālais plāns "Ost".

Latviešu nacionālo pretošanās kustību padomju historiogrāfija uzskatīja par maznozīmīgu vai iluzoru, lai arī lielākā daļa tās dalībnieku tika arestēti vai gāja bojā. Gestapo pilnībā vai daļēji sagrāva latviešu nelegālās nacionālās organizācijas.

Pretošanās nacistiem notika visās hitleriskās Vācijas okupētajās vai pakļautajās Eiropas valstīs. Tur strādāja sociālisti, kristīgie demokrāti, komunisti. Diemžēl Latvijā neparādījās vienota Tautas fronte pret nacistiem. Lai arī Latvijas KP CK ar novēlošanos (pēc Kominternes likvidācijas 1943. gada vasarā to atbalstīja.

Pretošanās trejsavienības vāciešu okupētajā Latvijā izcēlās ar savu taktiku. Latviešu nacionālās pagrīdes grupas pārsvarā aprobežojās ar nelegālās literatūras izdevumu, lolojot ilūziju par to, ka Rietumu sabiedrotie (pat Zviedrija) kara beigās izsēdinās Latvijā savu desantu. Latvijas Centrālā Padome sūtīja vēstnešus pāri jūrai, lai nodibinātu sakarus ar Rietumu specdienestiem. Nacionālisti atteicās no aktīvas pretošanās – sabotāžas, bruņotas cīņas, it tā tāpēc, lai novērstu iedzīvotāju represijas. Poļu pretošanās kustības cīnītāji Latgalē mēģināja kontaktēties ar Kraiowa armijas pārstāvjiem Viļņā un bija radikālāki.

Par bruņotu cīņu ar ienaidnieku izšķīrās tikai komunisti, antifašistiskā kustība. Vācijas okupētajā teritorijā Latvijā nebija antinacistisku latviešu nacionālo partizānu. Ar ieročiem rokās cīnījās tikai sarkanie partizāni.

Mācība ložu krusā

1941.-1942. gg. antinacistiskā kustība bija epizodiska. Trūka vadītāju ar militāro pieredzi. Nebija gandrīz nekādu ieroču, munīcijas, spridzekļu. Ieročus slepus vāca kauju vietās frontes līnijā. Lielu kaitējumu nelegāļiem, kam nebija konspiratīvās darbības pieredzes, nodarīja hitleriešu drošības policijas iesūtītie provokatori. 

Lai apvienotu izkliedētās pretošanās grupas un veidotu no militārā viedokļa efektīvu centralizētu partizānu kustību, Latvijas Komunistiskās partijas CK un Latvijas PSR Tautas komisāru padome, kas tolaik strādāja Maskavā, 1942. gada pavasarī nolēma iesūtīt okupētajās teritorijās apmācītus un ekipētus partizānu organizatorus ar mobilajām radiostacijām. Pārsvarā viņu vidū bija 201. Latviešu strēlnieku divīzijas brīvprātīgie.

1942. gada vasarā un rudenī pāri frontes līnijai uz Latviju aizgāja vairākas grupas un nelielas partizānu organizatoru vienības. Viņiem nācās pārvarēt simtiem kilometru pa ienaidnieka okupētu teritoriju, atkauties no esesiešu soda vienībām un vērmahta komandantu spēkiem. Latviešu reidus veicināja sadarbība un kopīgas operācijas ar krievu un baltkrievu partizānu brigādēm.

Reidu laikā latviešu kaujinieki apguva partizānu cīņas taktiku. Auga prasmīgi komandieri un politiskie vadītāji. Tomēr pirmie mēģinājumi nebija necik veiksmīgi un prasīja sāpīgus upurus.

1942. gada jūlijā pēc atkāpšanās no Latvijas ienaidnieka aizmugurē izdevās sekmīgi iesūtīt tikai vienu uz ātru roku instruētu grupu – 10 cilvēkus. Augustā no Veļikije Luki rajona pāri frontes līnijai tika nosūtītas četras apmācītu organizatoru grupas, no Tallinas apkaimes – divas partizānu grupas, ko veidoja 1. latviešu strādnieku pulka karavīri.

Daudz lielāks skaits brīvprātīgo devās uz Latviju 1941. gada vasarā un rudenī izlūku un diversantu grupu sastāvā, ko formēja Ziemeļrietumu frontes un Sarkankarogotās Baltijas flotes štābu pārvaldes un armijas štābu nodaļas. Īpaši jāpiemin lielas izlūku vienības reids no Pleskavas rajona uz Latvijas ziemeļiem jūlija vidū. 13. jūlijā nod;aļa iebruka Veclaicenē un likvidēja 14 vietējos nacistu līdzskrējējus.

1941. gada augustā sākās regulāras radio pārraides latviešu valodā no Maskavas. Sāka darbu avīze "Par Padomju Latviju".

1941. gada rudenī jau sākās atsevišķu partizānu vienību bruņotas darbības gan Latvijas austrumos, gan Kurzemes ziemeļu piekrastē.

Viena no pirmajām Latvijā hitleriešu ešelonu uzspridzināja Višķu pagasta partizānu grupa. Tā izveidojās no palikušajiem aktīvistiem, komjauniešiem un dažiem sarkanarmiešiem, ko vadīja vietējais iedzīvotājs Milētijs Ņikiforovs. Diversijas rezultātā

Zaļumu stacijā (12 km uz ziemeļiem no Daugavpils) no sliedēm nogāja un aizdegās 17 vagoni un cisternas, uzsprāga munīcija.

Liela nozīme bija Konstantīna Vanaga grupas darbībām, kas vāca izlūkdatus pilsētās Kurzemes ziemeļos.

Vēl astoņas partizānu un izlūku grupas 1941. gadā desantējās oktobrī un novembra sākumā. Hitleriskajai drošības policijai izdevās uziet viņu pēdas, un drīz vien šīs grupas tika izkliedētas.

Tālāka grupu pārsviešana uz Latviju tika pārtraukta līdz 1942. gada pavasarim.

Ienaidnieka aizmugurē

Vācu divīziju sakāve pie Maskavas deva stimulu Pretošanās kustībai Eiropas valstis. Neapmierinātību veicināja 1942. gada janvārī "Ostlandes" reihskomisāra izdotā pavēle par Latvijas jauniešu mobilizāciju spaidu darbiem Vācijā.

Pierobežas joslā, kuras iedzīvotāji bija labi pazīstami ar krievu un baltkrievu partizānu darbībām, pagrīdnieki sāka veidot sakarus ar viņiem. Dažas grupas šķērsoja robežu un iekļāvās krievu un baltkrievu partizānu vienībās. 

Lielākā bija partizānu grupa, kas veidojas uz Šķaunes un Pasienes pagastu (Ludzas novads) jauniešu pagrīdes organizācijām Aleksandra Groma un Aleksandra Kozlovska vadībā. Ziemā viņi vāca ieročus.

1942. gada maijā, kad pagrīdniekiem draudēja aizdzīšana uz Vāciju, Groms kopā ar 28 biedriem aizgāja Osveijas mežos Baltkrievijā. Tādas grupas radās arī citos pagastos.

1942. gada februārī pārsviešanai ienaidnieka aizmugurē tika atlasīti vairāk nekā 330 brīvprātīgie. Šajā laikā tika izveidotsPartizānu kustības centrālais štābs. Tas palīdzēja apbruņot brīvprātīgos, nodrošināt ar radioraidītājiem un sešu partizānu grupu un četru vienību sastāvā devās ienaidnieka aizmugurē.

Partizānu kustību organizatoru nosūtīšana uz Latviju 1942. gadā, kā arī pirmo partizānu vienību ierašanās lika pamatus organizētai partizānu cīņai Latvijā. Speciālās radiopārraides, skrejlapiņas un avīzes būtiski paplašināja propagandas darba mērogus.

Marta beigās frontes līniju šķērsoja neliela izlūku nodaļa "Uzvara".

1942. gada jūnijā partizāni no Baltkrievijas un Latvijas kopā uzbruka Šķaunes pagasta centram. Šķaunes partizānu grupā tolaik jau bija 32 cīnītāji. Maijā viņiem pievienojās Imants Sudmalis.

12. jūnija naktī partizāni ar I. Sudmali un A. Gromu vadībā kopā ar baltkrievu vienībām ieņēma Šķauni. Viņi iebruka pagasta valdē un iznīcināja aizdzīšanai uz Vāciju paredzēto iedzīvotāju sarakstus, izdemolēja policijas iecirkni, patrieca šucmaņus un sabojāja telefona staciju.

Atvairot pretinieka uzbrukumu, izcēlās Imants Sudmalis. Šajā cīņā viņš bija ložmetējnieks, kopā ar biedriem piesedza atkāpšanos pāri Svolnas upei. Partizāniem izdevās atkāpties bez grūtībām.

Jau pirmie nedaudzie partizānu bruņotie uzbrukumi 1942. gada pavasarī satrauca vācu okupācijas varu Latgalē. Daugavpils apgabala komisārs ziņojumā 1942. gada 20. maijā pieprasīja militāru palīdzību, pirmkārt – tūkstoš šautenes vietējai policijai.

Partizānu darbība Latgalē, rakstīja apgabala komisārs, kļūst draudīga. Ik dienas pienāk ziņas par to, ka dažādās vietās notiek sadursmes ar partizānu grupām, kas desantējušās ar izpletņiem vai šķērsojušas robežu, vai saformējušās no karagūstekņiem pēc bēgšanas no nometnēm un bruņotiem vietējiem iedzīvotājiem. Bēgļu skaits aug ar katru dienu. Partizāni nemeklē patvērumu pie iedzīvotājiem, viņi iekārto savas bāzes necaurejamos mežos un purvainās vietās un no turienes uzbrūk apdzīvotām vietām.

Komisārs secināja, ka situācija pāriet pie organizēta partizānu kara un latviešu šucmaņi un vācu karavīri ik dienas cieš zaudējumus.

Turpinājums sekos.

44
Tagi:
partizānu kustība, latvieši, Lielais Tēvijas karš, Latvija
Ričarda Lugara vārdā nosauktā laboratorija Gruzijā, foto no arhīva

Krievijas DP tur aizdomās ASV par citu valstu iesaistīšanu bioloģisko ieroču radīšanā

0
(atjaunots 22:58 11.05.2021)
Krievijas Drošības padome norāda, ka ASV un to sabiedrotie būtiski aktivizējuši bioloģiskos pētījumus vairākās pasaules valstīs.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. ASV izstrādā daudzām valstīm individuālos bioloģisko pētījumu plānus, intervijā RIA Novosti paziņoja Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Jurijs Averjanovs.

"Pēdējos gados ASV un to sabiedrotie NATO lielā mērā aktivizējuši bioloģiskos pētījumus daudzās pasaules valstīs. Katrai valstij ASV izstrādā individuālos darbu plānus, ņemot vērā nacionālo bioloģisko programmu vajadzības, pārsvarā – militārās nozīmes," teica Averjanovs.

Pie tam Jurijs Averjanovs atklāja, ka DP ir noraizējusies par ASV un NATO bioloģisko laboratoriju izvietošanu pie Krievijas robežām,

"Nāvīgi bīstami mikroorganismi (..) var būt it kā kļūdaini izlaisti apkārtējā vidē, novedot pie pierobežas valstu un Krievijas civiliedzīvotāju masveida inficēšanās," konstatēja Averjanovs.

Pēc viņa vārdiem, bioloģisko pētījumu darbība tiek īstenota, stingri uzspiežot programmas "Globālā partnerība masveida iznīcības bruņojuma neizplatīšanas jautājumā"¸ divpusējās programmas "Kopīgās bioloģiskās saistības" un "Kopīga draudu samazināšana".

Aprīlī Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs intervijā avīzei "Kommersant" pastāstīja, ka pasaulē, it īpaši pie Krievijas un Ķīnas robežām kā sēnes pēc lietus aug aizvien jaunas bioloģiskās laboratorijas, ko kontrolē ASV. Viņš vērtēja, ka ir pamats uzskatīt – tur izstrādā bioloģiskos ieročus.

0
Tagi:
ieroči, ASV, Krievija
Pēc temata
Eksperimenti ar cūkām: Baltijā Pentagons pēta bioloģiskā kara stratēģiju
Vai ASV ražo bakterioloģiskos ieročus Gruzijā?
ASV apmācībās kļūdaini izmantots nāvējošs bioloģisks toksīns
Rietumos apstiprina ASV gatavošanos bakterioloģiskajam karam
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons