Anglija. Foto no arhīva

Rīdzinieka pieredze: ar "padomju" profesiju Anglijā saņemt 3 tūkstošus eiro

122
(atjaunots 23:16 01.09.2018)
Latvietis izgāja ilgu ceļu no skolas Rīgā līdz kompānijas direktoram Anglijā: studiju kredīts, pārvākšanās, pieci gadi universitātē, piestrādāšana, darbs vairākās kompānijās, toties tagad viņam ir kārtīga peļņa un liela pieredze.

RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Bijušais rīdzinieks Antons Kasjaņičs, kurš paņēma studiju kredītu Anglijas augstskolā, pastāstīja, kā ieguva "padomju" inženiera profesiju un nosauca konkrētus skaitļus: cik iztērēja izglītībai, cik tagad saņem un cik tērē dzīvesvietai.

Pēc Kasjaņiča sacītā, bērnībā viņam bija panākumi matemātikā, un sākumā viņš vēlējies kļūt par finanšu analītiķi – jo bankās labi pelna. Taču pēc tam vecāki ieteica viņam citu profesiju – inženieris.

"Līdz tam man galvā bija stereotips – ka tik dzirdi, pēc Padomju Savienības katrs trešais bija inženieris. Un man tas bija tāds "plaša lietojuma vārds", es nekad pat neskatījos uz šo profesiju," — pastāstīja Kasjaņičs Latvijas Radio 4 raidījumā.

Taču, paskatoties vairākos portālos informāciju par to, kur var strādāt dažāda profila inženieri, rīdzinieks mainīja savu viedokli. Kasjaņičs sagribēja kļūt par aviācijas nozares inženieri un iesniedza dokumentus vairākas britu augstskolās, beigās iestājās Sauthemptonā.

"Universitātes es izvēlējos pēc "foršuma" manas specialitātes ziņā. Visur iesniedzu pieteikumus. Taču no daudzām augstskolām tā arī nesagaidīju atbildi – tur vienkārši nesaprot mūsu Latvijas atzīmes. Izņēmums bija Sauthemptona – tur ir daudz studentu no mūsu valstīm," — paskaidroja Kasjaņičs.

Studijām ārzemēs Latvijas iedzīvotājs paņēma kredītu, ko joprojām atmaksā. Aptuvenā mācību gada studiju maksa ir nedaudz vairāk par trīs tūkstošiem mārciņu, tātad ap 17 tūkstošiem par visiem pieciem gadiem. Tagad Kasjaņičs ik gadu atmaksā 2 tūkstošus, jeb ap 170 mārciņām mēnesī.

Pēc viņa sacītā, labu darbu Anglijā pēc universitātes beigšanas atrast izdevās – taču ne uzreiz. No sākuma nācās pastrādāt noliktavā – jau kopš studiju laikiem krāmēja alus mucas kravas mašīnā. Taču ar strādnieka algu Anglijā var nodzīvot, neizjūtot trūkumu, ne tā kā Latvijā, uzsvēra Kasjaņičs. Pēc tam viņš pusgadu strādāja rūpnīcā, kas ražoja kravas mašīnu konteinerus – taisīja detaļas no dzelzs plāksnēm.

Pēc tam bijušais rīdzinieks atrada savu pirmo inženiera darbu – mazā uzņēmumā, kurš no karbona ražoja elektrības ģeneratora turbīnu dzirnavas, tur viņš nostrādāja apmēram gadu. Vēl pēc pusgada meklējumiem Kasjaņičs savā karjerā "nonāca" līdz aviācijai.

Bijušām rīdziniekam tagad ir sava maza kompānija, kurā strādā viņš pats. "Esmu pašnodarbināta persona, teiksim tā, individuālais komersants," — paskaidroja Kasjaņičs.

Viņa kompānija sniedz inženierijas servisu citām kompānijām. Šobrīd Kasjaņičs nodarbojas ar lidmašīnu sēdekļu sertifikāciju. Sēdekļu ražotājiem, lai tie tiktu uzstādīti lidmašīnās, jāpierāda, ka kritiskā situācijā tie nesalūzīs, nenodarīs cilvēkam kaitējumu un tā tālāk. Kasjaņičs sastāda testu plānus, eksperimentu atskaites. Tā kā sēdekļu ražotāju ir daudz, un tiem visiem jābūt testētiem, kādam laikam Kasjaņičam darbs ir nodrošināts.

Kasjaņičs nosauca arī savu algu – 30 mārciņas stundā (apmēram 33,5 eiro) pirms nodokļu nomaksas. Vidēji viņš novērtēja savu ienākumu pēc nodokļiem 2500-3000 mārciņu apmērā (2785-3342 eiro) mēnesī.

Augstskolas studiju laikā latvietis pirmo gadu dzīvoja kopmītnēs, savukārt pēc tam vēl ar dažiem rīdziniekiem, ar kuriem iepazinās universitātē, sāka īrēt māju.

Tagad Kasjaņičs īrē dzīvokli trīsstāvu mājā, par kuru maksā 800 mārciņas (apmēram 890 eiro).

122
Pēc temata
Emigranti par Latviju: visus interesē tikai viens – vai bērns runā latviski
The Local: trīs stāsti par migrantiem
"Latvijā sistēma palīdz tev nomirt": emigranti nedomā atgriezties
Latviešu emigranti par Brexit: problēmas jau ir sākušās
Jūrmala

Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret mājokļa iegādi: vairums iedzīvotāju atbalsta programmu

0
(atjaunots 17:18 02.06.2020)
Lai arī premjers Kariņš uzskata, ka Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām ir izsmēlusi sevi, vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī iespēja ir jāsaglabā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Atšķirībā no Latvijas premjera, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzstājas par iespējas saglabāšanu saņemt Uzturēšanās atļauju apmaiņā pret mājokļa iegādi vai investīcijām. Šādi ir Kantar TNS aptaujas dati iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kurus publicēja TV3

Par esošās Uzturēšanās atļaujas programmas investoriem saglabāšanu izteicās 48% aptaujāto. Pret – mazāk nekā trešā daļa (32%). Vēl piektajai daļa respondentu (20%) nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau marta sākumā premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka gribētāju skaits iegūt Uzturēšanās atļauju Latvijā apmaiņā pret investīcijām ir ievērojami sarucis un programma ir zaudējusi savu aktualitāti, tādēļ tā esot jālikvidē.

Ne visas valdības partijas atbalsta šādu viedokli, tādēļ ministrijā uzdots līdz jūnijam sagatavot piedāvājumus šīs programmas ierobežošanai.

0
Tagi:
aptauja, uzturēšanās atļauja
Pēc temata
Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus
Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro
KF ĀM palīdzēs atgriezties Latvijā Krievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir palikušas ģimenes
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka

13
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Slimnīcas ievieš papildmaksu par ārstējošā personāla tērpiem; tiem, kas nepiekrīt uzcenojumam, piedāvā atteikties no pakalpojumiem; uz pieņemšanām pēc valsts kvotām šī prasība neattiecas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Maksas medicīniskie pakalpojumi Latvijas slimnīcās var kļūt dārgāki – klīnikas jau ievieš papildu nodevu par ārstu aizsargtērpiem, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā". Veselības ministra apstiprina – slimnīcas ir tiesīgas to darīt.

Piemēram, papildmaksu par ārstējošā personāla individuālajiem aizsarglīdzekļiem jau ir ieviesusi Rīgas 1. slimnīca. Taču to iekasē tikai par maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Rīgas 1. slimnīcas reģistratūrā apstiprināja: par maksas vizīti pie zobārsta, otolaringologa vai apmeklējot endoskopiju, būs papildus jāsamaksā 9,50 eiro. Maksas vizīte pie citiem speciālistiem izmaksās par 5,50 eiro dārgāk.

Veselības ministrijā paziņoja, ka medicīnas iestādēm ir likumīgs pamats ieviest papildmaksu, lai kompensētu savus izdevumus. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders paziņoja, ka ministrija nevar to ietekmēt.

Atgādināsim, ka Latvijā no 3. jūnija pilnībā tiks atjaunoti visi medicīniskie pakalpojumi, kas tika ierobežoti Covid-19 pandēmijas dēļ.

Sniedzot medicīniskos pakalpojumus, arī turpmāk jāievēro stingri drošības pasākumi. Slimnīcām jāorganizē atsevišķas pacientu plūsmas, jāierobežo viņu skaits, jānosaka precīzs vizītes laiks iestādē.

Tāpat medicīnas iestādēm ir pienākums nodrošināt personālam un pacientiem individuālos aizsarglīdzekļus un pēc katras pieņemšanas jāveic telpu dezinfekcija.

13
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Čakša: ja MPL aparātu pietrūks, ārstēs tos, kam lielākas izredzes
Latvijā atsākas plānveida veselības pakalpojumu sniegšana
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā