Rīdzinieka pieredze: kā ar "padomju" profesiju Anglijā saņemt 3 tūkstošus eiro
(atjaunots 23:16 01.09.2018)
Latvietis izgāja ilgu ceļu no skolas Rīgā līdz kompānijas direktoram Anglijā: studiju kredīts, pārvākšanās, pieci gadi universitātē, piestrādāšana, darbs vairākās kompānijās, toties tagad viņam ir kārtīga peļņa un liela pieredze.RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Bijušais rīdzinieks Antons Kasjaņičs, kurš paņēma studiju kredītu Anglijas augstskolā, pastāstīja, kā ieguva "padomju" inženiera profesiju un nosauca konkrētus skaitļus: cik iztērēja izglītībai, cik tagad saņem un cik tērē dzīvesvietai.
Pēc Kasjaņiča sacītā, bērnībā viņam bija panākumi matemātikā, un sākumā viņš vēlējies kļūt par finanšu analītiķi – jo bankās labi pelna. Taču pēc tam vecāki ieteica viņam citu profesiju – inženieris.
"Līdz tam man galvā bija stereotips – ka tik dzirdi, pēc Padomju Savienības katrs trešais bija inženieris. Un man tas bija tāds "plaša lietojuma vārds", es nekad pat neskatījos uz šo profesiju," — pastāstīja Kasjaņičs Latvijas Radio 4 raidījumā.
Taču, paskatoties vairākos portālos informāciju par to, kur var strādāt dažāda profila inženieri, rīdzinieks mainīja savu viedokli. Kasjaņičs sagribēja kļūt par aviācijas nozares inženieri un iesniedza dokumentus vairākas britu augstskolās, beigās iestājās Sauthemptonā.
"Universitātes es izvēlējos pēc "foršuma" manas specialitātes ziņā. Visur iesniedzu pieteikumus. Taču no daudzām augstskolām tā arī nesagaidīju atbildi – tur vienkārši nesaprot mūsu Latvijas atzīmes. Izņēmums bija Sauthemptona – tur ir daudz studentu no mūsu valstīm," — paskaidroja Kasjaņičs.
Studijām ārzemēs Latvijas iedzīvotājs paņēma kredītu, ko joprojām atmaksā. Aptuvenā mācību gada studiju maksa ir nedaudz vairāk par trīs tūkstošiem mārciņu, tātad ap 17 tūkstošiem par visiem pieciem gadiem. Tagad Kasjaņičs ik gadu atmaksā 2 tūkstošus, jeb ap 170 mārciņām mēnesī.
Pēc viņa sacītā, labu darbu Anglijā pēc universitātes beigšanas atrast izdevās – taču ne uzreiz. No sākuma nācās pastrādāt noliktavā – jau kopš studiju laikiem krāmēja alus mucas kravas mašīnā. Taču ar strādnieka algu Anglijā var nodzīvot, neizjūtot trūkumu, ne tā kā Latvijā, uzsvēra Kasjaņičs. Pēc tam viņš pusgadu strādāja rūpnīcā, kas ražoja kravas mašīnu konteinerus – taisīja detaļas no dzelzs plāksnēm.
Pēc tam bijušais rīdzinieks atrada savu pirmo inženiera darbu – mazā uzņēmumā, kurš no karbona ražoja elektrības ģeneratora turbīnu dzirnavas, tur viņš nostrādāja apmēram gadu. Vēl pēc pusgada meklējumiem Kasjaņičs savā karjerā "nonāca" līdz aviācijai.
Bijušām rīdziniekam tagad ir sava maza kompānija, kurā strādā viņš pats. "Esmu pašnodarbināta persona, teiksim tā, individuālais komersants," — paskaidroja Kasjaņičs.
Viņa kompānija sniedz inženierijas servisu citām kompānijām. Šobrīd Kasjaņičs nodarbojas ar lidmašīnu sēdekļu sertifikāciju. Sēdekļu ražotājiem, lai tie tiktu uzstādīti lidmašīnās, jāpierāda, ka kritiskā situācijā tie nesalūzīs, nenodarīs cilvēkam kaitējumu un tā tālāk. Kasjaņičs sastāda testu plānus, eksperimentu atskaites. Tā kā sēdekļu ražotāju ir daudz, un tiem visiem jābūt testētiem, kādam laikam Kasjaņičam darbs ir nodrošināts.
Kasjaņičs nosauca arī savu algu – 30 mārciņas stundā (apmēram 33,5 eiro) pirms nodokļu nomaksas. Vidēji viņš novērtēja savu ienākumu pēc nodokļiem 2500-3000 mārciņu apmērā (2785-3342 eiro) mēnesī.
Augstskolas studiju laikā latvietis pirmo gadu dzīvoja kopmītnēs, savukārt pēc tam vēl ar dažiem rīdziniekiem, ar kuriem iepazinās universitātē, sāka īrēt māju.
Tagad Kasjaņičs īrē dzīvokli trīsstāvu mājā, par kuru maksā 800 mārciņas (apmēram 890 eiro).
Cilvēku nav, valsts nepalīdz: kas notiek ar dzimstības līmeni Latvijā
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
2020. gadā Latvija uzstādījusi jaunu antirekordu dzimstības jomā simt gadu laikā, bet 2021. gadā var pārspēt arī šo "sasniegumu": demogrāfs Ilmārs Mežs devis skumdinošu prognozi.RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. 2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, bet 2021. gadā rādītājs var būt vēl mazāks. Demogrāfs Ilmārs Mežs pastāstījis par katastrofālās lejupslīdes iemesliem, stāsta Mixnews.lv.
Demogrāfs konstatēja, ka dzimstības līmeni cita starpā ietekmējuši tādi faktori, kā nepietiekams valsts atbalsts, potenciālo vecāku skaita krišanās, kā arī pandēmija Covid-19.
©
Sputnik / Владимир Вяткин
Pie tam pandēmijas negatīvās sekas vēl nāksies novērot 2021. gadā. Demogrāfs paskaidroja: tā kā vīruss izplatījies martā, noteiktu slēdzienu par tā ietekmi būs iespējams izdarīt pēc decembra datiem.
2021. gadā, ņemot vērā pandēmijas ietekmi situācija ar dzimstības līmeni Latvijā var kļūt vēl ļaunāka, uzskata eksperts.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstības līmeni pēdējo simt gadu laikā.
2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).
Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.
Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.
Tagi:
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.
©
Sputnik / Юки Ивамура
Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.
Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.
Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.
©
REUTERS / INTS KALNINS
Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.
Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.
Sākumā neaptvēra, tagad iestājies šoks: autonodokļi Latvijā 2021. gadā
(atjaunots 23:51 23.01.2021)
Izmešu apjoma aprēķinu jaunās metodikas dēļ mainījušies automašīnu nodokļi – priecāties var tikai bagātie, Bentley un BMW īpašnieki.RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Aizbildinoties ar klimata aizsardzību, valdība grozījusi šīgada autonodokļus tā, ka klimatu atliek vien nožēlot: jaunām mašīnām ar maziem motoriem transporta ekspluatācijas nodoklis tiek palielināts, bet premium klasei un sporta mašīnām tas būtiski samazināts, stāsta Neatkarīgā Rīta Avīze.
Rakstā sniegta salīdzinoša nodokļu analīze, ko tagad vajadzēs maksāt dažādu marku automašīnu īpašniekiem, ko sagatavojusi Auto asociācija.
Piemēram Nissan Micra, kuras dzinēja tilpums ir kā motociklam - 1 litrs, pagājušajā gadā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis (TEN) bija 48 eiro, šogad – 90 eiro. nodokļa pieaugums - 87,5%.
Nodoklis Peugeot 208 ar dzinēja apjomu 1,2 l no 12 eiro pieaudzis līdz 66 eiro. Par Toyota Corolla ar dzinēja apjomu 2 litri tāpat būs jāsamaksā 66 eiro agrāko 12 vietā.
Savukārt automašīnai Bentley Continental ar 4 litru dzinēju TEN samazinājies no 408 līdz 268 eiro, gandrīz par 68%. Samazinājies arī TEN automašīnai BMW X5 M ar 4,4 litru dzinēju – no 408 līdz 318 eiro. Porsche 911 Turbo S īpašnieks samaksās 258 eiro agrāko 408 vietā.
"Tātad, sausais atlikums no šīm izmaiņām ir tāds, ka būtiski pieaugs TEN no jauna reģistrētām mazlitrāžas automašīnām un samazināsies premium klases sporta automašīnām. Bez tam tas būs būtiski atšķirīgs pilnīgi identiskām automašīnām atkarībā no to reģistrācijas datuma," par TEN grozījumiem 2021. gadā secināja "Auto asociācijas" vadītājs Andris Kulbergs.
Jauno aplēšu pamats meklējams izmešu aprēķina jaunajā metodikā. Agrāk ražotāji izmešus mērīja laboratorijas apstākļos. Šo metodoloģiju apzīmē ar abreviatūru NEDC (New Europian Driving Cycle). Patiesībā izmeši bija daudz lielāki, un pēc dīzeļgeitas skandāla ar 2021. gada 1. janvāri ieviests jauns izmešu noteikšanas standarts WLTP (Worldwide Harmonised Light Vehicle Test Procedure), kas paredz izmešu mērīšanu, dzinējam darbojoties reālos apstākļos.
Turpmāk transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa aprēķinā tiks izmantotas divas tabulas, viena, pēc vecā NEDC standarta, automašīnām, kuras reģistrētas līdz pagājušā gada beigām. Otra atbilstoši WLTP standartam - automašīnām, kuras ir reģistrētas pēc šī gada 1. janvāra.
ES ieteica nepalielināt nodokļus sakarā ar izmešu mērijumu standartu grozījumiem, tomēr Latvijā rīkojas pretēji. Visvairāk cietuši mazo automašīnu īpašnieki.
Pirms gada valstī jau bija plānots autonodokļus grozīt sabiedrības vairākumam vēl kaitnieciskākā izpildījumā, teikts rakstā. Vispirms koalīcijā tika lobēta ideja par pilnīgu aizliegumu lietoto automašīnu importam, tad parādījās traktējums, ka par vecu uzskatāma trīs gadus veca mašīna, pēc tam jau piecus.
Kad plāns izgāzās, koalīcija mēģināja ieviest pilnīgi jaunu nodokli visām Latvijā ievedamām mašīnām, bet atkal jau ar lielu skandālu šim rosinājumam tika atmests ar roku. Izrādījās, ka nauda vajadzīga nevis kādām klimata programmām, bet lai pirktu dīzeļvilcienus. Beigu beigās lielāko nodokļu pieaugumu nācies piedzīvot smagā un kravas transporta īpašniekiem, uzņēmumu autoparkam.
Bet vilcieniem sakasīt nepieciešamo naudu neizdevās. Turklāt Eiropas Komisija ideju par dīzeļvilcienu iegādi atzinusi par klimatam kaitniecisku.
"Vēl pērnā gada beigās no Finanšu un Satiksmes ministriju sacerētajiem dokumentiem varēja saprast, ka ikgadējais transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis faktiski nemainīsies - tikai izmešu aprēķinu kārtība - metodoloģija, no kuras neviens tāpat neko lāgā nesaprata. Taču sapratīs šogad, ierodoties ar savu jauno auto uz tehnisko apskati un ikgadējo nodokļu nomaksu. Mikras īpašnieks būs dusmīgs, bentlija īpašnieks – iepriecināts," noslēgumā konstatēja raksta autors.