Eiro

EP slavē Latviju par nerezidentu veiksmīgu padzīšanu no bankām

31
(atjaunots 09:14 02.09.2018)
Latvijai gan vēl ir daudz darāmā finanšu jomā, taču tai labi padodas atbrīvoties no nerezidentu naudas, uzskata Eiropas Parlamenta delegācija.

RĪGA, 2. septembris — Sputnik. Kārtības sargiem vajadzētu labāk apkarot finanšu noziegumus, taču zināms progress banku nozarē ir, secināja Eiropas Parlamenta finanšu noziegumu apkarošanas speciālās komitejas eksperti, vēsta skaties.lv

Delegācija ieradusies Latvijā divas dienas ilgā vizītē, lai tiktos ar bankas ABLV likvidētājiem un novērtētu izmaiņas valsts finanšu sistēmā.

Komiteja augstu novērtējusi Latvijas centienus samazināt nerezidentu kapitāla klātbūtni valsts bankās.

"Liels sasniegums — nerezidentu ieguldījumu daļas samazināšana. 2015. gadā vietējo iedzīvotāju un Eiropas Savienības valstu pilsoņu ieguldījumu daļa sasniedza 65%, tagad — 90%. Tās ir nopietnas pārmaiņas," — uzskata komitejas deputāts Petrs Ježeks.

Taču, protams, Latviju vēl gaida liels darbs.

"Mēs zinām, ka nerezidentu ieguldījumi un naudas plūsmas ir vērā ņemamas. Latvijas finanšu sistēma tika izmantota naudas atmazgāšanai tādis apjomos, kam grūti atrast analogus," — uzsvēra komitejas vadītājs Jeppe Kofods.

Eksperti iesaka grozīt normatīvos aktus ar mērķi sekmīgāk izmeklēt noziegumus finanšu sistēmā un sodīt vainīgos.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Padomes eksperti naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu vērtēšanas jomā — Moneyval ieviesuši Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemu vērtējumu vairākos kritērijos šajā jomā.

Finanšu tirgus atveseļošanas plāni, kas izstrādāti pēc skandāla ar ABLV, paredz, ka bankām, kas vēl apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt to skaitu līdz 5%. Tiem, kas netiks galā ar jaunajām parasībām, nāksies aiziet no tirgus.    

31
Pēc temata
Latvijas kompānijas pamet vietējās bankas līdz ar nerezidentiem
Lembergs: ASV pasviež Latvijai kapeikas, bet izņem miljonus
Ādamsons: Latvija paliks pie sasistas siles, ja ļaus "gremdēt" bankas
Eiropas Padome uzsākusi pastiprinātu naudas plūsmas kontroli Latvijā
Alūksne

Latvijā iekļūs investīcijas no Krievijas: kāds krievs ir gatavs ieguldīt miljonus eiro

1
(atjaunots 10:43 03.07.2020)
Krievijas investors ir gatavs piedalīties dziedinātavas būvniecībā Alūksnes ezera krastā: viņa nauda aizies kompleksa infrastruktūrā, taču viņa vārds pagaidām paliek nezināms.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Alūksnē pašvaldība iecerējusi būvēt lielu veselības kompleksu, vēsta Rus.lsm.lv.

Šī informācija nākusi no reģionālā laikraksta Alūksnes un Malienas ziņas redaktores Līgas Vīksnas.

Pēc viņas datiem, Alūksnes ezera krastā pašvaldība iecerējusi uzbūvēt lielu dziedinātavu. Savukārt naudu tās būvniecībai pašvaldība saņems caur aizdevumiem, Eiropas fondiem, kā arī no kāda Krievijas investora.

Pastāv ziņas, ka investors no Krievijas uzņemsies infrastruktūras finansēšanu. Par viņa līdzekļiem tiks uzbūvēta viesnīca, baseins un tamlīdzīgas lietas. Tāpat viņš plāno labiekārtot blakus esošo teritoriju, uzbūvējot individuālās ģimenes mājas atpūtniekiem. Investīciju summa no šīs personas puses varētu sastādīt vairāk nekā 3,2 miljonus eiro.

Savukārt pašvaldība uzbūvēs pašu dziedinātavas ēku.

Turklāt Vīksna atzīmē, ka investora meklējumi aizņēma daudz laika. Taču beigās līgums par galvenās ēkas īres tiesībām tika noslēgts un jau ir izsludināts tās pašas celtnes būvniecības konkurss.

Paredzēts, ka projekta īstenošana aizņems 2,5 gadus. Taču rezultātā dziedinātava sniegs novadam 47 jaunas darbavietas, kā arī iekustinās ekonomisko attīstību, jo atpūtnieki taču vēlēsies paskatīties, kas vēl ir šajā apkaimē.

1
Tagi:
investīcijas
Pēc temata
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieciešamu piesaistīt Krievijas investīcijas valstī
Eksperts: Latvija neredzēs investīcijas no KF, kamēr tā neizmainīs attieksmi pret krieviem
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi
Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis, foto no arhīva

Kultūras ministrs atteicās publiski apspriest koncertzāles ēku

7
(atjaunots 08:53 03.07.2020)
Publikai slēgtā Pasaules tirdzniecības centra ēka kļūs par publiski pieejamu koncertzāli, tādēļ projekta publiskai apspriešanai nav nekādas jēgas, uzskata ministrs.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Opozīcijas pieprasījums Saeimā attiecībā uz koncertzāles būvniecību Pasaules tirdzniecības centra vietā ir noraidīts, vēsta Latvijas Radio 4 Ziņu dienests.

Pieteikumu iesniedza deputāti Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) un Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa"). Viņi uzskata zemesgabalu zem daudzstāvu ēkas Elizabetes ielā 2 par nepamatotu un neloģisku izvēli. Tāpat viņiem liekas nepieļaujami tas, ka nebija projekta publiskās apspriešanas.

Taču kultūras ministrs Nauris Puntulis komisijas sēdē apgalvoja, ka ir konsultējies ar speciālistiem un Pasaules tirdzniecības centra (iepriekš – Latvijas Komunistiskās partijas CK) ēkas nojaukšana ir pamatota.

"Tas, ka koncertzāle Rīgai ir vajadzīga un tai ir jābūt Rīgas centrā, ir neapšaubāmi… To apstiprināja visi pētījumi: tikai tad tā var būt ekonomiski izdevīga un nest peļņu. Visi līdzšinējie pētījumi ir ņemti vērā. Visas 9 jūsu nosauktās vietas ir izpētītas, taču ēka Elizabetes ielā 2 guva visaugstākos rezultātus," paziņoja ministrs.

Pēc viņa sacītā, šis lēmums bija saskaņots ar arhitektiem un Nekustamo īpašumu aģentūru.

"Jūs tagad sakāt, ka 7 miljoni eiro maksā šī ēka un 3 miljonus izmaksās tās nojaukšana. Ēkas remontā nepieciešami 30 miljoni eiro. Es negribu saukt šo vārdu, bet jūs visi zināt, kā sauc ēkas, kuru remonts izmaksā dārgāk nekā to vērtība. Šī ir tieši šāda ēka.

Jā, Ekonomikas ministrija varētu to izmantot, taču jautājums ir, kādēļ divu gadu laikā tā arī netika izlemts, kā tā šo ēku izmantos savām vajadzībām? Faktiski šī ēka no 1. janvāra kļūs par lietošanai nederīgu, tas ir ugunsdrošības inspekcijas slēdziens," sacīja ministrs.

Atzīmēsim, ka raidījums "Melu detektors" iepriekš apstrīdēja ministra nosaukto 30 miljonu eiro summu – runa ir par iespējamiem Ekonomikas ministrijas pārvākšanās izdevumiem uz šo ēku. Turklāt tika ņemtas vērā gan būvdarbu izmaksas, gan pārvākšanās un teritorijas labiekārtošanas izmaksas.

"Runa ir par to, ka ēka – šobrīd publikai slēgta – kļūs par publiski pieejamu vietu. Tādēļ es neredzu publiskās apspriešanas nepieciešamību. Mēs šobrīd runājam par to, lai koncertzālei atdotu zemesgabalu, kurš pašlaik ir labākais šim mērķim no valsts īpašumā esošajiem," nobeidza savu uzstāšanos ministrs.

Publisku projekta apspriešanu pieprasa arī arhitekts Pēteris Bajārs. Viņa izveidotā petīcija portālā Manabalss.lv ēkas aizsardzībai, kura ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs, divu nedēļu laikā ir savākusi vairāk nekā 2000 balsu.

7
Tagi:
Nauris Puntulis, Vjačeslavs Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola
Pēc temata
"Šādiem pieminekļiem Rīgā nav vietas": latviešu profesore kritizē Puškina statuju
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Galvenās Latvijas būves – cietums un koncertzāle: deputāts sašutis par koalīcijas lēmumu