Auto asociācijas vadītājs: mazāk cilvēku - lielāki nodokļi
(atjaunots 11:08 03.09.2018)
Autoceļu kilometru daudzums uz vienu cilvēku Latvijā lielāks, nekā visās citās Eiropas valstīs tāpēc arī ceļu nodoklis ir augstāks.RĪGA, 3. septembris — Sputnik. Transporta nodokļi Latvijā ir augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā mazākā iedzīvotāju skaita dēļ, sacīja Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs intervijā radio Baltkom.
"Mums tiešām ir augsti nodokļi. Igaunija tagad maina savus likumus, palielina nodokļus. Viņi skatās uz mūsu piemēru. Tomēr mums jāatceras, ka mums ceļu kilometru skaits uz vienu cilvēku ir lielāks, nekā pārējās Eiropas valstīs. Mums ir augstākais rādītājs. Taču jāuztur infrastruktūra, tam jābūt naudai. Lietuvā, piemēram, ir vairāk iedzīvotāju, vairāk cilvēku maksā nodokļus," — sacīja Kulbergs.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valsts budžetā ceļu uzturēšanai jāpiešķir vairāk līdzekļu.
"Mums gribētos, lai ceļa nodoklis tiktu tērēts ceļu infrastruktūru vajadzībām. Tomēr šodien tā ir cīņa ar budžetu, prioritātes. Visi grib vairāk naudas: skolotāji, medmāsas, pastāv arī citas nianses. Taču nodokļu iekasēšanas visefektīvākais veids — tas ir autotransports. Ja gribi braukt ar mašīnu, tad jāveic tehniskā apskate katru gadu," — stāsta Kulbergs.
Pagājušajā gadā budžeta ieņēmumi no automašīnu tirdzniecības palielinājās par 21 miljonu eiro, bet 2018. gada pirmajā pusgadā pieauga par 7,4 miljoniem eiro salīdzinājumā ar šo pašu laika posmu 2017. gadā.
Lielākā daļa šo līdzekļu saistīta ar organizētiem pārbaudes pasākumiem, kampaņām, sadarbību ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Latvijas Auto asociāciju.
Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.
LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.
Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.
Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.
Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.
"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā
(atjaunots 07:42 27.02.2021)
Līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. To apstiprināja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 25. februārī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma apspriest situāciju ar elektroniskajiem medijiem mazākumtautību auditorijai. Varētu domāt, ka pēc vairāku desmitu krievu valodā strādājošo televīzijas kanālu slēgšanas Latvijas sabiedriskajai apraidei strauji paveicies. Tomēr tik vienkārši nemaz nav, stāsta ВВ.lv.
Stratēģisks uzdevums
Jaunievedumi paredz – līdz septembrim saturs krievu valodā no LTV7 pilnībā pazudīs. To apstiprināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Paliks tikai radio un internets. Un to pat ar zināmu lepnumu dēvē par jauno "multivides platformu".
Tikšanās bija īpaši aktuāla, ņemot vērā topošo multivides platformu. To sēdes sākumā paziņoja komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Lai sabiedrība būtu saliedēta, kā viņš izteicās, uzaicināta visa NEPLP vadība un virkne citu ierēdņu. LTV programmu direktore Rita Ruduša paziņoja, ka norādītās platformas koncepcija top jau kopš 2016. gada, tas esot "liela stratēģiska uzdevuma elements".
Viņa pastāstīja, ka darbs rit gluži kā visā Eiropā – priekšroka tiek dota digitālajai televīzijai. Diemžēl, viņa atzina, cilvēki aizvien retās skatās tradicionālo televīziju – no 2017. gada "biežo skatītāju" daļa sarukusi no 36% līdz 19%.
Ruduša apliecināja, ka LTV veic nopietnu darbu – tā ir nopietna žurnālistika, vizualizācija. Viņa informēja, ka LTV orientējas uz ekonomiski aktīvo auditoriju, 20-55 gadu vevuma grupu. Fokusā ir pilsētnieki ar augstāko izglītību, kam raksturīga lojalitāte un uzticība, kuri ieinteresēti Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos.
Sabiedriskās televīzijas pārstāve novērtēja, ka patlaban Zaķusalā un Doma laukumā tapusī produkcija interesē 392 tūkstošus Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Ruduša norādīja, ka auguši tematiskie raidījumi, personiski izcelts sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs.
Digitālais modelis paredz "ļoti minimālu personālu". Cita starpā to apkalpo kameras-roboti. Patlaban mediju kanālos vajadzīgi "universālie karavīri", kas prot visu. 2021. gada septembrī sola panākt principiāli jaunu kvalitāti. Tiek iepirktas iekārtas un aparatūra. Rezultātā teorētiski vajadzētu izdoties "daudzveidīgai un spilgtai" apraidei.
Tagad ir vakuums
Taču tas plānots nelatviešiem paredzētai apraidei, atzina NEPLP vadītājs. Padomes locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka minētajā kategorijā var iekļaut aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 715 tūkstošus cilvēku.
Pavisam drīz ne viņi, ne arī citi skatītāji neieraudzīs republikāniskajā kanālā LTV7 pārraides krievu valodā.
NEPLP šajā jautājumā ir mazliet neskaidra pozīcija: lai arī LTV7 ir salīdzināmi augsta atpazīstamība un piekļuva, pērn LTV nesasniedza virkni nosprausto sabiedriskā labuma mērķu, kas vēlreiz apliecina, ka vajadzīgas pārmaiņas.
Tomēr Āboliņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. Paliks tikai radio un internets.
Savā prezentācijā Kalderauska apsolīja nodrošināt mazākumtautību pārstāvniecību. Vienlaikus Saeimas komisijas sēdē neviens no šīs kategorijas nebija aicināts piedalīties.
Skabarga latviešu acīs: kam nedeva mieru piemineklis karavīriem Jēkabpilī
(atjaunots 11:31 27.02.2021)
Piemineklis padomju karavīriem – Jēkabpils atbrīvotājiem no nacistiskajiem okupantiem sagrauts 23. februāra naktī. Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā. Vietējie iedzīvotāji pieļāva, ka lielgabals norauts no postamenta ar smago tehniku un izvilkts cauri parkam, pa ceļam laužot kokus.
Videonovērošanas kameras ierakstā redzams traktors, no kura kausa vīd lielgabals. Kas apgānījis padomju karavīru memoriālu? Kā ziņu uztvēra nacionālisti? Vai kāds spēs apturēt vandāļus Latvijā? Par to – Sputnik video.